atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Attiecības ar Zviedrijas Baznīcu
Svilpaste
Iesūtīts: 2007.03.29 13:46:07
Vai LELB ir kanceles un altāra kopībā ar Zviedrijas baznīcu, kas laulā homoseksuālistus? Ja jā, tad kāds Zviedrijas mācītājs var atbraukt un sludināt šīs aplamās idejas arī LELB? Vai arī es kļūdos?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.04.07 10:52:11
diskusija bija par attiecibam ar Zviedrijas baznicu:
pareizi,ka mes atsakamies un noraidam konkretus maldu sludinatajus un neatsakamies no tiem,kas nav atverushi muti tadai Dieva un svetuma zaimoshanai. (1.Kor.5:9-13)
tikai lai Dievs dod mums sho piepildit,nevis tukshi spriedelet.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.07 13:35:25
Janis Diekonts , un viens otru sauc par maldu sludinaataajiem un sveetuma zaimotaajiem. cik jauka saruna.
+Jānis
# Iesūtīts: 2007.04.07 14:03:21
AH,
Vienprātības grāmatā to var redzēt, piemēram, 319.lpp, kur Melanhtons raksta: "Es, Filips Melanhtons, arī atzīstu iepriekšminētos [Šmalkaldes] artikulus par pareiziem un kristīgiem. Tomēr par pāvestu es domāju: ja viņš atļautu sludināt evaņģēliju, tad miera un to kristiešu, kas atrodas viņa pakļautībā un tajā varētu arī palikt, vispārējās vienprātības labad arī mēs no savas puses varētu atzīt, ka pēc cilvēku iedibinātiem likumiem viņam var būt vara pār bīskapiem, kas jau viņam tāpat ir."

Starp citu, reformatoriem vispār attieksme pret kopību ar citādi ticošajiem nebūt nebija tik naska uz nošķiršanos vai izraidīšanu. Bieži taču mēdz uzsvērt, ka Luters un luterāņi neizgāja no Romas baznīcas, bet tika no tās izslēgti. Nebūtu izslēgti, varbūt būtu tajā vēl šobaltdien. Cik nekonfesionāli no viņu puses!
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.04.07 14:20:34
Karli,ka gan savadak lai maigi sauc tos,kas atbalsta tadas lietas Kristus Baznicaa?
Vai lai pazemigi ludzam tiem atljauju sludinat patiesibu un saukt lietas istajos vardos?
Protams, laipniba ir laba lieta,bet ja ta ir preteji Dieva Vardam un atbalsta greeku un netaisnibu,tad tada laipniba,kas salda ka medus, ir vairak liekuliba.
-=AH=- [66.254.102.58]
# Iesūtīts: 2007.04.07 14:51:50
+Jānis

Tātad, tomēr, par primātu tā runa? Arī Melanhtons jau "juta", ka tas nav iespējams, jo piebilda: ja viņš atļautu sludināt evaņģēliju

Redzu, ka te notiek negodīga vārdu cīņa, kurā neviens šeit nespēs uzvarēt. Redzams, ka kāds mīts un bilde jau ir uzzīmēta, un, lai to īstenotu, visi līdzekļi šķiet der, jo runa ir par tik cēlu mērķi- baznīcas vienotību. Tomēr, šīs diskusijas kontekstā rodas iespaids, ka ne jau vienotība/vienprātība šeit dažus interesē, bet bet rosība ko šī vienotības meklēšana rada pasaulē. Paldies Dievam! reformātori mums ir atstājuši vienprātības, ne vienotības apliecības, jo diemžēl, ja šie divi nešķiramie jēdzieni tiek šķirti ,baznīca pazaudē gan vienu, gan otru.
Atvars Andis [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.07 15:12:32
Lasītāja,nav slikta doma par inkvizīcijas izveidi pie LELB.
Lai nerastos domstarpības ar katoļiem par patentu, tai būtu jaizdomā tikai cits nosaukums.šīs tiesas uzdevums varētu būt kaut kas līdzīgs Satversmes tiesai-viss kas nesaskan ar Rakstiem no Baznīcas ārā.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.04.07 15:20:23
Kad lasu Mt. 16, 18, redzu, ka šeit Jēzus Pēterim teiktais drīz vien piepildījās. Pēc Pētera sprediķa Vasarsvētkos tūkstoši pievienojās Kristus draudzei, kas augtin auga, arī pārējiem apustuļiem darbojoties. Tā nu Pēteris bija tāds kārtīgs akmens, ar ko varēja sākt.
Par ko īsti ir strīdus? – Vai, lūdzu, +Jānis varētu galvenos vilcienos paskaidrot, kā mūsu baznīcā šo vietu skaidro un kādu nozīmi tai piešķir?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.07 19:47:04
Mirga, elementaari. To var skaidrot gan kaa konkreeta amata iestaadiishanu, gan to, ka draudzei vajag buut struktureetai un kaartiigai. Nu Biibelee arii ir piemineeti biiskapi, diakoni u.c. gariigie amati. Piemeeram amats "virsmaaciitaajs" tur gan nav piemineets
Mirga
# Iesūtīts: 2007.04.08 18:19:57
Domāju, kāpēc gan Jēzum būtu bijis jādomā par amatiem un struktūrām? Tā tak bija cilvēkiem jau sen zināma un izkopta lieta. - Un par to te strīdās?
Kristus ir augšāmcēlies! - Pajautāsim viņam.
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.04.09 09:39:17
AH,
Nē, runa ir ne par primātu, bet par atšķirīgiem secinājumiem, pie kādiem dažreiz nonāk vadošie reformatori, un šis nav vienīgais piemērs. Bet tas "mīts un bilde" spokojas tikai Tavā un Tavu spalvas (keyborda) brāļu iztēlē. Īstenībā, šķiet, jūs klusībā vēlaties, kaut LELB izrādītos tik slikta un ķecerīga cik vien iespējams, lai jūs varētu teikt - nu re, vai mēs neteicām. Un tālāk kā dziesmiņā par Šveiku - kā nav, to klāt var piedomāt.

Mirga, Struktūras baznīcā ir ne tikai neizbēgamas, bet pat ļoti vajadzīgas. Bez struktūrām Baznīca nevarētu izdarīt neko no tā, ko Jēzus tai pavēlējis. Arī Jēzus vadītajā apustuļu draudzē bija struktūra - piem., Pēteris bija draudzes vecākais, Jūda kasieris, utt.
-=AH=- [149.9.0.56]
# Iesūtīts: 2007.04.09 21:24:46
+Jānis
Ticības Apliecībās nav pretrunu , kā tu to gribi pierādīt un secinājumos ir vienprātība. Pretrunas rodas tur, kur sektās apvienojas un apliecības neņem vērā, tulko pa savam, izrauj frāzes no teksta un dogmatiku negrib mācīties, bet tikai smalki runāt par morāles jautājumiem, lai tauta bīstas un slavē.

P.S. Jā, baznīcpolitiskus labumus maklējot Melanhtons bieži novirzījās no TA, tā esot bijis, cik no vēstures zināms. Tomēr, Luterāņu Ticības Apliecības nav dažādu reformātoru ideju apkopojums, bet Corpus Doctrinae Christianae, ko parakstīja daudzi bīskapi, lai būtu saskaņa kalpošanā(Praktiskajā, katoliaskajā).





lielais brālis7 [84.237.176.4]
# Iesūtīts: 2007.04.10 08:41:18
+ Jāni, Jēzus savus svētīgos vārdus teica Pēterim, kurš bija apliecinājis ticību, ne kādam Pēterim pašam par sevi. Draudze tiek celta uz Pētera ticības apliecības. Uz mirušā Pētera pamata tu varētu uzbūvēt relikviju kultu, ne Kristus savu draudzi. Vai arī tev jāpievienojas ārpus Rakstu mācībai par "pēteriem", kas līdzīgi dalailamām viens otru nomaina Romas tronī. Tomēr luterāņu arhibīskapam neklātos turēties pie šaubīgām mācībām.
Par ticības apliecināšanu Lundā tevi uzteicu, ceru, ka no vārdiem pāriesi pie darbiem.
Lasītāja, teoloģiju studē, lai zinātu, nevis lai minētu...
lielais brālis7 [84.237.176.4]
# Iesūtīts: 2007.04.10 09:08:16
Laītāja un citi, kas gribētu, lai LELB ir konservatīva baznīca, lūgtumis pārdomāt- cik lielā mērā pašreizējais konservatīvisms ir dzelzs priekškara un ar to saistītās izolētības izraisīts. Tāpat, cik konservatīvs ir jūsu līderis, kurš tāpat vien strīdas pret Konkordijas grāmatas mācību (uzticību kurai kā luterāņu mācītājs ir akceptējis ) īpaši to nepārzinādams un tajā neiedziļinādamies. Nekur tālu no nosodāmajiem liberāļiem šāda attieksme neaizved...
Lasītāja [87.110.148.7]
# Iesūtīts: 2007.04.10 09:17:39
lielais brālis7
Citēju Jūs un sevi: Bet viņš domā, ka zin, kas un kā ... labāk par visiem ...
Tagad citēšu Bībeli (no atmiņas): Visa mūsu atziņa ir nepilnīga; mēs tagad redzam mīklaini kā spogulī; kas pats paaugstinās, taps pazemināts.
Un nesakiet, ka tās ir no konteksta izrautas frāzes, domāju, ka tās tieši iekļaujas kontekstā.
Pat ja Jūs būtu visgudrākais starp teologiem, vai nepastāv iespēja, ka Debesu Valstībā būsiet pats mazākais? Protams, ne jau manas domas izšķirs Dieva spriedumu, bet domāt, vērtēt un pieņemt vai nē ir katra kristieša pienākums.
(Un ticiet, ka man pret Jums nav nekādu aizspriedumu, jo pazīstu Jūs tikai no Foruma.)
lielais brālis7 [84.237.176.4]
# Iesūtīts: 2007.04.10 09:32:39
Lasītāja , "Mūsu atziņa ir nepilnīga" Vai tas nenozīmē, ka nezinām dievišķās lietas ārpus tām, kuras Dievs pats atklājis Rakstos un savā Dēlā. Ko Dievs atklājis, par to varam būt droši un pārliecināti! Liberāļu šaubīguma un neskaidrības avots ir neticība...
Būšu vismazākais - būšu Kristum pateicīgs!
ari luteranis [81.198.122.59]
# Iesūtīts: 2007.04.10 15:19:52
Ē.Mesters atmiņās raksta ,ka jaunie mācītāji viņam savulaik stingri ieteikuši" nepīties"ar Somijas bīskapiem,jo tie esot nepareizie.Vienīgie pareizie esot Zviedrijas bīskapi jo tiem esot pareizā sukcesija.LELB ir šī Zviedru sukcesija,vienība ar Zviedrijas baznīcu,tāpat LELB ir vienība ar Vācijas baznīcām,kur ir bīskapes ,vienība ar Misūri,kur bīskapu nav.LELB nav principu bet ir intereses.
Būvēt baznīcu uz 1 Bībeles panta pamata Mat.16.18 -tas ir tipisks sektantisms. Vajag paskatīties mazliet tālāk Mat.16.22,23.ko Kungs saka tam pašam Pēterim,līdz ar to ari uz Pētera balstītai baznīcai.Jāņa ev.21.15-19. Kungs pēc augšāmcelšanās Pēteri vairs nesauc par Pēteri bet dzimtajā vārdā,Kungs atļauj Sīmanim ganīt avis ,gan sākot ar jēriem,bet neatļauj komandēt citus-Jāņa ev.21.20-22.
lielais brālis10 [84.237.176.4]
# Iesūtīts: 2007.04.11 11:34:55
Lielais brālis tā arī nesaprata, kādā sakarā +Jānis te mēģināja revidēt Rakstos pamatoto luterisko mācību un ko viņš ar to mēģināja pateikt saistībā ar zviedru viendzimuma precībām. Laikam no sirds pārpilnības mute runā , ja šādā kontekstā ne no šā, ne no tā tiek piesaukts apustulis Pēteris.
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.04.11 12:52:13
Lielais brālis tiešām neko nesaprata.
+Jānis šeit nestrīdas pretī nevienai Konkordijas grāmatas mācībai, nemēģina revidēt nevienu luterisku vai kādu citu mācību, necenšas celt baznīcu uz 1, 3 vai cita skaita Bībeles pantiem, nedz arī saka to, ko viņam še piedēvē. Lielais brālis un daži citi, izdzirdējuši īpašvārdu "Pēteris", spēj domāt tikai par pāvesta primātu, paši uzstāda tēzi un paši to apkaro. Lai jums veicas, bet lūdzu šai nodarbē neievelciet mani. Man nav intereses par to diskutēt. Lielais brālis nesaprata, tādēļ, ka nepamanīja, ka runa bija par episkope nozīmi baznīcas mācības un prakses apustuliskuma saglabāšanai. Episkope ir iespējama dažādās formās. Jautājums bija par to, kā uz episkope formu attiecas Pēterim teiktie vārdi, neuzsverot pāvesta primātu kā adekvātu risinājumu - gluži pretēji tam.

Vēlreiz varu atzīmēt, ka Jēzus minētos vārdus teica Pēterim. Var piekrist lielajam brālim, ka teica Pēterim, kurš apliecināja ticību. Būtu nepareizi ignorēt Pētera apliecību. Taču tikpat nepareizi ir ignorēt Pētera personu. Abas lietas sader kopā. Bez liecības nebūtu apustuļa. Bez apustuļa nebūtu liecības. Mēģināt šīs lietas nošķirt ir domu eksperimetns, kas nekur neīstenojas dzīvē. Baznīcā nevar atdalīt mācību, praksi un personas, kur nu vēl pretstatīt Pēteri viņa paša liecībai. Sevišķi tas attiecas uz seno baznīcu pirms iespiedmašīnu un interneta izgudrošanas. Varbūt šodien pie lētām grāmatām masu tirāžās var rasties iespaids, ka baznīcas mācība mājo un īstenojas uz papīra nevis cilvēkos. Mūsu tradīcijā ir daudz runāts par apliecības nozīmi, šis jautājums ir puslīdz skaidrs. Gandrīz nemaz nav runāts par personas nozīmi. Ir teikts, kādas nozīmes personai nav, taču ne par to, kāda nozīme personai ir. Taču tas drīzāk ir teoloģiskas pētniecības lauks nekā citātu atkārtošana, radošs pasākums, uz kādu lielajam brālim, šķiet, nav dedzīga aicinājuma.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.04.16 17:02:37
Interesanta diskusija. Īpaši no hermeneitikas viedokļa. Ieteikšu studentiem, lai palasās, var lieliski dabā aplūkot piemērus par to, ko Gadamers sauc par aizspriedumiem, kas priekšnosaka spriedumus.
Ja sakramentu svētums, derīgums un darbība nav atkarīga no tā, kāds priesteris viņus konsekrē un dala, jo sakramentus derīgus dara Kristus, tad par ko viss šis strīds?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.16 17:10:25
Zaurs, viss striids ir par to, kura konsekreetos sakramentus tad iisti Kristus dara deriigus?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 39 , pavisam kopa bijuši: 4313