patriots 
|
Iesūtīts:
2007.02.16 17:32:57
Grūti bija atrast atbilstošu sadaļu manis uzstādītajai tēmai. Varbūt redaktors varētu atvērt jaunu sadaļu. To varētu nosaukt: " Latvietība un kristietība", vai arī citādi. Manuprāt šis jautājums varētu interesēt daudzus cilvēkus.
Bet pagaidām piedāvāju padiskutēt par to sadaļā "Par ticību". Tātad, mans uzstādījums ir jau redzams nosaukumā. Kas tad ir latvietis - pagāns, vai kristietis? Un ja nu latvietis ir kristietis, tad ko viņš var no savas tautas kultūras un garīgā mantojuma paturēt, bet ko jāatmet? Vai piederība kādai reliģijai ietekmē arī nacionālo pašapziņu? |
|
patriots |
# Iesūtīts: 2007.03.14 23:55:24
Es tik domāju par to kāds ceļš ejams lai kristietība netiktu uztverta kā svešķermenis. Mani interesē kā tas iespējams tagad? Bez kristietības iespējams ka nebūtu arī latviešu tautas! |
Agris [195.122.30.197] |
# Iesūtīts: 2007.03.16 13:37:18
Man liekas ka problema ka latvietim liekas ka kristieiba un latviskums ir kas skirts ir veidojusies ari padomju laika ieteikme ka cilvekos bija tadas ta ka bailes apliecinat ticibu un latviskumu vispar un sodien mes varbut esam atguvusi nacionalo pasapzinu un but latvietim latvija liekas normali, bet par kristietibu kaut ka laudis kautrejas vel aizvien.
Un vel nedaudz slikta tendence, ko es esmu noverojis pie daziem baptistiem ir nepamatota latviskuma nicinasana noreducejot to uz pesteliem utt. Liekas cilveki ir pienemusi kristietibu ka savu dzives jegu un nacionala identitate tiek nepamatoti nonicinata.
Bet drizak man liekas tam visam pamata ir tas ka latviesi gadsimtos ir bijusi apspiesti un locijusies lidzi apspiedeju rezimiem un esam biju labi karklu vaciesi, komunisti utt un nav tada lepnuma par to, ka esi latvietis, ka ari latviesi ka medz reizem teikt ir viens otram ka saldais ediens un trukst spejas saliedeties. Varbut uz ta fona kristietiba ir ka speka un vienotibas avots
|
patriots |
# Iesūtīts: 2007.04.23 22:42:44
Agrim. Ilgi nerakstīju, domāju kāds vēl ko pasacīs, bet nekā...!
Nu labi!
Padomju laiki varētu tiekt, ka pielika punktu (ar visu savu bezdievību) un turklāt viņiem bija izdevīgi kultivēt naidu pret visu vācisko (lasi arī kristīgo). Tomēr process bija sācies jau krietni agrāk. Ja tā ieskatās vēsturē, tad tieši divkopienu valsts, kur vācieši bija kungi un latvieši-kalpi arī ir meklējami iedīgļi šai plaisai. Ja gan apspiedēji, gan apspiestie piederētu pie vienas tautas, tad, iespējams, problēmu nebūtu (kā tas ir citās Eiropas valstīs). Un arī garīgā kārta bija no vāciešiem! Un tad vēl tas moments, ka tie kuri kristietību atnesa, bija arī tie, kuri mūsu tautu kalpināja. Lasot par jaunlatviešiem to var ieraudzīt. Viņi rokas tautas pagātnē un izdomā visādas dievības, neesošus kultus, lai tik kat kādīgi varētu parādīt, ka arī latvieši ir tauta, nevis nabadzīgās kārtas apzīmējums. Viņi, protams ir pāršāvuši pār strīpu atmetot kristietību. Zīmīgi, paši viņi šķiet visi ir kristīti, un iesvētīti. Reformācija deva iespēju dievkalpojumus noturēt vācu, ne latviešu valodā. Protams, labi ka Svētie Raksti tika latvisk iztulkoti. Reformācijas ieguvums uz Latviju atnāca krietni vēlāk, kā citviet Eiropā. |
luteranis [195.122.30.197] |
# Iesūtīts: 2007.04.24 13:30:46
Ja tā ieskatās vēsturē, tad tiešam divkopienu valsts, kur vācieši bija kungi un latvieši-kalpi arī ir meklējami iedīgļi šai plaisai, ko patiesi labi var redzet piemeram Veidenbauma dzeja... Varbut jaunlatviesiem vesturiski bija svarigi apzinaties savas saknes un pec pasapzinas atgusanas caur Lacplesa laika teikam un varoniem ari mes varejam ieklauties Eiropas tautu kopuma, jo ja paskatas kaut vai 1920-30-40.gadus tad kristietiba tomer atguva savu jegu un nozimi un bija "populara" latviesu tautas vidu un to neparnema piemermam latviska dievturiba... |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.04.24 18:50:03
Dievs izveidoja visas tautas, lai tām tiktu pasludināts evaņģēlijs... Neatceros, kur tieši, bet tā ir rakstīts Bībelē. |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2007.04.25 12:01:03
patriots
Vācieši - kungi, latvieši kalpi?
Zini, tas ir jautājums, kas tik viennozīmīgi nav definējams.
1) vācieši, atšķirībā no krieviem, ļoti augstu turēja savu etnisko tīrību un tādēļ sargājās no vietējo tautu asimilācijas. Tādēļ vācu ietekmju zonās mazās tautiņas ir saglabājušās, bet krievi gan asimelēja mazās tautiņas un tie, kurus šodien saucam par krieviem, bieži vien ir pavisam citu tautību piederīgie. Šim faktam līdzi nāk arī apstāklis, ka vāciešus ne visai daudz interesēja latviešu patiesā kristianizācija, pietika vien ar formālo kristību.
2) Reformācija tieši deva iespēju noturēt dievkalpojumus latviešu valodā! Mācītājiem bijauzlikts par pienākumu sprediķot latviski jau 16. gs., pats vēlākais 17. gs. sākumā. To precīzāk varēs pateikt vēsturnieki.
3) Kā zināms, Rīgā jau 16. gs, bet vēl jo vairāk 17. gs. latviešu starpā bija daudz turīgi cilvēki. Laukos zemnieki bija visai neatkarīgi. Fakts, ka dzimtbūšanu Kurzemes un Vidzemes guberņās atcēla ātrāk nekā pārējā Krievijas impērijas daļā arī vedina domāt mazliet savādāk. Katrā ziņā es nezinu, vai ir kādas rakstiskas liecības, ka vācieši būtu nicinājuši latviešu tautu kā tādu. Ar tādiem darbiem kā Lāčplēsis un vēl kādiem nacionālromantisma garā sarakstītiem darbiem gan jābūt uzmanīgiem.
4) Fakts, ka latviešiem sava nacionāla valsts izveidojās tikai 20. gs., gan ir būtisks. Tas veicināja to, ko Jānis+ iepriekš rakstīja: latviešiem nav bijis vēl laika dot savu nacionālo atbildi kristietībai. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.01 14:43:57
Es palasīju dažus vēsturiskus materiālus (rakstus un izvilkumus no 19/20 gadsimtu mijas) un tur tāds interesants fakts atklājās, ka nav laikam gluži tik vienkārši, ka latvieši ir viennozīmīgi apspiestie zemnieki un kalpi, bet vācieši kungi un valdnieki. Latviskuma un vāciskuma jautājums jāskata nedaudz citā griezumā. Tās tautības lietas nav bijušas tik vienkāršas un pašsaprotamas. Te būs viens citāts.
Citāts no P.Šmidts “Etnogrāfisku rakstu krājums” I. Rīgā, 1912
Par gadu simteņiem vārds “Latvietis” nozīmēja tikai zemnieku, nabagu, muļķi, vispārīgi ņemot “nevācieti, to turīgāks un izglītotāks latvietis vairs nepiederēja pie savas tautas, bet pārgāja vāciešos. Ne mazums no muižas īpašnieku Baltijā būs cēlušies no latviešiem un pie reizes arī pēdējos gadu simteņos. Pilsoņu tiesības un vajadzīgo naudu šie muižu pircēji dabuja pilsētās kā amatnieki un tirgotāji. Latviešu nevācieši palika zemnieku kārtā, kur atkal valdīja pastāvīga cīņa starp īstajiem strādniekiem no vienas puses un stārastiem jeb vagariem, desmitniekiem un rijniekiem no otras puses.
Protams, te derētu kāds kompetents padoms, bet sanāk tā, ka latviešiem bija iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm, bet līdz ar to viņi pārgāja vācu sabiedrībā. Izglītotā sabiedrība komunicēja vācu valodā. Pat mūsu mīļie jaunlatvieši (vismaz daži) ir pat domājuši vāciski. Par to liecina viņu pieraksti. |
patriots |
# Labojis patriots: 2007.05.03 08:09:54
Vai kādam ir kādi komentāri? |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.05 15:55:49
Ko jūs par tādu domu sakait? |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.06 23:22:35
Par dejošanu! Nu luterāņiem nav ar to problēmas. Domāju, ka lielākā daļa šī foruma ļaužu dejo. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.06 23:50:47
Un tomēr, es lūgtu kādu padomāt par iepriekš doto citātu. Ko jūs sakāt par tādu viedokli? |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.30 19:23:21
Jā, tagadējo latviskuma apziņu ar to, kas bija pirms gadiem 150 nevar salīdzināt. Arī dzimtenes (teritoriālā nozīmē) apziņa nav konkrēti lokalizēta. Bīžam runā par Baltiju, brīžam par Latviju. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.01.03 23:04:30
Man liekas, ka naida kurināšana LELB forumā ir nepieņemama... |
patriots |
# Iesūtīts: 2008.01.04 00:14:17
Anitra, vai ar jums viss ok? |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.01.04 09:35:51
Vai tās tomēr nav viena no otras atdalītas lietas - ticība un nacionalitāte?
Latvietis ēd tomātus, krievs ēd tomātus. Vai latvietim tomāti garšo kā savādāk nekā krievam?
Tāpat krievs un latvietis var būt vienas ticības.
|
patriots |
# Iesūtīts: 2008.01.04 12:28:50
KarotesNav vai tik vienkārši? Skat. iepriekš rakstīto. |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.01.04 12:39:44
patriots
Domāju, ka augstākajā līmenī nacionalitātei nav nozīmes. Tādā līmenī, kur visi brāļi un vienas mātes bērni. Viens bērns atšķiras no otra, bet mīlestību vai tad nejūt visi vienādi?
Varētu būt pat drīzāk tā, ka jo augstāks ticības līmenis, jo nacionalitāte ir mazāk svarīga visā, kas attiecas uz ticības lietām.
Zemāk, tā teikt, rituālu līmenī, nacionalitāte paliek svarīgāka.
Vajadzētu precizēt, ko nozīmē "īsts latvietis". |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.04 12:46:33
Ctulhu
Jā, samazina arī reliģiju savstarpējās atšķirības.
Vai tur izglītības/intelekta līmenis ir tik ļoti nozīmīgs, varētu vēl padomāt. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:00:13
Ctulhu
Te apakšā ir jautājums, vai zināšanu daudzums vienmēr nozīmē, ka cilvēks palika labāks.
Drīzāk, ir jābūt pareizajām zināšanām.
Pieņemsim, ir divi cilvēki:
A zin to, ka kultūras atšķiras, un tas nav nekas īpašs, kā gaumes jautājums, kas kam labāk garšo.
B zin daudz par visu par kultūru atšķirībām, bet nezin, ka tas nav nekas īpašs, un uzskata savu par vienīgi pareizo.
Labāk A nekā B.
Otrkārt, kas ir zināšanas? Tikai informācijas apjoms, vai arī informācija, kurai tu piekrīti?
|
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:12:21
KarotesNav
Vajadzētu precizēt, ko nozīmē "īsts latvietis".
Cilvēks, kurš ienīst krievus, PSRS un sēro par 3. Reiha zaudējumu WW2?  |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
