indriķis 
|
Iesūtīts:
2009.11.11 12:41:36
Laikam neviena no baznīcu mācībām baznīcai normālā - ortodoksā, pareizi mācošā kontekstā nav izraisījusi tik lielas diskusijas, kā sadraudzības mācība. Mēģināšu aprakstīt četrus sadraudzības modeļus, nosaucot tos par sadraudzības
paradigmām.
Pirmā , šodien neaktuālā ir sadraudzība luterāņu valsts baznīcu starpā, pozitīvais moments - aptver visus luterāņus, negatīvais - baznīcu apdraud ķēniņu kaprīzes un mainīgās sociālās ideoloģijas.
Otrā paradigma, sadraudzība uz federatīviem, kristīgi sabiedriskas organizācijas pamatiem, kura ideālā piedāvā pilnu altāra un kanceles kopību organizācijas biedru starpā, tomēr doktrinālā erozija atsevišķu tās dalībbaznīcu starpā to padara par neiespējamu. Kā apliecināja Merlins, LELB nav pilnā altāra un kanceles sadraudzībā ar visām PLF dalībbaznīcām. Pozitīvais moments - sadraudzība aptver pēc iespējas vairāk luterāņu, negatīvais - nav mehānisma, kā šādas sabiedriskas organizācijas iekšienē novērst maldu mācību izplatīšanos. |
|
indriķis |
# Iesūtīts: 2009.11.11 12:56:30
Trešā paradigma , bīskapu sadraudzības modelis, no vienas puses sastopams zināmā senbaznīcas vēsturiskā periodā, no otras, arī mūsdienās.
Pozitīvais moments - darbojas , ja bīskapi ir ticības apliecinātāji, apdraudēts no saduķeju rauga, proti, pārāk atkarīgs no bīskapu personībām , tomēr sadraudzībā aptver lielu skaitu patiesi ticošu luterāņu vēsturiskajās baznīcās, kurus izslēdz ceturtā paradigma.
Ceturtā paradigma - konfesionālā paradigma, amerikāņu teologu radīta, teorētiski 100% atbilstība LTA un savā starpā, (praksē apdraud farizejiskuma raugs, implicīts separātisms un shizmu iespēja pat dziļi personisku motīvu dēļ, jo atliek tikai piemeklēt teoloģisko problēmu, lai atdalītos ) un nespēja atrast kopību pat ļoti līdzīgi mācošu baznīcu starpā ( piem. WELS un Somijas konf. lut. baznīca ar līderi Sārelā ), tiek automātiski izslēgti otrajā un trešajā sadraudzību paradigmā esoši patiesi ticīgie kā heterodoksi, pat ja tie apliecina savu nosodījumu maldiem kādā savādākā veidā, piem. pārtraucot bīskapu sadraudzību ( Kā LELB bīskapi ar zviedriem).
Jautājums - ko darīt? Meklēt piekto modeli, paradigmu, kas apvienotu visu modeļu pozitīvos momentus un maksimāli izslēgtu negatīvos? Kāds tas, jūsuprāt, varētu būt? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.11.11 13:05:51
indriķis... manuprāt, jēga būtu runāt par 2,3,4 jo #1 izrietētu organiski, ja nākamie tiktu panākts kaut kāds risinājums!
Risinājums būtu hierarhijas veidošana ar strikti nodalītām atbildībām un tiesībām...
Man tiešām tuvāks šķiet #3 variants, atzīstot tevis pareizi iezīmētās grūtības... Tāpēc manuprāt praksē un vēsturē notiek, notiksies tas kas notikās LV... tāda peldēšana starp 2,3 un 4
Teixim no 2 pāreja uz 3 notiek, tad kad tiek adaptētas tiešām lielas maldu mācības tiešām lielās ticīgo masās... savukārt pāreja no 3 uz 4 notiek, ja bīskapi sāk atkrist savā mācībā, tad baznīca kolapsē ļoti paranoiskā un matus skaldošā aizsargpozīcijā, lai izfiltrētu tos velnus no sava vidus, kas altāros un kancelēs sakāpuši... bet es domāju, ka pareizi būtu, ka tad, kad #4 ir šo filtru izfiltrējis... atgriezties pie #3 modeļa...
Jo tu pareizi saki #4 ļoti skrupulozi skatās uz pirxtiem visiem un visur... taču, tad kad NAV kam skatīties, tas kā tāds kaujas mehānisms vēršas pats pret sevi un nogrimst odu kāšanā... Taču #4 varētu būt īslaicīgs uzplaixnījums, tad kad #3 vairs nenodrošina drošu un tīru ticību!
Savukārt #2 prasa ļoti teoloģiski advancētus lajus, lai Bīskapu pieskatīšana vairs nebūtu tik strikta...
Es patiešām ticu, ka Bīskapa viens no uzdevumiem ir celties kājās un teikt - šitie ir maldi - tad kad tādi uzrodās! Bīskaps ir tas avangards cīņā ar maldu mācībām... Tikai tad, ja bīskaps vairs to nespēj darīt vai nedara, tad draudze var pāriet tādā aizsargpozā, kas noraida visu, kas kaut pa jotu šķietami novirzās...
|
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.11.11 13:25:33
Vēl papildus problemātika.
Paradigmu sadursme parādās sekojošās situācijās - LELB ir ortodoksa , ja skatās no otrā un trešā modeļa skata punkta, bet heterodoksa , ja skatās no ceturtā modeļa skatapunkta ar ceturtā premisām, jo pat ja tā deklarē sadraudzības izpalikšanu ar konkrētiem otrā un trešā modeļa herēzēs iestigušiem figurantiem, jo ar to ie par maz saskaņā ar ceturtā modeļa principiem, bet ceturtā modeļa separātisms arī būtu grūti definējams kā ortodoksas baznīcas pazīme klasiskā izpratnē, ja skatās no trešā modeļa skata punkta, jo kā neuzticība sadraudzībai var tikt deklarēta atšķirīga izpratne par skautiem un gaidām (jūs odus izkāšat un kamieļus aprijat ).
Viens no Misūrijas un Viskonsīnas baznīcu sadraudzības pārtraukšanas iemesliem bija tas, ka Misūrieši akceptēja esošo amerikāņu skautu kustību, bet viskonsīnieši to saprot kā unionistisku, darbu reliģiozitāti akceptējošu kustību un tam ir savs pamatojums, ja to tā saprot.Tomēr ir sāpīgi, ja baznīcu sadraudzība tiek pārtraukta šādu iemeslu dēļ. It kā tiek pieņemts, ka šeit pasaulē ir iespējams 100% novilkt baznīcas robežas.
Realitātē rodas kas līdzīgs baznīcai, pareizās mācibas- klosterim. Bet vai klostera sienas pasargāja?
Amerikas kontekstā vēl viena problēma ir baznīcu nodalītības no valsts izpratne, viens luterāņu segments jebkādu atsauci uz valsti zem Dieva - tipa "Dievs svētī Ameriku" konsekvencēs saprot kā unionistisku reliģiozitāti un kā tādu nepieņemamu nekādās tās izpausmēs. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.11 13:34:21
indriķis, vēl piebildīšu vienu fenomenu, ko var novērot Vēsturē un arī tepat Latvijā... Tas gan parādās individuālu ticīgo vai varbūt max draudžu līmenī!
Tb vārdos dažreiz cilvēki ir maldos, bet praksē... darbos, izrādās rīkojas saskaņā ar rakstiem - vai apzināti vai neapzināti!
Tas pats RKB adepts... viņš var forumos pilnu muti stāstīt par darba teoloģiju, bet ikdienā viņš ne mazāk kā Luterānis paļausies uz Dieva žēlastību, ļoti lai apzinoties savu zemumu un šādas Žēlastības nepelnīto dabu!
Tākā... tiem, kas apņēmušies tā vai citādi mācīt cilvēkus, ir jāprot saskatīt mežu aiz kokiem! |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2010.01.22 14:15:18
Indriķi, parādi, kur ir definēta Tevis izdomātā bīskapu sadraudzība??? Un LELB kontekstā, kur? Ja bīskapi nav sadraudzībā vai tas, piemēram, uzliek kaut mazākās sirdsapziņas "mokas" kādam lelbietim iet pie Zviedrijas baznīcas altāriem?? Vai pie Ziemeļelbas altāriem?
Bet vai sendienās tie bija tik bīskapi, kas nostājās pret maldu mācībām? Vai tās nebijas draudzes, kuru pārstāvji sanāca kopā koncilos? Jā, jā arī bīskaps ir viens no koncila.. Bīskaps jau ir tas gudrākais un erudītākais. Tik ne vienmēr. To pierāda vēsture un maldu mācības, kas toreiz un aizvien vēl tiek jaunradītas |
Rudens rozes balss  |
# Iesūtīts: 2010.01.22 14:25:54
+Jean [89.207.243.34]
Un LELB kontekstā, kur? Ja bīskapi nav sadraudzībā vai tas, piemēram, uzliek kaut mazākās sirdsapziņas "mokas" kādam lelbietim iet pie Zviedrijas baznīcas altāriem??
Man kā lLELBietei, piemēram, uzliek gan! Ja mans bīskaps uzskata, ka kāda Baznīca ir smagi novirzījusies no Sv.Rakstu patiesas sludināšanas, tad es respektēju viņa viedokli un ietu tikai pie tādas draudzes dievgalda, kurā šī novirzīšanas nav akceptēta un netiek sludināta.. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.01.22 16:43:04
Starp citu, senajās sinodēs un koncilos vispār balsstiesības bija tikai garīdzniekiem ( bīskapiem ) , draudžu locekļiem,
kas tur piedalījās, bija padomdevēju loma. |
Nerunīgais  |
# Iesūtīts: 2010.01.22 21:31:01
indriķis, tu jautā ko darīt? Manliekas - pats labākais ir beigt shēmot. Nekas nav jāizdomā. Izdomātiem sadraudzības modeļiem nav spēka kaut ko pārliecināt un kaut ko mainīt. Kristū var ieraudzīt visu nepieciešamo. Vienīgais, kas nepieciešams - ir līdzināties Kristum un atļaut citiem to pašu. Tā ir kalpošana, sevis atdošana, ieguldīšana. Pārējais rodas pats no sevis |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2010.01.22 23:21:33
Rudens rozes balss, vai Tu neietu pat tad, ja Tu zinātu, ka tai zviedru draudzē par mācītāju kalpo kāds "zviedru Aleksandrs Bite"?? Ja tas tā, tad tas ir nopietni. Chapeaux! Cepuri nost! |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2010.01.22 23:25:59
Indriķi, bet kas tad visu nosaka, ja ne padomdevēji  . Paskaties apkārt!
Ja nopietni, tad, Indriķi, par cik senām sinodēm un konciliem Tu runā?? Cik simti gadu bija pagājuši kopš Kristus? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.01.22 23:44:16
Man ienāca prātā piektais, ko Marks Tvens kaut kur apcerēja, bet lai nu paliek. Jāpiekrīt Nerunīgajam. Priekš kam vispār šēmot šai sakarā?
Rudens rozes balss
Es Tevi saprotu! |
indriķis |
# Iesūtīts: 2010.01.23 15:26:59
Nerunīgais , teoloģijā un eklezioloģija gluži bez sistematizēšanas jeb kā tu saki - shēmošanas nevar. Citādi parasti sanāk - ķep, ļep un čušš...
Jean , par senajiem pirmā gadu tūkstoša pirmās puses konciliem un sinodēm, starp tiem nozīmīgākais - Nikajas.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.23 17:44:50
indriķis
Mateja 10:40 Kas jūs uzņem, tas uzņem Mani, un, kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.
41 Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, tas dabūs pravieša algu, un, kas uzņem taisnu taisnā vārdā, tas dabūs taisnā algu.
42 Un, kas dzirdinās vienu no šiem mazākajiem tikai ar kausu auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi Es jums saku: tam sava alga nezudīs."
Kādu Tu personīgi redzi sadraudzību 50 gadu attālumā no šodienas? Man kaut kā liekas, ka no `tās` puses skatoties, visa šēmotā eklesioloģija pēc ķep ļep un čušs izskatīsies, un diez vai no tās atliks kas vairāk par šiem Jēzus vārdiem |
Merlins  |
# Iesūtīts: 2010.01.23 18:12:12
Aktuālu tēmu Indriķis ierosinājis. Man liekas, tagad daudzas baznīcas un organizācijas būs spiestas par to galvu lauzīt. Kā jums šķiet - kāds ir mērķis dievgalda kopības pārtraukšanai? +Jean vaicā: "vai tas, piemēram, uzliek kaut mazākās sirdsapziņas "mokas" kādam lelbietim iet pie Zviedrijas baznīcas altāriem?? Vai pie Ziemeļelbas altāriem?" Kāds grēks, bīstamība, maldi tādā iešanā? Kādēļ par to būtu jāmokās? Kāds piemēram, Mulderam, svētdienā ejot pie dievgalda savā draudzē, rodas apdraudējums no tā, Ka LELB ir sadraudzībā ar Lietuvas baznīcu, kas ir sadraudzībā ar Anglijas baznīcu, kas ir sadraudzībā ar Somijas baznīcu, kas ir sadraudzībā ar Zviedrijas baznīcu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.23 18:19:58
Merlins
Vai sadraudzība starp kristiešiem var būt apdraudējums? No vienas puses, šī gada Jāņu peripetijas un `pofigistiskais` `Dievs taču ir viens, vai ne`. No otras puses - aizdomu pilna `pieskatīšana` kurš ar ko runā, un vai tik nav nepareizā `partijā`.
Varbūt sadraudzība nemaz nav baznīcpolitisks jēdziens? |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.25 09:36:39
Merlins, apdraudējums tāds, ka Zviedri zin Somu e-pastu, Somi zin Agnlju e-pastu, tie savukārt Lietuvas e-pastu, kuri zin LELB e-pastu un tiem ir Muldera draudzes e-pasts, rezultātā... Zviedrs var nospamot Muldera draudzi ar herētiskiem paziņojumiem  Bet tā kā visu draudžu locekļi ir mazas dumjas aitiņas, tad skaidrs, ka pat Zviedrijas zeme ir hērētiska un pielipusi pie taisnticīga Muldera kājām sagandē viņa kedas! |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.01.25 12:38:28
indriķis
Ja cilvēks no vasarsvētku draudzes tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Dievs un Cilvēks, Pestītājs, ka vakarēdienā saņemam patiesas Jēzus asinis un patiesu miesu - kāpēc viņu nepielaist pie vakarēdiena? Jebšu nepielaist vai tad nenozīmē būtībā pasludināt - jo tu netici kā mēs ticam un tāpēc neesi pestīts? |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.01.25 14:23:26
Ingars , problēma ir faktā, ka Vasarsvētku draudzes tradicionāli seko nebibliskai - simboliskai ( Cvinglija ) izpratnei par Vakarēdienu, un ticība Kristus Reālprezencei Vakarēdienā ir salīdzinoši nesens ieguvums labticīgās vasarsvētnieku aprindās, pamatā no tiem luterāņiem vai katoļiem, kas pārgājuši šajās draudzēs, bet nav bijuši gatavi pieņemt Cvinglija maldus. Ja atceries, tieši šie Cvinglija maldi bija par iemeslu Reformācijas sadalīšanai, un ne dievkalpojumu kārtības vai Svētā Gara dāvanas.
Un vasarsvētnieki visai kūtri atvadās no Švārmerei un Cvikavas praviešu mantojuma...
Nepielaist, drīzāk nozīmē - noskaidrojiet, kam paši īsti ticat LTA gaismā un tad runāsim.
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.01.25 15:48:04
indriķis
Bet runa ir par katra konkrēta cilvēka ticību un atbildību. Nu tad kāpēc tos "labticīgos" nevar pielaist? Kur vispār bībelē rakstīts, ka mācītāja atbildība ir izvērtēt kuru pielaist un kuru nepielaist pie vakarēdiena? Tieši ir rakstīts, ka katrs pats sevi lai pārbauda. Bet, ja cilvēks ir saņēmis to pašu kristību un tic to pašu ticību - kādēļ gan viņam liegt vakarēdienu? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.01.25 15:59:09
indriķis, man ir pamatotas aizdomas, ka Kalvinisms un Cvinginisms nav "Luterisma sektas", bet gan paralēli strāvojumi kāreiz... |
:: Pievienot komentāru
|
