atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Novirzieni Baznīcā
Balss
Iesūtīts: 2007.05.17 21:42:35
Kādā diskusijā tika minēts, ka mūsu Baznīcā var definēt šādus novirzienus: konfesionālistus, augstbaznīciskos, harizmatiķus, tradicionālistus un nosacīti liberālos.
Mani nodarbina kāds jautājums: Kāda ir prognozējamā attīstība? Kurā virzienā iet mūsu Baznīca?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Svilpaste
# Iesūtīts: 2007.05.20 18:49:46
Man ir skumji, ka gandrīz vai jebkura diskusija tiek novesta uz sarunu par LELB un KLB atšķirībām un attiecībām.
Par tēmu - Laikam LELB iet tajā novirzienā, kuru pārstāv LELB vadība, citādi jau nevarētu būt.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.20 19:31:57
Laiks rādīs, kurš evaņģēlija pasludināšanas veids izrādīsies vislabākais un dzīvotspējīgākais. Svarīgi ļaut dažādību ārējās lietās, pat arī pastorālos akcentos, lai parādās ticībā rūdītie un pārējie var smelties iedvesmu.
Un, Svilpaste, jā - kuģis brauc turp, kur kapteinis liek stūrēt. Citādi būtu pavisam bēdīgi, vai ne?
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2007.05.20 20:08:34
Ko darit, teiksim konservativam draudzes loceklim, ja viņa draudzē darbu sāk, teiksim, harizmatiska novirziena mācitājs? Vai tradicionalistam, kam tagad macitajs ir augstbazniciskās liturģijas cienitājs. Ja draudzes loceklis kaut kā nespēj vairs savā draudzē tā riktigi justies, ko darīt? Sākt staigāt pa citām draudzēm?
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.20 20:39:49
Draudzi pakļaut lieliem kontrastiem patiešām nav prātīgi, jo tas rada lielu apjukumu. Bet padomā - ko līdz šim darīja tie, kuriem nepatika Tavs konservatīvais mācītājs?
Es piekrītu tai idejai, ka vienā draudzē neviens mācītājs nedrīkstētu palikt ilgāk par kādiem 7 gadiem. Lai neiesūno, lai nepadara draudzi par savu "ģīmi un līdzību". Ja tā būtu normāla prakse, dažādība draudžu starpā nebūtu tik liela.
Draudzes loceklim būtu svarīgi ar savu mācītāju tikties un daudz, daudz runāt. Mēģināt saprast, ka ticības būtiskais saturs var tikt ietverts dažādos ietvaros. Uztvert to kā izaicinājumu neiesīkstēt savos priekšstatos un mācīties kaut ko jaunu.
Bet subjektīvi tas nav vienkārši, tam es pilnīgi piekrītu!
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2007.05.20 23:58:13
Noasveidīgais
Ko jūs kā draudzes mācītājs teiktu, ja katrs draudzes loceklis, teiksim draudzē ar 2000 locekļiem, nāktu pie mācītāja daudz, daudz runāt, kas viņam patīk vai nepatīk? Parastais draudzes loceklis redz savu mācītāju pa puskilometru reizi nedēļā. Nu varbūt vēl bībeles stundā. Bet tur jau arī nevar runāt, kas ienāk prātā. Ja nu draudzes loceklim tas jaunais ietvars liekas svešāds un saturu aizsedzošs, bet mācītājam - tieši otrādi?
lielais brālis
# Labojis lielais brālis: 2007.05.21 10:39:12
Jā, tas ir skumji, ka jums, noasveidīgais , pat klaji herētiskais novirziens(apt. 10 % garīdznieku, ) ir lielāks, nekā KLB garīdzniecība kopumā. Kristietis nelielītos ar šādu statistisku sasniegumu. Priecīga brīvība?
Sakaunējies, tāpēc izdzēsi ?
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2007.05.21 10:54:19
Redaktoram
Vai nebūtu laiks izdzēst te visādus brāļus no kaimiņu pagasta, kas neļauj mums mierīgi parunāties, bet lien kauties!
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.05.21 12:19:33
Kas tas par dīvaini - lielais brālis - un vai kāds saprot, ko viņš no manis grib?
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.21 12:29:14
Lielais brālis laikam domā, ka Pāvils dzēš viņa gadsimta atklājumus...

Mulders
Kur palicis Tavs skaistais feiss?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.21 12:41:26
Kā kur? Ira! Nospied "Refresh"
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.21 13:04:33
Mulders Yes, sir!
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2007.05.21 17:28:21
lielais brālis
Nu tad laidies beidzot lapās, vēlreiz atviegloti nopūties un esi laimīgs!
Domāju, ka redaktors izdzēsa tavu kārtējo bezcerīgo strīda pieteikumu (nevis atklātu un godīgu sarunu ) pamatojoties uz lasītāju lūgumu.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.05.21 23:28:05
Kaut kur kādā komentārā lasīju izteikumu, ka LELB ir ļoti īpaša un tai ir sava misija. Apmēram tā un es tam tikai piekrītu. Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc es joprojām esmu LELB (un arī palikšu) ir kāda ļoti īpaša garīga attīstība. Mēģināšu to dažos vārdos izklāstīt vienkāršotā veidā:
Kristus Baznīcas sašķeltību konfesijās var uzlūkot arī mazliet savādāk: Dievs Ir pilnīgs, cilvēks un arī ikviena cilvēku grupa, to skaitā arī draudze un pat kāda lokāla baznīca ir nepilnīga tādā nozīmē, ka tā ir daļa no pilnības, bet pati par sevi tā ir tikai daļa. Šīs cilvēku nepilnības dēļ neviena draudze nevar pilnā mērā atspoguļot visu dievišķās atklāsmes un Dieva kalpošanas pilnību. Katra cilvēku grupa izkopj kaut ko savu. Ērģeļbūvētāju starpā ir tāds joks, ka Romas katoļiem ir Sakramenta adorācija, ortodoksajiem liturģijas un mistiskā pārdzīvojuma adorācija, luterāņiem kanceles adorācija bet kalvinistiem ērģeļu adorācija - tās ieņem centrālo vietu baznīcā! Bet šis joks mazliet profanizētā veidā izsaka lietas būtību - dažādās kristīgās denominācijas kopumā veido vienu Baznīcu, kurā tad kopumā atspoguļojas un tiek pasludināta Dieva atklāsme visā pilnībā! (Gan jau kāds varētu izteikties 1891. gadā Maskavā izdotās Bībeles enciklopēdijas garā, kurā punktu pa punktam tiek pierādīts, ka vienīgā patiesā Kristus baznīca ir krievu Ortodoksā Baznīca, savukārt pārējās nav baznīca!) Tādēļ es īstenībā neredzu jēgu starpkonfesionālajiem strīdiem (to pašu attiecinu uz LELB un KLB), vienkārši katram ir sava pieredze, misija un pasludināšanas veids un auditorija. Tā vietā, lai viens otru zākātu, labāk ir mācīties no otra pieredzes.
Un te nu ir LELB spēks, manā skatījumā, ko daudzi brāļi no KLB uztver kā LELB vājumu, un tā īpašā attīstība: Stāvot uz evaņģēliskajiem pamatiem un luteriskajiem ticības apliecību rakstiem, kas ir skaidri definēts Satversmes preambulā, tajā pašā laikā mēs no jauna piedzīvojam Sakramenta svētību. Manā jaunībā Vakarēdiens tika svinēts lielākoties labi ja reizi mēnesī, visbiežāk pāris reizes gadā - Lielajā piektdienā (!) un pļaujas svētkos, tagad svētdienas dievkalpojums bez Sakramenta jau ir ekskluzīva lieta! Ja vēl pārdesmit gadu pagātnē liturģija tika uzskatīta par ierāmējumu vai kādu nebūt praktiski nevajadzīgu greznumlietu, sekošanu tradīcijai, tad tagad mēs visu dievkalpojumju uztveram kā Dieva dāvanu mums un visa tā gaita ir jēgpilna, tādēļ arī liturģija kļūst par pārdzīvojumu un piedzīvojumu! Es te tiešām piedzīvoju lielu Dieva svētību, iespēju no visām konfesijā pārņemt viņu labāko pieredzi. Tādas lietas nenotiek pārāk daudzās vietās!
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2007.05.22 07:29:03
Par Sv.Vakarēdina sakramenta biežu un retu svinēšanu. Vai saņemot to ik svētdienu, saņēmējs pēc savas izjūtas nezaudē to Sakramenta īpašo nozīmi, to svinīgumu, to sirds kustināšanu? Vai tas nepaliek ikdienišķs? Protams, Sakramentam ir sava svētība objektīvi. Bet kāda tad nozīme ir saņēmēja sirds stāvoklim, pārdzīvojumam? Vai vispār tam ir nozīme?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.22 08:35:37
J. Kalniņš vienmēr par viskautko var strīdēties, bet būtībā es jums piekrītu, ar īpašu uzsvērumu un nozīmi vārdiem "Stāvot uz evaņģēliskajiem pamatiem un luteriskajiem ticības apliecību rakstiem"
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.22 09:02:31
Pārdomātāj,
par to biežo sakramenta svinēšanu... Arī Dieva Vārds tiek sludināts katrā dievkalpojumā vai - vēl labāks piemērs - katrā dievkalpojumā ir grēksūdze. Nedomāju, ka tas mazina kaut ko no grēksūdzes vai Vārda efektivitātes. Tomēr grēksūdzi arī var sākt skaitīt automātiski, bez sirds un piedomāšanas... Cilvēks ir īpatnējs radījums: darīsi kaut ko pārāk reti, tas zaudēs aktualitāti ikdienā; darīsi kaut ko pārāk bieži - tas (iespējams) pārvērtīsies par formalitāti.

Svētais Vakarēdiens ir sakraments, un, pēc Augustīna definīcijas, sakraments ir Dieva Vārds, kas apvienots ar redzamu zīmi. Līdz ar to tam ir arī apliecinoša, pasludinoša nozīme. Diemžēl man ir sajūta, ka šodienas kristietībā vairāk uzsver sakramenta "garīgās svētības saņēmējam", nevis "pasludinājuma" nozīmi. Proti, cilvēki saņem Vakarēdienu cerībā, ka viņos ienāks svētums, kas palīdzēs viņu individuālajās garīgajās un laicīgajās cīņās ar pasauli un velnu, bet viņi aizmirst, ka kopīga maltīte - tas ir arī spēcīgs, uzrunājošs tēls, kas kaut ko pavēstī un liek pašiem mielasta dalībniekiem saprast... Tas, kaut arī zem redzamās zīmes apslēpts, ir un paliek Vārds...

Tas būtu interesants diskusiju temats...
Nākotne, atgriežoties pie sākotnējās tēmas, manuprāt pieder tiem, kuri liks akcentu uz vēsts saturu. Forma vien nevar ilgi piesaistīt.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.22 09:24:18
Forma vien nevar ilgi piesaistīt.
Kā kuru! Gribētos jau ideālu, ka cilvēki saprot un iedziļinās saturā, bet ne visi to grib! Tamdēļ cilvēki labprāt pieķerās formai, skaistam iepakojumam un norji saturu nepārbaudot, ko tad iebaro. Tukšums ir ļoti populāra un ejoša koncepcija mūsdienās.
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2007.05.22 09:37:16
Jā, Noasveidīgais, kuri liks akcentu uz vēsts saturu, tieši to jau es arī domāju. Man ir bažas, ka reizēm uzsvars uz formu varētu aizēnot saturu. Kāds mācītājs nez vai pa jokam vai nopietnam esot teicis, ka viņam krāšņā liturģija neinteresējot, ka viņam vēl esot ko teikt...
Varbūt tiešām der atvērt lapu par Vakarēdienu? Mūsdienu Vakarēdiens nu nemaz neizskatās pēc draudzes kopīgas maltītes. Tas liekas milzīgi tālu no JD aprakstītās. Mūsu Vakarēdienā viens otru pat neredz un neskatās, nav piedienīgi lūrēt.
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.22 09:48:22
Liekas, ka forma - es apzināti vienkāršoju un sašaurinu - jau daudzus gadsimtus piesaista divu senāko Baznīcu ticīgos. Vai tā ir maldinoša drošība, kādā šie ļaudis dzīvo? Es te domāju normālos, parastos, ikdienas ticīgos ļaudis, ne izcilus askētus vai svētos, vai citus dziļi ticīgus un meklējošus cilvēkus.
Reiz gadījās piedalīties kāda klostera kārtējā svētbrīdī, kurā bija klātesoši paši mūki un daži viesi. Mani pārsteidza monotonais, bezpersoniskais, kā man likās, formālais veids veids, kādā notika lasījumi un tika noskaitītas lūgšanas. Bet tie taču bija mūki! Kas apzināti visu savu dzīvi ir nodevuši Dievam!
moritz :) [213.21.215.97]
# Iesūtīts: 2007.05.22 09:52:08
Jānis Kalniņš
Tā vietā, lai viens otru zākātu, labāk ir mācīties no otra pieredzes.
***
ir taada paruna, ka labaak katram savaa maajaa kaartiibu ievest... un tad jau liidz pieredzes apmainjai arii var nonaakt...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 89 , pavisam kopa bijuši: 357