atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Iemesls,lai mainītu draudzi
danar
Iesūtīts: 2009.08.25 10:15:48
Gribētos dzirdēt jūsu domas-cik nopietnam un kādam ir jābūt iemeslam,lai jūs nomainītu draudzi?


Tēma kristiešiem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.25 18:27:32
danar, cik nopietnam iemeslam ir jābūt, lai atteiktos no sava tēva un mātes, vai sava vīra vai sievas, vai sava brāļa un māsas, vai saviem bērniem? Manā uztverē draudze ir šāda vienreizēja, unikāla garīga ģimene, kurā augt un pilnveidoties ticībā, un darīt mīlestības darbus. Nevajadzētu būt šķērslim, ja kāds draudzē Tevi skumdina vai sāpina. Krieviem ir labs teiciens:"Ņet semji bez uroda". Katrā ģimenē Dievs ir devis kādu, kuram ir nepieciešams vairāk uzmanības, vairāk mīlestības. Šādi cilvēki arī precīzi uzrāda mūsu rakstura egoistiskās iezīmes. Viņi ir kā mūsu svētdzīves spoguļi. Tapēc uztver cilvēkus, kas Tev rada neērtības savā draudzē, kā Dieva žēlastības līdzekli Tavā personīgajā svēttapšanā. Un ja paskatās vēl dziļāk, tad var izrādīties, ka šie "urodi" bieži vien esam mēs paši, ar kuriem mūsu brāļiem un māsām draudzē ir jāiemācās sadzīvot, pieņemt mūs, un palīdzēt iet tālāk kopā uz vienoto mērķi.
Pievienojos arī Aivaram, kas Tev ieteica izrādīt gatavību kau ko darīt lietas labā.
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.08.25 19:04:21
armilo
Vispār Tev ir zināma taisnība. Toreiz, kad mūsu priesteris baznīcā uzaicināja katoļu harizmātus, es arī izmisis vēroju, kā vispirms ar maldu mācībām, pēc tam ar apgānošu vervelēšanu, pašās beigās, seksuālas dabas aktā kopojoties ar svešiem gariem un raustoties uz grīdas, tiek zaimots Vissvētākais Sakraments, man gribējās šausmās bēgt no turienes un nekad vairs neatgriezties.
Kā kroni visam priesteris vēl izņēma no tabernākula Vissvētāko Sakramentu monstrancē un novietoja uz altāra. Tajā brīdī es sapratu, ka Jēzus, kurš ir klātesošs Euharistijā, taču nekur nevar aizbēgt. Viņš ir tik tālu pazemojies mūsu dēļ, ka ir ļāvies Sevi ieslēgt mazā maizes gabaliņā, un izrīkoties ar sevi, kā priesterim labpatīk...
Toreiz es raudāju bezspēcībā, bet paliku līdz beigām, lai nepamestu mūsu Kungu Jēzu Kristu šajā pazemojumā, bet būtu kopā ar Viņu.

Par kaunu man jāatzīstas, ka pametu savu draudzi vēlāk viena cita iemesla dēļ, bet pēc Aglonas apmeklējuma plānoju atgriezties, jo sapratu savu kļūdu.
skolniekss
# Iesūtīts: 2009.08.25 19:38:36
armilo
Un ja iemesls ir cilvēks pats, ka viņš nevar aiziet jo savā grēcīgumā nenožēlo to ko dara, jo ir tik ļoti iemīlējis savu grēku, ka nespēj ar to rādīties Kristus, draudzes priekšā. Ne jau tāpēc, ka kādu ienīstu, vai nepatiktu kāds.
Papucs
# Iesūtīts: 2009.08.25 19:50:46
skolniekss
tik ļoti iemīlējis savu grēku
Skaidri zini, ka grēks?
Svešu sievu?

Vispār jau šķiet, ka jautātāja runā ne par savu grēku.
skolniekss
# Iesūtīts: 2009.08.25 20:21:25
Ja lasa Bībelē - grēks.
danar
# Iesūtīts: 2009.08.25 20:31:04
Paldies par komentāriemBūs ko padomāt...


elziņa [85.234.185.139]
# Iesūtīts: 2009.08.25 20:35:17
skolniekss

http://www.youtube.com/watch?v=QtFPdBUl7XQ
skolniekss
# Labojis skolniekss: 2009.08.25 20:40:02
elziņa
Malvīne Hilda ;)
# Iesūtīts: 2009.08.25 20:56:05
Paldies, elziņa, ļoti skaisti...
nekogudrunepateikšu
# Iesūtīts: 2009.09.02 15:49:49
Pajautāsim šādi: vai ir OK, ka cilvēks gadiem iet uz dievkalpojumiem ar domu: "Es jau neeju pie mācītāja, pie cilvēkiem. Es eju pie Dieva un saņemt Sakramentu." Vai tas drusku neliecina, ka kaut kas nav kārtībā? Protams, jautājums - ar ko nav kārtībā?
Paskatīsimies uz ģimeni:
- Vecāki dzer, tēvs sit bērnu un visādi tiranizē. Vecāki māca bērnam zagt, melot u.t.t. Vai bērna pienākums ir obligāti atrasties šajā ģimenē, jo tur viņš ir ielikts?
- Bērns buntojas, grib no vecākiem to un šito, nepatīk, kā tēvs uz viņu skatās, nepatīk mātes ausis vai balss tonis u.t.t.
Viss atkarīgs no iemesla, kāpēc man nepatīk tas, kas ir.
skolniekss
# Iesūtīts: 2009.09.02 18:57:48
nekogudrunepateikšu Protams, jautājums - ar ko nav kārtībā?

Atbilde jau ir katrā pašā.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.02 19:07:49
nekogudrunepateikšu
Ir gan lasīts vecos Baznīcas priekšrakstos, ka mācītājs nedrīkst grēku nožēlnieku ar dūrēm sist, bet neesmu dzirdējis, ka būtu kāda draudze, kurā mācītājs iekausta draudzes locekļus, māca melot, zagt utt. Jā, ir bijuši gadījumi, kur mācītājs vai draudzes priekšnieks bez iemesla kādu ir aizvainojis. Protams tas ir skumji. Bet reizēm, papētot situāciju tuvāk, tie ir kaut kādi muļķīgi pārpratumi, ko kārdinātājs lieliski izmanto draudzes graušanā. Ir jau arī jāatceras kāda sacītais: "Ja es atrastu draudzi, kurā visi būtu perfekti, es tajā nedrīkstētu nemaz būt, jo es perfekts neesmu un ar savu klātbūtni to samaitātu." Vispār jau jāatceras, ka draudze ir grēcinieku slimnīca un vienlaikus Kristus templis, ko esam aicināti vispirms paši celt, ne gaidīt, kad tas pilnīgs pavērsies mūsu skatam.
nekogudrunepateikšu
# Iesūtīts: 2009.09.02 19:34:27
Par sišanu melošanu nerakstīju mācītāja kontekstā, bet par principu, vai IR KAUT KĀDS PIENĀKUMS neskatoties ne uz ko.
Līdz ar to, vai ir pienākums "vilkties" uz dievkalpojumiem, kurnēt, mānīt sevi ar to, ka eju jau pie Dieva, ka es pieņemu visus cilvēkus (pārprotot to, ka cilvēkus pieņemt nenozīmē pieņemt jebko, ko viņi dara), ja draudzē nav dzīvības, nav svarīgs ne Kristus, ne Viņa aicinājums, ja tur ejam tikai, lai satiktu Dievu (bet nez kāpēc Viņš mūs, nabadziņus, pasaules nomocītos, tā arī nespēj dabūt normāli uz kājām, lai esam spējīgi padomāt par vēl kādu, izņemot sevi...), bet draudze neuzskata par svarīgāko darīt, cik iespējams, lai cilvēkiem parādītu Jēzu? Kāpēc tad vispār ir draudze? Vai mums jau nepieder mūžīgā dzīvība??? Vai tad mums jānopelna? Vai esam tādi nīkuļi, ka mums ļoti vajag Dieva palīdzību? Kam to vajag? Mums, vai tiem, kas Viņu nepazīst?????
Aivars
# Labojis Aivars: 2009.09.02 20:33:33
nekogudrunepateikšu
Man liekas, Tu ļoti precīzi apraksti spēcīgi ievainotas un pat tādā šoka stāvoklī esošas dvēseles izjūtas. Baidos, ka tādā situācijā draudzes maiņa neko neatrisina, bet vēl vairāk destabilizē.
Vienlaikus Tu arī pats norādi uz to, kas nepieciešams tukšuma sajūtas un nomāktības ārstēšanai, proti, dalība misijā, izjust to, ko nozīmē būt noderīgam un vajadzīgam Dieva Valstībā, būt ne tikai tam, kas saņem palīdzību, bet tam, kas spēj kādam to dot.
Lai kā tas neizklausītos, bet šāda ievainotības pieredze nav tas sliktākais, jo savā veidā sagatavo citu ievainoto saprašanai.
Kaut kā gribētos cilvēkam tādā situācijā ieteikt nevis mainīt draudzi, bet apdomāt iesaistīšanos diakonijā, vienlaikus izmantojot kādas rekolekciju iespējas, un izbrīvējot kādu laiciņu atpūtai ar draugiem.
nekogudrunepateikšu
# Iesūtīts: 2009.09.02 22:58:56
Aivars
To, par ko rakstu esmu + - novērojis, proti, cilvēki apmeklē dievkalpojumus reizi nedēļā un tas ir viss, ko viņi dara. Viņi gan iespējams vēlētos darīt, bet nerod aicinājumu, pamudinājumu, atbalstu draudzē... Tēma šeit ir par draudzes maiņu, un es pieskāros sāpīgajam jautājumam, ka diemžēl ir remdenas, egocentriskas draudzes, bet gadās tās locekļi, kas, nespēdams to izturēt, tomēr "zobus sakoduši" apmeklē dievkalpojumus. Es to arī jautāju, vai vērts tā gadiem mocīties? Vai tas ir, ko Dievs vēlas? (Mazliet cita tēma ir, ja, teiksim tā - normālā - draudzē ir kristietis, kuram ir tukšuma sajūta un nomāktība, kuras iemesls nav pati draudze vai pat tās vadība, bet tad jau draudzes dvēseļu kopējs gan jau Dieva vadībā viņam zinās palīdzēt un cilvēkam neradīsies vēlme draudzi mainīt...)
nekogudrunepateikšu
# Iesūtīts: 2009.09.02 23:51:29
Es gan nevienā brīdī nedomāju, ka draudzes maiņa ir labākais risinājums un ka tas ir pirmais, kas jādara. Tas ir skumji un pēdējais, kas būtu jādara!!! Vienmēr būtu jācenšas atrisināt problēmas un palikt, ja vien skaidri nesaņemam no Dieva pamudinājumu mainīt draudzi!
nekogudrunepateikšu
# Iesūtīts: 2009.09.02 23:54:46
šis tā - pārdomām:
www.youtube.com/watch?v=6A6lWl_XzKA
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.03 08:36:17
nekogudrunepateikšu
Runājot par to Youtubes sprediķi, jāatzīst, ka tas ir emocionāli efektīgi noformēts, bet kritiski analizējot, tad pusītē parādās šī vīra tīšs vai netīšs, bet ačgārns uzstādījums, kad tiek ieteikts bēgt no nepilnīgajām draudzēm, lai gan nupat ir stāstīts, cik ļoti vajag apdraudētās dvēseles glābt. Kāpēc tad ticībā nestiprināt savas draudzes brāļus un māsas? Protams, ASV ir ļoti dažādas denominācijas, un es arī cilvēku nesūtītu kaut vai pie jehoviešiem, mormoņiem utt, bet baidos, ka ir liels risks, arī normālu, biblisku draudzi pasludināt par `nedzīvu` tādēļ vien, ka ļaudis ir rāmāki savā ritmā. Tavs komentārs atgādināja dzirdētu anektdoti, kur dēls mammai svētdienas rītā ilgi stāsta, kāpēc negrib iet uz baznīcu, un tā beigās saka: "Tik un tā tev jāiet! Tu taču esi mācītājs.`
Ir tā ka draudzes gribētu perfektus ganus, un gani perfektas draudzes varbūt, bet mēs katrs savā draudzītē esam, lai arī to veidotu ar tām dāvanām, kas mums katram uzticētas. Ja vien tiešām netiek Sv. Raksti aizstāti ar Lielo Pavārgrāmatu, kas nav savienojama ar sirdsapziņu, nezinu vai draudzes remdenība ir iemesls, lai bēgtu tā vietā lai tos sakostos zobus sirnīgā smaidā pārvērstu, kādam ticības dedzībā atgādinot Dieva žēlastības lielumu. Varbūt, ka tas ir grūti, bet vai tad ne par nodošanos Dieva Valstības kalpošanā bija runa?
nekogudrunepateikšu
# Iesūtīts: 2009.09.03 09:56:04
Aivars
Piekrītu, Youtubes sprediķī pietrūkst padoma, uz kurieni tad bēgt no nepilnīgajām draudzēm, ja vien visiem, kas meklē Dievu un vēlas būt Viņu godājošā draudzē, nav pats par sevi saprotams, ka ne jau prom no Baznīcas vispār.
Protams, mums nav jāmeklē viegla dzīvīte, bet sakostos zobus sirsnīgā smaidā jāpārvērš, kādam ticības dedzībā atgādinot Dieva žēlastības lielumu. Mums tā principā un vienmēr būtu jādzīvo, tomēr, kas attiecas uz draudzi...
Ja paskatamies, kā apustulis Pāvils vēršas pret Korintas vai Galatijas draudzēm, mēs redzam, ka ap. Pāvils nenoskatās, kā draudze novēršas no Evaņģēlija un sāk iet šķērsām, saprotot, ka nav jau nevienas perfektas draudzes. Vai mēs tagad drīkstētu kaut ko līdzīgu atļauties? Ārprāts - pateikt, piemēram, ka draudze (un tas nozīmētu ar tās ganu priekšgalā) ir pievērsusies citam evaņģēlijam!!! Vai šāds aizradītājs (smaidošs vai nesmaidošs) uzreiz netiktu padarīts par lielāko ļaunuma nesēju, tiesātāju, Dieva darba pretinieku draudzē? Var jau būt, ka kādu Dievs aicina kaut visu mūžu būt par "sliktāko, neapmierinātāko, pierē neņemamo" draudzes locekli, bet vai nav lielāks labums savus spēkus ielikt, lai liecinātu par Jēzu tiem, kas Viņu nekad nav pazinuši?
vilks
# Iesūtīts: 2009.09.03 12:51:07
nekogudrunepateikšu
Var jau būt, ka kādu Dievs aicina kaut visu mūžu būt par "sliktāko, neapmierinātāko, pierē neņemamo" draudzes locekli, bet vai nav lielāks labums savus spēkus ielikt, lai liecinātu par Jēzu tiem, kas Viņu nekad nav pazinuši?
Nezin, man gan šķiet, ka draudzē parasti var atrast jomu, kurā kaut ko darīt. Ja vien nav ambīcijas pārtaisīt visu draudzi pēc sava prāta.
Bet - ja šķiet, ka kalpošana konkrētajos apstākļos ir neiespējama, varbūt vajag jautāt Dievam padomu un meklēt citu draudzi. Tiesa - šī iemesla dēļ mainīt draudzi būtu vērts varbūt vienu, maksimums, divas reizes. Trešajā reizē, kad gribas darīt tāpat, es ieteiktu sākt beidzot meklēt problēmu sevī.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 102 , pavisam kopa bijuši: 398