atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Novecojusī valoda. Tēma kristiešiem.
Aivars
Iesūtīts: 2010.06.03 10:53:51
Te blakus tēmā par L. Taivāna rakstu un nacionālo identitāti, šķiet, piedzima jauna tēma - kristietība pārsvarā lieto novecojušu valodu, kas cilvēkiem vairs bieži vien neko neizsaka
Kas būtu tie problemātiskie jēdzieni un paradigmas, kam būtu nepieciešama jauna interpretācija? Kādi ierosinājumi?

Lūgums tiešām izteikties kristiešiem, kam šī tēma rūp.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:26:37
vilks
tu tiešām lieto šādu terminoloģiju, runājot ar cilvēkiem, kas grib ko vairāk uzzināt par kristietību?
Ka viņu bērni dabiski piedzimst garīgi defektīvi un vajadzīga kristība, lai viņi kļūtu veseli?


nav mana daļa, ij esmu dumjš, tāpēc nepieskaitāms, taču manuprāt tu sāc vilkt uz kautkādas takā herēzes pusi...
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:29:10
vilks, Aivars

Cienītie, bet kā jūs traktējat "aiziešanu šķērsām" nevis attiecībā pert dēli, bet gan pret Dieva norādījumiem? Kā sīku kaprīzīti, par kuru nesamērīgi bargais Dievs piešķīra nāves sodu????
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:30:59
masiks [212.93.96.2]
Iemesls, kādēļ diskusijas virsrakstā ir tavā interpretācijā `tikai baltajiem`, ir tieši šī viegli paredzamā nekristiešu visszinīgā `ekspertīze`. Paldies, par padalīšanos asociācijās par vārdu grēks, bet lūdzu nevērtē praktizējošas kristietes, un vēl mācītas teoloģes kompetenci viņas lauciņā
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:33:00
masiks [212.93.96.2]
Re, par to ir diskusija, ka kaut kāds aplams priekšstats izveidojies nekristiešiem arī par grēka skaidrojumu un vēl citām lietām, un kā kristiešiem attīstīt precīzāku komunikāciju
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:34:55
vilks
tu tiešām lieto šādu terminoloģiju, runājot ar cilvēkiem, kas grib ko vairāk uzzināt par kristietību?

Nē, man liekas, ka nē. Tāpēc jau pieliku smaidīgo dzelteno ikoniņu
Lai gan diezko neviens no manis nevēlas uzzināt par kristietību, vairāk ir tā, ka zin, kas es tāds, un es apzinos, ka mani filtrē šādā kontekstā.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:37:21
Aivars
šāds grēka skaidrojums no kristiešiem man tika sniegts gadiem ilgi. Un nekad savādāks. Nav mana problēma, ja kādam no kristiešiem pēkšņi neliekas ērti viņu pašu skaidrojumi.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:40:07
masiks [212.93.96.2]
Jā, tā tas varētu būt. Bet tā ir visai neprecīza, un reizēm pat maldinoša interpretācija.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:20:19
es nezinu ka savadak izskairdot jaunpiedzimsanu / piedzimsanu no augsienes, ka vien ar siem vardiem: Dievs dod jaunu garu veco iznem ara , un tu klusti par jaunu radijumu Jezu Kristu.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:20:47
Aivars
nezinu. vārdnīca saka reko:

grēks v.
Reliģijā - reliģisko normu apzināts pārkāpums. Nožēlot, sūdzēt grēkus. Piedot grēkus. Nāves g. -- ļoti liels grēks, noziegums.

Nosodāma rīcība, nodarījums; arī netikums. sar. G. būtu skaistā laikā nosēdēt istabā.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:26:55
Aivars
PS - vari dot savu interpretāciju vārdam grēks.
Tikai kautkā tā, lai tas ierakstās arī Ādama grēka interpretācijā un tamā, ka šis grēks piemeklē visus Ādama bērnus... visās paaudzēs, da vēl uzliktajam sodam no Dieva puses - "mirdams mirsi" un "tev būs vaiga sviedros sev iztiku gādāt"..
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:50:21
masiks [212.93.96.2]
tā `uz sitiena`, vienā vārdā posts , vai jaunatnes valodā `obloms`- aplauziens
Rosalie
# Iesūtīts: 2010.06.03 17:35:44
super teema.

Greeks - k-kas skaidri aplams, nepareizs. "gr. skaistaa laikaa istabaa seedeet ", "gr. te kluseet ", "gr. neiejaukties "-tautas mutee ljoti cmuki un pareizi paveidots.

Par Aadama interpretaaciju - kaa patiik versija, ka tie beernu beerni un paaris tuukstoshgades Vinja dimensijaa ir minuutes siikas ... piemeeram?

un sviedros straadaat ir patiikami ... un sveetiigi ... un taa forshaa sajuuta peec darbinja - varbuut nojausminja par apsoliito ?
Svētais
# Iesūtīts: 2010.06.04 12:24:55
man kāds skaidroja, ka grēks ir "netrāpīt mērķī". Tā nu viskaut ko nepareizi darot grēkojam. A grēcīgā daba ir tā, kas mūs mudina "netrāpīt mērķi" ikreiz, pat ja to nevēlētos.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.04 12:38:02
Aivars Amnestija nekādā vīzē nenoķer visu Grēka un Absolūcijas nozīmes klāstu...

Es gan piekrītu, ka Rasktu tulkojumam un valodai ir jānāk līdzi tā attīstībai... un tas nu būtu teologu un attiecīgo speču uzdevums veidot šo valodu tā lai tā saglabātu gan nozīmi, gan nebūtu anahronisms...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.04 12:40:07
Gnid, tezaurs jau arī attēlo esošo izpratni... pietam arī - pārsvarā mēģinot ķert galvenās nozīmes... diez vai tezaurs būs korekts tulkojot specifiskus vārdus... Kā arī tā kā valoda attīstās, tad līdzi jāiet ir gan vārdnīcām, gan tulkotajiem textiem...

A ko darīt, ja jēdziena "grēks" nozīmi ar citiem vārdiem nevar "satvert" bez gara paskaidrojuma... ???
Pirtniece
# Iesūtīts: 2010.06.04 12:54:19
Jošs Mulders kļūda, malds, vaina = grēks ietver visu šo un vēl vairāk.
ka mūsdienu cilvēki šo vārdu vairs nesaprot, ir mūsu sabiedrības kopējās attīst`bas rezultāts - vispirms ateistiskās, pēc tam sekulāri konsumistiskās (patērētājsabiedrības) auglis
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.04 13:13:44
Pirtniece
Pie kuras no uzskaitītajām sabiedrībām tiek pieskaitīts vilks?
/viņam ar ar vārdu "grēks" kaut kas nepass. Tad nu mani interesē - kuru sabiedrību jamais pārstāv, Pirtnieces prāt?/
Svētais
# Iesūtīts: 2010.06.04 14:24:55
Ka jums liekas labāk, vārds dziedināšana vai izārstēšana? Ko labāk nekristiešiem teikt?
Pirtniece
# Iesūtīts: 2010.06.04 14:39:50
Svētais manuprāt - dziedināšana, jo tas var attiekties kā uz miesas, tā dvēseles vainām. ārstēšana kaut kā vairāk man asociējas ar miesu

masiks [212.93.96.2] to nu prasi vilkam pats... papu, saki mammai pats u.t.t
Svētais
# Iesūtīts: 2010.06.04 14:41:37
Pirtniece
bet ja par miesas dziedināšanu/izārstēšanu ir runa? tad labak ko teikt? ka doma?
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 132 , pavisam kopa bijuši: 2544