Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.07.27 10:45:22
Mēs zinām, ka Baznīcas uzdevums ir realizēt atslēgu varu.
Jautaajums: |
|
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 13:11:44
Aivars , Kārlis Lielais - kristietis, kas rūpējās gan par baznīcas stāvokli, gan misiju savas impērijas teritorijā. Reformators.
Piem., vecais perikopju lekcionārijs, kuru daudzviet vēl joprojām lietojam, ir vēl no Kārļa Lielā laikiem.
Vai arī princips, kas joprojām aktuāls iesvētes macībā - ka kristietim no galvas jāzina vismaz Tēvreize un TA. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.09.05 13:24:33
Pater Henricus
Redzi, principā tieši Kārlis Lielais ir tas, kas apmāts ar unificēšanu un seno godību, ievieš vispārējo liturģijas latinizāciju, tā praktiski izslēdzot no iespējas pilnvērtīgi piedalīties dievkalpojumā daudzus akadēmiski neizglītotos. Viņš ir tas, kura kronēšana top par pamatu romas bīskapa pasaulīgām ambīcijām. Viņš ir tas, kurš būtībā līdzīgi Konstantīnam Lielajam it kā jau atbalstot Kristus Baznīcu, beigu beigās nolaupa kaut ko no tās dabas
Tā kā viņš ir arī labs piemērs ne tik labā nozīmē |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.09.05 13:27:21
Pater Henricus
cik tā ir taisnība, ka Kārlis Lielais esot bijis analfabēts? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 13:36:58
Raimonds
Stāsta, ka sākotnēji bijis, bet vēlāk tomēr studējis gan latīņu, gan grieķu valodas, un vēl šo to |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 14:13:45
Aivar , nu nevajag visur proķestanstvovaķ ,
Kārlis Lielais bija mantojis diezgan raibu baznīcu ar gallikāņu liturģiju ( esmu to lasījis, dzeja ) , uz kuras fona Romas mesa šķita vienkāršības paraugs. Līdzīgi kā Luteram reformējot sava laika Romas mesu.
Vēl viņš pievērsa lielu uzmanību tam, lai visur sprediķotu.
Plus - Ja mēs savu 16. un 21.gs. luterāņu ideālo briļļu dēļ norakstīsim tādus brāļus kā Kārlis Lielais, mums beigās nekā nepaliks. Un šie mūs pamatoti neuzņems savos debesu mājokļos.
Un kāda vaina, ņemot vēsturiski, Romas bīskapa pasaulīgajām ambīcijām? (Būtu mums Latvijā tās iespējas varu ietekmēt, varētu evaņģelizēt pavisam citā līmenī, nevis tikai atkārtojot varas iecienīto Pāvila tekstu par paklausību valdībām.) Ar ko visādu sazin kā pie varas tikušu ķeizaru un ķeizariņu ambīcijas labākas? Konstantinopole ar visu savu ķeizaru un pakļauto patriarhu tagad ir Stambula. Bet Roma joprojām ir Roma.
Tu gvelfs vai gibelins? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 14:32:23
Pater Henricus
Nav runa par luterāņu brillēm. Izlasi katoļu priestera Hansa Kinga "Katoļu Baznīca" 88.lpp ->
Varbūt šoreiz dažam citam tās rozā brilles būs tikušas |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 15:57:37
Aivar , nu baigā autoritāte - adopcionisma teologs , izbijis liberāls priesteris Ansis. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 16:02:08
Pater Henricus
Viņš nav izbijis. Joprojām ir katoļu priesteris `in good stand` tā teikt. Viens no Vatikāna virtuvi un vēsturi zinošajiem. Šai ziņā pavisam normāla autoritāte. Tev jau nav jākonsultējas pie viņa Trīsvienības mācības jautājumos. Te ir runa par Baznīcas vēsturi. Nevajag ar tādām aizspriedumu brillēm visu lasīt |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 16:22:23
Aivars , ja šim problēma tādā vienkāršā lietā kā Trīsvienība,
tad arī kā baznīcas vēsturnieks šis maz ko der, jo aplūko visu caur savām - "es pēc simtiem un tūkstoš gadiem zinu labāk kā vajadzēja un kā ne" brillēm.
Tāpēc jau arī šis kā autoritāte ir vien margināliem katoļiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 16:22:43
Pater Henricus
Konstantinopole ar visu savu ķeizaru un pakļauto patriarhu tagad ir Stambula. Bet Roma joprojām ir Roma.
Jā, arī Konstantinopoles krišana ir vēl viens riebīgs akmens ambiciozās pāvestības lauciņā  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 16:25:02
Pater Henricus
ja šim problēma tādā vienkāršā lietā kā Trīsvienība,
tad arī kā baznīcas vēsturnieks šis maz ko der, jo aplūko visu caur savām brillēm
Nu gan pateici! Varu tikai iedomāties, kā Tu ēdnīcā pasūti soļanku, vispirms nopratinot, vai pavārei Mašai ir pareiza izpratne par Trīsvienību, pretējā gadījumā noteikti viņa neko no soļankas arī nejēdz  |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 16:33:14
Aivars, patiesībā, manuprāt, pāvestam ir nopelni islama invāzijas kavēšanā un pretuzbrukumu, sauktu - krusta kari, organizēšanā. Arī Kārlis Martels - Kārļa Lielā vecaistēvs to - labu darbu izdarīja - ar zobenu.
Ja vienam otram protestantam ar viņa apgaroto pacifismu būtu vaļa ar saukli - "ja jau mīļais Dieviņš tā grib", mēs varbūt sen bļautu - allah akbar!
Un kur tagad ziedošās kristīgās civilizācijas, kur svētā Augustīna bīskapa sēdeklis Hippo?
Visur , kur kristiešu zobena ir bijis par maz, tur nekristīgo zobens ir ņēmis virsroku.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 16:39:18
Pater Henricus
nu Tu gan esi viens naivs cilvēkbērns, kas vēsturi neesi mācījies. Kauču tajā pašā Reformācijas laikā, kad turki apdraud Eiropu, kurā pusē faktiski bija pāvests ar savu karaspēku? Pret ko šis karoja, pret turkiem? Vai tomēr koalīcijā ar frančiem pret spāņu imperatoru, kurš kopā ar luterāņu firstiem centās turkus atspiest?
Var jau dzejot, bet... hm, šoreiz liekas ka Fāters Hernriks nav paša nonievātā Anša pirkstiņa svarā |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 16:47:06
Aivar, Šķiet, ka pats neesi vēsturi mācījies, vai arī vēsturi tver Ansim raksturīgajās vienkāršotajās shēmās, lai saprastu tā laika notikumu kaleidoskopu un mainīgās alianses.
Kā tas var būt, ka 1526. gadā luterāņu karakalpi izlaupa Romu?
Vai ar turkiem karojot?
Vispārzināms, ka tieši turku draudi netieši pasargāja Reformāciju.
Un kāpēc tu lēkā no krusta kariem līdz reformācijai un atpakaļ? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 16:57:40
Pater Henricus
Un kā tas tā var būt? Kāpēc viņi tur bija? Kas viņiem nesamaksāja? |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 17:00:15
Vai tiešām tu, Aivar , viņiem nesamāksāji? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 17:12:23
Pater Henricus
Nē, draugs, atkal Tavas vēstures zināšanas Tei pievīla
Tas bija Kārlis, kas to neizdarīja, bet bija viņus aicinājis impērijas dienestā. Bet vai nav dīvaini, ka katoļu imperators jūtas tik apdraudēts no pāvesta puses, ka iet karot ar it kā pats ar savu baznīcu?
Bet par krusta kariem, lūdzu - 4. krusta karš, kur pāvesta kareivji izposta Konstantinopoli, kādēļ turienieši pat izgudro teicienu, ka tad jau labāk dzīvot zem pusmēness nekā latīņu krusta. Diemžēl... tāda ir patiesība
|
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 17:34:25
Aivar, tava lielā pašpārliecinātība būs mani pievīlusi...
Ja padziļināti apskata to pašu 4.krusta karu, tad redzams, ka Konstantinopolē uzkavējušies krusta karotāji nolemj atbalstīt kādu visai leģitīmu pretendentu uz imperatora troni...Pilnīgā saskaņā ar tā laikmeta garu.
Bet pēc tam...kāpēc palaist garām izdevību?
Bet shematiski domājošie no tā uzbūvē nez ko. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 17:42:41
Pater Henricus
Ak tā? Un nebija tā, ka itāļi plosījās daļēji aiz atriebības, daļēji aiz alkatības utt?
Viņi tur tiešām cīnījās ar `kriptomuslimiem`, ja? |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 17:53:03
Aivars , plosījās gan aiz atriebības, gan alkatības, kā jau labi tā laika kristieši ieņemot pilsētu. Rūpējās par kultūras pieminekļu nogādi uz Eiropu, jo kā rāda notikumi pēc gadiem trīssimt, bizantiešiem tos tāpat nebija vērts atstāt . Un , vispār, bez Dieva ziņas jau matiņš no galvas nekrītot. |
:: Pievienot komentāru
|
