atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par Svēto Vakarēdienu
danar
Iesūtīts: 2009.10.05 12:04:12
Ir teikts,ka pie Vakarēdiena nepielaiž tos,kuri dzīvo atklātā grēkā un to nenožēlo.
Kas tie ir par grēkiem,kuru dēļ cilvēku nepielaiž pie Vakarēdiena?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 .
AutorsZiņas teksts
nekonezinis [159.148.21.169]
# Iesūtīts: 2009.10.09 16:09:50
-Jona- Tu vēl joprojām neesi sapratis. Lasi ko rakstīju iepriekš.

bet tas jau arī nav risinājums, nu atnāks, nosolīsies (kā jau daudzreiz nosolījusies), bet macītājam jušana tāda, ka melo atkal... tad ko? Ko pasākt ar vājas gribas cilvēciņiem, kur vipsār neko nav iespejams droši prognozēt, alkoholiķi piem.?

runa nav par cilvēkiem kuri solās bet nespēj izpildīt, bet gan par cilvēkiem, kas neatzīst ka grēko. Nekāda sakara ar jušanu, bet gan ar tavu apliecību. Atzīsti grēkus vai nē. Gribi saņemt piedošanu vai nē? Tici, ka sakramentā tev tiek dāvāta piedošana vai nē?

Man kā Dieva Vārda kalpam ir uzdevums pasludināt Kunga Vārdā grēku piedošanu. Vakarēdiens ir piedošanas pasludinājums, tajā tā tiek sniegta. Bet ja tu nenožēlo, kā gan es tev varu to sniegt un pasludināt?
Rosalie
# Iesūtīts: 2009.10.10 06:25:35
Aivars-vakar 12.57 ideaals formuleejums, maaciibu literatuuraa iekljaujams Tik skaidri un vienkaarshi.
Mulder, domaa Dievs Mozu briidina? Ne skolo, infu dod, gudraaku/gaishaaku dara?
Kaut varbuut, Tevis ietekmeeta, arii nupat saaku nopietni iedziljinaaaties, seshi vai tomeer sesharpus engjelji/ velni uz taas adatas smailes satupushi
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2009.10.10 09:26:06
Mulders

Transsubstanciācijas teorija tiek praksē pielietota LELBā, kad evaņģēlistiem dod līdzi konsekrētus elementus.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.10.10 09:38:52
Redz, par to izslēgšanu no draudzes: Te laikam vēl ir tāds elements, ka cilvēks nemaz netaisās atgriezties no sava grēka un to nenožēlo. Kaut kur ir norādījums par aizrādīšanu vispirms vienatnē, tad dažiem lieciniekiem klātesot un tad draudzes priekšā. Ja nu tad šamējais neatgriežas, tad to būs turēt par grēcinieku un tāds ir izmetams un tādu nebūs turēt par savu brāli. Te klāt laikam var pielikt arī to herēzi, kad tiek apgalvots, ka grēks vien ir miesā un tālab to nav ko saudzēt ar nez kādu svētumu, galvenais ir dvēsele! Te mēs varam runāt par kādām izslēgšanas tiesībām.

Kas attiecas uz Cālīti, Santu, Korāli un vēl dažiem - viņiem ir tikai atņemtas mācītāja tiesības. Ja kādi no viņiem nav iekš LELB, tad tā jau ir vienkārši pašizstāšanās. Bez tam Pāvila laikos vēl konfesiju nebija, tādēļ tā izslēgšana jau bija visai universāla un laikam gan bija visai ekstrēma padarīšana, tāpat kā mūsdienās. Bet pielaišana pie Vakarēdiena ir tīri pastorālas dabas jautājums arī tādos gadījumos kā Sants.

Bet kas ir ļoti intersanti un zīmīgi - neesmu dzirdējis, ka kādam no viņiem būtu sevišķi aktuāli iet pie Vakarēdiena LELBā! Viņi ir pietiekoši pašpietiekami, lai to jautājumu atrisinātu pēc sava prāta un saprašanas. Tā problēma par pielaišanu vai nepielaišanu pie Vakarēdiena laikam tā īsti aktuāla ir tikai tiem ,kuri apzinās Baznīcas un arī sv. Vakarēdiena universālo raksturu un būtību. Tiem, kuriem tas ir kaut kas maģisks, tie jau atradīs, kā tam tikt klāt; savukārt tie, kuri to uztver no ceremoniālā, tradicionālā vai vēl kāda tamlīdzīga viedokļa, gluži vienkārši atradīs veidu mielastam savā domubiedru pulciņā, tas arī viss.

Tādēļ jau šis jautājums tomēr ir apskatāms pamatā no pastorālā viedokļa un konkrētā draudzē. Es kādu nepielaistu pie Vakarēdiena tikai vienā gadījumā - ja uz jautājumu, vai viņš nožēlo savus grēkus, viņš konkrēti atbildētu "Nē". Kā to noskaidrot- tas jau ir paša mācītāja ziņā un nekāda publiski zināmas magdalēnas te nav kritērijs.
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.10.10 10:35:10
nekonezinis [159.148.21.169]

Es saprotu labāk kā tev gribētos. vēlreiz – pilnīgi un absolūti piekrītu, ka bez patiesas grēknožēlas nav patiesas piedošanas - tā ir Aksioma. tikai kurš tad ir Tas, kurš pārbauda īkstis un sirdis ?

Pie ekskomunikācijas, jādomā, vispirms notiek nopietna saruna ,lai izslēgtu iespējamos pārpratumus un tikai tad... kam arī visnotaļ piekrītu.
Bet te jau runa par Diev-kalpojumu, resp., kad Pats Dievs pakalpo Savam bērnam, dāvādams žēlastību, kur mācītājs ir tikai instruments. Kurš (ja pats nav pilnībā Svēts) taču nevar zināt, kura avs nupat nāk pie altāra – vecā vai varbūt jau sirdī kustinātā ..?

Ja nekoneziņa rīcībā tomeŗ ir kāds aparāts,kāds nožēlmetrs ar ko visu nekļūdīgi noteikt, tad – cik maksā un kur to dabūt? Baznīcas praksē tāds, ai kā noderētu!


katoļiem piem., privātā bikts ir obligāta, un kas no tam? Kā gan tas traucējis uzplaukt veselam pedofilu baram pa to starpu? Privāta bikts ir viena patiesi laba lieta, tak grēkos rūdītam acīmredzot ne silts ne auksts, melo kā melojis un savus grēkus gluži vnk noslēpj, neizbiktē.
Un tad var izvedoties paradoksāla situācija, kad prastais ļaužs kas nemāk tik labi izlikties, tiek vienādiņ no dievgalda atšūts, kamēr politiķis, kam rokas asinīs līdz elkoņiem, dzelzsbetona ģīmī iet tik un dabū, iet un dabū... pirmajās rindās sēdēdams/tv pozēdams!



skolniekss
# Iesūtīts: 2009.10.10 11:30:04
-Jona- Tur jau ir tā lieta, ka Svētais Vakarēdiens ir vajadzīgs katram personīgi. Un man pasniegtais Svētais Vakarēdiens nav priekš Tevis, vai mācītāja vai vienalga kura. Nebaudu Svēto vakarēdienu priekš citiem es to baudu priekš sevis. Un diskusiju par to, ko un kā kurš bauda, uzskatu par bez jēgas mēles trīšanu.
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.10.12 09:28:01
skolniekss

Nu ja, jo citādi - kā tad paliek ar šo?
es, nabaga grēcinieks, sūdzu Tev savus grēkus.... es tos no sirds nožēloju un tie man gauži sāp......apžēlo mani, piedod visus manus grēkus un dod man Sava Svētā Gara palīgu ka varu atgriezties...
Ja kādam liekas ka Dievam adresētais tik labi nenostrādās, tad vai viņš nestāda savu personu augstāk par Kungu? (tipa: Viņu tev nebūs lūgt, pirms nedosi apmierinošu atbildi MAN!)

(un lai nu paliek Kunga ziņā vai tās patiesi ir nožēlas asaras vai varbūt sēras par nejauši saspiestu pusstopu kabatā.)


un kā jau māc. J.Kalniņš atzīmēja, gana pašpietiekamie uz dk nemaz tā nelaužas/durvis no eņģēm negāž.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 145 , pavisam kopa bijuši: 35568