vilks 
|
Iesūtīts:
2008.01.25 15:24:55
Kā stāstīt par Dievu tiem, kas Dievam netic? |
|
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2008.01.25 19:26:39
"Sišana ar Bībeli pa galvu" parasti panāk pretējo efektu, tālab arī mans dzīves saturs un mērķis nav verbālā evaņgelizācija - nu nav manī tādas īpašas dāvanas un ne visi uz to ir aicināti. Pieturos pie tā, ko tēvi māca - ja neticīgs cilvēks izrāda interesi, pats vaicā, tad, cik Dievs dod gudrību, runāju, ja ne, ar vārdiem virsū nebāžos. Jo reti (pat ļoti reti) kurš runā tādā Dieva spēkā kā piem., Jānis Kristītājs vai arī sv.Pēteris pēc Svētā Gara izliešanās, kad tūkstoši atgriezās, viņos klausoties.
Lielākoties labākā evaņģelizācija ir ar savu dzīvi. Mans uzskats - labāk daži (vai pat viens), vērojot manu dzīvi (varbūt pat gadiem), atgriežas un no tā pa īstam, jo ir pārliecinājies ilgstošā laikā par to Patiesību, ar kuru dzīvo kristieši, ne daudzi tiek sekli "paķerti" uz emocijām un urrā un tad tikpat strauji un varbūt dziļi atkrīt. (Gadās, protams, visādi, kāds atgriežas uz mūžu arī šādi.)
Atceros, kad tikko sāku iet baznīcā, man vairākkārt bija saskare ar kādu bijušo skolasbiedreni, kristieti jau ilgu laiku, tad nu lūk, no viņas staroja tāāāda mīlestība, ko nebiju sastapusi laicīgajā saskarsmē. Pirmā reizē man likās - nu ko var tēlot, nez, ko viņai vajag no manis; otrajā tas pastirpinājās, trešajā vairs neko nesapratu, bet ar katru nākamo reizi aizvien vairāk pārliecinājos, ka tas nav teātris, tāda ir viņas, kristietes, būtība (kuru skolas gados pazinu kā vienu šerpu jaunkundzi). Tas pārliecināja vairāk par jebko citu, jo tas bija tik ļoti atšķirīgi no pasaulīgā. Man tas patika, jo tas bija arī tik ļoti tīri, pārdabiski tīri.
|
Jānis Ginters  |
# Iesūtīts: 2008.01.25 20:16:15
"vari zirgu pievest pie ūdens, bet nevari piespiest dzert." Domāju, šeit varēt runāt par neticības cēloņiem. 1) neticības cēloņi cilvēkā "kuru evaņģelizē" 2) neticības cēloņi, kas saistās ar ticīgo cilvēku "kurš evaņģelizē". Pirmais var "nocietināt sirdi", otrais var panākt pretējo un atgrūzt evaņģelizējamo no ticības savas nezināšanas, muļķības, liekulības vai ētiskās neatbilstības dēļ... |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.01.25 20:45:20
Es parasti cenšos novākt vai norādīt uz šķēršļiem kas traucē evanģelizēt. Bet pašu Evanģelizāciju nodotu Sv. Gara kompetencē... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.25 20:59:14
Ctulhu, piemēram Filosofiskā Naturālisma putrošana ar Metodoloģisko Naturālismu! Cilvēku nezināšana par kādaām vienkāršām lietām, piemēram, RM+NS nespēja ģenerēt jaunu informāciju! Kādu aizspriedumu padrupināšana par Kristietiibu izza vēstures, filosofijas faktu nezināšanas! Varu palīdzēt Rakstu vietu atrašanā un interpretācijā...  |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2008.01.25 21:38:05
Ctulhu jau pieminēju "nocietinātu sirdi". Sorry, ja šāds termins nav tik saprotams vai pierasts, ticīgie parasti šādu terminu saprot.
Mulders JD - "Ticība no sludināšanas" - te ir runa par evaņģelizāciju. Protams, ka bez Sv.Gara darba jebkura evaņģelizācija vai sludināšana nevar nest augļus.
P/S Negribētos, lai šī tēma kārtējo reizi pārvērstos par beztēmu... |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.01.26 08:47:47
Nocietināta sirds gan neobligāti nozīmē ētisku ļaunumu. Cik es saprotu šo terminu, tas nozīmē,ka cilvēks ir jau iepriekš predisponēts nepieņemt neko kādu citu,ar konkrēto sarunu vai kristīgo ticību tieši nesaistītu iemeslu dēļ. Tam nav sakara ar ētiku,drīzāk ar cilvēka apzinātu vai neapzinātu apņemšanos ŠO mācību NEKAD nepieņemt. Bet,iespējams,ka būtu jauki,ja tiešām šo terminu varētu noskaidrot.
Jānis Ginters
man īstenībā interesētu,kādi vēl neticības iemesli cilvēkā varētu būt. Vai ko praktiski nozīmētu nocietināta sirds un ko ar to iesākt. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.01.26 09:16:48
Vilks, būtībā tas, kā cilvēks kļūst ticīgs un vispār - kādēļ, ja absolūti visi cilvēki paši par sevi ir pretestīgi ticībai un Svētais Gars liek ticību ikvienā, kurš kaut kādā veidā saskarās ar evaņģēlija vēsti, tad kā tas nāk, ka daļa tomēr paliek neticīgi
Jāatzīst godīgi - man nav ne jausmas, taču no tā nekādā gadījumā nevar secināt, ka Svētais Gars dod ticību izlases kārtībā, kā loterijā vai arī, ka Viņš būtu tik nespēcīgs, vai vēl, ka no cilvēka gribas lēmuma būtu atkarīga viņa pestīšana - visi šie secinājumi ir nepareizi.
tātad mēs noprotam, ka tas ir liels noslēpums, ko cilvēka prāts nevar saprast. un loģiski, jo DIevs jau caur bībeli mums saka, ka tas ir LIELS NOSLĒPUMS, tādā ziņā, ka to nevar izprast, taču šis noslēpums mums darīts zināms un kaut mēs to nesaprotam, tas mums palīdz |
Jānis Ginters |
# Labojis Jānis Ginters: 2008.01.26 13:54:37
“Nocietināta sirds” piem. Ebr.3:7-10.
vilks >ko praktiski nozīmētu nocietināta sirds
Piemēram kādu cilvēku, caur notikumiem viņa dzīvē Dievs uzrunā nepārprotami, tomēr cilvēks kādu iemeslu dēļ nevēlas šo dzirdēt. Un notikušo skaidro kā nejaušību virkni, likteni utt.
> un ko ar to iesākt.
Ja kāds nopietni atzītu, ka viņa sirds ir nocietināta, tad vismaz daļēji ar šo problēmu tāds būtu jau ticis galā.
>kādi vēl neticības iemesli cilvēkā varētu būt.
Vilšanās, kādi traumējoši piedzīvojumu sekas. Piemēram, “ja būtu Dievs, tad manā dzīvē nebūtu noticis..., būtu noticis...” vai “ja Baznīca būtu patiesa, tad Baznīcas darbinieki nebūtu (būtu) izdarījuši ....”
|
vilks |
# Iesūtīts: 2008.01.26 15:19:45
Tātad cilvēkam,kurš vēlas sākt ticēt Dievam, pirmām kārtām vajadzīga jūtīga un atvērta sirds. Keep your mind wide open, kā saka. |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2008.01.26 15:48:59
Sarunā ar cilvēku, kurš vēlas ticēt Dievam es gan neteiktu šādus frāzes, kā "neapcietini sirdi", "atver sirdi". Manuprāt šādi termini varētu būt palīdzīgi sarunās par evaņģelizāciju, bet cilvēkiem, kuri nepazīst Bībeli, nav Baznīcas dzīves pieredze, varētu būt nesaprotami.
Domāju, ka atvērtība, neizslēdzot kritisku pieeju, ir visai noderīga cilvēkam, kurš meklē ticību. |
vilks |
# Labojis vilks: 2008.01.26 20:41:29
a_masiks
es teiktu,ka starp šiem terminiem šodienas latviešu valodā nav nekāda sakara. Cietsirdīgs ir tāds,kas nežēlīgs pret citiem. Nocietināta sirds ir tāda,kas tādu vai citu iemeslu dēļ nespēj un/vai negrib `sadzirdēt` Dieva sacīto. Otrais ir tīri kristīgi reliģisks termins,kuru lieto praktiski tikai kristīgās Baznīcas kontekstā. Vēsturiski tie ir bijuši saistīti termini,bet šodien vairs ļoti reti lieto otro,lai raksturotu neiejūtīgu cilvēku. Bet domāju,ka šo tēmu šai diskusijā tālāk apspriest nav relevanti,ja Tevi interesē kas sīkāk,sāc jaunu diskusiju.
Otrs-ar vārdu `mind` es šoreiz nedomāju racionālo saprātu,kas pieņem tikai empīriski pierādītas un redzamas lietas. Tā atvērtība,ko es domāju,ir plašāka. Bet arī šis jau iziet ārpus tēmas.
Ingars
klau,es saprotu,ka viss ir ļoti noslēpumaini,bet varbūt tomēr paskaidrosi? Kuru tieši noslēpumu,kuru Dievs ir atklājis,bet nav izskaidrojis,Tu domā? Un vai neizskaidrots noslēpums ir atklāts noslēpums?
Lūdzu,mēģini pateikt saviem vārdiem.Atrast citātus Bībelē,kur šie vārdi minēti,es mācēšu arī pati. |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2008.01.26 21:07:20
> kāda ir atšķirība starp "cietsirdīgs" un "ar nocietinātu sirdi"?
Tīcīgie atsaucās uz Bībelē aprakstīto un, dzirdot kādu Bībelē konkrētā kontekstā pielietotu specifisku vārdu salikumu, Bībeles pazinēji spēj atpazīt to pielietojumu un attiecināt uz konkrēto jautājumu. Tādēļ rakstīju, ka šādi var labi diskutēt ticīgo starpā, bet citu starpā var radīt neskaidrības.
Tātad pielietojumā ir kontekstuālas atšķirības un "cietsirdīgs" nenozīmē to pašu. |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.01.26 23:05:25
a_masiks
nesapratu Tavu komentāru par domām un terminiem,nevaru atbildēt.
Bet attiecībā uz piedāvājumu-man ir pamats domāt,ka Tev tas neinteresē. Ja gribi iepazīt Dievu un gribi,lai es ar Tevi par to runāju,pierādi,ka Tev ir nopietna interese. Piemēram,ejot pusgadu katru svētdienu uz dievkalpojumu. Pēc tam arī parunāsim. (parādīt,ka interese ir nopietna,var arī citos veidos,bet man kaut kā šķiet,ka Tev derētu tieši šis) nedarīsi-tātad Tev tomēr īsti neinteresē |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.01.26 23:14:43
Artos
zināmā mērā varētu Tev pierast,ka svarīgi ir izmantot Dieva dotās situācijas un uzrunāt cilvēkus tajās. Kas man,tiesa,nesanāk-neraizēšanās par kvalitāti. Man ir grūti runāt cilvēkiem tekstus,par kuriem es redzu,ka viņi tos nesaprot. Līdz ar to es cenšos runāt vismaz saprotami. Un tam atrast īstos vārdus un valodu ir visai sarežģīti.
Kas attiecas uz To, Kurš ir labs-nu,uz to jau labestība vienmēr norāda. Jo visas labas dāvanas nāk no Viņa,arī ja cilvēki to vienmēr uzreiz neapzinās. |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.01.27 09:29:20
Masik, baidos,ka nederēs vis. Protams,ja Tu būtu cilvēks,kurš arī ēdienreižu vietā nevis iet ēst,bet paskatās kulinārijas programmu TV, tad par to varētu padomāt.
Tas,kas man vēl ienāca prātā par atvērtību un open mind - mūsdienu visnotaļ ateistiskajā sabiedrībā galvenā problēma daudziem mēdz būt,ka viņiem nav tāda priekšstata par garīgumu un garīgām lietām. Viņi saprot materiālās lietas, zinātni,kultūru un morāli,bet absolūti trūkst priekšstata par cilvēka un pasaules garīgo sfēru. Labākā gadījumā tās viņiem šķiet morāliskas pasakas. Tāpēc arī man,piemēram,ir tik grūti runāt par Dievu,jo man ir svarīgi,ka cilvēki saprot,ko es runāju,bet viņiem nav tādu priekšstatu,ar kuriem manis teiktais varētu asociēties. Mēdzu paretam vadīt svētbrīžus savā skautu vienībā,un tas ir galvenais,kas man tos sarežģī. Tādā ziņā runāt par kristietību ar jebkuras reliģijas pārstāvi ir vieglāk,jo viņiem kādi priekšstati jau ir. (tepat LELBNB to var novērot-KN,piemēram,parasti saprot lietas ātrāk un labāk par pārējiem). Iespējams,ka tas ir galvenais komunisma ieguvums-ka no daudzu cilvēku apziņas garīgā sfēra ir pazudusi. Un pat tiem,kas aktīvi pieder kristietībai, šī sfēra nereti manifestējas visai materiālā veidā (viena no izpausmēm,manuprāt,varētu būt izmisīga vajadzība visus Bībeles tekstus tvert uzkrītoši materiālā un burtiskā veidā,piemēram). He,man arī sanāca drusku nesakarīgas pārdomas |
Balss  |
# Labojis Balss: 2008.01.27 17:17:19
Gadiem ilgi esmu aizlūgusi par saviem neticīgajiem tuviniekiem un draugiem. Pie izdevības arī runājusi un stāstījusi par savu ticību un ko Dievs ir darījis manā un citu ticīgo ļaužu dzīvē. Vairāki - katrs savā veidā un intensitātē - ir kļuvuši kristieši vai vismaz tuvojušies Dievam, atvērušies domām un sarunām par ticību.
Tomēr viens aizgāja mūžībā - cik nu otrs cilvēks to ārēji vēl var uzzināt - ar nocietinātu sirdi. (t.i., Dievam aizvērtu sirdi, masik !) Lai gan bija kristīts un laulāts baznīcā, tomēr visu mūžu bija skeptisks. Pēc traģiska zaudējuma savā dzīvē likās, ka viņš nocietinājās vēl vairāk, lai gan centās savu dzīvi morāliski uzlabot.
a_masiks
Arī es kādreiz skatos dievkalpojumus TV. Ja tu no sirds vēlētos lūgt un atgriezties pie Dieva, tas, protams, ir iespējams arī TV ekrāna priekšā, tāpat kā gandrīz jebkurā laika un telpas vietā, kur nav tiešu traucējumu. Taču Dieva Gara klātbūtne baznīcā dievkalpojuma laikā ir daudz intensīvāks, ja tā varētu tikt, garīgais lauks, nekā tavā mājā pie brokastu sviestmaizītēm.
Vēlreiz par cietsirdību un nocietināto sirdi. Piemērs: kāds padomju karavīrs Afganistānā bija veicis cietsirdības pret vietējiem iedzīvotājiem. Kādā evaņģelizācijas pasākumā Latvijā šīs bijušais karavīrs, sava izdarītā ļaunuma, sirdsapziņas dzīts, meklēja un lūdza piedošanu Dievam. Tā bija nenocietinātas sirds izpausme... |
vilks |
# Labojis vilks: 2008.01.27 18:24:49
a_masiks
es nodalīju materiālās lietas no kultūras ar komatu, nevis kolu vai domuzīmi, tātad kultūra ir kas cits nekā materiālas lietas. lasi taču uzmanīgāk.
tas, ka tu nevēlies iet uz baznīcu, norāda, ka tu nevēlies īstenībā to iepazīt. Sorry, bet tad man Tev nav jēgas ko stāstīt.
P.S. No šīs vietas tā ir novirzīšanās no tēmas, varam tālāk runāt personīgi.
Balss, es arī domāju, ka bezgalīgas sarunas par personīgo pieredzi diskusijās ir bezjēdzīgas. Tās var lietot kā piemērus, bet ne izvērst lapas garumā.
Bet lūgšana par draugiem un radiniekiem - tas tiešām ir izšķiroši svarīgi. |
rainars  |
# Iesūtīts: 2008.01.27 18:46:50
Jā ,jauks jautājums ,kā EVAŅĢELIZĒT ?Metodes daudz ,cilvēku ar daudz,katrs savādāks.Lūkas evaņgēlijā līdzība par pļauju,ne visas iesēsies,bet vai tāpēc nesēt ?Nav jau ar jākaisa pērles cūkām,bet........ .
Tādu bet ir daudz.Jāatrod mirklis jāsāk atvērties pašam tādejādi atverot otru un tad pārējo kā Mūlders saka jāatstāj svētā gara ziņā.Ja nenotiek sākumā ar kādu cilvēku tad var pabiškam citureiz papilināt.Mazas bet regulāras piles ar izsit akmenī bedri.Klauvē un tev taps atvērts....... |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2008.01.27 18:54:12
Luteriskā evaņģelizācija kvantitatīvi un kvalitatīvi atšķiras no baptistu, evaņģelikāļu u.c. evaņģelizācijas.
Mums cilvēki nav jāķer uz ielas un jādod bukleti. Mūsu baznīcu torņi ir redzami pa gabalu, un kāds grib Dievu nopietni meklēt, viņš pa gabalu var redzēt kur iet.
Primāri Kristus misijas pavēle attiecas uz garīdzniecību, kura ir teorētiski un praktiski sagatavota evaņģelizācijai, un kuras pienākums to ir veikt 24/7, nevis ierakties kādos blakus un maizes darbos. Tā ka mūsu pienākums nav iet pa ielām, runāt par Dievu ar tādiem, kas to negrib dzirdēt, un sniegt nekompetentu un nepārliecinošu stāstījumu.
Luterāņiem lielais evaņģelizācijas pasākums ir augstie svētki un citi svētbrīži un kazuālijas, kad ir mācītāju klausīties ir sanākuši klausīties neticīgi cilvēki. Man vienmēr ir bijušas dusmas dzirdot nepārliecinošu un šķidru sprediķi Ziemassvētkos, kad baznīca ir stāvgrūdām pilna.
Tā Kunga pavēle ticīgajiem ir nekad nenoliegt savu ticību, lai kas par to jautātu. Lai visi zina, ka tu esi kristietis, un lai tavi labie darbi ļaužu priekšā apliecina, ka tu patiesi esi Dieva cilvēks. Un ja tas Kungs tev pievedīs kādu, kurš vēlēsies nopietni parunāt ar tevi par Dieva lietām, tad esi gatavs nopietnai un daudzkārtīgai sarunai ar šo cilvēku, nepārtraukti lūdzoties gudrību no tā Kunga, un Dieva Svētā Gara pavadību taviem liecības vārdiem.
Zinu, ka es izklausos vecmodīgs un neinteresants, bet tas, ko es pateicu ir mana pārliecība, un šādā veidā ar cilvēkiem strādājot, man ir bijuši ļoti labi panākumi. |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.01.27 20:43:38
kristofer
luteriskie kristieši protams ar to atšķiras ka tie gaida uz DIEVNAMA krusta aicināšanu.Jā piekrītu ka tas ir atguments .Domājams ka ir tādi cilvēki kuri gribētu..., domā par iešanu ,bet nav neviena blakus kurš iedrošinātu.tad vēl pasaulīgo runu ietekme.Protams ka evanģēliju vajag sludināt kristiešiem kuri lasa un saprot Bībeli lielos vilcienos.
DIEVA vārdu jau ar pa svētdienām apmeklējot baznīcu pa īstam ar nemaz nevar izzināt. |
:: Pievienot komentāru
|
