atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudze vērtē mācību un mācītājus
Merlins
Iesūtīts: 2009.08.05 14:19:40
Blekburnas anglikāņu katedrālē, kurā kalpo abu dzimumu kanoniķi, svētdienas dievkalpojumos ir izveidota interesanta sistēma. Dievgaldieki stāv divās rindās. Vienā pusē tie, kas pieņem sakramentu, ko ir konsekrējusi priestere Sjū Penfolda, bet otrā pusē tie, kas pieņem tikai sakramentu, ko konsekrējis priesteris Endrjū hindlijs.

http://chiesa.espresso.repubblica.it/articolo/1339619?eng=y
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2009.08.12 22:27:04
armilo
Draudze var vērtēt tikai tad, ja tajā ir pravieši. Katram mācītājam būtu jāapzin savas draudzes pravieši, jo tie ir gana labā roka.

Un kas tie pravieši? Kā viņus atpazīt?

Tikai vienu vērtētāju atzinumi būs vairāk vai mazāk vērā ņemami nekā citu. Lietotāja līmenī mēs varam visu vērtēt, un tā arī darām. Bet profesionālā līmenī izvērtēt var tikai cilvēks ar augstāku vai vismaz līdzīgu izglītību un pieredzi. Tas taču ir citādi, vai ne?

Mums vairāk par lietotāju līmeni nevajag, ar to pietiek, lai vērtētu. Pie kam mācītājam tiešā / netiešā veidā ir jāmāca kā vērtēt viņa darbību un mācību. Luters te ir teicams piemērs.
Bet tā saucamo profesionalitāti jeb izglītību vajag, lai mācītu.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.08.12 22:35:34
Mārtiņš
Lai nu ko, cik zināms, mācītājus draudzes gan vērtē, kam tik nav slinkums. Īpaši viņu sievas un bērnus.
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 23:00:22
Mārtiņš, pravieti atpazīt nav grūti. Viņam ir teoloģiska izglītība, un viņa padomā ieklausās kā draudze, tā arī pats mācītājs. Pieļauju, ka var būt arī pravieši bez teoloģiskas izglītības, bet ar lielu ticības stāžu draudzē. Līdzīgi, kā mūsu evaņģēlistus ordinē bez teol.bakalaura, ja tie ir nokalpojuši 10.gadus.
indriķis
# Labojis indriķis: 2009.08.13 12:40:21
Merlin , ja tiešām es esmu kļūdījies attiecībā uz +Rovenu, tad šādu kļūdu vienmēr esmu gatavs atzīt,
jo es labāk kļūdos kādam par sliktu,
bet tomēr tas izrādās krietns,
nekā, kā man vienreiz otreiz ir gadījies,
noturēt vienu otru par godavīru, kas viņš nav.

Zini, kas attiecas uz anglikānismu, (un arī luterismu ), man riebj tie, kas nāk un piedraņķē šīs konfesijas ar saviem maldiem, tāpēc es arī atļaujos būt šerps. Es jau skatos uz kādu baznīcu ( sadraudzibu) kopumā .
Tikai nepārproti, piem, augstbaznīciskums anglikānismā bija noderīgs, jo atbrīvoja lielus tās segmentus no kalvinisma. Bet pat evaņģelikāls kavinisms ir paciešams, lai gan godīgā diskusijā kritizējams, atšķirībā no šiem jaunajiem maldiem, kas Rakstus pat nepārprot, bet klaji ignorē un uzšķauda.
Luterismā? Patiesībā jau tas ir adiafora..
Tomēr + Rovenam tualetes papīru neturēšu, nu neesmu es tik liels vēl dzīvu izcilus personību(?) cienītājs kristietībā, ko var darīt...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.13 13:03:49
nu neesmu es tik liels vēl dzīvu izcilus personību(?) cienītājs kristietībā, ko var darīt...

Tas naak ar gadiem! Kad pats izaudz liels, tad arii lielos saac atpaziit!
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.08.13 14:43:42
indriķis

"Pat evaņģelikāls kavinisms ir paciešams, lai gan godīgā diskusijā kritizējams, atšķirībā no šiem jaunajiem maldiem, kas Rakstus pat nepārprot, bet klaji ignorē un uzšķauda."

Tādēļ jau eksistē viedoklis, ka nākotnē lielajai šķirtnei jāiet nevis starp dažādām denominācijām, bet starp "veco" un "jauno" ticību katrā no tām.
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.13 15:13:34
Merlin, drīkst pajautāt, kas piemēram Romas bazn. un austrumu baznīcās ir "jaunais"?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.13 15:58:54
armilo, Mmmm... Mariaansikaas Dogmas Vienaam knapi 100 gadi otrai pat veel 50 laikam nav
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.13 16:52:30
Mariāniskās dogmas ir katoļu extra. Nedomāju, ka ar "jaunajām ticībām" Merlins bija iedomajies par M.dogmām
Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.13 16:53:46
armilo, lab gaidiisim kaameer Merlins paskaidros ko ar to bij domaajs!
Merlins
# Iesūtīts: 2009.08.13 17:41:01
armilo

indriķis jau apmēram pateica: "atšķirībā no šiem jaunajiem maldiem, kas Rakstus pat nepārprot, bet klaji ignorē un uzšķauda." Nezinu par austrumniekiem, bet tādi ir arī Romas b. RKB pagaidām tos tur īsā saitē, bet redzēsim, kas būs nākošais pāvests. Savukārt "protestantismā" jaunais vilnis arvien vairāk ņem varu un ietekmi. Sadraudzības modelis, kurā subjekti ir vēsturiski teritoriās baznīcas, kļūst arvien problemātiskāka. Kā jau rāda anglikāņu kreatīvo ideju piemērs, pasaulē viss mainās un meklē jaunas kopības formas. Iespējams, LELB drīz būs vairāk kopīga, piemēram, ar anglikāņiem, kas parakstīs "Ortodoksijas derību" nekā ar tradicionālajiem luterāņu partneriem Zviedrijā un Vācijā. Taču arī Ziviedrijā ir ne mazums ortodoksu luterāņu priesteru, ar kuriem mums nav atšķirību ticībā. Ar viņiem jāmeklē jaunas idejas sadraudzībai. Starp citu, šai kontekstā indriķa kongregacionālepiskopālisms ir tīri interesanta koncepcija. Negaidīji, indriķi , to no manis dzirdēt, vai ne? Ir izteiktas domas, ka sekulārisma un liberālisma paisuma priekšā konservatīvajiem jātuvinās pāri konfesiju robežām, lai pretotos liberālisma uzvaras gājienam. Ne jau velti Vatikāns tūlīt atbalstīja +Rovana paziņojumu par "Ortodoksijas derību".
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.13 17:59:13
Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu: ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. (Salamana pamācības 30:18-19)
Bet arī Merlins prot pārsteigt!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.08.13 18:07:51
Starp citu, šai kontekstā indriķa kongregacionālepiskopālisms ir tīri interesanta koncepcija.

??? Kas tas taads? Cik esmu sapratis no Indrikja, tad vinja koncepcija ir taa pati KLB koncepcija - tjipa katram sava mazaa muizhinja, un ja ir novirzes, tad nahren izmetam! Ne? Ilji es ko neesmu sapratis?

Un jaa... veidot kopiibas ne taa kaa taas veidojas Dieva Pasaulee - uz ticiibas baazes - vienmeer rada bardaku!

Tas ir... manupraat tiek sajaukts ceelonis ar sekaam... Bazniicaa (taa kura ar lielo burtu) kopiiba ir rezultaats, jeb emergenta propertija - tam, ka veselam leerumam ljauzhu ir ticiiba un attieciibas ar Kristu. Tachu konfesiju padariishana ir meegjinaajums "formalizeet" shiis attieciibas... vilkt aareejaas robezhas tam, ko redz tikai Dievs... tas var paliidzet taados vispaariigos vilcienos, bet tad vienmeer paliek abrkasiishi, ar kuriem ar kaut kas jaadara...
indriķis
# Labojis indriķis: 2009.08.14 16:09:26
Merlin , bet tieši tāpēc es esmu par to, ka jāpārtrauc sadraudzība jeb komūnija ar šo jaunos maldus pieņēmušām reliģiskām grupām vai iesākumā vismaz to līderiem - maldu mācītājiem, lai viņi sāk saprast, ka kaut kas nav lāgā.Ekskomunikācijas pedagoģiskais aspekts.
No otras puses , būtu smieklīgi , piemēram, nosodīt LELB kā baisu heterodoksiju, ja atšķirīgais lielākoties ir tas, kas saucams par adiaforu.
Labs signāls no LELB puses, būtu, piemēram, skaidra - t.i. uz papīra uzrakstīta un faktus uzskaitoša, komūnijas neesamības apliecināšana ar jauno maldu sekotājiem - bīskapiem Vāc-zviedrijā.

Starp citu - "Ortodoksijas derība" - was ist das?
Merlins
# Iesūtīts: 2009.08.16 12:03:41
Mulders

Visumā es par labāko atzīstu vēsturiski veidojušos baznīcas iekārtu ar bīskapiem, kas kopā ar prezbiteriem un diakoniem pārrauga diecēzes un kopā ar citiem bīskapiem plašākas teritorijas līdz pat visai kristietībai. Apmēram tā. Tomēr vēsturē laiku pa laikam gadās ekscesi, kuru dēļ šī kārtība sajūk un tad jādomā, ko darīt. Tā bija arī Luteram un reformatoriem - viņi labprāt būtu turējušies pie parastās kārtības, taču tas nebija iespējams. Bīskapa amats bija degradēts, bīskapi nepildīja bīsapu pienākumus, neordinēja evaņģēliskos par priesteriem. Šādā situācijā Luters, zinot ka baznīca nevar palikt bez episkopāta, par bīskapiem sāka uzlūkot pilsētu vai draudžu virsmācītājus, itkā atgriežoties pie senās kārtības, ka diecēze bija vienas pilsētas vai ciema robežās. Arī šodien veidojas līdzīga ārkārtas situācija, kad, piemēram, Zviedrijā bīskapus vairs grūti par tādiem uztvert. Tomēr tur ir arī daudz ortodoksu priesteru/mācītāju. Varbūt uzlūkot viņus par bīskapiem pēc reformācijas laika parauga? Senajā baznīcā katoliskā kopība netika noteikta ar līgumiem starp baznīcām, bet ar to, ka bīskapi savstarpēji atzina cits citu. Mūsu bīskapi, kas neatzīst zviedru diecēžu bīskapus, varbūt var atzīt šos vietējos un būt ar viņiem sadraudzībā? Iznāk drusku tāds "kongregacionāl - episkopālisms". Nu tā man tikai tāda eklezioloģiska etīde. Nezinu, vai kāds var šim manam domu gājienam izsekot.
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.08.16 12:11:58
indriķis

Baltijas bīskapu skaidri uz papīra uzrakstīts paziņojums ir, ka pie mums par īstiem garīdzniekiem neatzīst tos, kas māca un dara homolaulības. Zem tā krīt visi zviedru bīskapi. Tas parādījās ļoti "pedagoģiski", kad LELB neuzaicināja nevienu +zviedru uz jauno bīskapu konsekrāciju. Upsalas arhibīskaps +Anders ļoti labi saprata, ka kaut kas nav lāgā, un komentēja, ka viņš nebija iedomājies, ka plaisa ir tik nopietna, ka viņus pat nevar uzaicināt.

"Ortodoksijas derība" ir +Rovana ierosinātā deklarācija: "Williams then proposed that the 44 provinces making up the Anglican Communion sign a "Covenant," a pact on biblical orthodoxy. Those who sign and who do not sign would go separate ways, but not entirely." Par to ir rakstīts šeit, 9.rindkopā no augšas.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.16 14:58:07
Merlins
Izsekot var, nav ne vainas! Nezinu gan vai kongregacionālepiskopālisms ir īstais vārds šim modelim. Tas kaut kur vairāk atgādina selektīvu sadraudzību, kurai gan ir savi riski, bet kas varētu būt ļoti vajadzīga. Bet vai varētu būt tā, ka arī draudžu atbildības un tiesību attīstīšana varētu kādu labu pienesumu dot šodienas situācijā?
Merlins
# Iesūtīts: 2009.08.16 18:25:21
Aivars

Kas tieši būtu - "draudžu atbildības un tiesību attīstīšana"?
Aivars
# Labojis Aivars: 2009.08.16 18:30:26
Merlins
Neesmu gan pats līdz galam noformulējis priekš sevis, bet šīs diskusijas ietvaros te tika aizskarts tāda tēma, kurā tā kā sadzirdēju, ka draudzes vienlaikus izglītojot un arī iesaistot kaut kādā lielākā pilnvarojumā lemjot par Baznīcai būtiskām lietām, iespējams, reformatoru vīzija stipri reāla varētu izskatīties.

Domājot par Tevis piedāvāto, kā formulēji "kongregacionāli-episkopālo" modeli, nāk prātā konkrēts gadījums, kur visnotaļ tradicionāli kristīgs mācītājs tika pārcelts no vienas Zviedru draudzes, cik saprotu bez īpaša iemesla, bet pati draudze gan arī vismaz 3 gadu garumā brāķē tur citus kandidātus, no kuriem daži liberālāki bijuši. Mēģinu iedomāties, kā izskatītos situācija ar draudzi, kurai nav īpašu tiesību, bet kā `kongregācija` ir vienībā teiksim ar Rīgas vai Daugavpils bīskapu, kaut gan mācītāja vietu nu ir ieņēmis kaut kāds krišnaīts.
vertetajs [87.110.165.249]
# Iesūtīts: 2009.08.17 10:06:41
Kāpēc lelb lapaa peeksni izmainija zinu - ka ordineeti "tiks" 3 macitaji. Lidz pedejam bridim tacu bija 2, tagad izmaina faktu, bet datumu atstaj veco. Vai ta nav melosana? Butu lkabak rakstijusi, ka ordineja tris.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 120 , pavisam kopa bijuši: 265