atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu mainīta dievkalpojumu kārtība
Svilpaste
Iesūtīts: 2007.04.15 22:26:43
Man ir jautājums- kāda LELB ir kārtība attiecībā uz dievkalpojumu kārtību. Šajā konrētajā gadījumā, kas apskatīta diskusijā par kristību solījuma atjaunošanu Lieldienu dievkalpojumos- kāds mācītājs savā draudzē ievieš kristibu solījuma atjaunošanu. Vai tas tiek saskaņots ar arhibīskapu vai konsistoriju? Vai arī dievkalpojuma papildināšana ir katra brīva izvēle? Rīt kāds ieviesīs kāju mazgāšanu vai vēl kaut ko. Cik liela ir mācītāja brīvība liturģijas lietās?
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.08 10:03:59
Kāpēc kāju mazgāšana ir pārvērsta par rituālu? Man šķiet, ka ar šo darbību Jēzus rādīja mācekļiem (visiem, kas grib Viņam sekot), kā pazemībā mums būtu jākalpo viens otram... Nevis reizi gadā simbolisku darbību. Tad jau varētu ieviest arī zivju cepšanu uz ugunskura ezera krastā?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.05.08 17:03:13
Balss
Pilnīgi pareizi, "ar šo darbību Jēzus rādīja mācekļiem (visiem, kas grib Viņam sekot), kā pazemībā mums būtu jākalpo viens otram..."
Ko svarīgu, tavuprāt, rādītu zivju cepšana uz ugunskura ezera krastā, ja to ieviestu par rituālu? Vai tiešām tikpat kaut ko svarīgu kā kāju mazgāšana?
moritz :) [213.21.215.97]
# Iesūtīts: 2007.05.08 17:22:22
Ēvalds Bērziņš
Ko svarīgu, tavuprāt, rādītu zivju cepšana uz ugunskura ezera krastā?
***
nu, to, ka jeezus gribeeja paeedinaat maacekljus...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.08 17:44:09
Kur var palasīt Agendu?
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.08 17:54:32
Ēvalds Bērziņš
Ar to es gribēju teikt, ka ne jau rituālam ir nozīme, bet gan tam, ko Jēzus ar šo pavisam taustāmo, praktisko piemēru gribēja mums mācīt - kā Viņš mums kalpos un kā arī mums būs kalpot vienam otram: patiesā pazemībā, ar visnicinātāko, zemāko darbu... (Cik zinu, tad kāju mazgāšana viesiem bija vergu vai sieviešu pienākums, nekādā ziņā ne namatēva...) Ka mums būs kalpot, nevis dzenoties pēc goda vai izcila stāvokļa brāļu vidū.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.05.08 19:04:26
Kāju mazgāšana ir gan praktiska priekšzīme, gan simbols daudzām pazemīgām attieksmēm pret tuvāko.
Tāpēc ikdienā cenšamies un pūlamies iemantot grūto, bet skaisto pazemības tikumu. Tieši tamdēļ, ka kāju mazgāšana ir arī praktiska pazemība un kalpošana tuvākajam, to dara Lielajā ceturtdienā dievkalpojumā.
Ja kāds bažijās, ka tas ir kļuvis par rituālu, tad to var viegli labot. Klusās nedēļas ceturtdienas dievkalpojumā kāju mazgāšanai pieaicinu tos kalpotājus un brāļus, kuri nav sevišķi brīdināti. Tad ir gan Pētera attieksme - ne mūžam tu man kājas nemazgāsi..., gan praktisks devums. Domāju, ka cilvēkiem, kas ikdienā cenšas mantot pazemību tuvāko priekšā, diskusijas par kāju mazgāšanas ritualitāti, simbolismu, u.c līdzīgām apcerēm nerodas.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.05.08 19:26:46
SvilpasteJoprojām nesaprotu, vai konkrētais mācītājs izvēlas, vai iekļaut/neiekļaut kāju mazgāšanu liturģijā? Kas nosaka liturģiju LELB?
Mūzikas un liturģijas komisija! Ņemot vērā, ka liturģiskā dzīve pateicoties pietistu un reformātu ieteikmei ir kroplīgi iespaidota luterāņu baznīcā, tad daudzas liturģiskas "lietas" ir arvien atjaunojamas un atkal kopjamas. Nereti mācītājs izvēlas nevis kaut ko iekļaut liturģijā, bet tikai atjaunot to, kas tur vienmēr bijis. Savādi, ka salīdzinoši mazāk skan jautājums, kurš un kāpēc veselu virkni svētīga liturģiskā mantojuma ir izsviedis no luteriskā dievkalpojuma? Tev, Svilpaste, derētu to "mietu" satvert no otra gala. Jauztraucas ir tad, kad liturģiski lietas tiek postītas, nevis sakārtotas.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.05.09 01:22:05
Balss
"ne jau rituālam ir nozīme, bet gan tam, ko Jēzus ar šo pavisam taustāmo, praktisko piemēru gribēja mums mācīt"
Kāpēc tu mācību atdali no rīcības (rituāla)? Rituāls demonstrē mācību. Vai neesi ievērojusi, ka pamācīt ir daudz vieglāk, nekā parādīt piemēru? Tu taču esi lasījusi, ka gars gan ir labprātīgs, bet miesa vāja?
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.09 02:22:35
Ēvalds Bērziņš
Tāpēc, ka man šis rituāls rādās tāds kā samākslots... Nevienu es negribu pamācīt - tikai dalos savās pārdomās un jautājumos. Jo ir gadījies to redzēt tikai TV pārraidēs no Romas. Varbūt tiešā klātienē, kā šeit forumā citi to apraksta, šī rituāla dziļākā vēsts arī man atklātos pilnīgāk.
Protams, man vēl ļoti tālu līdz patiesai pazemībai, taisnība, Jāni Bitān, bet manī ir arī iekšeja pretestība pret samākslotību un formālismu. Ceru, ka es ar savu skepsi šajā gadījumā maldos.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.09 12:05:53
Balss, bet tad jau sanāk, ka jūs uz citiem projicējat savu attieksmi! Jums tas šķiet samākslots un neīsts, un tamdēļ jūs domājat, ka tā tas ir arī īstenībā. Bet sirdis jau nevar iztiesāt. Rituāls uz kaut ko norāda. Runāt var caur vārdiem, bet var arī caur rīcību. Jāņa 13 nodaļu var lasīt ļoti dzīvi un var monotonā robota balsī lasīt. Kājas var mazgāt tā, ka tas norāda uz šo Kristus pazemīgo kalpošanu un var mazgāt ar mērķi sevi paaugstināt sak - redz kāds es pazemīgs - nu tieši kā Kristus, tamdēļ klausiet mani. Nevajag citu rīcībā ielikt pašam savu izpratni, labāk pajautāt, kas tiek darīts un kāpēc.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.05.09 14:40:19
Balss 2007.05.09 02:22:35
Man sākumā samākslots šķiet viss, kas neierasts un tā var būt maldīga izpratne. Jautājums jau nav par to, vai tas konkrētais rituāls ir samākslots, bet, ka tu neesi atradusi ierastu attieksmi pret to. Tāpēc tu jūties neērti, bet vainu gribas uzvelt rituālam, kas ir visnotaļ saturīgs pēc būtības. Tā problēma, citiem vārdiem, ir nevis rituālā, bet tavā nenoformulētajā attieksmē.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.05.09 16:38:20
Balss! Samākslots un neīsts var pārtapt jebkas, kam nepiešķir tam piederīgo iekšējo būtību un saturu. Es nekritizēju Jūsu pazemību, tik vēlējos pasacīt, ka tamdēļ, ka kādi kaut ko dara vai uztver ārišķīgi, tas nav iemesls apšaubīt šo seno apustulisko un liturģisko praksi. Piekrītu, ka klātienē Jums būtu cits piedzīvojums. Manā skatījumā tā ir sekla un lēta evaņģēliskuma reakcija uz disharmonijus starp formu un saturu. Ši iemesla dēļ varētu arī apšaubīt kristības ārējo izpildījumu, ņemot vērā cik daudz ir nominālkristīgu ļaužu. Šaubīties un distancēties no rituāla ir vieglākā izeja kā sasniegt harmoniju starp formu un saturū Nav ne iekšā, ne ārā. Grūtāk ir panākt un piepildīt lietas būtību. Kāju mazgāšanas rituālam nav ne vainas, ja nu vienīgi šī simbola praktikumam ikdienā..
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.09 17:30:06
Mulders Tāpēc jau es jautāju, lai izteiktu savu neziņu, šaubas, varbūt skepsi. Lai labāk saprastu, ko tas nozīmē citiem. Vai tad man pat jautāt jābaidās? Un vispār, kāpēc Tu esi pārgājis uz Jūs? Man Tavs atbrīvotais sarunu stiliņš labi patīk!
Jā, Ēvalds Bērziņš, tik tiešām, man ir nenoformulēta attieksme pret šo. Tāpēc arī izsaku savas šaubas.
Jānis_Bitāns Varbūt derētu uzsākt diskusiju par tēmu, ka mēs, itin visi kristieši, patiesībā visai selektīvi pildām Kristus pavēles. Dažas pat it kā nemaz nebūtu lasījuši - piem., par neviena cilvēka nesaukšanu par tēvu, jo Viens ir mūsu Tēvs - Debesīs.
lielais brālis
# Labojis lielais brālis: 2007.05.09 19:22:27
Kā jau es teicu, J. B. un līdzīgi domājošie uzlasa ikvienu rituālu un mēģina to ieviest, luterāņu sievietēm pie Bitāna jānēsājot pat lakatiņi kā tādām ķoķām . Nezin, ķēdes un skopulārijus (vai kā tos sauca) uz miesas nesāks nēsāt. Arī ddaukas priekšlikums organiski iederētos šajā "teoloģiskajā sistēmā. "
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.05.09 19:33:19
lielais brāli
"Vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs. Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra. Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ ." 1.Kor.11

Nevienam gan šo neuzspiež, ja nepārliecina Svēto Rakstu vārdi, tad nepārliecinās neviens mācītājs un neviena diskusija.
Un lielie iebildēji no vīriešu kārtas nemaz lai nesatraucas - viņus tas galu galā vispār neskar. Ja negrib skatīties uz ķoķām ar apsegtām galvām - vēl jo labāk, vismaz būs baznīcā pasargāti no apgrēcināšanās!
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.05.09 19:42:41
... vīriešus šis tomēr skar gan - pakārtoti, jo ar paklausību un pazemību sākas daudzas lietas. Jo vairāk sieviete ieņem to pozīciju, kādai Dievs to paredzējis, jo vairāk vīrietis spiests ieņemt savējo - ko ne vienmēr varbūt vēlas.

Pieņemu, ka jautājumu par apsegtām galvām no malas arī var traktēt ļoti virspusēji, apberot ar epitetiem par ārišķību, liekulību, darbu neatbilstību būtībai utt., utt. Protams, ka apsegtas galvas jautājums nav izšķirošs pestīšanai un tas neliecina par kādas personas lielāku svētumu - ko visbiežāk šīs personas arī nemaz necenšas tādējādi demonstrēt
lielais brālis
# Labojis lielais brālis: 2007.05.09 19:50:48
Mums pilnvaras zīme ir laulības gredzens, enģeļu dēļ , ne galvassega, kā sensenos laikos, ak diženais bauslībniek. Parandžas gribi kristietēm uzspiest. Nav labi, ak nav labi. LELB jau bija divi garīdznieki - harizmātiķi bauslībnieki, tagad esot mesiāniskajos jūdos, lai var būdiņu svētkus svinēt. Ak, attopies.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.05.09 20:00:09
lielais brālis
"....kā sensenos laikos" - kopš kura laika ap.Pāvila sacītais ir kas arhaisks? Var jau to neievērot, ja tīk, bet vai noliegt?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.05.09 20:12:15
Dieva iedibinātā kārtība attiecas uz visu sieviešu dzimumu, ne tikai precētajām, tāpēc laulības gredzens nav tas pats kas apsegta galva.
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.09 21:13:24
Man gan gribas piekrist lielajam brālim, ka mūsdienās laulības zīme ir laulības gredzens. Saulespuķes minētajā citātā taču ir runa par precētām sievām, ne sievietēm vispār. Katrā laikmetā bija savs veids, kā sabiedrībā demonstrēt, ka sieviete ir precēta - lai nerastos pārpratumi vai kārdinājumi. Tad nu mūsdienās tie ir gredzeni, nevis galvas lakatiņi, atšķirībā no neprecētas meitas vainadziņiem kā mūsu senčiem.
Domāju, ka galvas apsegs sievietēm bija laikmeta un sabiedrības tradīcija, nevis Dieva kopš radīšanas brīža iedibināta kārtība.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 85 , pavisam kopa bijuši: 14903