Mārcis Zeiferts 
|
Iesūtīts:
2007.07.05 23:54:14
Ierosinu šajā forumā diskutēt par Latvijas baznīcas vēstures tematiem. Šeit būtu vieta tādiem tematiem kā brāļu draudzes Latvijā, vēsture ap 1800-1914.g. (dzimtbūšanas atcelšana, apgaismības laika biegu periods baznīcā, iekšmisijas sākumi), Nacionālas baznīcas izveidošanās, ārmisija, LELB Satversme 1928.g., Baltvāciešu repatriācija, 2. pasaules karš un baznīca (baznīca Kurzemes katlā), padomju laiki baznīcā, atmodas laiks. Protams, varam diskutēt arī par senākiem laikiem. |
|
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.07.26 18:26:15
Vēstures kontekstā varētu arī jautāt, kā pēdējais pusgadsimts iespaidojis mūsu baznīcu un kādas ir sekas. Pašreiz domāju par valodu, kurā daudz vārdu ir zaudējuši vai mainījuši savu sākotnējo nozīmi un saturu.
Pirmām un galvenām kārtām tie ir vārdi, kas tieši vai netieši saistās ar kristīgo ticību. Vispirms jau svēts , tad - pazemība, pieticība, kalpošana, bijība, arī cieņa, mīlestība, pateicība un citi. – Bet tas taču rada lielas grūtības, lasot Bībeli un garīgo literātūru.
Un te nu radās doma, vai nebūtu labi, ja tiktu sarakstīta grāmatiņa vārdnīcas veidā par šo neskaidro vai pārprasto vārdu patieso nozīmi un saturu? Tā varētu būt labs palīgs arī jau darbā ar bērniem un jauniešiem, lai šie būtiskie jēdzieni pamazām atgūtu atkal savu neaizstājamo vietu un nozīmi kristiešu dzīvē.
– Zinu gan, nebūs viegli, bet vai citādi pastāvēsim? –
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2007.07.29 17:09:36
Mirga. Kāpēc tu domā, ka tādi vārdi kā svēts u.c. ir zaudējuši nozīmi? |
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.07.29 21:56:54
To es arī neesmu teikusi, bet gan, ka to saturs bieži nav vairs īsti skaidrs. |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2007.07.29 22:10:02
Skatos, ka diskusija mazliet aiziet no tēmas- bet tas jau laikam dabīgi, jo šī tēma ir pārāk apjomīga.
Kad sāku tā pamatīgak iesaistīties Baznīcas dzīvē ap 84. gadu, tad drīz vien apjautu lielāko mūsu Baznīcas problēmu: Mums trūkst vismaz divas paaudzes. Tajā laikā bija gados veci mācītāji un no prof. Feldmaņa skolnieku vidus sāka veidoties gados jaunu mācītāju paaudze. Tajā laikā mums bija 60 -70 vai 20 - 25 gadus veci mācītāji. Tas arī izskaidro, kāpēc tika ievēlēts tik jauns arhibīskaps - toreiz viņam bija tik ap 37 gadi, ja pareizi atceros.
Pēc neatkarības atgūšanas draudzē strauji ienāca jauna (kas ne vienmēr bija jaunā) paaudze, kurai nebija saknes draudžu dzīvē un sākās visādas jukas, kuru rezultātā no vienas puses radās ļoti izteikta vēlme pēc stipras administratīvas vadības, kuras rezultāts ir mūsu jaunā satversme un virsvaldes vēlme kontrolēt ikkatru draudžu dzīves sadaļu. No otras puses dažādas šķelšanās, konvertācijas un kādreiz ļoti aktīvu Baznīcas personu "paiešana malā" vai pat vispār aiziešana no draudzēm. Daudzās draudžu padomēs gan objektīvu, gan subjektīvu cēloņu dēļ pārsvaru ieguva neofīti, kas atkal izraisīja visādus satraukumus šur un tur. Es domāju, ka mūsu šodienas situācija ir visai likumsakarīgs dažādu vēsturisku procesu rezultāts.
Es tiešām nesaprotu, kāpēc Ctulhu ikvienā diskusijā meklē kašķi un arī šajā mēģina īstenot savus uzbrukumus? |
Svilpaste  |
# Iesūtīts: 2007.07.29 22:17:29
Jāni Kalniņ! Kā Tu domā, vai tas, ka draudžu padomēs pārsvaru ieguva neofīti bija pozitīvi vai negatīvi? Vai tas sašķēla draudzes? Vai sanāk, ka draudzēs pastāv 2 "nometnes": neofīti un tie, kas bija ticīgi padomju vajāšanu laikā? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.07.29 23:09:56
Jānis Kalniņš
Vai tu apzināti vai neapzināti tiražē nepatiesību?!? sākās visādas jukas, ... kuras rezultāts ir mūsu jaunā satversme un virsvaldes vēlme kontrolēt ikkatru draudžu dzīves sadaļu.
Ja neesi rūpīgi lasījis, tad izlasi un salīdzini veco un jauno Satversmi! Tad tu redzēsi, ka ir tieši otrādi - jaunā Satversme daudzējādi atvieglo draudzēm pildāmos noteikumus, tām tiek dotas daudz lielākas tiesības vadīt savu dzīvi atbilstoši vietējiem apstākļiem. |
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.07.29 23:46:18
Svilpaste ,
Drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, bet tas nav tik svarīgi, vienkārši tā tas bija. Pozitīvais šajā lietā ir tas, ka "jaunas asinis" zināmā mērā atdzīvināja sastingumu, kas valdīja daudzviet, rosināja uz daudzu lietu pārvērtēšanu, nu, kaut vai par Sv. Vakarēdiena baudīšanas biežumu, dievkalpojumu apmeklēšanu un citām lietām, kas ir visnotaļ pozitīvi. Negatīvais bija tas, ka cilvēki, kuriem nebija ne mazākās jēgas par baznīcas tradīcijām un dzīves principiem, sāka parādīt iniciatīvu. Viņi nekādā ziņā nebija ļauni domājoši vai kādā citādā ziņā nelieši (tādi, diemžēl, laikam saradās, kad baznīcām sāka atdot īpašumus un veikli darboņi te saskatīja jauku iedzīvošanās iespēju, kas no veda pie NĪK izveidošanas un tā tālāk...), vienkārši trūkstot pieredzes, tika pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, diemžēl dažkārt arī draudžu dzīvē notika kā dziesmā dzied: "Jūs, māmiņa, vecu ļaužu, jūs aplami domājat..." Tas pats attiecas arī uz mācītājiem - daudzi apstākļu spiesti, tika ordinēti pārāk jauni (arī es to skaitā) un savā jaunības maksimālismā domājās esam gudrāki par tiem vecajiem. Tagad, savos 43 gados, saprotu savas jaunības kļūdas un spēju jau mazliet no malas raudzīties uz tiem notikumiem. Jaunība nu reiz ir tas trūkums, kas pāriet ātrāk, nekā mums gribētos. Bet šī trūkuma iespaidā savārītās ziepes diezgan ilgi ir izstrebjamas. Tā nav traģēdija, ja to apzinās un ļauj Dievam sakārtot lietas.
Cienījamā Balss , pirms kaut ko atbildu, vai drīkstu vaicāt, no kura laika esat Baznīcā? To nejautāju tādēļ, lai kādā veidā pazemotu, bet gan lai Jums saprotamākā veidā atbildētu un pamatotu savu pozīciju. Varat atbildēt (protams, ja vien vispār vēlaties) tikai man personiski un tad arī atbildēšu personiski. |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.07.29 23:55:30
kas attiecas uz 2 nometnēm, mans vērojums, ka tieši tā tas arī vietām ir. Tas lielā mērā ir atkaīgs no draudzes mācītāja. Pirms vairāk kā 10 gadiem tas bija īpaši izteikts, tagad veirs ne tik spilgti; ja ir nometnes, tad kādu citu iemeslu dēļ, ne paaudžu konflikts.
Runājot par padomju vajāšanām - es personīgi tās neizjutu arī 80-tajos gados. |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.07.30 00:16:26
Jānis Kalniņš Tieši kuru datumu Jūs domājat? Kristības vai iesvētības? - Gandrīz tikpat ilgi, cik Jūs dzīvojat šinī pasaulē... |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.07.30 00:42:30
Balss ,
tātad pieņemu, ka esat bijusi aktīva draudzē arī pirms 90. gada. Tad man mazliet jābrīnās par Jūsu "pareizumu", bat ir jau arī tādi.
Tātad - kur saskatu jaunās Satversmes ierobežošanu draudžu dzīves lietās: 1. Agrāk prāvestu ievēlēja iecirknis, tagad ieceļ bīskaps no vairākiem kandidātiem. 2. Iepriekš draudze izvēlējās mācītāju, tagad tai jāapmierinās ar to, ko iecels bīskaps. 3. Prāvestam, Kapitulam dotas ļoti lielas pilnvaras iejaukties draudzū iekšējās lietās amatpersonu atcelšanas veidā. 3. Izskatās, ka draudzei nav nekādu iespēju atteikties no neapmierinoša mācītāja, it sevišķi no palīgmācītāqja, jo to kalpošanas vietas nosaka bīskaps. Milzīgi apgrūtinājumi īpašumu lietās.
Te nu pat aklam ir redzamas varas centralizācijas tieksmes. Tās tiek pamatotas ar nepieciešamību spēt rīkoties sarežģītās un konfliktsituācijās (kuras ir dabiskas sekas iepriekš aprakstītajai situācijai) un mūs ierdrošina, ka neviens jau nerīkosies varaskāri vai personīgu motīvu vadīts. Varbūt arī tā, tomēr jāatzīst, ka šī Satversme juridiski dod Virsvaldei un bīskapiem tādas iespējas. Satversmei jābūt tādam dokumentam, kurš nav balstīts uz bīskapu un prāvestu godprātību, bet ir kāds objektīvs instruments. Bet tā jau ir cita diskusija par Satversmi. To pieminēju tikai, lai pamatotu savu nostāju. |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.07.30 11:03:26
Jānis Kalniņš Tad man mazliet jābrīnās par Jūsu "pareizumu", bat ir jau arī tādi. Jā, ir tādi, kas necenšas visā sakatīt varas uzurpēšanu vai tās ļaunprātīgu izmantošanu, bet gan rūpi par to, lai baznīca dzīvotu, sakarīgi darbotos un kalpotu visefektīvāk.
1.Vai piekrītat, ka prāvests ir tas, kas pārstāv sava iecirkņa draudzes visas baznīcas kopumā, arī attiecībās ar baznīcas vadību – tātad - kontaktpersona. Bet kontaktpersona darbojas abos virzienos – arī no Baznīcas vadības puses, tātad, no bīskapa, virzienā uz draudzēm - informācijas un sadarbības praktiskais nesējs. Tātad šim kanālam ir jābūt saderīgam un sastrādāties spējīgam abos virzienos.
Nav taisnība, ka bīskaps patvaļīgi izvēlas par prāvestu, kuru vien grib – viņš izvēlas no diviem iecirkņa sinodes piedāvātajiem kandidātiem, ar kuru no šiem diviem, viņaprāt. labāk veiksies kopīgais darbs. Tā tomēr ir liela starpība!
2.Draudzēm tā īsti nekad nav bijis iespējams izvēlēties sev mācītāju, jo mācītāju pārprodukcija mums vēl nav bijusi. Tas agrāk reizēm noticis visai haotiski, piemēram, lielākās, turīgākās draudzes dažkārt ir pārvilinājušas pie sevis sev patīkamākos mācītājus, nerēķinoties ar to, ka iepriekšējā draudze paliek bez mācītāja. Vai tas jums liekas ideālais variants? Tieši mācītāju trūkuma dēļ šobrīd ir jāsaskaņo visu draudžu intereses, lai visām būtu pietiekama aprūpe.
3.Prāvestam un Kapitulam šādas iespējas ir bijušas vienmēr, tas nav nekas jauns. Kad draudzē izveidojusies konflikta situācija un draudzes padome vairs nav spējīga pildīt savas funkcijas visas draudzes, ne tikai kādas grupas interesēs, tad draudzē tiek iecelta pagaidu pārvalde, lai nodrošinātu draudzes darbu līdz nākošajām vēlēšanām.
4.Priecājieties, Jāni Kalniņ, ka Jūsu draudzē nav radušies pāris ļaudis, kam Jūs kāda iemesla dēļ neesat pa prātam. Jā tādi sāktu rakstīt sūdzības un gribēt sev citu, smukāku, gudrāku, paklausīgāku mācītāju nekā Jūs, tad Jūs būtu pateicīgs Baznīcas vadībai, kas neļautu šādiem ļaudīm būt par mūzikas pasūtītājiem, pēc kuras tad nu mācītājam jādanco. Jo, ja nepatiks šitas, pasūdzēsimies un dabūsim citu! Un atkal citu!
5.Apgrūtinājumi īpašumu lietās – jā, ir tādi labi noteikumi, ka svarīgākie īpašumu pārdošanas vai ilgtermiņa izīrēšanas jautājumi ir jāsaskaņo ar baznīcas vadību un jāsaņem NĪK akcepts, lai novērstu gan kļūdas nezināšanas dēļ, gan tīšu draudzes īpašumu izsaimniekošanu, kā, diemžēl, ir jau šur tur gadījies. Un, kad mācītājs pamana šādu ļautiņu darbošanos un iebilst, tad viņš kļūst par slikto, kas jāatceļ... Lūk, cik vienkāršs reizēm ir šo konfliktu izskaidrojums!
|
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.07.30 12:05:13
Man gan neliekas nekas traģisks, ka labāki mācītāji nonāk arī labākajās vietās! Nav arī nekas traģisks situācijā, kad draudzes padome vēlas sev citu mācītāju - ja ir kandidāti, kāpēc gan nē? Zinu gan vairākus gadījumus, kad mācītājs ir komandēts uz kādu draudzi un tiešā veidā šo draudzi posta, bet draudzei tiek pateikts skaidri un gaiši, ka jums nav tiesības no viņa atteikties, jo viņš ir komandēts!
Būtiskākais ir tas, ko Jūs arī pati atzināt savās atbildēs, ka vadībai IR daudz lielākas administratīvas iespējas un teorētiski pastāv iespēja šo administrēšanu izmantot arī ne pilnīgi godprātīgi. Mēs jau varam idealizēt savus ievēlamos bīskapus un prāvestus, bet vai tiesam Jūs nepieļaujat iespēju, ka arī viņi ir grēcīgi cilvēki un vienkārši var reizēm būt vāji? Tur jau ir tā problēma, pret ko vēršas daudzi mācītāji, ka bīskapi faktiski ir patvaldnieki un viņus neviens nekontrolē, Satversmē pat teorētiski nav apskatīta kārtība, kādā bīskapu, prāvestu vai mācītāju var atcelt, kas ir juridisks nonsenss pie jebkuras demokrātijas, kas ir arī sinodāli - episkopālā iekārta, kāda ir proklamēta pie mums. Lūdzu norādiet man kaut vienu Satversmes punktu, kur ir arī iestrādāts bīskapu kontroles mehānisms.
Atgriežoties pie vēstures tēmas, tāda satversme jau nav nekāds brīnums, tas ir diezgan likumsakarīgs rezultāts mūsu situācijā. Bet vai tas ir tas labākais un luteriskai teoloģijai atbisltošākais, tas jau ir tas jautājums! |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2007.07.30 12:13:20
Jānis Kalniņš, Bīskapu Kontroles mehānisms ir iestrādāts preambulā (netieši)
Citēju: "Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes" (Jan 19:11)
Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib. (Sal pam 21:1)
Pārsvarā lielākā daļa šūmes ir tāda, ka cilvēki neuzticās Bīskapiem, jo
a) Cilvēks spriež`pēc savas samaitātības, un ikviens zin (neapzināti), ka Bīskapos ir tas pats grēks kas viņos, bet cilvēki citos neieredz to, ko neieredz sevī, tamdēļ arī pirmā reakcija uz šo Satversmes jauno kārtību bij - Viņi tak ieviesīs herēzes - jo tā ir dabīga reakcija cilvēkam pašam uz to grēku, kas mīt viņā.
b) Cilvēkam joprojām iekšā un atmiņā ir Dieva apsolījums par viņa valdīšanu pār visu Zemi, tamdēļ cilvēks dabīgi sadusmojas, ja ir kādas sfēras, kur viņam nav reālas varas.
Es gan nekādīgi neredzu kā varaskāres grēks sinodes izpildījumā būtu mazāks nekā viena cilvēka izpildījumā? Kā arī otrādi, ja jau Sinodi var vadīt Svētais Gars, tad viņš var vadīt arī pāris Bīskapus! Gan kritika gan uzslava ir abpusgriezīgs zobens!
Ir cits arguments, izdarīt spiedienu uz Sinodi ir grūtāk nekā uz pāris bīskapiem! Bet šis pieņēmums implicē to, ka tie ir Bīskapi vai Sinode kas uztur Baznīcu, tak ikviens Luterānis saprot, ka tā nav... un ja vajag, tad arī viens pats Elija var stāvēt pretī Baala kalpiem, kā arī veselas reliģijas, kulti un sektas aiziet nebūtībā, ja Dievs to nolād!
Ne Sinode ne Bīskapi nesaturēs Baznīcu, ja Dievs atraus savu roku! Un otrādi, ja Dievs ir ar mums, tad arī saujiņa zvejnieku uzcels tādu Baznīcu, ka Elles vārtiem to nebūs sagraut!
|
Balss |
# Labojis Balss: 2007.07.30 12:20:26
Jānis Kalniņš Nē, tas nav traģiski, bet gan apsveicami, ka labi mācītāji var strādāt lielākās draudzēs un darboties pie vairāk cilvēkiem - tātad aizsniegt vairāk cilvēku. JA IR vairāki mācītāja kandidāti, tad, protams, ir labi, ka draudze var izvēlēties, un pieņemu, ka tik brīnišķīgā situācijā tas arī tiktu darīts.
Bet es nebūt neesmu atzinusi (kā Jūs to apgalvojat), ka vadībai nu ir daudz lielākas un pat ļaunprātīgas administrēšanas iespējas nekā agrāk.
Vislabākais kontroles mehānisms nepasargās Baznīcu no bojāšanās, ja tajā ienāks un izplatīsies pasaulīgas maldu mācības. Jūs redzat, kas notika mūsu kaimiņu senās demokrātijas garā veidotajā Baznīcā - līdz kādiem absurdiem un pretbībelīgiem lēmumiem viņi ir nonākuši pasaulīgas demokrātijas ceļā. Tāpēc labāk nevis turēsim aizdomās savu pašu ievēlēto vadību par nezkādu potenciālu ļaunprātību, bet gan lūgsim Dievu par saviem prāvestiem un bīskapiem un atbalstīsim viņus!  |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.07.30 14:28:16
tā jau tas viss ir un es nebūt nedomāju, ka bīskapi nu taisās kaut ko ļaunprātīgi izmantot. Viss, ko es gribēju pateikt ir tas, ka šī Satversme lielā mērā ir radusies tieši vēsturisko apstākļu dēļ, kas ir izveidojušies mūsu Baznīcā padomju varas un tam sekojošās neatkarības atjaunošanas rezultātā. Ja cien. Balss nebūtu man tik ļoti atkal uzbrukusi, tad vispār nebūtu sākušās šīs pārrunas par Satversmi, kas ir cita tēma. Droši vien, ka tagad tiešām ir arī vajadzīgs kāds ierocis bīskapiem un pašlaik nav nekādu pamatu bažām.
Cita lieta ir tā, ka mēs tomēr esam šajā laikā un telpā un ar teoloģiskiem argumentiem nevar jau nihilēt juridiskās lietas un apgalvot, ka tās jau nav tik svarīgas, ka Bez Dieva ziņas nekas tik un tā nevar notikt (kas neapšaubāmi ir patiesi!). Ja tāds arguments tiek izvirzīts, tad jau vispār pietiek ar pāris rindiņām un visu atstāt Dieva rokās! |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.07.30 15:04:47
Jānis Kalniņš Kā tad es Jums uzbruku?... Citēju Jūsu rakstīto un aicināju rūpīgi izlasīt un salīdzināt abas Satversmes...
Labāk sarunāsimies draudzīgi un prātīgi, labi? Jūsu teoloģiskajiem izteikumiem es bieži ar prieku pievienojos! |
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.07.31 12:28:39
Manuprāt, Jānis Kalniņš ir ļoti labi raksturojis situāciju. Sākuma grūtības bija lielas, bet arī Dieva žēlastība bija liela, jo ieraugs bija palicis un Dieva dziedinātājs spēks darbojās arī daudzu jauno draudzes locekļu un mācītāju pirmajā ticības dedzībā.
Kāpēc neizdevās? Cilvēku nesapratne, mūsdienu „ātrais laiks”, kas nekādi neveicina augšanas un veidošanās procesu? Tā vai līdzīgi varētu būt, un tad jau arī jaucējs nesnauž.
Ir, saprotams, viss Dieva ziņā. Kam jāsagrūst, sagrūs, patiesības sēkla neiznīks. Tikai neaizmirsīsim, ka mums arī ir aicinājums būt modriem, redzēt un dzirdēt, un nepazaudēt pamatu, lai būtu derīgi darba rīki.
|
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2007.07.31 12:51:36
Balss , nevajag melot, ka draudzēm nav bijis iespējas izvēlēties sev mācītājus, zinu vienu otru draudzi, kas par mācītājiem gribēja aicināt studentus un evaņģēlistus no pašu vidus, bet tieši no augšas atņemtais draudzes aicinājums to nepieļāva, radot kārtējos konfliktus jau tā mocītajā Kristus miesā. Draudzes aicinājuma atņemšana draudzei un atdošana vienam vai biedru grupai , kuri nezkāpēc vienmēr visu zinot labāk par "muļķa" draudzi, ir viens no atteikšanās no luteriskās baznīcas kārtības rādītājiem par labu aizguvumiem no RKB. Nav problēmu radīt situāciju, kad draudzes nedrīkst izmantot savas mācītāja aicināšanas tiesības un tad murmināt, ka tas nekādi neesot iespējams un pat nevēlams.
N.B.Pie kā noved hierarhijas nekontrolējama patvaļa , varat skatīties pēdējos notikumos Latvijas PB. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.07.31 13:00:18
indriķis, tu visu laiku aizmirsti arī augšu tiesības - apstiprināt vai neapstiprināt aicinātos! Atkal jāpiemin tie paši Ap.D. 6 nodaļa, kur draudze izvirzīja diakonus, bet apustuļi šamos apstiprināja. Tāpat Pāvila pavēle iecelt bīskapus katrā pilsētā... acīmredzot jau esošais bīskaps apstiprina jaunos kandidātus. Pietam tur pat speciāli atrunāts, lai netiek iecelti jaunatgriezti jaunuļi, ka šiem galvā nesakāpj. Tā kā arī draudzes tiesības izvirzīt savus aicinātos ir ierobežotas.
Tb no augšas neviens nevar uzspiest draudzei mācītāju, ko drauzde nav aicinājusi. No otras puses draudze nevar izvirzīt un "aicināt" kādu veiklu kombinatoru, kuru augšas neapstiprina. Loks noslēdzies, nevienam nav absolūta vara un tai pat laikā visiem ir kaut kāda vara!
|
indriķis |
# Labojis indriķis: 2007.07.31 13:08:47
Mulder , ziepju tev netrūkst... Tavas bažas būtu pamatotas, ja runa būtu par kādu vaļīgu harizmātiķu un tamlīdzīgu grupas konfederāciju, kur dažs līderis uzpeld nez no kurienes...
Par kādiem kombinatoriem iet runa - vai ne par tavas pašu baznīcas teoloģijas augstskolas absolventiem, vai ne par pašu baznīcas evaņģēlistiem, kas kalpo draudzēs. Tu gribi teikt , ka tavas draudzes loceklis B. - LA absolvents ir veikls kombinators.
Tavas pārdomas par teokrātiju ir nožēlas vērtas, jo lai gan Dievs soda ļaunprātīgus ganus, - kad Viņš to dara, tad spalvas put apkārtējiem arī. Labāk nepieļaut līderu patvaļu, nekā gaidīt, kad Dievs viņus sodīs. Un neaizmirsti ka Dievs soda pastarajā tiesā, bet mēs dzīvojam tagad un mums nav vajadzīgs. ka kāds tiek sodīts, vien ka kristiešu starpā neielavās korupcija un ļaunprātīga varas lietošana. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
