lēnprātīgais 
|
Iesūtīts:
2010.06.07 18:29:21
"Definēt Baznīcas jēdzienu ir tikpat grūti kā definēt jēdzienu Dievs, cilvēks, dvēsele, dzīvība..." - Edgars Rumba.
"Paldies Dievam, to zina septiņus gadus vecs bērns, kas ir Baznīca," - Mārtiņš Luters. |
|
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.06.25 20:00:21
pašu interpretāciju) - ir banāls paštaisnums, vai ne?
/sorry, pirxtiņi klavierē sapinās.../ |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.06.25 20:18:13
Kristieši raugās uz Dievu un Kristu ar JD apustuļu acīm, pieņemot viņu "interpretāciju"par absolūtu patiesību . |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.06.25 20:58:42
masiks [159.148.73.94]
Pārfrazējot indriķi - ir cilvēki, kuri sastapušies ar Dievu aci pret aci, un viņiem ir Dieva dotas tiesības liecināt. |
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.06.25 22:06:04
„Tātad, vai vēsturiska, bet vēsturiskā kriticisma atšālēta SO un HS praktizējoša ņemama pa pilnam kā baznīca?”
Baznīca ir papilnam ņemama par tik, par cik tā apliecina apustulisku un katolisku mācību. Bībeles kritika un SO un HS praktizēšana senbaznīcā nebija pazīstama. Tas ir, šādas mācības apustuliskai un katoliskai Baznīcai bija un ir svešas. Tātad atslēga nav vēsturiskumā, bet uzticībā apustuliskajam mantojumam.
Cits jautājums, vai šādās kriticisma atšālētās baznīcās ir derīgi sakramenti, un vai cilvēki tajās tiek pestīti? Mēs ticam, ka sakramenta iedarbība nav atkarīga no garīdznieka necienīguma. No tā izriet paradoksāla lieta – „par pilnu neņemamā” baznīca tomēr izrādās ņemama par pilnu. Tur var būt geji priesteri un lesbietes bīskapes, un no Dieva Vārda pāri palikuši tikai daži procenti, bet, kamēr tie apliecinās apustuļu ticības apliecību un kristīs trīsvienīgā Dieva vārdā, tikmēr tur būs „pa pilnu ņemama” baznīca.
|
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.06.26 00:06:23
Gnidrologs
Tam, kurš nav sastapies, tam, protams, nav  |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.06.26 03:56:16
indriķis
nuja, tieši tas ko es teicu - katrs (apustuļus ieskaitot) interpretē savas vīzijas pa savam un paštaisni + kategoriski uzskata savu interpretāciju par patiesību pēdējā instancē. Lai gan tā ir un paliek - interpretācija...
Dīvains ir tas radījums, cilvēks vārdā, vai ne?
Papucs
tiesības liecināt ir arī tiem, kas nearvienu mitoloģisko tēlu nav tikušies aci pret aci. ***** tu viņiem tādas tiesības atņemsi. Da ij kurš kuram kādas tiesības deleģējis - tas vēl ir diezgan smags jautājums... kuru noskaidrojot līdz galam - kā allažiņ izrādās: neviens! Vai vismaz ne tas, ko mēs dēvējam par Dievu... arī interesants paradokss, vai zinies. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.06.26 04:04:58
godwit
Apustuļu baznīcas laikos daudz kas nenotika. Svētie tēvi ar lidmašīnām nelidoja.Tb - augstāk par mākoņiem savā tehnovarenībā nepacēlās. Vai tas šodien varētu kalpot par iemeslu svētajiem tēviem un viņu avīm tikai pazemi rāpot? Tb - natūrā sajustues kā pēdējiem tārpiem un pīšļiem, kuriem lidot nav lemts? Bībelē neatradīsi atļauju plivināties virs mākoņiem... nu un tad? Tas kādu ir atturējis no lidmašīnas trapa?
Tāpat nav tiešā textā rakstīta aizlieguma SO. Taču šeit, nezkāpēc, mēs tomēr lemjam un interpretējam pa savam. Tā, kā mums šobrīd un tagad liekas pareizi... incanti -kapēc tā? Vai gadījumā šajos, diezgan līdzīgi bībelē neformulētajos jautājumos mēs pieņemam 2 dažādus, pretējus lēmumus? Vai ne sava kaut kāda izdevīguma dēļ, nevis pārprastas Dieva gribas pakalpīgas izpildes dēļ? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.06.26 06:56:59
masiks [159.148.73.94]Gnidrologs
Labāk būtu eēdis!  |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.06.26 10:02:11
masiks [159.148.73.94]
"Svētie tēvi ar lidmašīnām nelidoja."
Bībele un Baznīca māca - Mīli Dievu un savu tuvāko! Ja Tev ir sajūta, ka lidošana lidmašīnā, kaut kādā veidā šo bausli pārkāpj, tad noteikti nelido.  |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.06.26 13:47:24
godwit, No tā izriet paradoksāla lieta – „par pilnu neņemamā” baznīca tomēr izrādās ņemama par pilnu. Tur var būt geji priesteri un lesbietes bīskapes, un no Dieva Vārda pāri palikuši tikai daži procenti, bet, kamēr tie apliecinās apustuļu ticības apliecību un kristīs trīsvienīgā Dieva vārdā, tikmēr tur būs „pa pilnu ņemama” baznīca.
Ja būtu tā, kā tu saki, tad kamdēļ baznīcas vēsturē bija vajadzīgas martīrijs, cīņas par ortodoksiju, sākot no baznīctēviem un turpinoties ar reformāciju...
Tad baznīca paliek par tādu nenopietnu avozj saiģot spēlīti.
Tādai, kādu tu zīmē, var tapt uzdots jautājums - vai Dievs, kas nav radījis debesis un zemi un , iespējams, ir "māte", ir mūsu Dievs Tēvs, vai tas Jēzus, kas nav Augšāmcēlies, ir mūsu Kungs Jēzus Kristus, un vai tā, kas ļauj sludināt visu šo ( arī , ka nav grēka un līdz ar to nav vajadzīga piedošana etc.etc.etc.) , ir svēta katoliska un apustuliska Baznīca, vai arī vnk baznīcas vēsturē kārtējā herēzē izvirtusī grupa un kā tāda ir nosodāma un nav ņemama pa pilnu.  |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.06.26 18:35:21
indriķis
„kārtējā herēzē izvirtusī grupa un kā tāda ir nosodāma”
Tas ir pats par sevi saprotams, ka Baznīcai herēzes ir jānosoda un herētiskajiem bīskapiem jāizsaka anatēma, ja tie nevēlas atgriezties no saviem maldiem. Taču jautājums ir mazliet par kaut ko citu: vai šādu atkritēju bīskapu pārvaldītās baznīcas ir pestījošas tās locekļiem? Luteriskā mācība saka, ka jā, par spīti viņu maldiem. Nepārproti lūdzu mani, es to neuzskatu par normālu stāvokli.
|
indriķis |
# Iesūtīts: 2010.06.26 20:21:00
godwit , vai šādu atkritēju bīskapu pārvaldītās baznīcas ir pestījošas tās locekļiem? Luteriskā mācība saka, ka jā, par spīti viņu maldiem.
Drīzāk, luteriskā mācība māca par `laimīgo nekonsekvenci`, proti, šādas baznīcas loceklis izglābjas par spīti tās maldiem, ja tic Glābējam Jēzum Kristum, ne ka šādas baznīcas būtu pestījošas. No otras puses, ja viņš no sirds tic tādas maldiem un pats veicina to izplatību, vai tiešām izglābjas? |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.06.27 11:13:34
godwit
Bībele un Baznīca māca - Mīli Dievu un savu tuvāko! Ja Tev ir sajūta, ka lidošana lidmašīnā, kaut kādā veidā šo bausli pārkāpj, tad noteikti nelido.
Un? SO jautājuma sakarā... kā tur būs? Ja neordinējot kādu sievieti Tev ir sajūta, ka pārkāp šo bausli - visa lelb tāpēc norīs klusumā šo krupi un neordinēs tālāk? Vai kā? |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.06.27 11:16:36
Aivars
tev ar to novēlu. Vai kā bībelē rakstīts - lai tevi desmitkārtīgi piemeklē tas, ko citam novēli. |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.06.27 12:44:28
masiks [159.148.73.94]
"SO jautājuma sakarā... kā tur būs?"
Mega tēmā jau izteicu savu viedokli, ka SO nav grēka, bet kārtības jautājums. Un tas ir jānošķir no HS, kas ir grēka jautājums. Šādu kārtību ir iedibinājis Kristus, apustuļi to praktizējuši un viņu pēcteči bīskapi praktizē līdz mūsu dienām. Apustuliskā pēctecība ir tas "sarkanais diedziņš", kas iezīmē Baznīcas robežas.
Tu minēji "lidmašīnu problēmu". Vēlos norādīt, ka Baznīca ir Dieva un cilvēku attiecību sfēra, nevis tehnikas vai kādu citu nedzīvu lietu sfēra. Un cilvēks ir pastāvējis vienmēr, atšķirībā no tehnikas izgudrojumiem. Apustuļi bija pazīstami ar sieviešu kalopšanas jautājumiem un homoseksuālu kristiešu problemātiku. Šie cilvēka dabu skarošie jautājumi bija pazīstami arī pirms apustuļiem un pēc tiem. Tāpēc uzskatu, ka tavs piemērs ar lidmašīnām, kas toreiz nav bijušas, ir nevietā. Jo cilvēki ar saviem grēkiem ir bijuši vienmēr. |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.06.27 13:05:21
indriķis
"par `laimīgo nekonsekvenci`"
Jā, tieši par to arī biju domājis. Un vēlreiz uzsveru, ka, ja kāds kaut kur tiek pestīts, tad tur ir patiesā Baznīca. Jo ārpus Baznīcas nav pestīšanas.
"No otras puses, ja viņš no sirds tic tādas maldiem un pats veicina to izplatību, vai tiešām izglābjas?"
Nu, par to, kas tiešām izglābjas, varam lasīt Marka 16:16. Kristību varam pārbaudīt, bet ticību diemžēl nē. To var tikai Visuaugstais. Vēl šajā sakarā derīgi ir atcerēties šos Jēzus vārdus:"kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī."
|
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.06.27 20:46:02
godwit
tu lec nost no jautaajuma. Vai Tu pats to apzinies?
1) jautaajums par lidmashiinaam nemazaakajaa meeraa nav tehnisks bet gan principiaals jautaajums par teemu - "vai tas kas nav aizliegts - vai tas ir atljauts?". Pie kam ja tas tiek pielietots vienaa gadiijumaa ar "+" ziimi, kapeec otraa ar "-"? Vai tieshaam kraaninjam ir tik liela noziime cilveeka domaashanaa un leemumu pienjemshanaa?
2) par greeka jautaajumu. Es uzdevu konkreetu jautaajumu - ja tu juuti, ka neordineejot tu paarkaap "miili savu tuvaako un Dievu" - tu sho faktiski greeku pabaaz zem "taada mums te ir kaartiiba"? Tb - jums pienjemts taa greekot un neko mainiit negrasaaties, ja? Tachu diivaini - homiishiem TESHI TO juus gatavi aciis baazt katru dienu - viinji NEGRASAAS LABOTIES. Taapat kaa juss - mainiit savus ieradumus = greekot. Nu un kas? Kursh tad te ir labaaks? Juus vai homiishi? A? |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.06.28 11:00:09
Vai tieshaam kraaninjam ir tik liela noziime cilveeka domaashanaa un leemumu pienjemshanaa?
A bet ordinaacija nav jautaajums par domaashanu un leemumu pienjemshanu Bet gan par radiishanas kaartiibu! Arii uz bullja var jaat, bet zirgs tam der daudz labaak... var slaukt pienu arii no cuukas, bet govs tam ir piemeerotaaka... Prosto taa shitaa pasaule ir uztaisiita, un taa kaa Bazniicaa augstaaka Radiishanas, Kaaertiibas un Jeegas noteiceeja instance ir nevis cilveeks, valsts, politikji, sabiedriiba vai indiividi, bet gan Dievs, tad uvi... kaameer shamo nepaarlieicnaasi par preteejo, buus taa kaa vinjsh ir teicis... PAT ja tu nesaproti iemeslus... jo kaa mees zinaam, pagaidaam zinaatnei ljoti neveicas ar atbildeem uz jautaajuimiem "kaapeec", tas nekaadiigi nenoziimee, ka kursh katrs "taapeec" buus labs un pareizs!
|
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.28 11:21:18
Jošs Mulders
bet protams!
Kurica ņe ptica, baba ņe čelovek!
te tā ir pieņemts, tb - tāda (radīšanas) kārtība, ij zem tās arī paslaukām visu apukšā. Tas tjipa ne mēs to izdomājām, te vienkārši ir tāda kārtība ieviesta...
/masiks ar smīnu atceras 5 slapjos pērtiķus un banānu.../ |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.06.28 11:24:33
masiks... taapeec jau to sauc par `ticiibu`...
Vienmeer jau var pastriideeties ar Dievu un izmeegjinaat Dieva aizliegumus empiiriski - prakse raada, ka tie beigaas izveershas par visai ilgstoshu un mokoshu skolu, kur beigaas vienalga nonaak pie secinaajuma - "Labaak buutu klausiijis mammu"
Savukaart uzstaadiijums ka "Sieviete var to pashu ko viirietis" ir slikta logjika, lai pamatotu "Sievietei vajag to pashu ko viirietim"
Starp "vareeshanu" un "vajadzeeshanu" ir garsh celjsh ejams, tachu shii feministiskaa domaashana nezkaapeec to taa klusinajam paarlec!
Un feministes var kaut uz ausiim staaveet, bet atshkjiriba starp viireiti un sievieti nav tikai dzimumorgaanos... Ij pasarg Dievs ja tu feministu forumaa pazinjosi, ka statistiski sievieshu smadzenes ir peec masas mazaakas par 25% saliidzinot ar viirieshu smadzeneem...
Tachu tas ir elementaars fakts - nosakaams statistiski ar svariem... KAS no taa izriet, tas ir cic jautaajums... bet prosto ponta peec shaadu faktu pasaki kaadu emancipeeto buutnju sabiedriibaa...
Ja daudzaam feminisma teezeem var piekrist, tad tomeer es domaaju, ka ljoti daudzas tur ir vienkaarshi sublimeet savu ____ (ieraksti jebkuru truukumu) par vainiigo projiceejot sisteemu, viirieshus, whatever...
Savukaart sievieshu ienaakshana Bazniicas priesteriibaa noziimee tikai to, ka (to arii vilx teica) ir nojuugusies izpratne par to, kas ir Bazniicas uzdevums primaarais... sheit sekundaarie vai pat veel naakamie pakaartotie derivatiivie papilduzdevumi tiek padariiti par galvenajiem... |
:: Pievienot komentāru
|
