atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par iepriekš uzrakstītām lūgšanām un liturģiju
Ingars
Iesūtīts: 2009.02.20 15:23:50
Tradicionālajām konfesijām bieži tiek pārmests, ka lūgšanas dievkalpojumā ir iepriekš uzrakstītas, tādējādi mēs nelūdzot no sirds, bet automātiski skaitot, arī par to, ka mūsu Tēvs lūgšanu lūdzam tādā formā, kāda tā ir bībelē, tiek pārmests.
Tāpat teik pārmests arī par to, ka ir iepriekš noteikta liturģiskā kārtība, kas bremzējot Svētā Gara darbību, visi teksti iepriekš uzrakstīti, visas darbības iepriekš noteiktas - tā esot sausa reliģija bez Svētā Gara klātbūtnes. Jo varbūt Svētais Gars grib savādāk tīkoties, ja nu Viņš vada savādāk, tad tā kārtība tikai traucējot. Pareizs esot dievkalpojums, kurā nav iepriekš noteikta kārtība, bet viss notiek, kā Gars vada
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.20 15:25:09
Kā tad nu ir brāļi un māsas - vai tiešām ir tā, kā pārmet tradicionālo konfesiju draudzēm, ka tām ir nedzīva reliģija, cilvēku izdomātas tradīcijas, bez Svētā Gara vadības?
S.R...
# Iesūtīts: 2009.02.20 15:28:37
Ingars
kā gars vada! jautājums - kāds gars?
Dievs esot kārtības, nevis nekārtības Dievs, tātad - nekāda balagāna!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.02.20 15:30:35
Man ar vienmēr licies, ka Bībele ir pārāk sausa un nedzīva. Daudz labāk būtu tad, ja Sv. Gars pašam ļautu darboties... katram ticīgajam iedotu papīru un zīmuli un viņš var rakstīt kā Gars liek, un tad tač skaidrs ir, ka šādi uzrakstītais būs patiesi īsts un Dieva Iedvesmots texts...



Šādus attaisnojumus bīda tie, kas Sv. Garu putro ar savām egoistiskajām izjūtām un sajūsmu!

Liturģijas nozīme ir liela Baznīcā... un tīri žēl ir tās draudzes (visādas harizmātu) kurās šī Liturģija ir atmesta... Tas tieši tāpat kā Lasīt Bībeli bez tajā ierakstītā Vārda... Paliek tikai Vāki, pārejais ir no sērijas "Izkrāso Pats"
S.R...
# Iesūtīts: 2009.02.20 15:48:15
Olita
visam ir sava vieta un laiks. Baznīcā liturģija, mājās varam savu mīlestību Dievam izpaust kā vien vēlamies.
sicilia
# Labojis sicilia: 2009.02.20 15:53:24
reiz vienā lūgšanu grāmatā lasīju, ka viena lūgšana jālasa tik ilgi, līdz patiesi to izjūti
Turklāt man kā v`;ajam cilvēkam patiesi tas palīdz tas, ka ir dažadas gatavas lūgšanas, kuras varu lasīt
turklāt tās bieži vien ir tik skaistas un labu domu pilnas....
galu galā Tēvs mūsu arī ir jau uzrakstīta lūgšana

vai šī nav skaista

Dievs, te es esmu. Saņem manu sirdi tādu, kāda tā ir – pakļāvīga Tev. Ņem to un ieliec tajā savu nodomu. Dievs, esi Tu manas sirds vienīgais iemītnieks. Esi tajā tik liels un plašs, lai tur neatliktu vietas nekam citam, nekam tādam, kas nebūtu Tevis vērts. Dari manu sirdi iekšēji gaišu, tad tā mirdzēs arī uz ārieni. Sildi to ar savu dzīvo dvašu, lai tā varētu sildīt citus nosalušos.

Dāvā man šādu sirdi, un es būšu mantojusi lielāko pasaules vērtību. Jo sirds, kurā mīt un elpo pats Dievs, spēj ienest gaismu tumsībā, mieru ķildās un laimi nedienās.

vai šī

Jēzu, Tu kļuvi viens no mums, pieņemot mūsu miesu un asinis. Tēva mīļotais Dēls, Tu kļuvi mūsu Glābējs, lai ienestu Dievu šajā pasaulē, – Tevī mēs vēlamies patverties, ar Tevi kopā mēs vēlamies iet savu ceļu.

Sūti pār mums savu Garu! Lai Viņš pieskaras mūsu sirdij, miesai un garam un dāvā mums atvērtību Dieva iedvesmām – dāvā mums žēlastību līdzināties Tev. Lai Gars atver mūsu sirdi, tā ka mēs sniegtu palīdzību, kas nepieciešama slimajam, izstumtajam un ikvienam, kas cieš.

Mēs lūdzam: izmanto mūsu tikšanās, mūsu vārdus un žestus, izmanto visu mūsu dzīvi un ienāc tajā kā Tas, kas mīl, glābj un pieceļ. Ienāc mūsu dzīvē kā Tas, kas dāvā cerību un dzīvību, pārsniedzot gaidīto.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.20 15:58:19
Gribētos pajautāt pretjautājumu - vai liturģija nav Svētā Gara iedvesmota kārtība? Vai tās uzrakstītās lūgšanas nav no Svētā Gara? UN ja tā ir, tad kādēļ lai to atmetam? Un starp citu, liturģija sava ir arī vasarsvētku draudzēm, arī viņiem ir kārtība un secība, kādā notiek dievkalpojumi. Tiesa gan, ne tik formāla un tomēr kārtība. Patiesībā pēdējā laikā esmu sapratis, ka labi ir gan tā, gan tā, bet tikai tas, ka ir viena daļa cilvēku, kuriem vajadzīga liruģija, bet ir tādi, kuriem vajadzīga lielāka brīvība - kā nu kuru Dievs ir radījis, jo liturģija nav dogma, to arī Luters uzsvēris, ka nav vajadzīgs visās draudzēs vienāda kārtība, tāpat arī jāizvērtē dievkalpojuma kārtības elementi, jāatmet nevajadzīgie un apgrēcinošie, jāpatur labie un svētīgie
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.20 16:01:30
sicilia
Tieši tā, turklāt uzrakstītās lūgšanas ir rakstījuši cilvēki kuri jau noskaņojušies, Svētā Gara iedvesmoti - tātad tās nāk no Svētā Gara. Kāds teiks - jā bet, ne visām situācijām. Protams - tāpēc jau lūgšanas ir daudz un dažādas, piemērotas ikvienai situācijai. Paši no sirds ne vienmēr spējam lūgt, ne vienmēr lūdzam to, kas pareizs. Ir vajadzīgs noskaņoties, ir vajadzīgs kontakts ar Dievu un nekādi savādāk to nepanākt, kā vien ar Dieva vārda palīdzību
S.R...
# Iesūtīts: 2009.02.20 16:02:56
sicilia
man ļoti patīk psalmi,tajos var dzirdēt lūdzēja jautājumu un Dieva atbildi. es lūgšanu ļoti lielā mērā saprotu kā sarunu.
citādi jau sanāk, atnāku es pie Ārsta, fiksi izstāstu visas savas problēmas un neatļaujot viņam bilst ne vārda tikpat fiksi dodos prom. kad no lūgšanas pieceļamies saņēmuši atbildi esam lūguši ar vēlmi sadzirdēt.
sicilia
# Iesūtīts: 2009.02.20 16:03:50
Nu mums mgan priesteris mācīja, ka jebkura lūgšana ir laba, bet jau gatavās lūgšanas man dažreiuz ir kā palīgi citreiz es vnk lasu un priecājos un pamiditēju.... Mātei Terēzei ir skaistya lūgšana
Dievs es Tevi mīlu
Dievs es tevi slavēju
Dievs es Lūdzu piedošanu
Māci Dievs mums mīlēt vienam otru, kā Tu mīli mūs.

īsis skaisti un tik patiesi.....

Mulders
# Iesūtīts: 2009.02.20 16:03:58
sica, tu pareizi saki!
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.20 16:07:19
gatavās lūgšanas palīdz dabūt to noskaņojumu un rast kontaktu ar Dievu. Ok tas vienmēr nav tiešs Dieva vārds no svētajiem rakstiem, tomēr neapšaubāmi Svētā Gara iedvemoti vārdi

šādu izlasi

Dievs es Tevi mīlu
Dievs es tevi slavēju
Dievs es Lūdzu piedošanu
Māci Dievs mums mīlēt vienam otru, kā Tu mīli mūs.


un tu jau jūti kontaktu ar Dievu. Bet tā vienkārši no zila gaisa ne vienmēr vari uzsākt lūgšanu, tam ir jānoskaņojas
Mulders
# Iesūtīts: 2009.02.20 16:15:39
Sica manuprāt vairrākkārt šajā tredā uzrakstīja to vārdiņu "meditācija"... ka šīs lūgšanas ir labs meditatīvais materiāls, tiešām kā Ingars saka - tās "uztūnē" uz pareizā "viļņa"... S.R. pareizi saka - Psalmi ir īstenais mums jau priekšā dotās Lūgšanas!

Tad nu ja pats Dievs to tā ir iestādījis, tad kāpēc šarahtāties no šādas prakses... Tā gan ir laba tradīcija, ko vajag sargāt un saglabāt!
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.02.20 21:35:30
Viss jautājums par liturģijas vajadzību vai nevajadzību lielā mērā atsitas pret lūgšanas izpratni. Kāda nozīme lūgšanām, kas notiek, vai, labāk sacīt - ko mēs gaidām notiekam no lūgšanas, jo visa liturģija ir vienu vienīgu lūgšanu sakopojums.

No Rakstiem un arī personīgās pieredzes es beigu beigās esmu nonācis pie secinājuma, ka lūgšanas laikā mēs 1) pilnīgi noteikti neko neizmainām Dieva gribā: "Jūsu debesu Tēvs zin, kā jums vajag pirms jūs viņu lūdzat" un "nedomājiet, ka savas pļāpāšanas dēļ viņi tiks paklausīti" un vēl daudzas citas vietas. 2) Tātad lūgšanas jēga meklējama iekš vajadzības pašiem mainīties, atvērties, iemācītīes klausīties un paklausīt un tā satvert to, ko Tēvs mums ir nodomājis. 3) Aizlūgšanā mēs gan kaut ko izmainām, bet tas arī nav saistīts ne ar Dieva gribu nedz ar Viņa nodomiem. Es to saprotu tā, ka aizlūgšana ir garīga cīņa pret tumsu, kura var notikt tikai mīlestībā (agape) un pirmkārt atkal notiek uzvara manī pašā un tad kādā noslēpumainā veidā mainās arī apstākļi ārpus manis.

Tādējādi es nonācu pie secinājuma, ka nav nekādas nozīmes tam, vai tā lūgšana ir uzrakstīta vai nē. Zināmas lūgšanas kā Mūsu Tēvs un citas pat vēl vairāk atvieglo lūgšanu garā - es varu koncentrēties uz savu sirdsstāvokli un man nav jādomā par "pareizajiem"vārdiem. Un it īpaši tas ir būtiski tad, kad lūdzamies kopīgi - mani reizēm pilnīgi tracina, kad kāds man blakus pilnā balsī (lai citi netraucētu viņam!) bļauj, lai Dievs apžēlojas par viņa sievasmāti, bet otrā ausī kāds tikpat dedzīgi lūdzas par svētību biznesam. Es tieši liturģijā brīnišķigi piedzīvoju draudzes kopību lūgšanās un tālab man tīri labi patīk t.s. "augstā" liturģija, gan pagaidām vēl neesmu izaudzis līdz vīrakam, zvaniņiem un vēl dažām lietām....
p.l.dassy - dzelsslēdija :)
# Iesūtīts: 2009.02.21 14:56:06
man ļoti patīk uzrakstītas lūgšanas! nevaru ciest pļāpāšanupubliskās lūgšanās!
domāju katram lūgšanu veidam sava vieta!
liturģijais dievkalpojums vai svētbrīdis
brīvajām lūgšanām - kopīga lūgšanu stunda vai kambaris!
vai vēl kā savādāk...
un tagad pateikt tikai viens lūgšanu veidas ir pareizs ir galīgi nepareizi!
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.22 07:55:01
Jānis Kalniņš
man nav jādomā par "pareizajiem"vārdiem
Jā, bet ja tev atkal saka pretī - ļauj lai Svētais Gars vada tavas lūgšanas? Vai varam atbildēt, ka arī liturģiskās lūgšanas ir Svētā Gara iedvesmotas?

Bet manuprāt daži mācītāji grēko, neizskaidrojot liturģiju kā pienākas un tad arī sākas tēlošana, formāla un automātiska atkārtošana, sausa reliģija. Tāpēc arī brāļi un māsas harizmāti tā sāk domāt, ka dievkalpojums luterāņiem ir tikai teātris, bez Svētā Gara darbošanās. Viss ir atkarīgs no tā, kāda ir mūsu attieksme pret dievkalpojumu - ja liturģiju neuztver tā, ka caur to darbojas Svētias Gars, ja Viņa aktīvā un rīcības pilnā klātbūtne nav mūsu apziņā, tad no liturģijas nav nekādas jēgas. Gribēju tikai uzsvērt to, ka tiešām daudzi luterāņi ir kā "aizmiguši" garā un liturģiju uztver formāli, kā teātri. Taču ja mēs liturģiju izdzīvojam un iedzliļinamies, tad notiek pavisam pretējs efekts un to es personīgi esmu piedzīvojis. tad vairs luterisks dievkalpojums neliekas drūms, skumjš un stīvs, tad iekšā kaut kas notiek, tad Svētias Gars manī darbojas, lai gan ārēji to redzēt nevar

Par svecītēm, zvaniņiem un citiem ortodoksāļu atribūtiem - jāuzmanās, manuprāt tie tikai lieki novērš uzmanību no galvenā, kā arī rodas negatīva tendence uzskatīt to par dogmu, kas jau ir absolūti pretrunā netikvien ar Luteru, bet arī ar bībeli. Luters ļoti asi uzstājās pret liturģisko tradīciju uztveršanu, kā obligātu darbu, itkā ja kaut ko manot būtu tas pats, kas mainīt bībeli. Jā liturģija ir Svētā Gara iedvesmota, taču jāņem vērā ka šis tas ir arī pašu cilvēku ieviests, turklāt liturģiskie riti pilnīgi noteikti ir grozāmi un maināmi atkarībā no laikmeta un draudzes locekļu mentalitātes. Tas nenozīmē, ka Svētais Gars laiku pa laikam maina Savas domas, bet gan, ka VIņš maina Dieva vārda pasniegšanas ārējo formu un veidu, taču saturs jau paliek nemainīgs.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.22 08:52:21
p.l.dassy - dzelsslēdija
Āmen Āmen Āmen
Vilks. [91.203.96.38]
# Iesūtīts: 2009.02.22 09:24:28
Pilnīgi no noteikti var teikt, ka liturģijā Dievs uz mums runā, tātad Svētais Gars vada arī to. Īstenībā tieši liturģija palīdz vairāk ļauties Svētā Gara darbam, nevis cilvēciskajām idejām un emocijām, kas viegli var notikt, ja sanāk kopā cilvēku grupa un tad bez nekādas iepriekšsarunātas kārtības sāk svinēt dievkalpojumu. Tā kā kārtībai jābūt, vismaz Pāvils par to runā savās vēstulēs. Ka dažādās konfesijās šī kārtība atšķiras, ir pat labi, galvenais, ka nekas nav pretrunā ar Bībeli. Arī vīraks un zvaniņi nav pretrunā ar Bībeli un tieši pievērš cilvēka domas Dievam - protams, ja cilvēkam tas ir ticis paskaidrots.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.22 11:32:59
Vilks. [91.203.96.38]
Nuja svarīgi ir tas, kas ir iesākumā - sākam ar Dieva vārdu vai ar emocijām. Vīraks un zvaniņi, kā jebkuri citi atribūti jāuztver kā simbolisks informatīvs līdzeklis, nekas vairāk, turklāt tas tiešām ir sīki un smalki jāizskaidro, citādi nav pieļaujama šo atribūtu lietošana, jo tā var apgrēcināt nezinātājus, kas piemēram domā, ka vīrāks dod svētību utt. Nē, vīrāks ir smaržīga viela, kas vieniem attīra elpceļus, citiem pret to ir alerģija, bet noteikti tas neizraisa Dieva svētdarbību kā sakraments, toties, ja to lieto kā informatīvu līdzekli, kā līdzību, lai parādītu uzskatāmi, ka mūsu lūgšanas iet uz augšu pie Dieva, tad sanāk tieši pretēji - ļoti svētīga un celsmīga tradīcija
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.02.22 23:13:07
Ingars

Jā, bet ja tev atkal saka pretī - ļauj lai Svētais Gars vada tavas lūgšanas? Vai varam atbildēt, ka arī liturģiskās lūgšanas ir Svētā Gara iedvesmotas?

Es personīgi vispār uz šādu jautājumu neatbildu un tāda veida diskusijās neiesaistos. Tā ir parasta provokācija. Es tam cilvēkam varbūt tā mēģinātu atbildēt: Es savu lūgšanu dzīvi veidoju tā, tu tā. Nu, vienvārdsakot pievienojos p.l.dassy - dzelsslēdija

Diskusijā par jaunpiedzimšanu stāsts par to cilvēciņu, kurš skraidīja no baznīcas uz baznīcu, ir visai tipisks. Tas ir raksturīgi cilvēkiem, kuri domā, ka no ārpuses viņos kaut kas tiks ielikts, kaut kas viņos izmainīsies bez viņu pašu piepūles un meklējumiem. Tādi cilvēciņi parasti arī sāk šo kašķi par "pareizām" un nepareizām lūgšanām, domādami, ka lūgšanas veids un forma kaut ko izšķirs.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.02.23 10:06:52
Trilo, es pat esmu dzirdējis tādu interesantu viedokli, ka dudz kas no tā, ko mēs šodien uzskatām par pašparsevi saprotamu - ticības apliecību formulējumi vai pat atziņas - vispirms ir parādījušās liturģijā! Es gan galvu ķīlā par to nelikšu, bet tas nemaz nav tik neticami pazīstot Dieva darbošanos vispār!

Tā kā šeit es tev piekrītu!

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 79 , pavisam kopa bijuši: 750