atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Tēma par 1054 šizmu
Mulders
Iesūtīts: 2009.08.06 13:34:39
no citas tēmas...

Merlins, kāds ir Luterisma skatījums uz 1054 gada šizmu un kā Luterisms tagad skatās uz abām konfesijām, kas sašķēlās?

BTW kā šīs abas puses rekoncilē to, ka abām gan ir pareiza Apustuliskā Sukcesija, bet mācība acīmredzami ir atšķirīga, kas būtībā renderē viņu pašu argumentāciju pret Protestantiem, ka Apustuliskā Sukcesija ir Baznīcas un Pareizas mācības pazīme...
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.08.07 22:13:17
neielogojies

"kāds sakars te ar anglikāņiem īsti nesapratu"

ok, es vispār domāju ka nesaprasto ģēniju problēma ir viņu neprasme izteikties un es laikam esmu viens no tādiem. Par anglikāņiem bija tikai piemērs. Es gribēju norādīt, ka luterāņi mēdz visiem pieiet ar savu olekti. Luteriskajā baznīcā ticības patiesības ir izteiktas apliecību rakstos, tādēļ luterāņi pieņem, ka visās pārējās baznīcās arī ir tāpat. Tādēļ viņi, piemēram, cenšas noskaidrot anglikāņu mācību par Kristus klātbūtni vakarēdiena sakramentā pēc viņu vēsturiskajām apliecībām. Taču anglikāņi to ir izteikuši liturģijā un saka - ja gribat zināt, kam mēs ticam, tad skatieties, ko mēs lūdzam. Bet luterāņi spītīgi atbild - nē, mēs lasīsim 39 artikulus - ko anglikāņi uzskata tikai par vēstures liecību. Tā rodas ekumeniski pārpratumi. Nez vai līdzīgi nav ar katoļu banzīcu, mēģinot procesus tajā izprast tikai no teoloģiskiem dokumentiem.

Arī es ticu, ka reformatoriem galvenais bija strīds par darbu un nopelnu teoloģiju. Vai tas bija svarīgākais jautājums arī Romas kūrijai, es gan stipri šaubos. Kā jau teicu, manuprāt tās rīcību motivēja izaicinājums pāvesta autoritātei, ko vajadzēja samīt dīglī. Tas ir mans iespaids, lasot baznīcas vēstures apcerējumus. Profētiskā pārliecībā to nevaru apgalvot.

Taču arī mūsdienu katoļu ekumenisti, piem. kardināls Kesidijs, taisnošanas mācību ir nosaukuši par "tikai vienu no" atšķirīgajām mācībām, tādēļ "nevajadzētu pārvērtēt Augsburgas kopīgās deklarācijas nozīmi" Viens no kopīgās deklarācijas autoriem, Albrehts Reims teica, ka katoļiem taisnošans mācība nav tik centrāla kā luterāņiem. Ja nu tā ir mūsdienās, tad diez vai 16.gs bija citādi.
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.08.07 23:00:56
Uldis

Ja vien ir vēlēšanās sarunāties, vienmēr ir arī cerība vienam otru pārliecināt un galā vienoties. Protams paliek iespēja, ka neizdosies.

Bet, par Shizmu domājot, reformatoru rīcībā nevar novērot lielu dedzību atdalīties. Gluži otrādi, gan vārdos, gan darbos viņi izrāda gatavību palikt esošās baznīcas ietvaros, ja viņiem ļautu sludināt evaņģēlisku mācību un ja bīskapi evaņģēliskos ordinētu par mācītājiem. Man liekas viņu pacietīgā gaidīšana uz izlīgumu ir redzama kaut vai no tā, ka, neskatoties uz lielo mācītāju trūkumu, viņi gadus piecus neuzsāka ordinācijas, bet gaidīja, vai bīskapi tomēr to nedarīs.

Runājot par LELB un KLB, toreiz 1996. gadā manuprāt nebija tādu teoloģisku iemeslu, kas dotu pamatu shizmai.
indriķis
# Labojis indriķis: 2009.08.08 16:58:39
Merlin , kā reiz neko neskatījos, vnk pārāk labi var modelēt viena otra luterāņu primāta hipotētiskos uzskatus šādos jautājumos.

Kas attiecās uz KLB rašanos, jautājumu, kuru uzdeva Uldis - mana pieredze liecina, ka tās rašanās iemesls ir daudz triviālāks, proti,- $$$.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.08.08 18:45:27
indriķis

Ok. Tad modelēsim forumā cits cita uzskatus un tā lai arī ir mūsu mīlīgā, brālīgā tuvināšanās.
indriķis
# Iesūtīts: 2009.08.08 19:19:05
Nekā nebij, Merlin, tā būtu vien virtuālā tuvināšanās - mīlīgā un brālīgā ir pie sarunu galda papriekš un kas zina kur - pēc tam..
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 59 , pavisam kopa bijuši: 355