vilks 
|
Iesūtīts:
2008.04.25 09:52:56
Vai izjūtat tādu, un kādos gadījumos? Vai tā vairāk palīdz vai traucē?
Kas, jūsuprāt, tā ir? |
|
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.04.25 10:02:23
Kamēr lietas netiek nosauktas savos vārdos - adekvāta pasaules aina netiek radīta. Piemērām, ka tas par ībli: "nepiemērotības izjūta"? Pamēģināsim to aizstāt ar "nepilvērtības izjūta." Liekas, ka tad pasaulītei, kas atrodas mūsu galvās, izredzes tapt sakārtotai kļūst nedaudz lielākas. |
S.R...  |
# Labojis S.R...: 2008.04.25 10:10:34
kur tad sakņojās vainas apziņa? apziņā. tātad apziņa ir deformēta - tas ir - sevis apziņa. kādēļ? kas šīs deformācijas ir radījis? dažādi mūsu personību traumējoši notikumi - emocionālie ievainojumi. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:14:23
Man šķiet, ka vainas apziņa ir sirdsapziņas mehānisms (Sv.Gara izpausme), kas signalizē par grēka klātbūtni. Pieminētā nepiemērotības izjūta, iespējams, ir citas dabas, lai gan arī psih-zinātnes cēloņus šīm abu veidu izjūtām meklē kopīgus.
Izšķirt, kas ir tiešām vainas apziņa un kas personības defekts, nav viegli (un varbūt pat neiespējami). Agrāk man likās pareizi šos jautājumus atdalīt, bet arvien vairāk nāk pārliecība, ka risinājums primāri ir viens: grēknožēla plus lūgšanas. Un tad, ja vajadzēs, palīdzība nāks arī caur šīs pasaules līdzekļiem.
Psih-zinātnes ļoti lielā mērā savās klasifikācijās un analīzē cilvēkus sakārto pēc visādām novirzēm. Pat personības attīstība atstāj visādus negatīvos nospiedumus, kas pēc tam ietekmē personības struktūru utt. Forsēta personības attīstība (caur psiho treniņiem u.c.) nes jaunu pārattīstības risku un tā bez gala.
Pirms kāda laika man prātā saslēdzās apziņa (ideja kā tāda pastāv paralēli psiholoģijas attīstībai), ka visas šīs psiholoģijas negācijas ir tas pats iedzimtais grēks un tā sekas. It kā zināms (informatīvi), bet laikam nebiju gana apjēdzis. No šāda skatpunkta daudzas lietas nostājas savās vietās un zinātne (psiholoģija) kārtējo reizi apstiprina Bībeliskās doktrīnas. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:18:05
Mārtiņš
bet pavisam praktiski - kā Tu vari cilvēkam palīdzēt? protams - pāri pār visu lūgšana, bet aizvest cilvēku līdz tai - lai viņš aptver savu problēmu sakni arī ir jāvar. |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:20:31
Vainas apziņa ir nelāga lieta, jo: 1)bloķē kaklā esošo enerģētisko centru 2)konkrētais cilvēks pat necenšās ko darīt, lai izlabotu savas kļūdas. |
dorinda  |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:26:07
dažkārt ir nācies ar nekristiešiem strīdēties par vainas izjūtu, viņi domā, ka kristietība aicina cilvēku ļoti slikti justies, vislaik vainīgam utt. bet tas ir pavisam citā līmenī. man ir iespaids, ka tieši tas, ko sauc par grēkatziņu, lielā mērā atbrīvo no tās ikdienišķās vainīguma sajūtas (ko Vilks raxturo pirmajā komentā)...bet es nemācēšu paskaidrot, kāpēc... |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:27:37
S.R...
Tev taisnība, praktiskās dabas jautājumi ir smagākie.
Pēc pieredzes, ja kādam cilvēkam (neticīgajam) ir smagas grūtības (nav nozīmes, cik tās patiesi lielas un nopietnas vai pat tikai iedomātas), un viņš izmisumā brēc un gadās, ka es esmu blakus, man ir diezgan grūti pateikt patiesos iemeslus un īsto risinājumu: grēks --> grēka atzīšana --> grēknožēla --> grēku piedošana --> lūgšana --> ...
Un tad nāk šitie "ne jau tagad, citreiz" u.tml. un kārdinājums risinājumu meklēt/aizstāvēt pasaulīgiem līdzekļiem.
Es lūdzu, lai man ir drosme apliecināt savu ticību vienmēr un visur neatkarīgi no situācijas. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:28:23
Par piemērotības sajūtu. Mana vecāmāte mēdza teikt: "Labāk, lai manis desmit reizes trūkst, nekā kad vienreiz palieku kaut kur pāri." Dīvainā kārtā šāda ir arī viena no Reiņa Kaudzītes atziņām. Tādi jau tie nešpetnie vidzemnieki bija, kas acīmredzot uzskatīja, ka bez aicinājuma drīkst doties tikai ar citu dalīties nelaimē, palīdzēt cits citam. Bet, nedod Dievs, skriet pie kāda, lai dalītos ar viņu viņa laimē. Ij bez viņa pietiks tādu. Kā sacīt,- pie pilnas bļodas draugu daudz! ... . Prasme pareizi ieturēt "sociālo distanci" (ne par tuvu - ne par tālu) ir laikam ir viena no pašām svarīgākajām prasmēm, kas ir jāapgūst cilvēkam. Gatavas receptes nav. Viens no ieteiktiem rīcības algoritmiem: "Labāk arvien atstatāk, tad nevajadzīgā brīdī netapsi nekad atgrūsts un vajadzīgā brīdī nepaliksi nekad nepiesaukts." /Reinis Kaudzīte/ |
dorinda |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:33:25
cik nu man ir nācies ar nekristiešiem runāties (man varbūt nav trāpījušies tie paši gudrākie exemplāri, šeitan laika var gudrākus atrast , bet tomēr) vaina ir starp tām 2 pamatlietām, ko viņi pārmet kristietībai: 1) ir: baznīca esot liekulīga un 2) kristietība liekot cilvēkam justies slikti un vainīgam (un nesaprot, ka tieši caur to nāk brīvība) |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:34:33
dorinda pareizi saka... tā "grēkatziņa" nav gluži tas pats kas "vainas apziņa" sekulārā nozīmē. Grēkatziņa ir atbrīvojoša nevis sasaistoša... domāju, ka kristieši to patiešām izjūt un daži pat saprot, bet "vainas apziņa" kuru saprot neticīgais ir tā diskomforta sajūta no kuras neticīgais mēģina tikt vaļā nereti racionalizējot to no sērijas - vai nu es neesmu vainīgs, tas viņš bija vainīgs, es nevaru būt upuris... citi vainīgi, valdība vainīga, liek man justies slikti... jeb vienkārši nodzerās! |
dorinda |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:36:47
Mulders jā, to es arī domāju |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:38:21
Mulders Vai tad arī kristietis nav "racionalizators"? |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:40:07
... . Prasme pareizi ieturēt "sociālo distanci" (ne par tuvu - ne par tālu) ir laikam ir viena no pašām svarīgākajām prasmēm, kas ir jāapgūst cilvēkam. Gatavas receptes nav. Viens no ieteiktiem rīcības algoritmiem: "Labāk arvien atstatāk, tad nevajadzīgā brīdī netapsi nekad atgrūsts un vajadzīgā brīdī nepaliksi nekad nepiesaukts." /Reinis Kaudzīte/
a vot mani tas besī ārā - šitās aukstās zivis! nekādu lieku emociju, apskāvienu, skūpstu! nekā mīļa un sirsnīga... nee, man tā nepatīk. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:40:17
Duksis, nea... kas attiecas uz grēku... ir grēks... ir... nav grēka... nav! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:45:45
Mulders Man likās, ka runa gāja par racionalizāciju... nu, kā Krilova fabulā: lapsa lēkā, lēkā, bet nevar un nevar aizsniegt vīnogu ķekaru. Tad piekususi nospriež (racionalizē!): "Man nemaz tās vīnogas negribas, jo viņas vēl ir zaļas!" |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:47:45
Duksis, nu tieši tā ir neticīgo taktika, pietam pārmet Kristiešiem, ka šie tik lēkā un lēkā kāmēr vīnogu nedabon! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:47:58
S.R... Kur tu redzi kaut vienu zivi? |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:49:01
Mulders Ticīgie jau arī ir labu labie lēkātāji. Piemērām, "tik pacieties, debesīs labāk būs!" |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:50:38
dorinda
nu labi, ierēdnis drīkst mani neapskaut - bet tuvākajiem cilvēkiem tas jādara obligāti un daudz! zivis ir tie, kas tā nedara. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.04.25 10:51:14
Duksis, nu vot... un neticīgie zīles sagrābušies cepās par ticīgo ornitoloģiskajām tiexmēm!
Kā tai dziesmiņā...
Ja tās zīles tavējās, paliec tad ar zīlēm!
Mums ar to nepietiek, mēs pēc medņiem tiecamies! |
:: Pievienot komentāru
|
