atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kristietība un citas reliģijas/reliģiskas mācības
vilks
Iesūtīts: 2008.12.26 20:43:59
Vai kristietību var praktizēt vienlaicīgi ar citām reliģijām/reliģiskām mācībām? Diskusijā "Kāpēc baznīca nepieciešama kā starpnieks?" tika apgalvots, ka var un tas pat ir nepieciešams.

Tā kā šī tēma ir pietiekoši svarīga (LELB forumā ir sanākuši pietiekoši daudz cilvēku, kuri apgalvo šādus un līdzīgus no kristietibas viedokļa maldus), domāju, ka tam ir nepieciešama atsevišķa diskusija.

Piezīme: Diskutēt var visi, bet šī diskusija ir paredzēta, lai atklātu kristietības attieksmi pret citu mācību/reliģiju praktizēšanu, tāpēc visi argumenti, kuri nav balstīti kristiešiem saistošos rakstos (Bībelē, baznīctēvu un kristīgu teologu rakstītajā), nav saistoši.
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.12.28 19:12:18
Olita, gribētos lūgt Tevi pieturēties pie tēmas uzstādījuma - kristietībā saistoša pamatojuma. Citādi sanāk, ka Tu sludini savu mācību (?), kas kā minimums formas ziņā noteikti ir nekristīga. Un tas nu ir fakts, ka rakstiskā komunikācijā forma spēlē būtisku lomu, nepietiek tikai ar kristīgu garu.

Mārtiņš tu jau zini, ka man cilvēku rakstītais un teiktais ir vājā vieta: informācijas nekad nav par daudz, pat ja tā jauc galvu un traucē izlemt, kurai taisnība. Patiesības, es domāju, tur vairs nav.

Informācija var būt par daudz, t.i., ka cilvēks vairs nespēdams tajā noorientētēties un riskē novirzīties no Dievam tīkama dzīves ceļa uz grēku. Tas ir viens no iemesliem, kamdēļ Bīblē ir aizliegts Dievam paklausīgam (Dievu mīlošam) cilvēkam kalpot elkiem, izmantot maģiju, buršanu, zīlēšanu utt.

Tāpat kā visi cilvēki ir personības, būtnes ar dvēseli, kas jāciena, tāpat jāciena un jārespektē viņu svētumi, tradīcijas un vērtības.

Lūdzu biblisku pamatojumu.
No savas puses piebildīšu, ka ir jāciena cilvēki, bet ne viņu dzīvesveids (ieskaitot svētumus, tradīcijas utt.), ja tas ir klajā pretrunā ar Dieva sniegtiem norādījumiem.

Mēs neesam vienīgie radības kroņi, mums nepieder vienīgā patiesība, mēs visi esam viens. Es domāju, ka nākotnē ik vienam cilvēkam būs sava bībele sirdī ierakstīta, kas viņam neļaus noiet maldu ceļos. Tajā būs Patiesība,Dieva dāvāta tieši viņam.

Šis Tevis teiktais izskatās pēc ezotēriķu funktiera. Viss ir viens, patiesība sirdī utt. - bez grēkatziņas un Pestīšanas tā ir tikai dzeja.
Patiesību mēs iegūstam, pieņemot Jēzus upuri. Un patiesība mīt mūsu sirdīs, tā Dieva līdzība mūsos un Svētā gara aizstāvība.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.29 09:45:24
vilks
Vai kristietību var praktizēt vienlaicīgi ar citām reliģijām/reliģiskām mācībām?
Vienlaicīgi ar citām reliģijām kristietību praktizēt nevar. Tieši tāpat nevar praktizēt jebkuru citu reliģiju vienlaicīgi ar kādu citu. Katrā ir savs centrs, sava filozofija. Kā var praktizēt divas atšķirīgas mācības? Varbūt, ka to var tikai sākumā, kad iepazīstas un izvēlās.
Vai, var vienlaicīgi paņemt no dažādām mācībām kādus fragmentus un tad praktizēt, taču tas būs tik tāds kokteilis.

diskusija ir paredzēta, lai atklātu kristietības attieksmi pret citu mācību/reliģiju praktizēšanu, tāpēc visi argumenti, kuri nav balstīti kristiešiem saistošos rakstos (Bībelē, baznīctēvu un kristīgu teologu rakstītajā), nav saistoši.

Te uzrodas vecais jautājums par to, kāpēc Dievs deva pareizo mācību tikai vienai mazai tautelei, kamēr visa pārējā pasaule palika novārtā, un bija spiesta sadomāt paši savas reliģijas, no primitīvām mežoņu līdz ļoti sarežģītām kā budisms vai hinduisms.
Tas ir dīvaini un nesaprotami.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.12.29 10:02:27
Kundali
Interesanti, ka sahadža jogas piekritēji izmanto gan hinduisma, gan musulmaņu, gan kristietības elementus.

Jēzus ļoti asi vērsās pret tiem, kas izmanto `ticības Izraēla Dievam` elementus, bet pašu Dieva gribu atstāj otrā plānā. Tāpat gan Jēzus, gan apustuļi mācīja, ka cilvēks nevar vienlaikus kalpot diviem kungiem.
incognito
# Iesūtīts: 2008.12.29 10:06:47
Nu labi, būsim godīgi un atzīsim, ka kristietības rakstos nav norādījumu, kas mudinātu tās adeptus pievērsties citām reliģijām. Pēc taisnības, tādu nav arī citu reliģiju rakstos - jebkura reliģija pozicionē sevi kā labāko.
Manuprāt, JD ir pāris vietas, kas var tikt interpretētas kā mudinājums būt tolerantiem pret citiem, t.sk. citu kristietības novirzienu pārstāvjiem un iespējams arī citām reliģijām.
Viena no tām ir Marka ev. 9:38-40:
"Jānis Viņam sacīja: "Mācītāj, mēs kādu redzējām Tavā Vārdā izdzenam ļaunus garus. Tas neturas pie mums, un mēs tam to esam lieguši, tāpēc ka tas neturas pie mums."
Bet Jēzus sacīja: "Neliedziet viņam, jo neviens nedara brīnumu Manā Vārdā, kas tūdaļ par Mani varētu runāt ļaunu.
Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums."

Otra vieta, kas nāk prātā, bet ko nevaru acumirklī atrast, ir kur Jēzus saka apmēram, ka tiesas dienā nāks tautas no dažādām vietām un tiks atrastas par labākām, nekā tie, ko viņš uzrunā, t.i. - sekotāji.
9K116
# Iesūtīts: 2008.12.29 10:14:10
vilks
Vai kristietību var praktizēt vienlaicīgi ar citām reliģijām/reliģiskām mācībām?
Varēt jau gan jau ka var, bet cilvēks kurš taisa tādu riktīgu mācību kokteili, diez vai ir saucams par krietnu kristieti. Cita lieta, ka diez vai viņam vajadzētu liegt dalību kristiešu rituālos, atstājot šo lietu uz viņa paša sirdsapziņas.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.12.29 10:45:11
Interesanti, ka sahadža jogas piekritēji izmanto gan hinduisma, gan musulmaņu, gan kristietības elementus.

A kas vispār ir "Kristietības elements"?

Piemēram Pāvils sākotnējo prot-kristietību apgriezā kājām gaisā to piesūcinot ar Grieķu diskursīvās domāšanas elementiem. Tas pats Jāņa Evanģēlija Prologs - tas ir klasisks Hellēniskās Logosa teoloģijas elements, izmantots lai pasniegtu Kristu! Esmu pārliecināts, ka tā laika grieķu filosofam šis prologs pasaka vairāk nekā mūsdienu "praktizējošam pagānu kristietim"

Vai tad, kad Pāvils sludina Eeropāgā, viņš nekautrējas izmantot Hellēnistu Dzejas elementus!

Tāpēc man arī patīk, ka Rubenis arī šo to atklāj... ka Kristus centrā var būt arī tad, ja tu izmanto budistiskās meditācijas elementus... un tomēr (arī to Rubenis pasaka, skopi gan) tā būs Kristietība, jo centrs šai meditācijai būtiski atšķiras Zen Budismā un Kristietībā!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.29 10:50:15
Tik šķiet, lai šādi varētu "izmantot elementus" būtu vispirms jābūt pārliecinātam un zinošam un saprotošam kas ir Kristietības centrs, ko tā māca, kur ved utt utjp. Ja tu esi zaļknābis pašā Kristietībā, tad taisīt pirxtus vēdekli un pasludināt, ka tu tagad izmantosi "Budisma Elementus", nu sorre...

Visās skolās pasniedzējs vispirms no mācekļiem prasa, lai tie iemācās rēķināt un pindzelēt, tā kā to māca skolotājs, un tikai tad, kad esi pabeidzis mācības, vari ar "māxlu" un pašdarbību nodarboties!

Jo šāda "elementu izmantošana" tiešām ir labi salīdzināma tajā... kā to dara un ko dara kaut kāds talantīks bet nemācīts pindzelētājs un kā to dara un izpilda akadēmijas skolu izgājis talants!

Kas interesanti, pa īstam atšķirību spēs pateikt arī tikai mācītie... kas pazīst šo virtuvi!
Ateistiem.lv
# Iesūtīts: 2009.01.05 18:10:08
Manuprāt kristietība atšķirībā no citām reliģijām ir vairāk saraususi mācības no filozofijas skolām, bet ņemot vērā to ka kristiešu papučus vairāk ir satraukusi doktrīna, nevis kkādas morāles un ētikas mācības, tas kristietība ne kur tālu nav aizsteigusies priekšā citām reliģijām.
danar
# Iesūtīts: 2009.01.07 12:06:30
Kristietība nav religija..ar to arī atšķiras
danar
# Iesūtīts: 2009.01.07 12:53:38
...ja ar vardu- reliģija- saprot tikai mācību par Dievu,tad kristietība nav religija,bet ja vards- religija -ietver arī attiecības ar Dievu,tad ir
danar
# Iesūtīts: 2009.01.07 13:02:10
"Tatad kristietība ir iemiesota varda religija,turpretī islams un judaisms-tikai izrunata varda religija"(No J.Rubena un M.Subača gramatas"Dievs ir tepat"
Laba gramata,vienkarsa valoda paskaidrots par dazadam religijam un kristietību.
vilks
# Iesūtīts: 2009.01.07 13:03:36
a_masiks
Masiks, Tu pats esi iemaldījies un neesi izlasījis diskusijas pieteikumu.
vilks
# Labojis vilks: 2009.01.07 13:38:20
a_masiks
Tie ir divi dažādi skatījumi. Es Tev piekrītu, ka danar minētais varētu nebūt īsti precīzs un korekts, tomēr kristīgajā teoloģijā tas ir legāls viedoklis, un ja tajā iedziļinās, tas nav pilnīgi nepareizs. Tikai savādāk lieto jēdzienus. Nevis aplami.

Ezītis Miglā Rausītis Mulders Ateistiem.lv
Jūs bijāt gan krietni novirzījušies no tēmas.. turpiniet jaunajā diskusijā, ja vēlaties. Ja izsecinat kaut ko, kas ir relevants šīs diskusijas tēmai, varat šeit atgriezties ar secinājumiem.
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 1941