atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu luterāņi un pāvestieši
Voldemārs
Iesūtīts: 2007.03.01 09:10:12
Te pat lelb.lv ir ievietots kāds no luterāņu Misuri sinodes aizgājuša teologa Pipkorna raksts par to, ka luterāņiem būtu jāvienojas ar pāvestiešiem (Romas katoļiem).
Sauklis jau populārs, bet rodas daži jautājumi:
1. Cik aktuāls ir šāds viedoklis, ja pāvesta mācība nemainās ne par matu? [tam, domāju, ļoti uzskatāms piemērs ir nesen šī paša J.Racingera sarakstītais darbs, kas citas baznīcas neuzskata par baznīcām, un arī apgalvojums, ka Roma aizvien balstās Tridentes mācībās]?
2. Vai ir jēgpilni runāt par mācību saderību, ja tikai ārējā forma (vēsturiski liturģiskais veidojums) ir līdzīga?
3. Vai var runāt par Ticības apliecību [TA], saderību, ja vienojošas ir tikai pirmās trīs, ekumēniskās TA, bet par pārējo mācību no Romas puses ir lāsts?
Negribu nevienu aizvainot, bet šādi jautājumi rodas, ja izvērtē rakstu, kas ievietots šajā protālā un bijis publicēts arī "Svētdienas rītā".
Jau iepriekš pateicos par konstruktīviem viedokļiem!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
katolis [87.110.228.190]
# Iesūtīts: 2007.03.06 01:55:29
Voldemārs, nav tādas Latvijas KB. Ir RKB . Diacēzes var mainīt un pārdēvēt, kad vien vajag, pēc politiskās situācijas.
Tā nu lūdzu i nemēģini mērīties .
Kārlis sj, ko Tu mēģini leiferēt. Skaidrs, kā diena, ka daļa Tridentas koncila dokumentu ir vērsti pret Luteru un viņa sekotājiem. Bet no otras puses Tev taisnība, ka "ljoti iespeejams pat to, ka taas tavas anateemas uz luteraanjiem nemaz taa iisti vairs neattiecas". Tik gribēju mazliet pielabot: neattiecas uz mūsdienu luterāņiem. Jo tie jau vairs Pāvestu neuzdrošinās zākāt par Antikristu. Un izskatās, ka nepaies ilgs laiciņš un būsim atkal vienoti zem, kā šeit kāds teica, vicario Christi
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.06 09:49:29
katolis optimisc
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.06 10:18:13
Kārlis sj
Padalīšos. Ņemot vērā, ka Tu esi jezuīts (jeb es kļūdos?) ar kādu 10 gadu teoloģijas studiju pieredzi, Tavi apgalvojumi mudina pieļaut divas iespējas:
1. Tu esi labticīgs un Tu īsti neapzinies savas konfesijas oficiālo mācību un tās konsekvences. Tas ir iespējams, esmu tādus romiešus sastapis. Tiesa, tie nav bijuši jezuīti.
2. Tu ļoti labi visu zini un apzinies, bet šeit provocē šo diskusiju.
Tā kā es reizēm esmu labticīgs, tad es pieņemšu pirmo variantu, lai arī vēl nevienu labticīgu jezuītu man pirms Tevis nav nācies satikt.
Bet nu pie tā, ko solīju.
Vispirms par avotu .
Manā mazajā roķelē nonāca grāmata Denzinger H. Enchiridion symbolorum definitionum et declarationum de rebus fidei et morum. franču variants Symboles et definitions de la foi catholique. - Paris: Les editions du CERF, 2001. - p. 1283.
Par CERF, tā ir respektabla franču pāvestiešu izdevniecība, pagaidām man nav nācies sastapties ar kādu CERF brāķi Tā kā man nav iemeslu apšaubīt autoru un avotu ar tā saturu.
Šinī darbā apkopotas pāvestiešu doktrīnas un doti paskaidrojumi. Par Tridentes 6. sesiju , cita starpā, sacīts, ka tā ir par taisnošanu, konkrēti apskatot arī Lutera idejas un tās noraidītas .
Mēģināju patulkot latviski, ja kas nav tā, vari pielabot.
11. kanons (p.430): "Ja kāds saka, ... ka žēlastība, ar kuru mēs topam taisnoti ir tikai Dieva dāvana, tas lai ir nolādēts (anatemizēts)" Šinī kanonā ir nolādēti visi tie, kas māca sola gratia .
12. kanons (ibid.): "Ja kāds saka, ka taisnojošā ticība ir nekas cits kā paļāvība uz dievišķo žēlastību (fiduciam divinae misericortiae), kas piedod (atlaiž) grēkus Kristus dēļ, vai, ka ar šo vienu paļāvību mēs tiekam taisnoti (eam fiduciam solam esse, qua iusti ficamur), lai ir nolādēts (anatemizēts)" Šinī kanonā ir nolādēti visi tie, kas māca sola fide .
20. kanons (p.431): "Ja kāds saka, ka ļaudis tiek taisnoti tiek darīt nevainojami, cik vien var kļūt, nevis pildot Dieva un baznīcas baušļus, bet vienīgi ticībā (tantum ad credendum), it kā Evaņģēlijs būtu kāds skaidrs un vienkāršs mūžīgās dzīvības apsolījums, bez nosacījuma ievērot baušļus, lai ir (anatemizēts)" Šinī kanonā arī ir nolādēti visi tie, kas māca sola gratia .
Sesija it kā nesastāv tikai no kanoniem, bet arī no mācības nodaļām, kurās izskaidrota mācība. Tad nu 11. kanonu paskaidro divas nodaļas (7. un 16.), 12.kanonu paskaidro 9.nodaļa "pret ķeceru veltīgo paļāvību" un 20.kanonu paskaidro 11.nodaļa "Baušļu ievērošana, tās nepieciešamība un iespējamība".
Tā nu es mēģinu Tev rādīt, ka 6.sesijas 3 kanoni (11., 12. un 20.) Nolād (anatemizē) luteriskās ticības apliecības pašu sirdi - mācību par taisnošanu žēlastībā ar ticības palīdzību ( sola gratia un sola fide principus). Kā tad Tu vari apgalvot, ka Tridente, un līdz ar to oficiālā pāvesta mācība, to nedara?
skaidrīte [212.11.31.200]
# Iesūtīts: 2007.03.06 11:42:29
vai kaa nu iznaak ka luteraani kas grib tuvinaaties katolisiem dabuu pa bikseem . Manaa jauniibaa nenaidojaas arii nedraudzejaas
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.06 11:59:37
Voldemaar , mees tachu te runaajam par lietu, nevis par pashiem runaataajiem. Vari buut mieriigs, neko te provoceet negribu. Protams, ja te nav patiesa interese savus esoshos uzskatus paarbaudiit, bet ir svariigi tos apliecinaat, tad shiim sarunaam nav jeega. Gibeeju tevi jautaat, kaapeec lieto vaardu "paavestiesi", iipashi tad, ja te sevi apzinies kaa 21. gs teologu. Kaut kaa neesmu pamaniijis, ka shis buutu kaads akadeemisks termins. Taapeec jautaaju, vai tas nav saistiits ar tavu attieksmi? To var pat interpreteet kaa kaadu edipa kompleksu, bet labi - tikai jautaaju.

Varam tos visus kanonus apskatiit. Varam saakt ar vienu. Es jau ieprieksh pieveersos 12. kanonam, kuraa es saredzu uzsvaru uz "pashpaljaaviibu" vai "paljaaviibu", ko pamato arii mineetaa 9. nodalja "pret kjeceru veltiigo paljaaviibu ". Kaads tev iespaids rodas par Tridentas maaciibu, kad izlasi pozitiivo dalju par taisnoshanu? (ne tikai kanonus vien) Vai tieshaam ir tik buutiskas atshkjiriibas ar tavu taisnoshanas sapratni?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.06 15:23:08
Kārlis sj
Lai nerastos pārpratumi.
Nav īsti taisnība apgalvojumam, ka šeit būtu runa tikai par lietu. Ir diezgan ievērojama atšķirība, kurš raksta to vai citu tekstu. Ja Tavu tekstu (par to, ka nav lāstu un RKB tisnošanas mācību) būtu rakstījis kāds teoloģijā neizglītots LELB draudzes loceklis, tad viņš/a to rakstītu aiz savas nezināšanas. Taču, ja to raksti Tu, būdams teoloģiski izglītots jezuīts, tad man rodas pamatotas pārdomas, kuras arī minēju. Priecājos, ka Tev nav intereses provocēt, bet kāpēc tad Tu nezini, vai ignorē manis sacītos faktus?
Terminu pārrunas gan ir nedaudz citā apakšdiskusijā, taču, varu Tev atbildēt arī šeit. Nezinu gan kā uz visu to attiecas edipa komplekss, bet pāvestietis tā pat kā luterānis norāda uz katoļu baznīcas spārnu, kas izveidojās 16.gs. Tas, ka par to nav vēl tik aktuāli runāt, nenozīmē, ka par to būtu jāklusē.
Par 12.kanonu. Tu nonāc zināmās pretrunās. Nevar būt kanons pret nodaļu, vai ne. Tātad, nodaļas paļāvība ir cita. Visbiežāk, pāvestiešu izpratnē paļāvība ir zināšana, kur preti, luteriskajā izpratnē, paļāvība ir ne tikai zināšana, bet arī cerības likšana uz Kristus vietniecisko upuri.
Vēl. Vai Tu nejūti atšķirību starp savu (iespējams, savu domubiedru) attieksmi un RKB mācību, ja Tu apgalvo to, kas ir pretrunā ar rakstīto?
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.03.06 16:15:25
Voldi, makjeniit pakasiishos.
Es te lasu un iisti nesaprotu par ko iet tagad runa, par RKB maaciibu, vai par jezuiitu un luteraanju interpretaaciju par RKB kanoniem. Es chista neitraali, neiejaucoties (jo bik paari manaam speejaam runaajat) vienkaarshi ieveeroju vienu interesantu lietu, tu Voldi, centies Kaarli sj paarvilkt savaa speeles laukuma pusee un "acpaardiit"... Kārlis sj, saka ka vinjsh shos kanonus interpretee kaut kaa savaadaak, bet tu centies vinjam iestāstīt, ka viņš pats savas baznīcas kanonus interpretē nepareizi, implicējot, ka tu pats interpretē pareizi! Nav drusku pretruna, kā būtu, ja Jezuīti sāktu tev stāstīt, ka tu nepareizi interpretē LTA?
Tikai tā viedoklis no malas, īstenībā interesants, ka izrādās, ka katolji šajos kanonos izlasa ko citu nekā luterāņi. Man jau šķiet, ka tieši autoriem arī jāprasa, ko šie ir ar to vai citu textu domājuši! Es gan te neaizstāvu RKB, patiešām, ja tā lasa, tad viņu kanoni visai pretluteriski izskatās, bet tieši tamdēļ ir vērts uzdot šo jautājumu praktizējošiem Katoļu teologiem - vai tiešām jūs ar to saprotat to, ko mēs te izlasām... un Kārlis sj apgalvo, ka tas ko tu izlasi ir kas cic, nekā viņš?
Neo viduslaiki [72.36.165.10]
# Iesūtīts: 2007.03.06 16:48:31
Mulders

Piekasiishos nedaudz. Manupraat tu te visu redzi taadas sausas intelektuaalas ciinas garaa,tipa kursh kuru, bet meegjini pajautaat sev vai tas taa tieshaam ira? Nu piemeera, vai taads artikulis par ticiibas taisnoshanu luteraanju interpreteets tieshaam ir tik svariigs, par kuru Luterteevs reiz teica, ka ja shis nav skaidrs, tad bazniica kriit un nevar buut kristiiga.
un par to interpretaaciju, tas ko Vodemārs citee ir pashi kanoni un anateemes nevis vinja interpretaacija un sjos kanonus RKB kontekstaa neinterpretee, bert tiem paklausa kaa dieva vaardiem.ar amen.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.06 16:55:02
Mulder!
Tāds jau Tu esi, bet ir ok, es, liekas, arī esmu no jautātāja tipiem, tā kā man nav iebildes
Tu pareizi esi ievērojis, ka man nav skaidra Kārļa nostāja. Es vados no tā, ka:
1. oficiālā RKB mācība (J.Racingera apstiprināta) ir: "Tridente ir spēkā".
2. Tridentes lēmumos ir lāsti, kas ir attiecināti uz luterāņiem.
Te nāk Kārlis (pieļauju, ka ar labiem nolūkiem) un paziņo, ka tā nav.
Tad nu, ņemot vērā, ka viņš ir jezuīts, man nav skaidrs, vai viņš nezina (kas nav īsti iespējams), vai arī viņam ir zināmi apsvērumi, kuri nav zināmi man. Pagaidām, neko man nezināmu, viņš nav pateicis, bet es pacietīgi gaidu. Viss, kas no viņa ir bijis, iekļaujas manis iepriekš minētā "kaktu sarunu" grupā, kurā kādi no pāvesta baznīcas domā un runā atšķirīgi no oficiālās nostādnes, bet, ja tas ir tā, tad tā jau ir cita saruna.
Viss, ko es gaidu:
a) vai Kārlis runā savā un savu domubiedru vārdā, un tad viņa viedoklis atšķiras no pāvesta viedokļa, vai arī
b) man nav zināmi kādi apsvērumi, kurus Kārlis man atklās.
Piekrīti man, ka manis ieliktie kanoni ir diezgan nepārprotami. Tātad, kas ir tā lieta, kas tur ir tik pārpotama, ja Kārlim ir taisnība?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.06 17:06:43
vēl.
Piemērs no visjaunāko laiku LELB vēstures.
Bija tāds mācītājs Juris Cālītis. Viņš bija pie Mūna, viņa vizītes laikā Rīgā. Tur viņš piedalījās vīna padzeršanā (nezinu kā citādi to nosaukt, jo viedokļi dalījās). LELB vadītājs to interpretēja vienā veidā, pats J.C. citā.
Kam šinī strīdā bija taisnība?
Protams, LELB vadītājam, jo viņš ir tas, kas formulē LELB attieksmi pret konkrētām kanoniskām un tiesiskām normām.
Šeit arī mēs redzam, pāvestam ir viens viedoklis, Kārlim sj (ja vien viņš nepierādīs, ka minētie kanoni, par spīti savai skaidrība, ir pilnīgi savādāk interpretējami), cits.
Tālāk neturpināšu, jo ņemot vērā, ka jautājums nav par pāvesta prinātu, diez vai kādam pašā RKB īpaši interesē kādaatsevišķa provinces teologa (vai teologu grupas) uzskati vienā vai otrā jautājumā.
Lai nerastos pārpratumi. Man ir prieks padiskutēt ar Kārli, un esmu viņam ļoti pateicīgs par viņa viedokli. Viss, kas mani interesē, ir kas?kāpēc? un tādi jautājumi.
Ceru, ka viņš mani iepriecinās ar kādiem faktiem
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.06 17:59:25
Voldemaar , tagad mazliet saaku saprast, kaa tu domaa luteraanji un paavestieshi - kaa divi katolju (katoliskaas) bazniicas spaarni. Es varu iedomaaties, ka kaadu laiku 16. gs kaads taa tieshaam vareeja justies (kaut arii "papists" lietojums driizaak gan bija kaa lamuvaards, nevis administratiiva kategorija). Es tomeer apshaubu, ka shaads vaardu lietojums shodien ir piemeerots, jo tas nav vairaak vispaariigi saprotams, vai divdomiigs. (Bet teologijas uzdevums ir censties ieviest lielaaku skaidriibu) Tie, kurus tu sauc par paavestieshiem, sevi sauc par katoljiem vai Romas katoljiem; tas arii ir vispaariigi lietojamais apziimeejums shodien.

Es nesapratu apgalvojumu, kaapeec es nonaaku pretrunaa 12. kanona sakaraa? Tieshi es saku, ka 9. nodalja labi paskaidro 12. kanonu. Ja shis kanons nolaadeetu visus, kas maaca, ka taisnoshana notiek primaari caur ticiibu, tad tas nolaadeetu pashus koncila teevus, jo tas buutu pretrunaa ar shiis pashas sesijas 8. nodalju. Nekur jau netiek nolaadeeti reformatori un vinju sekotaaji pashi par sevi. Te ielikshu mineeto kanonu savus tulkojumus:

11. Ja kaads saka, ka cilveeki ir taisnoti vai nu, tikai njemot veeraa Kristus taisniigumu, vai arii tikai ar greeku piedoshanu, bez zheelastibas un miilestiibas, kura vinju sirdiis tiek izlieta caur Sveeto Garu un vinjaas maajo; vai arii ka zheelastiiba, ar kuru esam taisnoti, ir tikai Dieva labveeliiba: tam ir anatema.

12. Ja kaads saka, ka taisnojoshaa ticiiba ir nekas cits kaa tikai paljaushanaas dievishkajai zeelsirdiibai, kura piedod greekus Kristus deelj; un vai, ka tieshi shii paljaaviiba ir taa vieniigaa , caur kuru esam taisnoti: tam ir anatema.

20. Ja kaads par kaadu taisnu un lai cik arii pilniigu cilveeku saka, ka tam nav jaaieveero Dieva un Bazniicas baushlji, bet vieniigi jaatic, taa itkaa tik tieshaam Evangelijs, bez nosaciiuma ieveerot baushljus, butu tas tiirais un absoluutais muuzhiigaas dziives apsoliijums: tam ir anatema.

Respektiivi, nolaadeeti ir visi, kas maaca, ka cilveeki ir taisnoti:
1) TIKAI delj Kristus taisniiguma
2) TIKAI ar greeku piedoshanu
3) taisnojoshaa zheelastiiba ir TIKAI Dieva labveeliiba
4) ka taisnojoshaa ticiiba ir TIKAI paljaushanaas uz Dieva zheelsirdiibu
5) TIKAI delj shiis paljaushanaas uz Dieva zheelsirdiibu
6) TIKAI ar ticiibu un Evanjgjeeliju un baushlji nav jaaieveero

Tagad, Voldemaar, es gribeetu zinaat, kuri TIKAI attecas uz tavu taisnoshanas sapratni un kuru delj tu vareetu justies nolaadeets? Sheit nav nekaadu shaubu, ka te Tridenta konkreeti atbild reformatoriem - jautaajums shodien ir, vai shiis atbildes veel arvien "atbild", kur un kas ir tieshaam atshkjiriigs, kas ir varbuut tikai paarpratums. Patreizeejaa paavesta viedoklis shai jautaajumaa var papildinaat diskusiju, bet nevar to atrisinaat. Vai tad vieniigaa "ne-kaktu" saruna iespeejama tikai ar paavestu?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.06 18:08:11
Oi bardaks... mulders dumjsh, bet kad atkal kaads kjeceriigs jautaajums uzpeldees, pajautaashu!
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.06 18:31:09
Kārli!
Par terminu pāvestieši, jau sacīju, tas nav šīs diskusijas objekts. Taču, varu piebilst, ka Tu dari, kā Tev liekas pareizāk, bet nedomāju, ka Tev ir tiesības regulēt mani, kā man darīt
Ļauj man precizēt.
Tātad, Tu piekrīti, ka Tridentā tika nolādēti Tevisuzskatītie uzskatu paudēji? Jo es sapratu, ka Tu piekrīti. Ar nelieliem redakcionāliem labojumiem, domāju, ka tā ir diezgan skadra mācība, kas apliecināta LTA, tātad, uz mani attiecas visi Tevis summētie lāsti.
Kā savādāk man uztvert pāvesta baznīcā spēkā esošu dokumentu lāstus?
Man patika Tavs jautājums - "vai shiis atbildes veel arvien "atbild", kur un kas ir tieshaam atshkjiriigs, kas ir varbuut tikai paarpratums"
Kā Tev pašam liekas, ja pāvesta baznīcā spēkā esošie kanoni mani nolād, kāds dialogs var būt?
Par nekaktu sarunām. Protams, ka ikviena lieta sākas ar sarunām. Tās nepaliek kaktu sarunu līmenī, ja cilvēki par tām runā atklāti, pirmkārt, savas baznīcas iekšienē. Tātad, tā vietā, lai TIKAI neformālā lokā runātu ar luterāņiem un sacītu, ka viss jau ir ok, Tev, Taviem domu biedriem un visiem šādi domājošiem, vajadzētu pacelt šo jautājumu visaugstākajā līmenī. Un tad tā vairs nav kaktu saruna, bet kokrēts solis uz nopietnu dialogu.
skaidrīte [212.11.31.200]
# Iesūtīts: 2007.03.06 18:35:16
man deels teica ka paavestins par daudz esot uzneemies runaat par lietaam, kuras rakstos esot citaadas un skaidras. nu redzu ka taa ir
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.06 18:45:59
Voldemaar , labi, bet man saakumaa taads vispaariigs jautaajums, ko te noziimee kanonos lietotais "TIKAI". Njemsim kaut vai 6. punktu manaa sarakstaa - cik zinu, tad neviens luteraanis shodien neteiktu, ka Dieva un bazniicas baushlji nav jaaieveero. Saku arii Bazniicas, jo jums ir savas normas un juus sagaidat, ka taas tiktu ieveerotas, citaadi draud sankcijas, liidz pat izsleegshanai. Tas tikai viens piemeers.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.06 19:10:20
Kārli!
Runājot par bauslību un evaņģēliju, ir jāizšķir 2 lietas:
1. Tad, kad ir runa par pestīšanu, tas neviens luterānis, kas balstās LTA Tev nekad neatzīs, ka baušļi ko līdz pestīšanai. Nekādi. Ne Dieva, ne baznīcas.
2. Ikdienā, savukārt, baušļi ir noderīgi.
Taču, šīs 2 lietas luterāņi najauc.
Baznīcas kārtība ir jautājums no citas sfēras. Luterāņi, pretēji pāvestam, nepretendē uz vispārējiem baznīcas sodiem. Tas nozīmē, ka tam pašam Cālītim, nav uzlikta nekāda anatēma, lai gan soda bardzības ziņa skatoties, par līdzīgu lietu RKB, pieļauju, ka arī anatemizētu. Sods (Mt.16:19,18:18) attiecas uz draudzes dievkalpojumu, kur arī tas tiek īstenots. Kopējs baznīcas sods ir kārtības jautājums, kur kāds atklāts grēcinieks tiek darīts zināms visai baznīcas kopībai.
Tāda atšķirība.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.06 19:13:29
Voldemaar, saprotu, bet vai 20. kanons shiis divas lietas padara atkariigas vienu no otras. Nekur RKB nemaaca, ka baushlju pildiishana ir pestiishanas priekshnosaciijums.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.06 19:59:41
Kārli!
Ja varu, draudzīgs padoms. Varbūt nevajag pārāk aizrauties ar vārdiņu nekur , teikumā: " Nekur RKB nemaaca, ka baushlju pildiishana ir pestiishanas priekshnosaciijums". Man nav pa rokai, un arī nav pašlaik laiks, bet es pilnīgi noteikti esmu pārliecināts, ka es varētu šādu teikumu, un ne reizi vien atrast pēdējā, vispārējajā katehismā.
Par 20 kanonu.
Domāju, ka problēma ir nevis savstarpējā atkarība, bet gan kanonā kā tādā.
Vai Tu man atbildētu par to tālāk būšanu? (Kā savādāk man uztvert pāvesta baznīcā spēkā esošu dokumentu lāstus?) Atbildē, būtu labi, ja Tu, tomēr, mēģinātu izteikt savu viedokli, par baznīcas kopējo nostādni. Kas Tavuprāt, ir darāms, vai arī nav darāms. Tavu viedokli, jau nedaudz esmu izlobījis.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.06 20:27:04
Voldemaar , es nezinu, kas ir taa taada "paavesta bazniica". Arii par tiem laastiem mees tieshi censhamies runaat un noskaidrot, kas tie taadi par laastiem. Nesapratu tevi, kaapeec probleema ir kanonaa kaa taadaa, ja tu nesludini, ka Dieva baushlji nav jaaieveero. Tu teici, ka baushlji ir noderiigi. Taapeec nekaadi nesaprotu, kur tu saredzi, ka 20. kanons tevi nolaadeetu. Par to RKB katehismu gan tev vajadzeetu citeet, nevis buut pilnigi paarliecinaatam
Neo viduslaiki [219.163.49.81]
# Iesūtīts: 2007.03.06 21:08:06
Kārlis sj
Gribētu jums Kārli sj ieteikt kādu lietu, jo redzu, ka jūsu izpratne par to, kas ir luterāņi un kādēļ viņi RKB dažreiz sauc par pāvetiešiem nav. Runa jau nav tikai par kādiem antinomiāņiem, kas nepareizi saprotot Pāvilu ir atmet baušļus, jo tā jūs cik noprotu domājiet. Tad Tridenta ir ko labojusi šo ķeceru apgaismei un daudzi ķeceri tagad ir uz atgriešanās ceļa vismaz pieņmot, ka baušļi ir noderīgi, ja pareizi no jūsu tekstiem sapratu jūsu redzējumu. Jums ar Voldemāru neiznāks nekas sakarīgs, jo luterisms nav tas kā to domājat.
Jūs varētu piemēram palasīt kādu grāmatu par reformāciju no luterānu vēsturnieku redzējuma, kaut vai Kitelsona "Luters-reformātors" kas ir nopērkama LMF Brīvības ielā, vai arī palasīt Luterāņu ticības apliecības Lutera Akadēmijas bibliotekā, tur var atrast arī citas noderīgas grāmatas. Tad varētu salīdzināt savu pieredzi ar luterisma vēsturi un atnākt
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 49 , pavisam kopa bijuši: 2059