Tikpat sekmīgi Jēzus sagatavoja šim kalpojumam Savus mācekļus, tā ka tie atgriezās, gavilēdami par savu uzvaru: “Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!” (Lk 10,17) Pēc augšāmcelšanās Viņš pilnvaroja apustuļus: “Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet Evaņģēliju visai radībai. (…) Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs (…), neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Mk 16,15-18) Viņš apsolīja, ka tie saņems Svētā Gara spēku, un apstiprināja, ka paliks kopā ar tiem uz visiem laikiem (Apd 1,8; Mt 28,20). Tā viņi spēs veikt tos pašus darbus, ko Viņš darīja, un pat vēl lielākus (Jņ 14,12). Un pēc Vasarsvētkiem, kad viņi visur sludināja, Jēzus, kurš tagad apsēdies pie Dieva labās rokas, darbojās kopā ar viņiem un apliecināja Vārdu ar līdzejošām zīmēm (Mk 16,20). Šī apbrīnojamā pavēle, kas reizē ir gan cildena atbildība, gan neticama privilēģija, šodien joprojām paliek tā pati, un šis evaņģelizācijas veids pašlaik ir svarīgāks nekā jebkad agrāk.