indriķis 
|
Iesūtīts:
2010.05.07 12:21:28
Ir nācies sastapties ar praksi, kad tiek iepotēti aizspriedumi pret citām konfesijām - "luterāņiem neesot sakramentu" etc.
Kronis visam bija kādā pareizticīgo dievnamā uz sienas rakstītais vēsturiskais "luteraņin Fandejka ukral ikonku Božej Maķeri" , acīmredzot, īpašs uzskates līdzeklis.
Vai jums ir iznācis sastapties ar šādām un tamlīdzīgām pērlēm un kā ar to cīnīties? |
|
Aivars  |
# Labojis Aivars: 2010.05.14 11:35:22
Jošs Mulders
Nu Apustuļu Ticības apliecība ir tā, kas variējusi jau pirmsnikejas laikā, bet Nikejas koncilā 325. gadā izperēja Nikejas apliecību tāda kāda tā ir, ja nerēķina Konstantinopoles precizējumu un `filioque`
Interesanti, ka vikijpēds arī uzrāda to Latīņu tulkojumu tuvāku grieķiskajām, nekā ekologs piedāvāja.
Credo in unum Deum,
Patrem omnipoténtem,
Factórem cæli et terræ,
Visibílium ómnium et invisibílium.
Et in unum Dóminum Iesum Christum,
Fílium Dei Unigénitum,
Et ex Patre natum ante ómnia sæcula.
Deum de Deo, lumen de lúmine, Deum verum de Deo vero,
Génitum, non factum, consubstantiálem Patri:
Per quem ómnia facta sunt.
Qui propter nos hómines et propter nostram salútem
Descéndit de cælis.
Et incarnátus est de Spíritu Sancto
Ex María Vírgine, et homo factus est.
Crucifíxus étiam pro nobis sub Póntio Piláto;
Passus, et sepúltus est,
Et resurréxit tértia die, secúndum Scriptúras,
Et ascéndit in cælum, sedet ad déxteram Patris.
Et íterum ventúrus est cum glória,
Iudicáre vivos et mórtuos,
Cuius regni non erit finis.
Et in Spíritum Sanctum, Dóminum et vivificántem:
Qui ex Patre Filióque procédit.
Qui cum Patre et Fílio simul adorátur et conglorificátur:
Qui locútus est per prophétas.
Et unam, sanctam, cathólicam et apostólicam Ecclésiam.
Confíteor unum baptísma in remissiónem peccatorum.
Et expecto resurrectionem mortuorum,
Et vitam ventúri sæculi. Amen.[26] |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.05.14 11:37:31
Jošs Mulders
Protams, ir jau arī Mateja 16:16 un Jāņa 20:28, un citas , kas arī ir būtībā TA |
Ekologs [91.87.133.194] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 11:39:31
Aivars
Labs teksts grieķiski. |
Jošs Mulders  |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.05.14 11:39:58
Aivars, pareizi... taadeejaadi pashaas beigaas muusu drauga iebildes pret kaada specigfiska vaarda nepreciizu (vinjpraat) tulkojumu ir taadas... kashkjis par sintaksi  Nevis izpratne par semantiku!
Taa ir joprojaam dziive VD |
Ekologs [91.87.133.194] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 11:56:49
Tas nav kašķis par sintaksi. Vārds εἰς ir interpretējams dažādi. Jaņa Evaņģēlijā εἰς vēl jāizprot dziļā nozīmē (kustība ar ieiešanu objektā tiešā vai pārnestā nozīmē (ticēt uz Jēzu)). Bet pamazām εἰς kļuva arvien neprecīzāks. To varēja lietot arī datīva vietā. Tādēļ latīņu ticības apliecības tulkojums ir precīzāks, jo latīņu valodā "in" nav tik plaši lietojams kā εἰς. Līdz ar to latīņu teksts skaidrāk izceļ atšķirību starp tīcību uz Dievu un ticību Baznīcai. Ticība uz Dievu izsaka gan paļāvību, gan vidziļāko vienotību ar Viņu, bet ticība Baznīcai attiecas uz paļāvību tās mācībai un vadībai. Tas ir kaut kas cits, pat ja pastāv dziļa saikne starp ticību uz Dievu un ticību Baznīcai. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.05.14 12:03:33
Īstenībā jau joks tāds, ka nepieciešamība nodalīt Trīsvienību no Baznīcas, lai nesanāktu ticība kādai četrvienībai, savā veidā ceļas no latīņu versijā iestarpinātā `un`
Latīņu tekstā pirms Baznīcas ir `et`, bet grieku tekstā nekāda `kai` nav.
Šai ziņā vērā ņemams ir sava laika Lutera Akadēmijas prorektora Eimaņa aizrādījums, ka varētu tulkot `Es ticu .. uz Svēto Garu.... kas caur praviešiem runājis uz vienu svētu.... Baznīcu" |
Ekologs [91.87.155.206] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 12:12:52
Latīņu tulkojumā ar vārdu kopu "et unam..." neizjauc ticības apliecības sadalījumu pēc trim dieviškājām personām. Nav atkārtots vārds "ticēt", bet nav arī vārdu salikums "uz vienu...", jo pēc Jāņa Evaņģēlija izpratnes "ticība uz" ir vērsta tikai uz Jēzu un uz Dievu jo runa ir par attiecībām ar dievišķajām personām. Tādēļ nav jāievieš kļūdainais "ticēt uz Baznīcu". |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.05.14 12:24:49
Aivars, Ekologs, kas ar to Bazniicas artikula dalju? Joprojaam nesaprotu? Ko semantiski tas chakaree?
Atziishos, man vispaar konstrukcija "Ticeet UZ" galvaa rada "does not compute" iissavienojumu, neatkariigi kas ir teikuma priekshmets. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.05.14 12:38:24
Ekologs [91.87.155.206]
Piekrītu
(tikai ar piebildi , ka μίαν - jau oriģināltekstā nozīmē vienu)
Jošs Mulders
Nu problēma ir tāda, ka savā laikā ir mēģināts uzsvērt ar šo `ticu uz Dievu` to, ka ticībā mēs visu dzīvi uz Viņu balstām, ka nevis vienkārši ticam, ka Dievs ir, vai ka Viņš nemānās. Vai latviski veikli? Laikam ne visai. Bet nu liturģiskā valoda mēdz būt diezgan inerta laikam ejot.
Būtībā visa tā nianse uz ko Ekologs norāda ir tā, ka ticība Dievam ir kas vairāk, nekā vienkārši ticība Baznīcai, tā es to saprotu. Proti, ka pestīšanu piedzīvojam ticot Kristum, kā savam Glābējam, nevis vienkārši ticot tam, ka Baznīca ir laba lieta un Kristība nevienam par skādi nav bijusi |
Ekologs [91.87.132.116] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 12:52:28
Aivars
Tieši tā. Un otrā lieta ir tā, ka latīņu teksts ir ārkārtīgi svarīgs, lai izgaismotu grieķu tekstu. Ja latīņu teksts interpretēja `eis` divējādi, tad sava nozīme ir arī atceltajam `kai` un tas ir noticis ne jau tādēļ, ka 4. gs. viņi neprata grieķu valodu, bet, kā saka, Aivars, viņi uzsvēra nianses, ko mēs šodien, ar savu sengrieķu val. prasmi vairs nesaredzam. Credo attiecas tikai uz Trīsvienību un Baznīca, kas dzimst Vasarsvētkos tiek saistīta ar Trešo Trīsvienības Personu, - Svēto Garu. |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.05.14 15:55:07
Aaa un tad kas... vai tad saakotneejais Ekologa paarmetums Luteraanjiem ir kas... par to, ka Luteraanji to ko, Susliks uzrakstiija, nesaprot, jo tulkojums shkjiibs?
A reku (raadu uz Aivaru) mums ir maaciitaaji, kas pashi maak visaadas gudras valodas un neizgliitotiem Mulderiem var paskaidrot... kaa rezultaataa... LV tulkojuma "ljapusi" kljuust irrivalenti...
Vispaar... Luteraanju apmaaciibaa TA ir sekas nevis ceelonis luteraanju maaciibai Taakaa, ja cilveeks netic un nesaprot to, ko Aivars noraadiija, tad arii latiinju vai griekju TA tam nepaliidzees |
petrified [159.148.21.169] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 16:34:12
Bet katoļi Nīkajas simbolā ὁμοούσιον ( homoousion - būtībā, substancē vienāds ) ir pārtulkojuši kā "būtībā līdzīgs Tēvam", laikam sekodami Marcela ieteikumiem par homoiousin - līdzīgas dabas, vai pat dodami godu prezbitera Arija mācībai, kuru Nīkajas simbols cenšas atspēkot. Cepšanās ap "uz un iekš" ir tikai uzmanības novēršana no pašu kriptoariānisma. |
Ekologs [91.87.137.137] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 16:44:10
Te nav nekāds kriptoariānisms. Jaunajā katoļu tulkojumā (latviešu valodā), kas atrodams Katoliskās Baznīcas katehismā, neprecīzais tulkojums (būtībā līdzīgs) tika labots ar "vienas dabas". Tātad viss OK ! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.05.14 16:53:11
Ekologs, bet redzi... ja spriezh par tavu teologjija peec tulkojumiem... sanaak jociigi!
A vienkaarshi parunaaties un noskaidrot vai Lueraanji tic tulkojumiem vai kaut kam citam... slabo? |
Ekologs [91.87.137.137] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 17:00:57
Jošs Mulders
Tas ir kā? Aizmirst, ka Jēzus bija Verbum un sākt ticēt po ļuteraņski, tas ir kaut kam citam ? A kam, tādā gadījumā? Ja pat Raksti ir Dei Verbum un viss ir radīts caur Dei Verbum. (Jņ 1) |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.05.14 17:08:43
Ekologs [91.87.137.137]
Ko Tu ar to domā? Izklausās pēc kārtējiem mītiem par luteriešiem. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.05.14 17:12:26
Ekologs...
Redzi atkal... tu esi iedomaajies kaut ko kam tic Luteraanji, interpreteejot kaadus tulkojumus!
Godiigs cilveeks pajautaatu - Vai tu (juus luteraanji) ticat, ka Jēzus ir (nevis bija) Verbum... etc...
|
Ekologs [91.87.137.137] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 17:16:46
Aivars
Atvaino, es mēģināju atbildēt JM. Bet piemēram mani interesētu kāda izglītota luterāņa pārdomas par Nīkajas-Konstantinopoles koncilu. Piemēram, es zinu, ka luterāņi Tradīciju interpretē savādāk nekā katoļi. Un tad man rodas jautājums: kā luterāņi var pieņemt šī koncila Simbolu, ja tas satur terminus, kas nav atrodami Sv. Rakstos, bet ko Tradīcija ir ieviesusi, lai skaidrotu Kristus dievišķo dabu. Es te domāju gr. vārdu ὁμοούσιον? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.05.14 17:22:48
Ekologs [91.87.137.137]
Ideja ir vienkārša. Sv. Raksti ir Norma normans, bet TA norma normata. Proti, ja ticības simbols ir adekvāti atvasināts no Sv. Rakstiem, nav problēma to lietot. Ja ir pretrunā ar Sv. Rakstiem, tad atmetams.
Ar to jau arī luteriskā reformācija atšķīrās teiksim no Cvinglija vai vēl dažiem citiem, kas vairāk vilka uz amišu variantu, un gribēja no dievnamiem izplēst visu, ko vien var izplēst. Luteriskā pieeja drīzāk ir tradīcijas revīzija Sv. Rakstu gaismā. |
Ekologs [91.87.137.137] |
# Iesūtīts: 2010.05.14 17:26:12
Aivars
Ok. Bet kurš ir tas organisms/padome/cilvēks utt. luteriskajā baznīcā, kurš nosaka to, kad kāda patiesība, ko izgaismo TA ir norma normata? Pie katoļiem tas ir Magisterium, kas veido Tradīciju. Bet pie jums? |
:: Pievienot komentāru
|
