Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2007.04.15 22:26:43
Man ir jautājums- kāda LELB ir kārtība attiecībā uz dievkalpojumu kārtību. Šajā konrētajā gadījumā, kas apskatīta diskusijā par kristību solījuma atjaunošanu Lieldienu dievkalpojumos- kāds mācītājs savā draudzē ievieš kristibu solījuma atjaunošanu. Vai tas tiek saskaņots ar arhibīskapu vai konsistoriju? Vai arī dievkalpojuma papildināšana ir katra brīva izvēle? Rīt kāds ieviesīs kāju mazgāšanu vai vēl kaut ko. Cik liela ir mācītāja brīvība liturģijas lietās? |
|
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2007.05.09 21:22:43
Balss
Ja "galvas apsegs sievietēm bija laikmeta un sabiedrības tradīcija, nevis Dieva kopš radīšanas brīža iedibināta kārtība", tad kāpēc gan apsegta galva ir zīme eņģeļu dēļ ? Vai eņģeļi pakārtojas noteiktai kultūrai, laikmetam, nacionalitātei...? |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2007.05.09 21:50:07
Tā kā diskusija ir aizgājusi jau sānu ceļā, tad atveru jaunu diskusiju par lakatinjiem. |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2007.05.09 21:54:36
Sapratu, ka liturģiju nosaka Liturģijas komisija, bet katrs konkrēts mācītājs izvēlas, vai izmantot vienkāršu "reformātu un piētisu apcirptu" formu vai bagātīgo ar kāju mazgāšanu u.tml. Tātad mācītājs izvēlas. To arī gribēju noskaidrot. |
Jānis_Bitāns  |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.05.09 21:56:29
lielais brālisKā jau es teicu, J. B. un līdzīgi domājošie uzlasa ikvienu rituālu un mēģina to ieviest, luterāņu sievietēm pie Bitāna jānēsājot pat lakatiņi kā tādām ķoķām.
M.Lutera katehismā ir rakstīts 8 bauslis. Tu sameloji iepretim šim bauslim, sakot ka uzlasīts tiek ikkviens rituāls un tāpat par ķoķu lakatiņiem. Tu nevietā piemini parandžas. Vai tu vari būt objektīvs un atzīt, ka esi kļūdijies? Jā vai nē? |
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.05.09 22:05:33
Svilpaste Nē, tu nesaprati līdz galam. Kāju mazgāšana ir priekšzīmīga prakse, ko ikviens var redzēt Doma baznīcā un tā ir liturģijas komisijas pārdomāta. Kas attiecas uz kristības solījuma atjaunošanu, tad tam ir saņemts akcepts par formu un veidu kā tas tiek darīts. Tev ir pamatots uztraukums par lietām, kuras uz klajas vietas tiek darītas, tās nesaskaņojot un nesaņemot tām svētību. Kā reiz kāju mazgāšana, Lieldienu sagaidīšanas dievkalpojums un tml. liturģiska kalpošana ir vismazāk apšaubāmā liturģiskā prakse. Nesen dzirdēju ļoti līdzīgu jautājumu attiecībā uz slimnieku svētīšanu, svaidot ar eļļu un aizlūdzot. Arguments nebija ne Jēkaba vēstule, nedz Baznīcas pieredze, nerunājot pat par to, ka runa ir par rūpēm pie slimnieka. Man šķiet, ka šādā kontekstā satraukums par kārtību liturģiskos jautājumos ir farizejisks.
Lielais brālis Nezin, ķēdes un skopulārijus (vai kā tos sauca) uz miesas nesāks nēsāt.
Nēsā krūšu krusta zīmi, ne visi, bet kas to vēlas. Parasti to nēsā ķēdītē. Varbūt brīdini, kādas briesmas tas līdzi nes???
Balss Varbūt derētu uzsākt diskusiju par tēmu, ka mēs, itin visi kristieši, patiesībā visai selektīvi pildām Kristus pavēles. Dažas pat it kā nemaz nebūtu lasījuši - piem., par neviena cilvēka nesaukšanu par tēvu, jo Viens ir mūsu Tēvs - Debesīs.
Domāju, ka šāda diskusija nebūtu auglīga un pat prātīga. Faktiski Jūs varētu vienkārši izlasīt dažus baznīciski autoritatīvus komentārus par pieminēto rakstu vietu un vairs nešķistu, ka runa ir par selektīvu attieksmi. Jūs apseveicami aktīvi iesaistaties diskusijā, bet man šķiet, ja Jūs atrastu dziļu piederību draudzei un laiku sarunai ar mācītāju par šiem vienkāršajiem jautājumiem, būtu liela skaidrība un prieks. Saku to no sirds. Esmu līdzīgu toni dzirdējis no jauno evaņģēlisko kustību un dažu baptistu puses pirms pievienošanās Baznīcai, pēc tam daudzi disputi dziļāk izprasti atkrīt paši no sevis. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.05.09 22:37:41
Jānis_Bitāns
Kaut kā neliekas ērti ar katru savu nezināšanu apgrūtināt mācītāju un kavēt viņa dārgo laiku. Varbūt varat norādīt, kur šos rakstus izlasīt. Arī Bībeles stundās šādi visdažādākie jautājumi netiek apspriesti, jo ir taču konkrētas tēmas, par kurām runā, nevis pļāpā šo un to. Baznīcai piederu kopš kristībām un iesvētībām, un tas nebija aizvakar... Mn likās, ka šī ir īstā vieta, kur var pajautāt zinošākiem, nesaņemot par to bārienus un pārmetumus... |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.05.09 22:41:37
Kaut kā neliekas ērti ar katru savu nezināšanu apgrūtināt mācītāju un kavēt viņa dārgo laiku.
Te nu tā bēda sākas! Draudze un mācītājs ir kā reiz īstā vieta un persona! Vispirms iesaku to! Vairāk par lasīšanu, kristietība ir sadraudzība |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.05.09 22:44:02
Jā, īpaši draudzēs ar simtiem locekļu skaitu un mācītāju, kas steidzīgi pazūd sakristejā vai dodas uz nākamo draudzi... |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.05.09 22:59:59
Balss Balss, nevajag blēdīties Vienkārši pamēģiniet! |
lielais brālis |
# Iesūtīts: 2007.05.09 23:29:50
Nu protams, uzlasīti tiek tie rituāli, kas konkrētajā entuziasta dvēseles stāvoklī liekas atbilstoši. Bet tie var apnikt un tad jāmeklē jauni. Kā jau es teicu, divi bauslībnieki harizmāti līdz mesiāniskajiem jūdiem aizmeklējās tā -soli pa solim. Jo VD rituāli ar esot jāpilda, Raksti taču. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.05.10 00:46:38
lielais brālis
Zivs meklē kur dziļāk, cilvēks, kur labāk. Daži bauslībnieki nonāk pie jūdiem, daži pie vissvētākajiem, kas nevar kopā ar mazāk svētajiem Dievu lūgt un pulcēties pie viena galda... Bet nav cilvēki vientulībai radīti. Gribas taču patusēt, kaut vai ar nepareizajiem! Arī mazam tārpiņam gribas papriecāties!... (Ja nemaldos - I.Ziedonis.) |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.05.11 15:06:04
Pēdējās lapas šeit un diskusijā par lakatiņiem ieviesa lietu būtībā vairāk skaidrības. Mēģinu to konkretizēt vienā jomā.
Nesen lasītais, ka sātāns ar visu savu darbošanos mēģinājis aizkavēt Jēzus krustā sišanu, apliecinās dažādā veidā. Savulaik kārdinājums panāca arī mācekļus un izpaudās Pētera teiktajā ‘lai tev tas nenotiek’! – Skarbs likās Jēzus atraidījums: „Atkāpies no manis, sātān!”
Toreiz neizdevās, bet sātāns turpina darboties. Smalki ir viņa saaustie tīkli. – Var taču cilvēkiem vienkārši likt „aizmirst” Kristus nāvi pie krusta un augšāmcelšanos. – Tā nu Lieldienu laika notikumi tiek pacelti it kā stāvu augstāk, - aplūkoti, apcerēti, ritualizēti. Un mēs pūlamies un cenšamies, lai Kristus jau dāvāto sasniegtu.
„Nepakļāvīgiem” var atgādināt, ka ir tiesnesis, un nepastarpinātu Kristus nopelna pieņemšanu un praktiskas sekošanas mēģinājumus norakstīt uz piētismu, kas ir peļams.
Eksorcisma skola nepalīdzēs, jaucēja tīkla smalkie pavedieni var iepīties visur, tikko skats novēršas no Kristus.
|
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2007.05.11 23:03:44
Mirga. Vai varētu priekš manis vienkāršāk un tiešāk? |
Ne-baznīctēvs [81.198.190.2] |
# Iesūtīts: 2007.05.12 16:31:57
Dažas pārdomas un spriedelējumi.
Tradīcijām un to dažādībai nav ne vainas, tikai ir vairāki BET...
1.BET. Labas tradīcijas nav viens un tas pats, kas teoloģiskie meklējumi un eksperimenti. Kas draudzē mainīsies pēc mēneša, gada, varbūt ātrāk? Tas mulsina, labi, savai draudzei to var izskaidrot, bet ienākot no citas vai viesojoties, iestājas neliels liturģiskais šoks. Kas būs, ja nomainīs mācītāju? Pazemīgs cilvēks sev jautā: vai iepriekšējās svētdarbības bija derīgas? Un te viss ir atkarīgs no tā, ko teiks patreizējais kalpojošais mācītājs!
2.BET. Lai vai kā, tomēr arī mūsu Baznīcas teologi nebūt nav vienisprātis ļoti daudzos pamatjautājumos. Sāksim kaut vai ar grēksūdzi... Un tāpēc diskusijās nav pareizi uztiept tikai vienu viedokli (vienalga no kuras puses)?
3.BET. LTA?
Nonokākot pie šādiem secinājumiem iesaku padoties. Mūs glābs Vienīgi Kristus ne tas vai cits rituāls, bet miera un kristīgās mīlest |
Ne-baznīctēvs [81.198.190.2] |
# Iesūtīts: 2007.05.12 16:33:49
kristīgās mīlestības dēļ, ir, atkārtoju, ir, jāpaklausa mācītājam. |
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.05.12 20:55:39
Svilpaste,
teiktajā atsaucos visnotaļ uz šeit forumā lasītā un Rakstiem. Piedod, lūdzu, bet rakstveidā visu sīkāk izklāstīt nevarēšu. Mēģināšu drusku ar vienu piemēru – lakatiņiem.
Kristus vadīta draudze darbojas kā viens veselums. Tajā nav šaurības, bet liels skaidrības plašums, ko rada mīlestība (un, savukārt, necieš jaucējs). Mazāki traucēkļi ir panesami un izlīdzināmi, bet ja notiek tā, ka viena ķermeņa daļa saka citai: mēs darām tā un tā, netraucējiet, tad draudze ir jau slima. Par to arī reiz agrāk bija runa.
Praktiski konkrētā gadījumā varētu būt divas iespējas. Vai nu skaidrība un pārliecība par to, ka sievietēm nēsājams lakatiņš, un tad pie tā arī jāturas, lai neapgrēcinātos, kā tas, ja nemaldos, ir pareizticīgo baznīcā, vai arī atziņa, ka šī lieta Kristus draudzei nav būtiska.
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
