Vahtangs (misionārs) 
|
Iesūtīts:
2009.03.23 19:02:47
25.martā ar baznīcu zvanu skaņām aicina pieminēt Komunistiskā genocīda upurus. Tāds ir viens no virsrakstiem šajā mājaslapā! Nevis -
25.martā ar baznīcu zvanu skaņām aicina svinēt Marijas pasludināšanas dienu!
Es negribu pretstatīt šos svētkus, bet kā tas sanāk ka pagājušajā nedēļā viena kurzemes luterāņu draudzes aktīva draudzes locekle man jautāja, kas šie par baznīcas svētkiem? Domāju, ka nelaimei, kas pieminama šajā dienā ar īpašu aizlūgumu Dieva priekšā jāveltī īpašs dievkalpojums. Taču kā var būt tā, ka vispārēji baznīcas svētki netiek vietvietām svinēti, bet šī lokālā piemiņas diena ir vienīgais iemesls dievkalpojumam baznīcā. Nu nav kaut kas kārtībā... Ne? |
|
Vahtangs (misionārs) |
# Iesūtīts: 2009.03.23 19:05:55
Es pieminu upurus, cietējus, ir tādi manā ģimenē. Bet es nesaprotu, ka baznīcās var noskanēt zvani pieminot tikai šo notikumu, nesvinot dievkalpojumu lielajiem baznīcas svētkiem par godu. No gada uz gadu to vietvietām ievēroju. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2009.03.23 19:37:27
Trilobīte
Kāda jēga luterānim pieminēt mirušos baznīcā, ja viņš uzskata, ka tam nav jēgas?
Luterāņi piemin mirušos baznīcā un aizlūdz par tiem. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.03.23 19:57:54
Vahtanga izbrīnu gan es īsti nesaprotu, ņemot vērā, ka LELB pēdējos 60 gados nav bijusi Marijas pasludināšanas svētku svinēšanas tradīcija. Tāpēc arī cilvēki nezina un draudzes nesvin. Toties komunisma genocīda upuru piemiņas dienu ir čakli svinējuši no dienas, kad to sāka drīkstēt darīt. Manuprāt, viss ir tieši tik vienkārši. |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2009.03.23 21:10:32
Vahtang (misionārs), - prieks, ka esi atgriezies, Tu man vienmēr esi ļoti simpatizējis! 
Arī es daudz ko nesaprotu. Vispār nesaprotu, kālab tad Baznīcas gadagrāmatā oficiāli jāatzīmē mazo svētku un atceres dienas, ja tās nosvinēt praktiski nav nekāda iespēja (vai arī tas ir stipri apgrūtinoši - atrast tās retās vietas, kur šo liturģisko kalendāru ņem vērā) - katrs mācītājs un draudze dara kā grib. Un visbiežāk - vienkārši nedara... Nezinu, kāpēc. Vai garīgs kūtrums? Vai kas cits?
Kaut vai Rīgā - jā, Doma katedrālē ir ikrīta dievkalpojumi darbdienās. Bet sakiet, kurš strādājošais var 8.00 būt baznīcā, lai pienācīgi nosvinētu Baznīcas mazos svētkus vai pieminētu svētās dzīves priekšgājējus - Apustuļus - viņu atceres dienās? Nu kāpēc nevar būt vakara dievkalpojums tad, kad tas pienākas, kad ierakstīts LELB liturģ.kalendārā? Tas taču ir elementāri, ka tādā dienā ikvienam ticīgam vakarā ir jābūt iespējai svinēt dievkalpojumu, vai tad ne?
Par Dievmāti un 25.martu. Man reiz mācītājs sacīja, ka varbūt tālab latviešu tautai tik grūti iet, ka Dievmātes lielos svētkus aizklāj ar laicīgām skumjām un izvēlas palikt sērās, nevis uzgavilēt viņas sacītajam pazemīgajam "Jā!", ar ko aizsākas mūsu pestīšanas ceļš. (Ne mirkli nenoliedzu, ka jāpiemin arī nevainīgie latviešu upuri, bet ne tā, ka tas aizēno Pestīšanai svarīgu notikumu pieminēšanu.)
Zinu gan Rīgā draudzi, kur 25.martā būs dievkalpojums vakarā par godu sv.Mariajs pasludināšanai. Ja vēl kāds to grib svinēt, tad laipni lūgti Jaunajā Ģertrūdē 18.00! |
Vahtangs (misionārs) |
# Labojis Vahtangs (misionārs): 2009.03.23 21:27:25
vilks Redzi, cilvēk, tā akurāti nu nav kā izsakies. Šī nu ir viena no svētku dienām Dievmātes godam, kas luterāņiem bijusi neapstrīdēta vienmēr. Tevis pieminēto 60. gadu aizliegums ir vairāk kā dīvains, jo atliek ilgāk aizmirst un tad var nedarīt vai nomainīt lietas baznīcā ar ko citu. Arī šajos 60. gados to dienu tomēr atbilstoši svētīja, gan reti kur un tev neklātos, iespējams tavas draudzes kūtruma vai nolaidības dēļ, to vispārināt. Jautājums ir kāpēc, kad kaut ko atkal var, baznīczvani atminas pirmkārt ne baznīckalendāra svētkus, bet laicīgā kalendāra.
Uz Saulespuķe teikto tad nu es iesauktos:
LELB augstie gani! Vai viss o.k? Man nācās vienu dvēsli pārbaudošu izmeklējumu lasīt, tur pie 3.baušļa bij lieli baznīcsvētki ar svētdienu līdzstādīti... |
vilks. [91.203.96.49] |
# Iesūtīts: 2009.03.23 21:35:50
Nu, tas, vai šāda situācija ir laba un atbalstāma, ir cits jautājums. Droši vien, ka nav. Un es nedomāju ar tiem 60 gadiem, ka kāds būtu aizliedzis šos svētkus svinēt, vienkārši cilvēki nenāca uz dievkalpojumiem, jo mācītājs un draudze knapi spēja nodrošināt svētdienas dievkalpojumus, nemaz nerunājot par darbdienām (un es domāju, ka tas arī mūsdienās ir galvenais iemesls). Tomēr ar 2008. gadu mācītāji vairs diezin vai var aizbildināties ar citiem darbiem, jo to viņiem nevar būt, tā ka pašlaik tā tiešām varētu būt drusku nolaidība un drusku pieradums. Tiesa, man ir cits jautājums - vai tad mājas svētbrīži luteriskajā baznīcā ir zaudējuši savu nozīmi, ka visi tie, kuri nevar tikt uz dievkalpojumu galvaspilsētā no rīta, nevarētu šīs svinamdienas atzīmēt mājās? |
Vahtangs (misionārs) |
# Iesūtīts: 2009.03.23 21:36:54
Trilobīte Ak skaistais sievišķi, mirušus mūsu baznīca ne jau dēļ šķīstītavas piemin, bet aiz mīlestības un tai nu gan ir jēga! Tev savāda saprašana. Pie mums lūdzas, kad uz miršanu, lai Dievs vieglina to stundu un uz aiziešanu, kad mīļu dvēseli ar lūgšanu un svētību pavada Dieva dārzos. Katoļļaudis starp kristīgiem jau tādi pavientuļi ar to šķīstīšanas ieceri, ir lielāki un kopīgāki kristiešu ieskati. |
Cibricis  |
# Labojis Cibricis: 2009.03.24 15:59:14
vilks
Jā, Vahtangs gudrs vīrs, esmu nolūkojis!
Manuprāt, norādes Baznīcas kalendārā uz mazajiem svētkiem ir tieši tādēļ, lai cilvēki varētu tos svinēt privāti. - Nekad šim nepiekritīšu! Tas ir tas obligātais minimums, kas būtu svinams visiem normālā veidā ! Lai neviens neapmaldās, meklējot , piem., vienīgo baznīcu Rīgā, kur to svin, bet skaidri zinātu, ka jebkurā LELB baznīcā, nu vismaz lielpilsētās un pilsētās, tajā dienā ir dievkalpojumi. Tā tam vajadzētu būt!
A vai ta pašiem pastoriem negribas svinēt?
Par Arhibīskapu - reiz izteicu savu sāpi par liturģisko nabadzību, kad kopā bijām vienā baznīcā. Viņš ieteica uzrakstīt konkrētās baznīcas mācītājam - paklausībā uzrakstīju, tik pazemīgi un mīlestībā, cik Dievs deva, domāju, gana argumentēti, tak nekāda reakcija, kā ir nabadzība, tā ir, ne soli tuvāk pilnībai.
Nu varētu tak šo svinamo dienu jautājumu augstāk pacelt visi mācītāji un vienoties reiz! Par ko? - par to, ka jāsvin !! Un ta brīnās, ka luterāņi citur skrien, kur Baznīcas labās lietas vairāk vērtē! |
Grēciniece  |
# Labojis Grēciniece: 2009.03.24 17:40:13
Raimonds
Vai tad LELB ir kaut kā specifiski nodalīta no Marijas pasludināšanas svinēšanas? Kopš kura laika?
Vai tad tiešām mūsu gadagrāmatā "nestāv rakstīts" par 25.martu, kas šai dienā svinams?
Un Vahtanga jautājuma nostādnē, cik varu spriest pēc rakstītā, nav ne vēsts nu KULTA, ko vēlies piekabināt. Jautājums ir par to, kālab LELB kādas lietas nedara kā pieklājas un kā BAznīca darījusi gadsimtiem cauri.
Pievienojos augstākminētām domām, ka jautājums par svinamām dienām IR AKTUĀLS . Tas ir aktuāls visiem, kas savu ticības dzīvi pakārto liturģiskā laika ritējumam, - nu kā jau Baznīcas ļaudīm piederas, un kam svarīga un nozīmīga ir svēta ticības priekšzīme, ko attiecīgās dienās piemin.
Cik baznīcās, piem., svin Jēzus vārda došanas dienu, Jēzus Kristību dienu, piemin sv.Timoteju un Titu - un tas janvārī vien? No janvāra tik vien vairumam palicis kā Zvaigznes diena. Dikti normāli? Ja paši sevi apdalām un apcērpam, nu ko tad vairs! |
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2009.03.24 19:24:46
Raimonds
A-hā!
Bet ko tad LELB gadgrāmatā visus šos svētkus un atceres dienas atzīmē ar baltu vai sarkanu kā svinamās vai atzīmējamās?
Ja jau nav, nu tad lai nav, un visi lai redz, ka luterāņiem svarīgi kas sirdī, ne kas uz āru, ar ko vēl i palepoties dažs pamanās!
Nu, personīgi es nepiekrītu, ka tas ir kas svētīgs uz labs, uz ko mudini. Tas, ka daudzi tic šādā - nabadzīgā veidā, jau neapliecina lietas labumu. Tad jau jāiet pie baptistiem vai vēl kādiem, kur vispār nekā nav.
Vai tad pestīšanas svarīgie notikumi nav visām konfesijām svarīgi?
Vai tad Apustuļu devums nav visiem aktuāls un nozīmīgs?
Garīgs kūtrums un nevēlme mācīties nav tas pats, kas atškirīga ticēšana. |
|||||  |
# Iesūtīts: 2009.03.24 23:26:50
http://www.youtube.com/watch?v=lnp1QFiHZEY&feature=PlayList.. &p=33C54F5621AF6A1B&index=10 |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.03.25 00:34:39
Principā Baznīcas vadībai vajadzētu būt striktai - visos Baznīcas svētkos, kas iekrīt darbdienās, ir jābūt vakara dievkalpojumam. Ja mācītājs kalpo 5 draudzēs, tad vismaz vienā no tām viņam dievkalpojums ir jānovada. Galu galā viņam par to centralizēti algu maksā. Ja dievkalpojuma nav - lai soda samazinot algu par 20% nākamajā mēnesī.
Kā labu piemēru es gribētu pieminēt J. Bitānu. Viņa Liepājas sv. Annas baznīcā dievkalpojumi ir katru dienu, pat vairāki. |
Cibricis |
# Labojis Cibricis: 2009.03.25 08:08:36
Arguments, ka uz mazo svētku vai atceres dievkalpojumiem, ja tie iekrīt darbdienās, nāks maz cilvēku, ir loģisks un saprotams laicīgā, bet ne kristīgā vidē.
Ticīgiem cilvēkiem un vēl jo vairāk ordinētām personām ir jābūt pilnīgi skaidram, ka dievkalpojuma svinēšanā vienmēr piedalās divas puses, no kurām viena nekad nekavē un VIENMĒR ir pilnā sastāvā. Un tā ir puse, ko pārstāv Dievs un Debesu godība ar visiem eņģeļiem, Debesu spēkiem un svētajiem. Lai cik niecīgs būtu mirstīgo cilvēku skaits dievkalpojumā, tas vienmēr ir krāšņs, pateicoties šai pirmajai pusei.
Un pilnīgi pievienojos viedoklim, ka šajās dienās dievkalpojumam ir jābūt. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.03.25 08:42:33
Raimonds
Marijas pasludināšanas svētkiem jau nu ar svēto kultu nav nekāda sakara. Šajos svētkos jau nesvin Mariju, viņas dzimšanas vai nāves dienu, bet gan Kristus iemiesošanos. Ja nebūtu Kristus Iemiesošanās, nebūtu arī Kristus Dzimšanas svētku, tāpēc ir neloģiski vienu svinēt, bet otru ne.
Tiesa, pēdējos gados luteriskajās draudzēs šo iemiesošanos piemin Adventa laikā, tomēr tas nevarētu atcelt Marijas pasludināšanas svētkus. |
Vahtangs (misionārs) |
# Iesūtīts: 2009.03.25 10:42:00
Raimonds
Esmu dzīvē pieredzējis šo to un Tava nostādne man tūdaļ pat šķiet histēriska.
Tavas replikas neatbild uz jautājumu, kāpēc svētdienai un lieliem svētkiem pielīdzināmā Marijas pasludināšanas diena nav tik priviliģēta cik sekulāra piemiņas diena?
Absurdi šķiet tas, ko runā par svētku svinēšanas uzspiešanu, ka tas nav evaņģēliski. Runa ir par svētku vietu un pareizo attieksmi pret tiem baznīcas mērogā, tas vai cilvēki šos svēkus svin, ir viņu atbildība. Tad jau iksvētdienas centīga svētīšana arī ir RKB kults!?
Piedevām, tieši Marijas pasludināšanas svētki ir visevaņģēliskākie savā saturā, lai normāls luterānis savu evaņģēlisko pārliecību varētu stiprināt.
Beidzot, tava attieksme, ka tā ir kāda RKB kulta cienīšana un piedāvājums pārvākties to darīt tur, tā vietā lai godīgi saliktu akcentus šo svētku kontekstā, liecina par kādu iekšēju diskomfortu lietu līdzsvarotā izpratnē.
Viens mans draugs, pensionēts mācītājs sacītu, ka tev baptistu piens uz lūpām nav apžuvis Ceru, ka saproti to domu! |
Boriss  |
# Iesūtīts: 2009.03.25 12:48:44
To pašu jau var sacīt par Debesbraukšanas svētkiem, un citiem pat ļoti Krisocentriskiem svētkiem, tikai tie nav aizvietoti ar sekulāriem pasākumiem kā 25.marts. Domāju par saviem laukiem, kad skolai karogu var iesvētīt un darbdienā speciāli atvērt baznīcu, bet debesbraukšanas dienā nē. Vispār šis ir temats, ko tiešām gribas, lai pakomentē arhibīskaps vai bīskapi. |
Vahtangs (misionārs) |
# Iesūtīts: 2009.03.25 16:46:33
Raimonds Te cits temats pavisam, par ko tu, cilvēk, runā?
Ne pa Marijas kultu, ne svēto godināšanu runa.
Debesbraukšana ir Kunga svētki, Jēzus vārda došana 1.janvārī arī. Bet tā pati attieksme caurmērā. Baznīcas svētki, kuri Kunga godam, NERETI, tik pat novārtā, bet man šķiet, ka tā ir viena no Dieva godināšanām, ko nevajadzētu atstāt novārtā.
Kā antipiemēru varu šiem diviem svētkiem, aiz kuriem ir mūsu dvēseļu glābšanai nozīmīgi notikumi, minēt 18.novembra Valsts svētku dievkalpojumus, kas naskāk un neizpaliekošāk tiek svinēti kā Debesbraukšana, Vārda došana vai Kunga apskaidrošanas svētki.
P.S. Marijas pieminēšana Pasludināšanas svētku kontekstā nekādi nav sasaistāma ar svēto pielūgsmi, tāpēc jau lietoju to epitetu, jo tik neveselīgi uz jebkā pieminēšanu arpus Jēzus vārda parasti refleksē brīvbaznīnieki. |
Kristofers |
# Labojis Kristofers: 2009.03.25 19:36:50
Raimonds daudz ir lasījis, bet šo laikam ne: Lk 1:26-55. Tad viņš saprastu, ka šajā dienā ir runa par Evaņģēlija notikumiem, nevis par Bībelē neminētu svēto kultu.
25 marts ir 9 mēnešus pirms 25. decembra. Vienkāršs rēķins, kā šī diena ir izraudzīta.
Faktiski šī ir tā diena, kad Vārds tapa miesa (Jņ 1:14)
P.S. Tevis pieminētie vecās Teoloģijas fakultātes mācību spēki nav viendabīgs pozitīvi vērtējams lielums. Starp šiem teologiem ir tādi liberāļi, kurus lasot ikvienam bibliskam kristietim mati celtos gaisā stāvus lasot, piem., Maldonis, Biezais, etc.
|
||||| |
# Labojis |||||: 2009.03.25 20:06:39
arh. Vanags pats piedalās šobrīd 100.pantā un runā par 25.marta deportācijām ...
Kristofers biblisks kristietis kas tas tāds?
Faktiski šī ir tā diena, kad Vārds tapa miesa Ieteiktu paskatīties vārdnīcā, ko nozīmē vārds "faktiski" Da labi - vienkārši vienojās noteiktā laikā, ka tad būtu jāsvin šāda diena (gluži tāpat kā 25. decembris) ērtības labad. Bībeles teksts precīzas norādes noteikti nedod. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.03.25 20:53:53
||||| Biblisks kristietis ir tāds kristietis, kas tic, ka Bībele ir iedvesmots Dieva Vārds, un tāpēc tā ir norma ticības un morāles jautājumos.
Ar to viņš atšķiras no liberāļa, kam Bībele tikai satur Dieva Vārdu, un tāpēc faktiski tā nav norma, jo par katru pantu var neauglīgi kasīties, vai tas ir Dieva iedvesmots vai nav. |
:: Pievienot komentāru
|
