atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu LELB mācība
Svilpaste
Iesūtīts: 2007.06.12 13:09:52
Satversmē ir daudz atsauču uz LELB mācību. Kas ir šī LELB mācība? Kur var uzzināt, kāds ir LELB mācības konkrēts aspekts?
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.06.12 13:43:44
Redaktoram!
idejai. Kādreiz Virtuālajā Baznīcā bija viena laba fīča, bija kristiešu sarunas un kopējās. Tas bija ļoti noderīgi, jo tad kristiešu jautājumos nejaucās iekšā neticīgie ar saviem, nereti, ņirdzīgajiem izteicieniem (Tu, Ctulhu, allažiņ esi bijis tādos līderis).
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.12 14:13:13
Svilpaste, LELB satversmes preambulu lasīji?
preambula [88.84.142.165]
# Iesūtīts: 2007.06.12 15:39:09
mulder vai ieciteesi, kas tad iisti ir mistiksaa "LELB maaciiba"?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.12 15:51:22
Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir draudze, kas celta uz apustuļu un praviešu pamata, kur stūra akmens ir Kristus Jēzus. Tās pamats, likums un mēraukla ir Vecās un Jaunās Derības grāmatas, jo tās ir patiess un uzticams Trīsvienīgā Dieva vārds, kurā Viņš uz mums runā un pie mums darbojas ar likumu un evaņģēliju, tiesu un žēlastību.
Latvija evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācībai un dzīvei saistoša kopības izpausme, kurā manifestējas Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas vienprātība un norobežošanās no herēzēm un shizmām, ir no senbaznīcas mantotās Apustuļu, Nikejas-Konstantinopoles un Atanasija ticības apliecības, kā arī reformācijas ticības apliecības, kas apkopotas “Liber Concordiae”.
Uz šī negrozāmā pamata stāvēdama un paļaudamās uz Dieva žēlastību, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca grib paklausīt Kristus pavēlei būt par Viņa liecinieci un sludināt evaņģēliju visai radībai, ar Dieva Vārdu un Sakramentiem kalpot Kristus Miesas uzcelšanai un vienībai un pulcināt izredzētu cilti, ķēnišķīgus priesterus, svētu tautu un Dieva īpašumu, lai mīlestībā un savstarpējā sadraudzībā paustu Tā darbus, kas mūs aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā. Šī no Dieva saņemtā uzdevuma piepildīšanai Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca pieņem šo Satversmi.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.12 16:24:19
Ja izlasīji teikumu līdz galam, tad visai skaidri kļūst ka runa iet par 4-5 gadsimtu
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.06.12 16:54:59
Ctulhu, nu vot izlasi vienprātības grāmatu. Tie ir tie paši vēži pietam tajās pašās kulītēs... Pati "ticības apliecības" būtība jau 3-4 gadsimtā veidojās kā "konspekts" Baznīcas mācībai, tas kalpoja kā šķīrējnazis herēzes atpazīšanas jautājumos. Piemēram tā pati Nīkajas ticības apliecība nošķir Ariānismu (mūsdienās Jehovas Lieciniekus) no Kristus Baznīcas. Tādējādi ar šādu rakstu tiek pateikts - tam mēs ticam, to mēs pieņemam un šādi izprotam Svētos Rakstus, bet lūk šādu un šādu mācību noraidām pamatojoties šādos un šādos Rakstu gabalos. LC būtībā ir tas konspekts kā Luterāņi interpretē Rakstus un Baznīctēvus!
Jo kā tad Luters bij iecerējis reformāciju. Viņš jau negribēja noraidīt RKB visu vcelom, bet gan reformēt to (tas ir antonīms deformēt). Luters gribēja tikai atmest Rakstos nepamatotas prakses (sākās viss ar indulgenču tirgošanos)... tak RKB bij tik augstprātīgi un iedomīgi, ka neklausījās kaut kāda mūka tur pārmetumos un beigu galā viņu izmeta no sava vidus...
Luteram bij līdz brošai ka Kristietību padara par balagānu un biznesa projektu... Luteram derdzās, ka Kristus mācība tiek izķēzīta un tiek padarīta tikai par aizegu ideoloģijai... Viņam rūpēja tas Baznīcas Gars, kas bij no iesākuma... un nebij pārstājis būt, lai arī bij zem smagā RKB maldu sloga.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.06.12 17:12:02
Ctulhu, process kad raksti tika "sakompileeti" iisteniibaa bij postFactum kosntataacija. Tur bij visai drastiski nosaciijumi kurus rakstus jaatziist par kanoniskiem.
Ir pierasts teikt, ka Bazniica radīja kanonu, bet īstenībā Baznīca atklāja kanonu... Tas vispār tapa 5ajā gadsimtā tāds kā to pazīst šodien. Savā ziņā Rakstu Kanons arī ir izvērsta ticības apliecība... tas ko Kristīgā Baznīca atzīst par kanonisku un viss... Pats vārds "kanons" nozīmē mēraukla. Tā ir Kristietības aksioma, to neapstrīd un to pieņem par normu. Apstrīd un noraida to tie, kuriem kanons ir par šauru, kurus Dieva Vārds ierobežo un neļauj izvērsties... tad nu tiek pielietotas dažādas taktikas.
1. Tiek paziņots, ka Kanons nav pilnīgs un īstenībā tradīcija un Pāvesta bullas ir līdzvērtīgas - rezultātā your limitation is your imagination
2. Tiek lietoti neloģiski ačgārni un nepareizi hermanētikas paņēmieni (Adventisti, Jehova Liecinieki) tā Rakstus padarot par personīgās interpretācijas upuri, kā rezultātā atkal - your limitation is your imagination.
Utt.
Visām šitām sistēmām raksturīga ir viena pazīme - tām dogma un doktrīnas mainās kā sieriņi. Ik pēc pāris gadiem, gadu desmitiem vai simtiem tiek būtiski mainītas vai papildinātas doktrīnas. Tā saucamā doktrinālā attīstība... kas noved pie liberālisma un galu beigās Raksti vispār nav vajadzīgi, jo paši gudri!
Luteriskās ticības apliecības kādas tās pieņēma 16 gadsimtā tādas tās arī ir šodien un nemainās. Tb Luters iedzina mietu zemē un pateica, šeit es stāvu un savādāk nevaru! Lai Roma brauc ar savām doktrīnām tālāk... Luters atksatījās kur tad ir Baznīca, ko tā ir mācījusi visos laikos un vietās, kāds ir Kristus vēsts mērķis un saturs...
preambula [84.19.182.23]
# Iesūtīts: 2007.06.12 17:25:46
Latvija evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācībai un dzīvei saistoša kopības izpausme, kurā manifestējas Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas vienprātība un norobežošanās no herēzēm un shizmām, ir no senbaznīcas mantotās Apustuļu, Nikejas-Konstantinopoles un Atanasija ticības apliecības, kā arī reformācijas ticības apliecības, kas apkopotas “Liber Concordiae

3 lietas kas izlec:
1. maaciiba nav nodefineta, bet aprakstiita
2. pasti manifistejas ljaunie gari
3. vienpraatiba izpauzhas paklausiiba archibiskapam
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.06.12 20:08:43
Ctulhu!
par to augstuma sajūtu nemāku teikt, esmu vidēja auguma cilvēks...
Ar Tevi arī īpaši negrasos strīdēties, jo esmu to mēģinājis jau divās citās interneta vietās un rezultātā Tu esi kļūvāks tikai vēl ateistiskāks un pretkristīgāks (protams, ne tikai manu diskusiju ietekmē). Vienīgais, ko varu piebilst, ir mana ticības apliecība:
"Es ticu uz Dievu Tēvu, ...." un tālāk līdz pat Vienprātības grāmatas pēdējai lpp. Ja Tevi tas interesē, ņem un lasi.
Par diskusiju dalījumu.
Virtuālajā baznīcā tas funkcionēja labi (katram savs stūrītis), tādēļ arī redaktoram šeit to piedāvāju.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.06.12 22:46:25
Ctulhu, googlee... "bible canon criteria"
Un jaaa, kad jebkuraa epistemologjiskaa sisteemaa tu nonaac liidz premisaam, tad rodas cirkulaaraas logjikas shkjietamiiba... tas ir taados gadiijumos, ja tu meegjini pamatot pashas premisas. Bet premisas nevar pamatot principaa... taas tiek postuleetas par patiesaam apriori! Taa Kristieshi ir postuleejushi Rakstus par patiesiem apriori. Un kad tu saki ka Raksti nav patiesi, tad kristiesha ausiis tas ir taapat kaa tad kad materiaalistam pasaka, ka filosofiskaa materiaalisma premisas ir nepatiesas! Elementaari... epistimologjijas infinity probleema!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.13 11:35:23
Ctulhu, redzu neesi googleejis...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.06.14 11:30:55
Izlasot jauno satversmi, neatradu precīzu LELB mācības aprakstu. Secinu, LELB mācība nav definēta dokumentā, kas viedots par LELB pamatu veidojošu kopsavilkumu (tas būtu satversmes/konstitūcijas uzdevums). Man rodas priekšstats, kuram redzu apstiprinājumu arī šīs nelielās diskusijas komentāros, ka līdz ar to, LELB mācība var ietvert daudz. Būtībā, domāju, diezgan plašs ļaužu loks var savus uzskatus identificēt ar mistisko lielumu LELB mācība.
+Jānis
# Iesūtīts: 2007.06.15 11:24:50
Voldemār, "mistisks" attiecas uz kontemplācijas un veltīšanās Dievam ceļā sasniegtu, dziļu iekšējās, garīgās dzīves intensitāti. Es ļoti ceru, ka LELB mācība tiešām ir arī mistisks, ne tikai racionāls lielums, un ka ir vismaz kādi, kas ar to tā spēj identificēties. Šaubos, vai tas būs plašs loks.
Vai Tu gribēji, lai satversmē būtu pārrakstīta Millera dogmatika, vai kā? Mūsu preambula skaidri iezīmē robežas, kurās var "darīt teoloģiju" - Svētie raksti un apliecības. LELB mācībā nekas nedrīks būt pret tām un ir iespējams viss, kas nav tām pretrunā. Nekas vairāk satversmē arī nav vajadzīgs. Satversme nav ne dogmatikas grāmata, ne rokudzelži.
Bet ja grib precīzi definēt, kāpēc tad ierobežoties ar mācību? Liturģija nav mazāk svarīga - tad jau vajadzētu satversmē pārpublicēt arī agendu ar visiem tekstiem un rubrikām. Vienkārši satversmēs tādas lietas neraksta.
bravo bravisimo [77.176.238.16]
# Iesūtīts: 2007.06.15 11:52:18
+Jānis, paldies man ļoti patika atbilde
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.06.15 13:13:24
+Jāni!
Domāju, mēs abi sapratām kādā nozīmē es lietoju terminu "mistisks"
Preambula ir ļoti nozīmīga, vārdu nav, taču šinī gadījumā tā ir arī gana "dzejiska". Protams, tajā ir pieminēti Raksti un Ticības apliecības, bet vai tā ir LELB mācība? Te ir runa par satversmi, kas, atļaušos tomēr būt punktuāls, ir juridisks dokuments, kur "dzejai" nav vietas. Tā kā nekur nav norādes, ka Svētie Raksti, kā arī Ticības apliecības, kā Rakstu skaidrojums, ir šī LELB mācība, tad katrs, kam nav slinkums, var ieinterpretēt, ko vien tur vēlas. Galu galā, ja tas nebija definēts, tad vislabāk to nevajadzēja minēt. Tā arī vajadzēja rakstīt - Sv.Raksti, kā tas apliecināts Luteriskajās ticības apliecībās, un nevienam nebūtu jautājumu, bet tā, piedodiet, bet sanāk stulbi.
Vēl, domāju, teoloģiski un arī juridiski nav īpaši precīzi liturģiju vienādot ar Rakstiem, jo Raksti ir norma normans, likums, kas formē kristīgo mācību, bet liturģija ir Rakstu mācības nosacītā ietvara praktiska izmantošana Dieva kalpošanai.
Par Milleru. Nedomāju, ka tā ir vislabākā dogmatikas grāmata pasaulē, bet no latviski izdotām tā tik tiešām ir krietni labāka par Maldoni un Brātēnu, kā arī pietiekoši kristīgās teoloģijas pamatus aplūkojoša, lai būtu zināms standarts. Slenskas grāmata ir neapšaubāmi laba, bet nedaudz savādāka, un kā tādu, es nesalīdzinu to ar Milleru. Un protams, Millers nav paredzēts satversmē likšanai Taču, pieļauju, ka viens otrs formulējums nav slikts arī tik pamatīgam dokumentam.
Par satversmēm. Es piederu tiem, kas uzskata, ka Latvijas satversme tik tiešām ir laba, un var kalpot par paraugu. Tā nav 100% ideāla, jo 100% ideālu lietu cilvēks nav spējīgs izveidot, taču kā piemērs ļoti noderoša. Tad lūk, paturot prātā šo piemēru, gribu norādīt, ka LR satversmes pirmajā daļā ir īsos vārdos skaidri norādītas konstituējošās pamatlietas (teritorija, varas subjekts - tauta...). Kāpēc LELB satversmē nav šādas īsas definīcijas (mācība, tomēr ir pamatlieta)? Ir liela centība bijusi definēt daudzas pakārtotas un, manuprāt, nevajadzīgas lietas, bet pie šīs vienas, ir pieļauts brāķis.
Verotajs
# Iesūtīts: 2007.06.15 20:33:49
Voldemārs. Ļoti laba atbilde. Skaidri norādīts uz kļūdām LELB Satversmē. Galvenā kļūda - tā pieļauj interpretāciju. Satversmē ir jābūt skaidri norādītām varas robežām. Protams, nošķirt garīgo no laicīgā nav tik vienkaŗši. Tā ir jebkuras baznīciskas institūcijas problēma. Taču ne jau tā ir LELB Satversmes problēma.
Par mistiku. Lielākais trūkums mistiskajiem pārdzīvojumiem ir tas, ka tas nav derīgs cita stiprināšanai ticībā. Tādam mistiskam pārdzīvojumam trūkst pamatojuma Rakstos.
Par LELB mācību. Tie,kas saka, ka jēdziens "LELB mācība" ir ļoti neskaidrs, ir pamats tāda veida šaubām. Tā savos ticības definējumos gan atsaucas uz uz svarīgiem ticības artikuliem, taču tie prasa arī maldu mācības noliegšanu. Piemēram, es varu teikt, ka Rīgā ir Čaka iela un Brīvības iela. Tomēr šāds apgalvojums neko nepasaka par pašām ielām. Kaut kas līdzīgs ir ar LELB mācību. Turpinot šādu līdzību, būtu jāpasaka, ka Brīvības iela ir centrālā iela, bet Čaka iela nav centrālā.
Atvainojos par saviem neveiklajiem un varbūt arī neprecīzajiem apgalvojumiem un piemēriem.
klusētājs [84.237.208.76]
# Iesūtīts: 2007.06.16 00:24:52
Verotajs[/b ].......Lielākais trūkums mistiskajiem pārdzīvojumiem ir tas, ka tas nav derīgs cita stiprināšanai ticībā.i]

vai Juus esiet praktizeejis, izdziivojis, kaa sheit mineets, mistisko ticiibas pieredzi, daliijies piedziivotajaa ar ticiibas biedriem?
Juusu apgalvojums ir tik viennoziimiigs - gribu teikt tikai to, ka patiesa un atveerta ticiiba Kristum tiek piedziivota tieshaam pat lhoti atshiriigi / kontemplaacija, meditaacija, apcere u.c./ un daliishanaas shai pieredzee ir sveetiiga, pieaugshanu un realitaates apjaushanu veicinosha.........varbuut driizaak ir jautaajums cik personiiba ir atveerta: sadzirdeet un saprast savus liidzcilveekus, sevu celhu, aicinaajumu patiesi gribosha. aarpus formaalaa, aciim tveroshaa
ticiibas aplieciibas, manupraat, ir praata aplieciibas.....un ir labas, skaidras.......tik buutiski, ka cilveeks jau nav radiits kaa tikai praata/loghikas/ceelonhsakariibu apliecinaajums.
tas taads mans necils viedoklis
klusētājs [84.237.208.76]
# Iesūtīts: 2007.06.16 00:42:41
p.s.atvainojiet Lasiitaaji par paarlieku uzsveerto textu - komentaars nebuut nav tik noziimiigs.....vienkaarshi nemaaceeju lietot darbariikus
Verotajs
# Iesūtīts: 2007.06.17 14:30:12
klusētājs. Sakot, ka mistiskais pārdzīvojums nav derīgs cita cilvēka ticības stiprināšanai, es neteicu, ka tas vispār nav derīgs. Taču tas var kalpot vienīgi par ilustrāciju vai, labākā gadījumā, manai personiskai ticībai. Turpretim ticības apliecības nekādā gadījumā nav kaut kas tāds, kas radies cilvēka prātā. Ja tās būtu radītas cilvēka prātā, tad tās drīzāk attiektos uz filozofiju, nevis uz teoloģiju, un tas nebūt nav viens un tas pats. Ticības apliecības (luterāņu) visas ir pamatotas Rakstos un tāpēc personiski es ticu, ka tās pareizi skaidro Rakstus. Par kontemplāciju, meditāciju utt. to nevar teikt. Tie ir un paliek kāda personiskie pārdzīvojumi.
klusētājs [84.237.208.76]
# Iesūtīts: 2007.06.17 15:40:31
Verotajs Jūs mani, šķiet, esat pārpratis - es runāju par dalīšanos ticības pieredzē - sv. rakstu izpratnē, ko iegūst gan individuālā, gan kopējā lūgšanā, Dieva vārda studijās. kontemplācija, meditācija, pārdomas ir veidi kā lūgties un tas ir tieši saistīts ar dzīvošanu ticībā. šādas sadraudzības princips ir sv. rakstos pamatots.
Turpretim ticības apliecības nekādā gadījumā nav kaut kas tāds, kas radies cilvēka prātā ......pilnīgi Jums piekrītu. kad runāju par prāta apliecībām, tad aprakstīju veidu kā tās tiek uztvertas, ne to izcelšanās principus. Tāpat kā ir teorija un prakse - cieši saistītas un viena otru papildinošas
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 89 , pavisam kopa bijuši: 357