atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par Svēto Vakarēdienu
danar
Iesūtīts: 2009.10.05 12:04:12
Ir teikts,ka pie Vakarēdiena nepielaiž tos,kuri dzīvo atklātā grēkā un to nenožēlo.
Kas tie ir par grēkiem,kuru dēļ cilvēku nepielaiž pie Vakarēdiena?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:05:57
Mulders
Par `atslēgu varu` runājot, vai varētu būt tā, ka tās mērķis ir `atraisīt` cilvēku, un `saslēgt` nelabo?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:10:04
Nebūs tik vienkārši. Ja tikai pareiza ticība nodrošina Kristus klātesamību, tad jau nemaz apgrēcināties pret Sv. V. nevarētu.

Neee... ne ticiiba... bet pasludinaajums!
Kaa tev shkjiet vai ir atshkjiribia starp
"Sheit shajaa Viinaa un Maizee ir Kristus un Dievs ir juusu Viduu"
un
"Shajaa viinaa un Maizee Kristus nav un Dieva nevaid juusu Viduu"

Vakareediens LJOTI labi izgaismo ko tad iisti draudze jeb "draudze" sludina!
Nedz ticiiba Kristu "uzbur" maizee, nedz neticiiba vinju no maizes "padzen"!

Es aceros ko Bitukas teicu, taapeec par "baptistiem" driizaak buutu teikt ka "tie kas nemaaca"

Jo kas tad ir Dievkalpojums... veesturiski taa ir bijusi sapulceeshanaas ap Kristus miesu un asiniim... viss Dievkalpojums ir uz to veersts caur greeksuudzi, Dieva vaardu un luugshanaam mees nonaakam pie taa galda kur Kristus ir klaatesoshs, par ko mees ZINAAM, ka vinjsh ir Klaatesoshs, jo vinjsh pats taa ir teicis... un peec taa jau mees zinaam Dieva Draudzi...

Nu iedomaajies... tu taads ej pa celju, nevienu neaiztiec, un tev peekshnji savajagaas Dievu... nu taa savajagaas, kaa Eest... Un kaareiz... celja malaa katraa pusee atrodas divas maajinjas abaam krusti uzziimeeti virsuu!

Vienaa ej iekshaa un tur cilveeki satupushi ap maizi un viinu, otraa ej... tur toch taada pati situaacija... Prasi vieniem - Te Kristus ir - Shie saka... nee nee... te tik pieminjas mielasts... Ej pie otriem un prasi... Kristus IR - Shie visi maaj ar galvu saka Jaa ir un raada uz maizi un viinu - sak reku, njem un eed, njem un dzer...

Kaa tu spriediisi - kur Kristus Ir... ja tev ir? Zinot arii vinja apsoliijumus?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:11:10
Sveetais, ja tu netici, ka Kristus tur IR, tad var izraadiities, ka vinja tur tieshaam arii NAV> Tava Ticiiba Kristu "neuzbur"! Un mees runaajam par sveeto vakareedienu nevis par pieminjas mielastu, taas ir divas dazhaadas lietas gan teologjiski, gan praktiski!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:13:00
Par `atslēgu varu` runājot, vai varētu būt tā, ka tās mērķis ir `atraisīt` cilvēku, un `saslēgt` nelabo?

Nee nevareetu... jo tajaas rakstu vietaas, kur runaats par sasleegshanu, objekts ir viens un tas pats - greecinieks. Kaa arii citaa rakstu vietaa kaareiz iet runa tieshi par greeku piedsohanu - kam piedosiet, tiem tie tiks piedoti, kam patureesiet, tiem tie paliks...

Taakaa... iisaa atbilde - nee nevareetu buut, ja vien kaads maita nav vius Rakstu paarrakstiijis un ietulkojis tur savu nepareizo maaciibu, un tev vienam ir atklaajushies kaadi manuskripti un atklaasmes, kur teikumaa ir divi dazhaadi objekti!
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:17:39
Mulders es ticu, ka Kristus tur ir!
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:18:49
Mulders
Nu tad ir vāks. Pavisam īsi sakot.
Ja runa ir tikai par grēcinieku atraisīšanu un saslēkšanu, tad tāds sadomazohistu pulciņš, ne Baznīca sanāk.
Tādēļ aicināju padomāt, kāds ir Baznīcai uzticētās misijas MĒRĶIS.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:19:45
Diskutējot ar kristiešiem no citām konfesijām var rasties problēma formulējumos, jo viņi mūsu katehismu nav lasījuši un terminoloģija var atšķirties.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:21:10
Aivars, Jaanis

Manupraat jautaajumaa par Sveeto Vakareedienu ljoti labi manifesteejas draudzes kaa veseluma ticiiba... aareeji mees to redzam maaciibaa un pasludinaajumaa...
Taapeec principaa var buut shaadi divi extreemi kuriozi!
1. Kristus ir klaatesoshs viinaa un maizee draudzee, kur neviens cilveeks individuaali netic Kristus klaatesamiibai viinaa un maizee
2. Kristus nav klaatesoshs viinaa un maizee, draudzee kur ikviens tic, ka vinjsh tur ir!

Bet es domaaju, ka sho paradoxu sapratiis ne katrs... kaut vai aiz taa, ka paaris postus ieprieksh es runaaju citaadaak! Bet pamediteejiet par sho! Es to nosaukt par draudzes meta-ticiibu!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.10.05 15:22:51
Ja runa ir tikai par grēcinieku atraisīšanu un saslēkšanu, tad tāds sadomazohistu pulciņš, ne Baznīca sanāk.
Tādēļ aicināju padomāt, kāds ir Baznīcai uzticētās misijas MĒRĶIS.


Laikam jau nesapratu par to pulcinju... Meerkjis, protams, ir Debesu Valstiibaa iedabuut maximaali daudz kritushaas dveeseliites... atgriezt cilveekus no Greekiem pie Dieva... Pestiishana!

Juutu ar savu patiesiibas orgaanu - dupsi - ka kaut kur tu mani vai es tevi esam paarpratushi... vai tuuliit paarpratiisimies!
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:23:46
Es ticu, ka Kristus ir vīnā un maizē, kad es to baudu ar ticību!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:24:31
Raimonds... nu es izeju no Luteriskaas terminologjijas!

Starp citu gribeetu Aivaram un Jaanim, kas Eergjeljmeistars... pajautaat... kas ir "dzhentelmenja minimums" lai mees buutu droshi, ka Kristus ir klaatesoshs miesaa un asiniis maizee un viinaa?

Mulders
# Labojis Mulders: 2009.10.05 15:25:33
Es ticu, ka Kristus ir vīnā un maizē, kad es to baudu ar ticību!

Un ja baudi bez ticiibas? Tb tu Kristu padari par tavas ticiibas "meerkakjiiti", shams ir/nav atkariibaa no tavas ticiibas? A ja vienu un to pashu maizi baudi tu, kas tic, ka ir un kaads cic, kas tic, ka nav... tad ir vai nav? Jeb vienam ir un otram nav... vai tieshaam Kristus ir cilveeka gribas manifestaacija?
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:25:51
Svētais
Bet ja Tev līdzās draudzē stāv brālis, kurš saņem Sv.V., bet netic, kas tad notiek?
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:26:23
Mulders
Paklau, kas vēl par meta-ticību? Sadzenam 100 bezdievjus baznīcā, un lai gan neviens nav ticīgs, kopumā ticība ir radusies? Kaut kāds `ctulhiusms` sanāk.

Mūsu draudzē Kristus nav klātesošs vīnā un maizē uz altāra, un ir klātesošs. Pameditē par šo!
Bet varu pačukstēt priekšā, ka runa ir par Viņa paša apsolījumu un gribu, nevis par `hocus pocus` no mācītāja vai draudzes puses.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:26:26
Es uzskatu, ka minimums ir "ticība" kādā tu to pieņem. Vai nu tu ēd ticībā Jēzus miesu un asinis ( simboliski maize un vīns), vai nu nē.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:28:03
Minimums ir Sv. Vakarēdiens. Ārpus tā vīns ir tikai vīns
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:29:15
Paklau, kas vēl par meta-ticību? Sadzenam 100 bezdievjus baznīcā, un lai gan neviens nav ticīgs, kopumā ticība ir radusies? Kaut kāds `ctulhiusms` sanāk.

Eeee.... labi... znach nesaprati par ko es, jo aciimredzamas muljkjiibas uzrakstiiji! Nu neko... tad es pa paaraak augstiem plauktiem lidinos...

Bet varu pačukstēt priekšā, ka runa ir par Viņa paša apsolījumu un gribu, nevis par `hocus pocus` no mācītāja vai draudzes puses.
Pilniigi pareizi! No "hokus pokus" Kristus neuzrodas. Kas svariigi no "hokus pokus" neesamiibas, Kristus nepazuud

Pameditee par to, ar ko atshkjiras situaacija, kad iestaadiijuma vaardus runaa bazniicaa Dievkalpojumaa un Rimchikaa... Vai abos gadiijumos Kristus buus klaatesoshss? Kaapeec?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:30:18
Es uzskatu, ka minimums ir "ticība" kādā tu to pieņem. Vai nu tu ēd ticībā Jēzus miesu un asinis ( simboliski maize un vīns), vai nu nē.

Taatad, ja tu sho pasaakumu uztver kaa simbolisku pasaakumu, tad arii taa apsoliitie "efekti" ir simobliski, nevis iisti Piekam... tu pac tagad saki, ka Kristus ir cilveeka gribas dancinaama lelle!
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:30:51
Mulders Nē, es ticu, ka maize un vīns ko pieņemu ir Viņa miesa un asinis. Jo ir teikts visu ko dariet dariet ticībā, un ja kas ko dara neticībā tam tas ir par grēku.

Rom.14:
22 Tu paturi savu ticību, kas tev ir, Dieva priekšā. Svētīgs tas, kas sevi netiesā tajā, ko atzīst par labu.
23 Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:30:51
Minimums ir Sv. Vakarēdiens. Ārpus tā vīns ir tikai vīns

A kas to vakareedienu padara par sveetu? Kad mees varam zinaat, ka tas ir sveetais vakareediens nevis pieminjas mielasts, maazhoshanaas vai "hokus pokus"?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 8 , pavisam kopa bijuši: 2418