atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.
Aivars Lapšāns
Iesūtīts: 2008.12.03 00:30:58
Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.
Vat is it? Kurš papaudīs?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.03 11:18:24
Kā reiz ne. Liecība ir liecība un dokuments un dokuments.

Nesāksim... Manā pusē ir gan Vārdnīcas gan paši Vēsturnieki!

Tu neesi joprojām sapratis ka vārdam "Dokuments" var būt vairākas nozīmēs, nevis tikai un vienīgi viena, uz kuru tu pastāvi! Valodas Lingvistiskās īpatnības... Tas tāpat, ka tu man mēģinātu ieborēt, ka "Zāle" vienmēr ir zaļa, un ja es tevi vedu uz Vingrošanas Zāli tu ej pie botāniķiem un stāsti, un rādi, ka nē nevar būt... nu ignorē to ko es tev ar pirxtu baxtu vārdnīcā...
Ja tu uzskati, ka vārdnīca kļūdās... tad tā arī saki!
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.12.03 11:33:18
a_masiks Un ATKAL kārtējais a_masika Juridiskais Analfabētisms. Likums, kurš nav pieņemts NAV spēkā un nav saistoss!

Šodien saistošs ir

http://www.itnet.lv/krimin.html

162 pants
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 15.06.2000.)

Salīdzinām ar tavu atradumu!
Likumprojekts

Izdarīt Krimināllikumā



Redzi... šitais vēl šķiet nav stājie spēkā, jo spēkā esošajā readkcijā ir rakstīts "Netiklas Darbības" savukārt šis jēdziens nav definēts!

Jaunais grozījums šķiet specificē vairāk, ka runa iet par sexuālām darbībām un pamudināšana uz dzimumaktu un tā... it kā daudz specifiskāks jēdziens! Laigan arī teorētiski apejams ar vārdu jēdzienu izpratni!

Taču likumā tas ir normāli... jo sarakstīt KAS ir sexuālas/netiklas darbības būs neprāts... jo cilvēks vienmēr izdomās ko citu kas nebūs sarakstā... Tāpēc arī Likumi ir pilni ar šādiem nedefinētiem jēdzieniem, jo arī šie jēdzieni jādefinē, un tie tālāk jādefinē, līdz beigās ir jēdzieni kas ir pašsaprotami sabiedrībā!

Tādējādi, tas ka cilvēki jau vairs nerubī fišku kas ir un kas nav netiklas darbības, liecina, ka sabiedrība degradējas...

Analoģiski ir ar tādiem jēdzieniem kā "Reliģiskā Pārliecība"... tā arī balansē uz šīs robežas, vai sabiedrība saprot ko tas nozīmē, jeb jēdziens ir jādekonstruē līdz vakumam!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.03 11:53:24
a_masiks, nu parunā ar juristiem

Redzi... Tiesnesis ir tas, kurš ir tiesīgs "interpretēt" likumu, lūk tiesnesis ir tas, kurš iztiesā vai šajā gadījumā IR vai NAV...

Un tieši te tā lieta, ka nesen notiesāja, jo darbības bij tādas, kuras šai sabiedrībā arī kvalificē kā "netiklas"... taču formulēts skaidri tas nav nevienā likumā!

Te ir tas prikols, tie mīti par likumdošanu... tajā jēdzieni daudzās vietās ir šie "kultūras un sabiedrības" jēdzieni, kuri var atšķirties dažādās sabiedrībās!

Tas ir GUDRI rakstīts. Piemēram tā pati Cilvēktiesību Harta tur ir rakstīts - cilvēktiesības var ierobežot, ja tas apdraud tur sabiedrības tikumību. Taču nekur nevienā vietā nav formulēts KAS ir šī tikumība. UN tas ir PAREIZI... jo likums ir paredzēts pieleitot DAŽĀDĀS kultūrās, kur šī tikumība var būt dažādi traktēta un līdz ar to... pilnīgs absurds ir mūsu politiķi utt, kuri mēģina Latvijā ievazāt citu valstu `praksi` kur atšķiras kultūra un pati vērtību sistēma... Pie mums Siesta ir nevēlama un nepieņemam kultūras daļa, bet ja to mēģinās ierobežot Spānijā, var atrauties... Tāpēc tu nevarēsi Latvijā aizbildināties ar Siestu, ja Darba Devējs tevi atlaidīs dīkdienības dēļ... Spānijas tiesā savukārt tas var iziet cauri... !!!

Tu tiešām neesi jurists...

Advokāts, kas mēģinās kādu pervertu attaisnot, jo vārds "netiklas darbības" nav formulēts, visticamāk vairs nekad darbu nedabūs

Tiesa un Jurisprudence ir tā vieta kur sastopas sabiedrības kultūras un vērtīabs sistēma ar strikto formulēto un formālo valodu!

TĀPĒC ir tiesneši... viņi ir tie, kas iztiesā šos "izplūdušos" jēdzienus. Ja būtu tā kā TU uzskati kā IR, tad pietiktu ievadīt visus parametrus datorā un dators izrēķinātu vainīgs vai nevainīgs... Taču neviens dators nespēj izvērtēt kultūras un ētiskas dabas jautājumus izejot no sabiedrības sirdsapziņas!
kanons [78.84.249.165]
# Iesūtīts: 2008.12.03 12:15:09
Tāpēc saprātīgi cilvēki parasti nepaļaujas uz šādu lēmumu kanoniskumu.
Viena daļa tādu noteikti ir ( būs) par lietu, bet otra kā parasti - priekšniecības patvaļa.
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 12:17:55
Uz tiesu jau vienmēr var aiziet... tur tiesa izvērtēs, vai tas ir viņu kompetence, jeb Baznīcas kompetence!
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 12:37:58
Tb - ja tiesnesis ieinterpretē, ka "netiklas darbības" ir arī skatīšanās uz kolēģes žaketi, domās iedomājoties, ka viņa ir kaila - tad tādu tiesas lēmumu smaidot var iemest miskastē.

Nevar, ja sabiedrībā (teixim Viktorijas laika sabiedrība) tas tiek uzskatīts par netiklām darbībām! Un otrādi, ja sabiedrība uzskata, ka "zagt nedaudz" nenozīmē "zagt" tad atkal... Tienesis kas interpretēs likumu neatbilstoši tam, ko sabiedrība uzskata par "zagt" (ja tas nebūtu definēts) tad pareizi - tiesnesis paliek bez darba!

Tobiš to VAI ir veiktas "netiklas darbības" nosaka tiesa, nevis pac "cietušais" paziņo, ka man šķiet, ka ar mani veica netiklu darbību... Vot tiesa izvērtēs - bij vai nebij netikla darbība! Ja būtu definēts jēdziens "netikla darbība" tad Tiesnesi nevajadzētu... salīdzinātu ar tabulu.
Tb Tiesa noteiks vai vispār bij nozieguma sastāvs! Tb vai attiecīgais pants vispār IR piemērojams. Policija, Prokuratūra izvirza apsūdzību pēc panta. Advokāts saka - paši jūs duraki. Tiesnesis česī repu un izvērtē ir vai nav... un viņa lēmums NAV SPECIFICĒTS. Tb neexistē tāda vēl tiesnešu "softs" kas izrēķina lēmumu... Tienesis galu galā pieņem morālu subjektīvu lēmumu, un Tiesiskā valstī ir tā, ka šis Tiesneša subjektīvais lēmums tiek pasludināts par saistošu abām pusēm un faktiski ar likuma spēku! Tiesnesis savā ziņā ir likumdevējs... (vismaz USA praksē) pie mums laikam tas tā nav... bet moš maldos!

Likums bieži definē prosto struktūru, bet struktūras "saturs" paliek Tiesneša sirdsapziņas jautājums!

Likumi, protams, nav ideāli... un visādi likumu "hackeri" mēģina tos kāreiz šādi apiet!

Ja noziegums naf sakarīgi definēts- tiesnesim nebūs tiesību piedzejot klāt savu tiesību normu. Tas likumdevējam pa tāsi jādod, nevis tiesnesim jādzejo savi likumi.
Nē tieši to Tiesnesis DARA! Aizpilda neskaidrās tukšās vietas! Un tādas likumā ir un dažkārt - ar nolūku - kāreiz šīm kultūras un nācijas specifiskiem gadījumiem... Kas ir krimināllikums vienā valstī var nebūt krimināallikums citā valstī, lai arī konkre`ts pants pat var neatšķirties!
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 12:39:15
kā vienmēr... tas tāds kristiešu bzdings - putrot vienā katlā- likumdošanas un tiesu izpildvaru. Tjip - Dieviņš tā dara: pac nolemj, pac piespriež, pac soda. Ij kāpēc gan tiesnešu onka nevarētu darīt līdzīgi.... bērnu dārzs....

Redzi... ja būtu tā kā tu domā, Tiesneši nebūtu vajadzīgi Painteresējies pie Juristiem, likumos ir "vaļējie gali"... jo "Akmenī Kalts" likums kļūst nespējīgs darboties, jo to viegli apiet...
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 13:35:15
Tb - tavuprāt tiesnesis tiesā dzejo likumu lai aizpildītu likumdošanas tukšos robus un notiesātu pēc savām poņatkām. Sviests.

Jā... šis sviets saucās Tiesiska Valsts. Tiesas lēmumam ir likuma vara.

pastaipi, tad nu lūdzams! Piemēram Sants - kā tu iestaipīsi viņam citu reliģisko pārliecību?

Elementāri... Salīdzinām Santa pausto mācību ar Rakstos rakstīto par homosexualitāti.
Tā kā LELB ir skaidri un gaiši savā satversmē preambulā deklarējusi kas ir tās Reliģiskā Pārliecības avots - Svētie Raksti - tad tur viss ir kedās!

Tā kā... Sants vai tas Valmieras mācītājs bijušais var iet uz tiesu cik grib... tiesa viņu pasūtīs bekot, jo tieši tā... Baznīcai ir tiesības diskriminēt cilvēkus viņu reliģiskās pārliecības dēļ, ko nevar neviena cita struktūra
Likumā ierakstīts pants...

Tālākais jau ir jautājums... vai mūsu materiālisti ateisti piekrīt Valsts likumiem, jeb atkal... piekrīt likumiem kāmēr tie reflektē viņu pārliecību par likumiem, a kad neabtilst, tad atkal Baznīca vainīga... nekad ateists nespēj ieraudzīt, ka viņa uzskati var nebūt pasaules centrs un visa mērs!
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 14:06:12
Tiesiska valsts ir valsts, kurā likumu pieņem tiesnesis, ij viņa spriedumam ir likuma vara? Tu ko esi saēdies??????????

*(#@&(#%#%+#)_(_#$

a_masiks, nu beidz *****u tēlot...

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par tiesu varu

16. pants. Tiesas sprieduma likumīgais spēks

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts vai ari augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot.

(2) Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.

(3) Likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu.

(4) Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.


Šķiet tā ateistiskā domāšana toč inficē domāšanu vispār!
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 14:35:29
Tiesu vara pieņem lēmumu, kurš top par likumu, vai tomēr pieņem lēmumu, kurš balstās esošajā likumdošanā?

Kuru vārdu tu tajā izceltajā nesaprati!

Tiesas lēmumam ir Likuma Spēks! Tas kļūst par tādu pašu likumu kā citi likumi. Izlasi 3 pantā, šāds Tiesneša lēmums kļūst saistošs pašam tiesnesim pēcāk izskatot to pašu lietu! Protams šie tiesu lēmumi ir "maziņi likumiņi" par specifisku lietu vienā konkrētā gadījumā... bet tie ir tāds pats spēks kā lielam vispārīgam likumam! Un vēl vairāk reku pateikts, ka tie arī kļūst saistoši citiem likumiem par šo pašu lietu!

Tā kā... Tiesu vara ir vēl viena vara, kas dzemdē likumus - jā specifiskus, īpašos gadījumos... un faktiski "precizējošus" jo Lielais Likums ir vispārīgs, bet Tiesa izvērtē un nosaka konkrētas situācijas un burtiski rada jaunus likumus, kas ir saistoši šīm specifiskajām situācijām par šo specifisko lietu.

Ja lielais likums neko nesaka par Plikpēdiņu Ciema zilās govs piederību, tad ja Tiesa izvērtē kādu strīdu (jo Lielais likums to nespecificē) tad Tiesas lēmums rada likumu par konkrēto zilo govi... un tas kļūst integrāla visas likumdošanas daļa!

Pie mums tas vēl nav tik traki... Amerikā tas ir daudz izteiktāk... un tur Juristiem ir jāburās cauri ne tikai vispārīgiem likumiem, bet jāiepazīstās ar visiem tiesu lēmumiem, jo tur ir precedentu sistēma... ka nespecificētās lietas specificē tiesa un tas top par likumu!

Latvijā ir līdzīgi... un reku tev speciāls pants iedots, kur pateikts ka Tiesneša Producētais lēmums ir ar likuma spēku!

KĀ Viņš producē šo lēmumu nav specificēts. Tiesneša vienīgā atbildība ir pret Likumu... tb viņš pats, protams, var tikt apsūdzēts un tiesāts... bet nekur nav pateikts KĀ Tiesnesis producē savu lēmumu...

Tādējādi... nav pateikts nekur no kurienes Tiesnesis izzīž jēdziena "Reliģiskā Pārliecība" definīciju... vai no kurienes Tienesis izzīž jēdziena "netiklas darbības" semantiku! Parasti jau Tiesnesis ir cilvēks un visai intuitīvi saprot un apjēdz ko tas nozīmē... Bet ja nesaprot vai tas nav sakidrs, tad tādu nemaz par tiesnesi neliks... Tāpat arī palasi tai likumā... ir arī speciālas procedūras kā tiek izdiskutētas dažādu tiesību normu interpretācijas!

Nu nav likumi kā Softs, kuru ielādē datorā un tas darbojas... Likumus raksta cilvēki, interpetē cilvēki un izpilda cilvēki! Un tie ir tikpat (ne)pilnīgi kā cilvēki kas tos producē, interpretē un izpilda!

Tiesnesis tieši interpretē likumu, viņš izvērtē kuri panti ir piemērojami, kuri nav, kad kurš pants darbojas un kad nē!

Piemēram par cilvēktiesībām!
Viens un tas pats pants - par vārda brīvību un reliģisko brīvību - kam priekšroka - gejiem iet gājienos, vai ticīgajiem būt pasargātiem no savas reliģijas apspiešanas - tiesnesi interpretē un pēc citiem pricnipiem izvērtē kā un kur piemērot kādu pantu!

Teixim tāds princips "Kas vairāk sabiedrībai dod labumu" - tas nav formalizējams, tas Tiesnesim bezmazvai jājūt ar iekšām!

Tāpēc viņiem ir atbildība un arī par to maxā... jo viņš ir pēdējā instance... un to ietekmē paša tiesneša morālās preferences! Ja būtu tik vienkārši kā tu, tad mums tiesnešus neajag... pietiek ielādēt visu infu datorā un tas izrēķina!
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 14:49:04
a_masiks, nu mana ticība balstīta tajā kas rakstīts likumā - tur rakstīts - Tiesneša lēmumam ir likumīgs spēks!

Acīmredzot, tas tieši ir ateisma stūrgalvības galvenā īpašība - nekad neatzīt ka viņam nav taisnība - ateistam nevar nebūt taisnība apriori - tāpēc, ja tomēr ateistiem nav taisnība - tad vainīgi ir ticīgie un vispār - var ignorēt visus pierādījumus, kas ir pretrunā ateistu expektācijām! Pat ja šie pierādījumi ir likumīgs spēks!

A tu pamēģini kādu tiesas lēmumu neizpildīt! Ij tad pastāsti, ka Tiesneša Lēmumam nav nekāda sakara ar likumu un tas ir nelikumīgs, jo ticība, ka Tiesneša lēmums ir likuma spēks ir tāda pati muļķība kā ticība Dievam.
Zive.
# Iesūtīts: 2008.12.03 15:10:27
Visu cieņu Oļģerta kungs par pacietību!
Mods-1
# Iesūtīts: 2008.12.03 17:20:46
Lūdzu diskusijas dalībniekus runāt vai nu par tēmu (Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos) vai nerunāt vispār.
M.


Īpaši tas attiecas uz a_masiku un Oļģertu Kāpostiņu.
Nesabojājiet, lūdzu, forumu visiem apkārtējiem.
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.03 17:32:55
Mods-1 nu te jau tā problēma, ka a_masikam rodas problēmas ar to, ka, kāds Tiesnesis var spriest, ka Santa atlaišana no Baznīcas kalpotāja amata ir likumīgs pasākums saskaņā ar Darba likuma tur to pantu, var būt likuma spēks!

Te gan ir lieta tāda... ka manuprāt jebkuru jautājumu cilvēks var uzdot izskatīt Tiesai!

Taču tieši Baznīcas Kanoniskajos jautājumos Tiesa vienkārši atsaucoties uz Baznicas un Valsts šķirtību šādu tiesas iesniegumu nemaz neizskatīs! Tb sūdzēties var, prosto tiesas lēmums nebūs Baznīcai saistošs. Tas ir nekāda Valsts Tiesa nevar, piemēram, nolemt, ka Kristus nav Dievs un ikviens, kas to sludina ir cietumā liekams! Tb atkal... Tiesa VAR tā lemt... tikai Baznīca tam nekad nepakļausies!
Tāpēc es domāju ka Tiesa būs gana gudra nemēģināt pārkāpt tos likumus, kas tai ir saistoši - un pirmkārt jau Satversmi!
Rausītis
# Iesūtīts: 2008.12.04 10:20:57
Mods-1
jums nav ko darīt? kur te ir oftopiks?

kā jūs domājat varētu attīstīties diskusija un argumentācija par minēto tēmu?
izlasot visu no sākuma līdz galam diskusija ir konsekventa.
Oļģerts Kāpostiņš
# Labojis Oļģerts Kāpostiņš: 2008.12.04 16:00:54
a_masiks, nekur es to neteicu, tas bij visu laiku tikai un vienīgi tavs texts!

Tas ko ES teicu, ka Tiesas lēmums ir ar likuma spēku. Tb es neiedziļinos tajā KĀ tiesnesis nonāk pie lēmuma, pieņemu, ka tieši tā arī nonāk - interpretējot likumu, to savukārt māca konkrētās skolās, kursos whatever!

Tas tu visu laiku manus textus interpretē kaut kā tā, it kā es apgalvotu ka Tiesnesis no pirxta izzīž lēmumu!

Tiesnesi ir normāls cilvēks ar savām pričudām un izpratni. Ja Tiesnesis nesaprot ko likumdevēji gribēja ar kuru likumu pateikt, tad arī lēmums ir "čabaš" un tomēr ar likuma spēku - bet likums vēl nenozīmē, ka tas darbosies!

Nu un otrādi... ja Tiesnesis neizprot tādus jēdzienus kā "Reliģiskā Pārliecība" "Netiklas Darbības" man ir aizdomas, ka viņš ilgi nespēs strādāt... Taču šie termini nav definēti likumos, tāpat kā visa likumdošana nedefinē visu vārdu nozīmes... Likums nav Vārdnīca! Un tāpēc no Tiesneša tiek prasītas šīs spējas interpretēt likumu, tb saprast ko tad Likumdevējs ir uzrakstījis... jo viens ir "Likuma Burts" un otrs ir "Likuma Gars" - btw jurisprudencē normāli termini!
Oļģerts Kāpostiņš
# Labojis Oļģerts Kāpostiņš: 2008.12.04 16:40:50
a_masiks, Jā... šķiet ka tu tā arī līdz šīm brīdim nesaprati par ko es runāju, tu iedomājie ska es runāju par kaut ko, es runāju par kaut ko citu, tu atbildi uz savu iedomu tēlu!

Varu pamēģināt vēlreiz! Neticu ka sapratīsi! Bet pamēģināšu... jo iespējams jau ka man klibo izteikšanās spējas, ka mani tik ļoti pārproti!

1. Tiesnesim priekšā noliek lietu
2. Tiesnesis būdams gudrs onka, izpīpē vai ir vai nav pārkāpts likums (panti a,b,c)
3. Tiesnesis paziņo lēmumu
4. Lēmums iegūst likuma spēku!

Punktā #2 notiek Likuma un esošās Lietas intepretācija Tas ir Tiesnesim vienā rokā ir lieta, otrā rokā visa esošā likumdošana un Tiesnesis ir tas kurš izlemj (neprasot TEV vai MAN vai pat Prezidentam padomu) vai lieta ir pret likumu vai likuma ietvaros!
Tad kad notiek lēmums, tad parasti arī šis skaidrojums parādās...

TU nevarētu to izveikt, jo tu neproti interpretēt likumu atbilstoši tiesību normām. Tiesneši to prot un tas ir viņu darbs, viņi to dara! Subjektivitāte parādās kaut vai tājā ka ne vienmēr divu dažādu tiesnešu lēmumi par vienu un to pašu lietu ir identiski... tāpēc lēmumus var pārsūdzēt!

Vai neesi ievērojis ka pārsūdzot lietu dažreiz lēmumi nesakrīt... Tas nenozīmē, ka Likums ir mainījies, tas nenozīmē, ka mainījies ir lietas saturs (jauni pierādījumi vai kā) mainījies ir TIKAI Tiesnesis! Kas pierāda, ka Tiesnesis ienes kaut kādu savu faktoru X jebkurā lietas iztiesāšanā... BET kad gala lēmums stājās spēkā, šis lēmums iegūst likuma spēku AR VISU subjektīvo Tiesneša faktoru X!
Tieši tāpat kā visi esošie likumi nes sevī šo likumu likumdevēju subjektivos uzskatus par to kā likumi jāraksta!

Tādējādi... ja jēdziens "Reliģiskā Pārliecība" nav dekonstruēts līdz skaidrojošās vārdnīcas līmenim - un vēlreiz - likumam nav šī vārdnīcas funkcija - tad ikviens likums un lieta, kas satur sevī šo jēdzienu iegūs Tiesneša "subjektivitātes porciju" attiecībā uz šī vārda izpratni!

Cits arguments PRET tevi...

Kā tev šķiet, kāpēc Likumā ir iestrādāta tāda norma, ka var pieprasīt paša tiesneša nomaiņu! Tas ir tieši tāpēc, ka visi šķiet, izņemot tevi, zin, ka tiensesis tiesājot ienes lēmumā savu subjektīvo faktoru, un ja tiesnesim ir kāda personīgā attiexme pret lietu, viņš var kļūdīties tieši šīs subjektivitātes dēļ... Tas nenozīmē, ka nākamais tiesnesi būs labāks, vai šitais ir sliktāks tiesnesis... Likums ta paliek viens un tas pats, ja būtu tā kā tu iedomājies kā IR, tad pietiktu ar vienu tiesnesi vai to spētu jebkurš cilvēks... izlasa lietu, izlasa likumu un verdikts gatavs... A nekā... likumu var gan izlasīt katrs, bet ne katrs var saprast kas tajā rakstīts... Lietu var izlasīt katrs, bet ne katrs var saprast kas tajā rakstīts un kas ar ko ir domāts!

Tieši tāpēc... tad kad jūs te iebilstat pret to, ka Likumā (Cilvēktiesību Hartā) ierakstīts, ka Vārda Brīvību var ierobežot, ja tā apdraud tautas tikumību, un pieprasāt definēt jēdzienu "tautas tikumība" mana atbilde ir - ja jūs to nezināt, kas tas ir, tad jums arī nevar dot tiesības par to lemt... Tiesnesis kas neapjēdz šāda jēdziena nozīmi nevar būt tiesnesis... Jo likums priekšā nedefinē ētiku vai morāli... Bet tiesneša lēmumi kāreiz ir morāles lēmumi! Tiesnesim ir jāsaprot tie jēdzieni, kurus nesaprot tie, kas pieprasa šo jēdzienu definīcijas - tik definīcija jau arī sastāv no jēdzieniem... galu beigās vai nu nekas nav sakidrs, vai jāsaprot, ka ir jēdzieni kuri ir jāsaprot bez definīcijas, ja to nesaprot, tad tu neesi kvalificēts pieņemt dajebkādus lēmumus!
Un jēdzienu saprašana ir interpetācija!
Oļģerts Kāpostiņš
# Iesūtīts: 2008.12.04 17:12:58
Skaidrs - tātad rezumē: tiesnesis, kas "Reliģiskā Pārliecība" saprot ne tā kā to saprot Mulders - nav tiesnesis. Ij tādam "arī nevar dot tiesības par to lemt... ".

Nē tiesnesis, kurš NEZIN ko šis jēdziens vispār nozīmē jurisprudencē būs nekompetents to lemt. Muldera izpratne tiešām var atšķirties no jurisprudencē pieņemtās, taču svarīgais ir lai tiesnesi zin šo jurisprudencē lietoto terminu... un lai vismaz spēj paskadirot Mulderam šo izpratni!
Jēdziens ir nedefinēts, tāpēc var sanākt šaizes... TĀPĒC rodas strīdi un TĀPĒC ir tiesneši kas iztiesā!

Mēs cilvēki atšķirībā no Datoriem neuzkaramies un neizdvešam dūmus, ja mūsos ievada nepareizus "terminus" mēs turpinām darboties, tikai atšķirīgi no citiem

Ko arī es te visu laiku saku - tiesnesis kas neinterpretē pēc viena indivīda mērauklas (vai vienas interešu grupas) - nav likumīgs tiesnesis, ij viņa lēmumam nav likuma spēks, zato cits, kurš interpetē pareizi - tas ir savējais un viņa lēmums ir likums visiem.
Tiesneša izpratne par jēdzieniem sabiedrībā parasti ir no šīs pašas sabiedrības. Teixim kaut kāds Irānas tiesnesis tiešām var izrādīties nekompetents Latvijas likumu interpetēšanā, jo prosto sapratīs vārdus atšķirīgi nekā tie ir jāizprot sabiedrībā, kurai šie likumi rakstīti!

Savukārt, piemēram, Eiropas globālie likumi lieto "keywordus" kā "Sabiedrības Tikumība" nedefinējot tieši ar mērķi, ka katra tauta un sabiedrība šo terminu aizpilda pati ar savu jēgu. Tāpēc var sanākt viegla atšķirība, ka vienu un to pašu likumu pielietojot Latvijā un Itālijā sanāks dažādi lēmumi, jo dažāds saturs būs šiem "loozly defined" jēdzieniem. Tb likums definē attiecības starp jēdzieniem, nevis pašus jēdzienus! Jēdzienus definē vārdnīcas!

ka ir KK un AK?
Solveiga neielog. [89.254.130.104]
# Iesūtīts: 2008.12.04 20:11:40
Oļģerts Kāpostiņš
1. Tiesnesim priekšā noliek lietu
2. Tiesnesis būdams gudrs onka, izpīpē vai ir vai nav pārkāpts likums (panti a,b,c)
3. Tiesnesis paziņo lēmumu
4. Lēmums iegūst likuma spēku!


Nupat gan ir ne tikai līdz tomātiem, bet aš līdz baklažāniem
Tiesneša lēmumi nekad, vai dzirdi, nekad neiegūst likuma spēku. Likumus pieņem Saeima un izsludina prezidents. Vēl pastāv tāda fīča kā MK noteikumi ar likuma spēku (Satversmes 81. panta, tie tike pieņemti Saeimas brīvdienu laikā un tos pēc tam Saeimai jāapstiprina, lai tie iegūtu likuma spēku).
Protams, ir tāda lieta kā Augstākās tiesas Senāta plēnuma lēmumi, kas tiesnešiem jāņem vērā, izskatot līdzīgas lietas, bet nu likumi tie toč nav, pumpuriņ
P.S. Iebilstu pret Tavu 2. punktu kā dzimumdiskriminējošu
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.12.05 10:22:53
Solveiga neielog. [89.254.130.104]
ko nu mēs darīsim ar oficiālo viedokli, solveigiņ?

LR tieslietu ministrijas juridiskās palīdzības birojs domā citādi http://www.jpa.gov.lv/lat/aktualitates/pazinojumi_presei/?d.. oc=524

"Vairākkārt sabiedrībā izskan viedoklis, ka tiesas spriedums ir nelikumīgs. Šādi apgalvojumi neatbilst likumam. Likums "Par tiesu varu" noteic, ka spēkā esošajam spriedumam ir likuma spēks . "

izraksts no Rīgas admin. rajona tiesas sprieduma:
"saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" 16.panta 2 punktu tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā un ir izpildāms. saskaņā ar 3.puktu tas ir saistošs citiem tiesnešiem izskatot citas lietas. saskaņā ar 4 punktu tiesneša spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to ir jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu."

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 48 , pavisam kopa bijuši: 2789