atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu autonomas konfesiju draudzes
indriķis
Iesūtīts: 2009.09.24 13:52:44
Nesen lasīju, ka LELB piedalās Romas katoļu un pareizticīgo ierosinātā kārtējā pretdarbībā likumdevēju vēlmei atļaut arī tajās konfesijās, kur t.s. kanoniskie likumi aizliedz autonomu draudžu esamību, atļaut šādas proti, autonomas draudzes. Nesaprotu, kamdēļ?
Pirmkārt, luterāņiem nav šādu "ķanonisko likumu" un
Latvijā jau pastāv padsmit šādas autonomas un reģistrētas draudzes, to, kurā kalpoju, ieskaitot,
otrkārt, Romas katoļi pēc definīcijas nevar būt autonomi, citādi tie ir vis kas - veckatoļi u.c., bet ne Romas katoļi,
treškārt, kāpēc lobēt Moskovijas patriarhātu.
Vai tad slikti, ja te būtu, piem, Antiohijas patriarhāta jurisdikcijā esošas pareizticīgo draudzes?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.10.02 14:52:11
vilks, nu puikas, kuru teoloģiskie argumenti ir Monthy Python, Pops Town u.c. līdzīgi "argumenti" nav īpaši nopietni ņemami... Bērniem patīk pašiem savās acīs svarīgiem justies!
Sausais atlikums - tā pati dzeltenā presīte vien sanāk...
incognito
# Labojis incognito: 2009.10.02 14:52:43
vilks
Kādā ziņā?
Jo, cik saprotu, ebaznīca sevi pozicionē kā nedaudzo patieso luterāņu ruporu.
Balss
# Labojis Balss: 2009.10.02 14:53:01
garāmejot [83.241.7.2]
Fui, aizvien lielākas stulbības tur raksta!
Nav vērts pat laiku tērēt, to lasot. Iemetu acis un izvilku atkal ārā. Noslaucīju un netaisos tās vairs mest iekšā tādā ķīselī...
vilks
# Iesūtīts: 2009.10.02 15:36:56
incognito
viņi runā sliktu par visiem, izņemot sevi.. tādēļ, ja viņi runā sliktu par LELB, LELB nav viņiem līdžiga, un tas ir labi
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.10.02 20:08:08
LELB un LELBāL attiecībās laikam izpaužas teiciens: kur 2 latvieši, tur 3 partijas.
Kā pozitīvu attīstības piemēru es gribētu minēt Krievijas Pareizticīgo Baznīcu, kur Krievijas ārzemju Baznīca pilnīgi iekļāvās Krievijas Pareizticīgās baznīcas sastāvā.
Balss
# Iesūtīts: 2009.10.03 01:03:59
Kristofers
Matuškas klēpī atgriezās... pēc 90 gadiem.
Varbūt, ka LELBāL arī pēc 90 gadiem atgriezīsies? Ar varu jau nevienu nevelk un nevilks atpakaļ.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.10.05 13:05:36
Iespējams, ka Īrijas sakarā ir jārunā ne tikai par misiju (kā mēs katrs to saprotam), bet par pastāvīgu un ilglaicīgu kalpošanu ar visu, kas var vēl sekot. Trimdinieki to visu jau ~60 gadu garumā ir pieredzējuši.

Kurš to bija sacījis, no studentu dzīves, ka atsvešināšanās no mājām un adaptācija jaunajā vidē notiek aptuveni gada laikā. Taču te iet runa jau par nevienu vien gadu. Viena daļa atgriezīsies, viena daļa iedzīvosies. Savukārt tie, kas iedzīvosies, cik tie vēlēsies paturēt un saglabāt nacionālo identitāti? Trimdas Baznīca lielā mērā spēja pastāvēt balstoties nacionāli - politiskās idejās. Tāpat pilnīgi likumsakarīgi, ka viņi dzīvoja līdzi visām aktualitātēm, kas notika lielajās luterāņu Baznīcās. Un tieši tāpēc pateicoties šai lielajai atvērtībai un sadarbībai viņi ir spējuši pastāvēt. Lai arī ne tikai tagad, bet vēl Padomju gados viņi izpelnījās bargu kritiku no savējiem gan par pārlieku nacionālismu, gan liberālismu, gan viņi ir vētraini izdiskutējuši garīgā amata jautājumus. Bet nezinām, ja viņi būtu gājuši izteikti konservatīvu ceļu (piem. kā emigrācijas katoļiem, baptistiem), vai līdz šodienai būtu izdzīvojuši? Jā, varbūt kā neliela kopa, bet ne kā emigrācijā dzīvojošus tautiešus apvienojošs spēks.

Ja maldos, lūdzu, labojiet!
indriķis
# Iesūtīts: 2009.10.06 09:30:45
Raimond , ne jau pateicoties šai lielajai atvērtībai un sadarbībai LELBāL ir spējusi pastāvēt, bet gan , kā tu pareizi saki - balstoties nacionāli politiskās idejās .
(Amerikāņu baznīcas jau berzēja rociņas - tūlīt tūlīt latvieši iekļausies viņās un cik smuka būs izaugsmes statistika. Bet - figu!)
Un tomēr - līdz vienam brīdim viņi gāja vairāk konservatīvu ceļu, ja iepazīstas ar viņu vēsturi un literatūru. Tagadējā liberālā erozija, aizgūta no atvētības un sadarbības ar tamlīdzīgām baznīcorganizācijām viņiem rada tikai skādi, jo ne īsti latviešiem tā vairs vajadzīga, ne īsti Evaņģēliju spēj pasludināt. Statistika rāda, ka vislielākie locekļu zudumi ir tieši liberālajām baznīcām kā tādām.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2009.10.07 10:29:47
indriķis
Viena lieta, vai šodien vairs var runāt jēdzienos konservatīvs vs liberāls? Selektīvi, fragmentāri, jā! Jo līdzīgi runājot par RKB, PB jeb konfesionāli luterisko konservatīvismu, tas ne nozīmēs vienprātību. ( Biju tā domājis!)

Iespējams, ka rietumu latvieši piedzīvo apsolītās zemes krīzi nebūt mazāk kā mēs. Bet vai kas labāks par atgriešanos pie Evaņģēlija būs? Vairāk vai mazāk viss jau būs atkarīgs no dzīvi ticošiem kristiešiem.
Balss
# Iesūtīts: 2009.10.07 11:59:59
Raimonds
Trimdas baznīca izdzīvoja savas kombinētās funkcijas dēļ. Lielā mērā arī kā nacionālās identitātes uzturētājs un kopējs. Tās konservatīvisms bija reizē gan pastāvēšanas, gan tās samazināšanās iemesls.
Tas izpaudās lielā mērā ar stingru latviešu valodas lietošanu, kas gan palīdzēja saglabāties kodolam, bet aizveda prom daudzus jaukto laulību pēcnācējus, kam svarīgāka par nacionālo identitāti bija kristīgā identitāte.
indriķis
# Iesūtīts: 2009.10.08 17:44:28
Raimond, ir segmenti, kur selektīvi un fragmentāri , bet ir segmenti, kur tomēr joprojām arī šodien var runā t...
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.09 10:45:32
Balss
Trimdas baznīca izdzīvoja savas kombinētās funkcijas dēļ. Lielā mērā arī kā nacionālās identitātes uzturētājs un kopējs. Tās konservatīvisms bija reizē gan pastāvēšanas, gan tās samazināšanās iemesls.
Paldies! Šis ir lielisks piemērs tam, cik maz vārds `konservatīvs` ir automātiski saistīts ar noteiktu teoloģisku pozīciju, bet drīzāk ar zināmu inertumu, jeb piesardzību. Tā ir lieta, ko jāņem vērā laikam gan katram mācītājam, ka bibliska teoloģija nenozīmē kaut kādus `zelta laiku konservus`.
indriķis
# Iesūtīts: 2009.10.09 16:01:01
Aivar , bingo!, tāpēc jau , manuprāt, labāk lietot terminu - ortodokss ( zinu ka dažam vārds konfesionāls arī saistās ar ko citu ) , to vismaz nevar pārprast.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2009.10.10 00:07:25
indriķis
tāpēc jau , manuprāt, labāk lietot terminu - ortodokss Lai gan arī šis vārds ir aizņemts. Piemēram, diskusijās ap Nīkajas ticības apliecību, kāds pieminēja, ka šo vārdu varētu likt kotolisks vietā, bet tas neguva nekādu atsaucību. Varbūt, domājot par šo vārdu, kur tas organiskāk iederas - ir luteriskās ortodoksijas laiks. Bet tā ir daļa no Baznīcas vēstures. Lai gan ar terminoloģiju ir interesanti, tā ir kā koķeta dāma - kaut kas patīk, tad atkal nepatīk! Jo visi šie lielie vārdi, ir tik lieli vispārinājumi, ka bieži tie pazaudē pat kaut kādu reālu saistību ar īstenību.

Aivars
Kaut kur agrāk diskusijās izskanēja, ka tomēr vārdi konservatīvs un liberāls ir vairāk politiski cik teoloģiski termini. Konservatīvs šajā gadījumā laikam vairāk tiek lietots kā pretējs liberālam . Bet tiklab var teikt, ka risks pastāv tajā, kas notika ar farizejiski elitāro jūdaismu, stagnācija garīgas atmodas vietā. Tāpat, kurš šodien vairs zin`, kā tad īsti garšo zelta laika konservi ?

Balss Latviešiem laikam vairs tikai valoda, kas spēj vienot ap nacionālo identitāti un pasargāt no neatgriezeniskas asimilācijas.
indriķis
# Iesūtīts: 2009.10.10 22:44:57
Raimond , latvju mēlē ortodokss jau nav aizņemts, piem, ja es saku ortodokss luterānis , visiem ir vairāk vai mazāk skaidrs , kas ar to ir domāts.
Tā konfesija, kas angliski ir orthodoxi , latviski ir pareizticīgie, bet krieviski - pravoslavi.
Aivars
# Labojis Aivars: 2009.10.10 22:53:09
indriķis
Ortodox tomēr saistās ar pareizu, jeb priekšrakstiem atbilstošu slavēšanu, jeb goda došanu. Tā ir tuvo austrumu problēma, ka slavēšana aizēnojusi daudz ko citu. Manuprāt luterisms rok dziļāk par `pareiziem reveransiem`.

Raimonds
Āmen!
indriķis
# Labojis indriķis: 2009.10.13 14:16:03
Aivar, tā slavēšana vienmēr saistīta ar credo, ko īsti slavēt.

Luterisms rok dziļāk, bet brīžam iebrauc auzās ar Rietumiem vispār raksturīgo tendenci censties visu izteikt līdz galam ( aizmirstot, ka tas gals ir Debesīs, ne grāmatās ) juristu konceptuālajā valodā un kā jau atšķirīgu skolu pārstāvjiem piedien, sanīsties, ja šie izteikumi atšķiras.

Es te domāju šo nodarbi visumā ortodoksu luterāņu starpā, nevis sazin kādu post-luterisku herētiķu muldēšanu.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.10.13 20:57:27
indriķis

Ortodoksie luterāņi! Mēs ta saprotam par ko runājam, bet vai vidējais luterānis sapratīs? Viņi varbūt iedomāsies kaut ko saistītu ar Liepāju, ar Annu. Protams, katrs jau kaut kur saprot savu luterismu pa savam, bet, galvenais, ka konservatīvi! Interesanti, kā Latvijas luterisms varētu izskatīties pēc 10 gadiem? Kā Tu domā?
indriķis
# Iesūtīts: 2009.10.16 18:02:21
Nu, Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā tas atkarīgs no arhibīskapa.
Ja joprojām būs +Jānis, tad , manuprāt, Latvijas luterisms būs vairāk ortodokss luterisms, tuvāks LTA , pārvarējis lidojumus vienā vai otrā virzienā,
ja viņa turpinātājs būs ortodokss luterānis ( ne-Annas Liepājā ) , tad būs vairāk vai mazāk tā pat, bet ja typa - sieviešu ordinētājs, tad doktrinālā erozija turpināsies un runa ies jau par neoherēžu iedibināšanu.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2009.10.19 18:49:01
indriķis
Tad jau nav nemaz tik slikti ar mums! Lai gan lielā mērā luterisms ir saistāms un saprotams kā valsts reliģija un tam ir ļoti grūti pastāvēt bez sadarbības ar valsti. Padomju laikos Baznīca bija tādas sistās sievas lomā, bet arī tās ir attiecības. Vismaz normāls luterānis izjūt vajadzību un atbildību būt labam savas valsts pilsonim un patriotam. Tāpat arī pārvaldes modeļi, stils un virzieni savstarpēji ietekmējas. Lielā mērā tas var raksturot (t.sk.manu) guvernates vai pareizās māsas mentalitāti kā uzlūkot atšķēlušās vai mazās draudzes.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 74 , pavisam kopa bijuši: 370