Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2006.12.14 13:08:01
Atsaucoties uz Joša izteikumiem sadaļā "Augsburgeri", vēlos iesākt diskusiju par mūku kārtu un klosteriem. Vai luteriskā baznīcā būtu jāveido klosteri un mūku kārta? Kā tas saskan ar Rakstiem? Vai Lutera domas par šo ir 21.gadsimtā novecojušas? |
|
Konkordija [62.84.16.177] |
# Iesūtīts: 2007.01.15 11:15:10
Voldemaar, atvaino, Tev taisniiba, Tu teici "norma normata", kaut gan ir mums daudzi, kas LC medz lietot kaa "norma normans".
1) man liekas pietiekami skaidrs artikula teikums, ka klosteri jaaiekaarto noteiktiem meerkjiem. Ja runa ir par klosteru iespeejamiibu luteriskajaa praksee, tad jautaajums PRINCIPAA ar to ir atbildeets. Pievienot teikumu, ka klosteri nav jaaiekaarto citiem, nepareiziem meerkjiem ir liekvaardiiba. Bet, ja to veel pieraksta, lai pateiktu, ka "buutu jaaiekaarto" isteniibaa noziimee "nebuutu jaaiekaarto", tad taa ir vienkaarshi praata jaukshana.
2) Manupraat latvieshu valodaa "buutu jaaiekaarto" izsaka nevis pieljaavumu, bet vajadziibu, ieteikumu, pat noraadiijumu. Varbuut arii citi LC noraadiijumi buutu jaapilda peec iespeejaam - tad, ja ir nauda un apstaaklji?
3) Kur Lutera akadeemijaa ir teologjisks paliigs pret iekljuushanu augstpraatiibaa? Un vai teologija vispaar paliidz pret augstpraatibu? Paavils teica, ka atzinja dara uzpuutiigu, bet miilestiiba celj. |
Konkordija [62.84.16.177] |
# Iesūtīts: 2007.01.15 11:34:47
Bet iisteniibaa tas ir diezgan tipiski. Mums apliecibu rakstos obligaatas un konfesionaalas shkjiet taas vietas, kuras mums patiik un atbilst muusu uzskatiem. Citas mees vai nu nelasaam, vai arii neciteejam (kaa shoreiz es ), vai relativizeejam, apkraujot taas ar citiem citaatiem (kaa, iespeejams, shoreiz dariiji Tu  )
Es personiigi domaaju, ka klosteris kaa vieta, kur Dieva aicinaati un Gara apdaavinaati cilveeki dziivo, aug un ieguust pieredzi luugshanaas, discipliinaa un sveettapshanaa, un kalpo ar to, ka dalaas savaa dziivee un pieredzee ar citiem, ir muusu bazniicas akuuta vajadziiba. Varbuut pat akuutaaka nekaa kaarteejais teologjiskais pasaakums, kuraa cits citam var izraadiities savaa atzinjaa un pareiziibaa. Pie pazemiigiem, vienkaarshiem, laipniem un gariigi pieredzeejushiem kristieshiem cilveeki naaks runaat par savas dveeseles jautaajumiem, taadeelj taads klosteris buutu ari laba misijas stacija. |
Konkordija [62.84.16.177] |
# Iesūtīts: 2007.01.15 11:42:07
P.S. Un veel ir taa, ka tos spriedumi LC, kas mums patiik, mees celjam priekshaa kaa neapstriidamus un izpildaamus bez ierunaam, neskatoties ne uz ko, (piemeeram, ka paavests ir antikrists), bet tos, kas mums iisti nepatiik, mees uzskataam par taadiem, kas jaapilda, ja ir veeleeshanaas un apstaaklji atljauj. |
Samuēls  |
# Iesūtīts: 2007.01.15 13:30:06
Es jau rakstīju par protestantisma rāmjiem. Es domāju, ka šitajā diskusijā pat tos luterāņus, kuri sakās esam neprotestanti šitie vai citi rāmīši ierāmē. Te neviens nav zinājis pastāstīt ko jēdzīgu par sanktifikāciju luterāņu rakstos. Draudzes loceklim, kurš sagribējis izaugt svētdzīvē piedāvā ņemt piemēru no sarga, kurš neēd pusdienas jo ir darbā (varbūt te domāts gavēnis?) Nu labi, mums vajag godīgi pildīt baušļus, bet vai tas ir viss par svētdzīvi? Vai LA nemāca neko citu par svētdzīvi (nevis par taisnošanu) kā tikai “bauslības 3šo pielietojumu”? |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.01.15 15:30:58
Konkordija [62.84.16.177]
Vienmēr vispārināt nav pareizi! Tādēļ, piedāvāju Tev vairāk ieklausīties tajos, kuri runā balstoties Rakstos un apliecinot ar LC, lielākā daļa no viņiem diezgan pareizi izškir abas normas .
Man prieks, ka Tu esi palasījusi LC. Ir to vērts, vai ne?
Žēl, ka esi lasījusi diezgan īpatni, pat ielasījusi. Kontekstuāli lasot redzams, Luters nepavēlēja klosterus, bet gan ieteica, kādus tos jāveido, ja vien ir vēlme to darīt.
Domāju, Tu konstatētu, ka savos tekstos neesmu pārkāpis nevienu no šajā artikulā sacīto.
Jā, Luters nosaka klosteru veidošanas teoloģiskās vadlīnijas. Tomēr, Luters lieliski zināja, ka ikvienas labas lietas uzsākšanai (arī klostera veidošanai), pirmkārt, ir vajadzīgs ekonomiskais pamats. Bet, pieņemot, ka tas ir pašsaprotams, nav to pieminējis. Jo tas tik tiešām ir loģiski. Citas, arī loģiskas lietas, Luters nav skaidrojis, bet atstājis lasītāja saprašanai.
Par ekonomisko pamatu, manuprāt, Pāvils minēja, ka par to tiek domāts. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.15 15:42:14
LC lasīšana
Nezinu, kādi ir Tavi vērojumi LC, bet ceru, esi ievērojusi būtiskāko, t.i., taisnošanas artikulu. Tas ir artikuls, uz kura Baznīca pastāv, vai, bez kura krīt. Ja ar šo artikulu viss ir kārtībā, tad pārējie ir skaists un ļoti noderīgs rāmis. Šis taisnošanas artikuls atklāj brīnišķīgu, Kristus darba - pestījošanas - vēsts sniegtu patiesību, kura ļauj vilkt robežu starp Dieva prasību maksimu (Bauslību) un Dieva žēlastības pārplūstošo mieru (Evaņģēliju).
Tāpēc lasot LC ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai burtā nepazaudētu garu. Piemēram, ne vienā vietā vien LC runā par vienprātības meklēšanu, un pat mudina uz to. Taču tikai vienprātība Evaņģēlijā veido patieso vienprātību. Tādēļ, ja Tu sāktu citēt LC vietas ekumēnisma virzienā, Tev būtu taisnība, taču vienīgi paturot prātā pamatu - taisnošanas artikulu un vienprātības veidošanu ap to. Tieši tā pat ir ar klosteriem. Kamēr vien, Tu paturi prātā LC pamatu, tik ilgi klosteris ir laba iespēja, bet ne pavēle.
Ir labi izšķirt! |
Skolnieks  |
# Iesūtīts: 2007.01.15 15:50:14
Grēciniece Nav mans mērķis apiet Tavus jautājumus! Vienkārši, tā kā ārsts izjautā kur sāp un tad pieņem lēmumus ar ko ārstēt, tā arī šinī gadījumā. (Protams, šie nav foruma jautājumi.) Katrs cilvēks ir atsevišķs gadījums un personība ar saviem niķiem un stiķiem. Kaut, kas kādam sakrīt, kādam nesakrīt! Nevar kāda cita garīgumu un metodes pielietot sev, es tur saskatu zināmu bīstamību. Atkal var salīdzināt ar zālēm, ja sāp galva nelieto taču sirdszāles vai kaut ko citu, bet tieši to, kas vajadzīgs. Tāds ārsts katram, būtu vai nu draudzes mācītājs vai arī garīgais tēvs, kam Tu vari uzticēties. Galvenais Ārsts ir un paliek Dievs pats un viņa vārds (Svētie Raksti), visas šīs zāles pret grēka izpausmēm ir izejošas no Rakstiem. Un Raksti nav maģistrāles kā Tu norādi, bet ļoti smalks tīmeklis, kas visu caurauž. Ne velti Dāvids saka 119.psalmā. “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem!” ==> |
Skolnieks |
# Iesūtīts: 2007.01.15 15:51:01
==> Ja Tev ir, kā es lasu konkrēti jautājumi, un tas ir ļoti labi, tad Dieva vārds uz tiem dod arī konkrētas atbildes. Problēmas sākas tad, kad saka: “Ar mani jau nemaz tik slikti nav utt.” |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.15 16:06:34
Samuēls
Nezinu cik daudz Tu pats zini par "protestantisma rāmi". Ja rēķina, ka tas jau 16.gs. lika pāvestam nopietni reformēt savu baznīcu un vēl 20.gs. pieņemt divas nopietnas un 16.gs noraidītas "protestantisma rāmja" lietas (laju biķeris un kults draudzes valodā), tad tas nemaz nav tas sliktākais instruments.
Sanktifikācija gan nav slikta lieta, bet tādā formā, kā tas mums ir pierasts citās baznīcās, tā vairāk rāda uz cilvēku pašu, viņa garīgo tēvu, svētajiem, vai vēl sazin ko, taču ne uz Kristu. Un tas jau ir žēl. Diez vai daudz vairāk var bibliski izdomāt, par M.Lutera jau Mazajā katehismā norādīto baušļu un lūgšanas mācību (LC MK baušļi 1-6, un lūgšana 3-11, 21), jeb pirmo līdz trešo bausli ar paskaidrojumiem un lūgšanas izskaidrojumu. Tur ir gan Dieva Vārda uzklausīšanas pavēle, gan pamudinājums lūgt, utt.
Tad nu saki, lūdzams, kas vainas luteriskajam rāmim, nerunājot par kādiem protestantiem? |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2007.01.15 17:58:43
Voldemār, atvaino, ka iejaucos jūsu sarunā ar Samuēlu, bet varu tik vēlreiz pavaicāt - vai Tev tiešām šķiet normāli, ja ikdienas garīgā dzīve gadiem un pat gadu desmitiem aprobežojas ar MK? Nesaku, ka tur kas aplam, ne par to runa, tāpat kā ne par to, ka iesākumam būtu tik svētīgi kaut to ievērot - tas būtu vairāk kā labi! MK ir IEVADS ticības lietās, "piens", bet pienāk laiks, kad zīdaiņi izaug un jāpāriet uz "cieto barību". |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.15 22:02:51
Saulespuķe!
Jā, man tas šķiet labi, ja ikdienas garīgā dzīve gadiem un pat gadu desmitiem aprobežojas (es gan teiktu - apgaismojas) ar MK. Esmu rezējis ne tikai tā nodzīvotu dzīvi, bet pat ļoti labi kristīgi pavadītu mūžu.
Te nu mūsu domas atšķiras, jo es vēl neesmu tik izaudzis, lai pārietu uz ko citu. Es gan lasu un pētu diezgan daudz, bet MK ir tik kristāldzidrs ticības pamatjautājumu avots, ka arvien pie tā atgriežos. |
Samuēls |
# Iesūtīts: 2007.01.16 00:22:30
Voldemār , vai pietiek iet uz baznīcu un Dieva vārdu nepulgot, bet labprāt klausīties un mācīties un viss. Klausīšanās un mācīšanās ir vajadzīga, bet man liekas, ka dievkalpojumā ir saņemams kas nebūt vairāk, kā ticības mācības stundā un katehēzē. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.16 10:14:55
Samuēls
Vai Tev nesanāca pretruna? Pirmajā teikumā Tu baznīcā iešanu noliec vienā rindā ar citām lietām, otrā Tu jautā vai nav saņemams kas vairāk.
Tieši tādēļ arī kristietis iet uz baznīcu, ka katrai lietai sava vieta - dievkalpojums ir pats par sevi, katehēze un Bībeles stunda, tā pat. Tad vēl lūgšanas u.c.
Piedod, bet es īsti nesapratu. |
Skolnieks |
# Iesūtīts: 2007.01.16 15:25:41
Vai Saulespuķe uzskata, ka no Mazā katehisma var izaugt, un ko Tu saproti zem vārdiem “cietā barība”? |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.01.16 20:56:07
Vēl jautājums: Ja LELB ir nodoms dibināt klosterus, kur ir saskatīta vajadzība un kāds būtu to mērķis?
Man šajā sakarībā cita starpā jādomā par to, ka visā Latvijā ir tikai daži desmiti tūkstošu baznīcas locekļu. Un par to, cik sāpīgs un vēl pietiekami neatrisināts ir mācītāju izglītības jautājums un viņu darba apstākļi.
Vai kā uz to visu raudzīties?
Jā, un kādi ir priekšstati par „mūku kārtu”?
|
Samuēls |
# Iesūtīts: 2007.01.17 22:40:22
Voldemār , baznīcā ejot tu vienīgi Dieva vārdu klausies un mācies? Tā rakstīts MK. Nu neej, bet klausies un mācies pēc radio, tv vai uzcītīgi lasi Vienprātības Grāmatu un trešais bauslis pēc MK izpildīts! Vai tad Tev diezgan ar MK izpildīšanu, vai arī dievkalpojumā saņemams kas nebūt vairāk? |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.01.18 19:59:01
Skolniek
Nedomāju vis, ka Mazais Katehisms būtu zaudējis savu aktualitāti, taču domāju, ka tas nav pilnīgi pietiekams, lai tikai ar to aprobežotos visu mūžu. Sākumā - jā, noteikti tas ir pietiekami, bet nevar visu laiku atrasties katehūmena līmenī.
Varbūt neesmu pietiekami vērīga, taču tajā neatrodu ko tādu, bez kā nevaru iedomāties kristieša ikdienu - pamudinājumu uz Svēto Rakstu regulāru lasīšanu un studijām, nerunājot par Bībeles komentāru lietošanu. (Ja kāds teiks, ka tai laikā tas nemaz nebija iespējams katra kristieša ikdienā tīri tehnisku iemeslu dēļ, tad tas vien jau norādīs, ka MK neaptver visu būtiskāko un ir specifisks laikā). Vai gan bez tā var iedomāties mūsdienu ticības dzīvi, taču MK par to nerunā.
Apskatījos, ka MK dotajā grēksūdzes paraugā ir runa tikai par 4.-10.bausli, pirmie trīs sīkākā iztirzājumā tiek apieti. Vai gan šādu grēksūdzes paraugu var nosaukt par pietiekamu sirdsapziņas izmeklēšanas spoguli? Nu nē; tie, kas kaut reiz nopietni gatavojušies privātai biktij, noteikti ir izmantojuši ko daudz labāku. Te arī ir runa tikai par vārdiem un darbiem, bet domu grēki (ko Jēzus ļoti uzsver kā atskaites sākumu!) tiek pieminēti tikai kā rindiņa vispārējā lūgšanā. Tas bija pirmais, kas iekrita acīs, atkal no jauna pārlasot un apdomājot MK. |
Skolnieks |
# Iesūtīts: 2007.01.20 14:29:58
Saulespuķe
1)Diemžēl nevar visus kristiešus vērtēt zem saviem garīgajiem mērogiem!
Par ļoti lielu nožēlu ļaudis šo vērtīgo rokasgrāmatu lieto ļoti maz. Taču MK ir mazais palīgs garīgajai dzīvei, un ne lai no tā izaugtu, bet lai tas dzīves ceļā vienmēr būtu līdz. Ka tas vienkāršam cilvēkam var būt pirmais logs aiz Rakstiem uz dažādo nesaprotamo pasauli. MK nelieto tā, ka draudzē uzņemot to iespiež rokās un lai cilvēks staigā! Bez katehisma cilvēks lieto žēlastības līdzekļus, kurus MK atkal paskaidro. MK ir lietojams kontekstā (Dievkalpojumi, žēlastības līdzekļu lietošana, Dieva vārda lasīšana), nevis ārpus konteksta. Tas ir svarīgi! Starp citu, par Dieva vārda lasīšanu runā trešais bauslis ar tā paskaidrojumu.
2) Bez tam, MK nav biktsspogulis. Tas ir mācītāja pienākums visu pārbaudīt pēc biktsspoguļa. MK var dot labu ierosmi grēksūdzei, un dod priekšstatu kā notiek bikts, jo cilvēki parasti baidās no nezināmā. Tomēr es gan pašā katehisma sākumā atrodu visus baušļus ar ļoti labiem paskaidrojumiem pēc kuriem arī varu sevi pārbaudīt.
Es tomēr atkal piekritīšu Luteram, ka viņš saka tā: “Jo ilgāk un vairāk ar katehismu darbojas, jo mazāk to zina un jo vairāk vēl jāmācās.” Un es atkal neapgalvoju, ka ir jāpaliek tikai pie MK, arī Luters to nemāca, bet es eju no vienkāršā uz sarežģītāko, bet allaž atgriezdamies pie vienkāršā, lai sevi pārbaudītu. Bet sakot līdzīgi Luteram - ka šai dzīvē nemaz nav iespējams katehismu pilnīgi izprast, bet tomēr ir vērts katehismu ik dienas lasīt, pārrunāt un pārdomāt, lai tas nestu augļus. |
Eņģeļu Marķīze  |
# Iesūtīts: 2007.01.22 19:01:54
Saulespuķe
"Zināt MK no galvas bija pašsaprotami..." Zināt ir viens, bet saprast pēc būtības? Nudien neveras mute apgalvot ka, gadījumā ja es protu burtus no ābeces un saliekot tos pašsaprotami kopā varu izlasīt kādu tekstu, es to vienmēr arī saprotu pēc būtības. Tāpat ar MK- kad lasīju to pirms vairākiem gadiem sapratu vienu, kad lasu tagad saprotu vēl daudz ko citu klāt un dziļāk. Nevar izaugt no MK kā no veciem zābakiem... |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
