Ingars 
|
Iesūtīts:
2008.01.18 09:52:02
Romiešiem 3:20 Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu.
21 Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši.
22 Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības;
23 jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.
24 Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.
25 Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju Viņa asinīs, tā parādīdams Savu taisnību;
26 jo Viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā, nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu Savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.
27 Kur nu paliek mūsu lielīšanās? Tā ir zudusi. Caur kuru bauslību? Ar darbiem? Nē, bet ar ticības bauslību.
28 Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.
29 Jeb vai Dievs tikai jūdu, ne arī pagānu Dievs? Protams, arī pagānu!
30 Tik tiešām, ka ir tikai viens Dievs, kas taisnos apgraizītos no ticības un neapgraizītos caur ticību.
31 Vai bauslību iznīcinām caur ticību? Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām. |
|
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.01.22 15:27:32
Ingars
Domāju, ka būtībā viņi abi saka to pašu, tikai cilvēki ir salikuši savus akcentus, pārprotot teikto.
Būtībā - ticība bez darbiem ir nedzīva. Ja nedzīva, tātad - mirusi, nepastāvoša. Tātad, ja ticība ir, tā dabīgi izpaužas darbos. Bet darbi vien bez ticības nedod neko vairāk kā praktisku labumu tiem, kam ir palīdzēts, bet pašam - maldīgu drošību, ka tā esi sev nopelnījis Dieva atzinību un algu debesīs. |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2008.01.22 16:13:34
ctulhu - nav nekādas algas, bet ir tikai žēlastība - ticīgie tiek pestīti neatkarīgi no darbiem, rezultātā - ctulhu spriež pēc savas samaitātības, ka dāvanu saņēmis, ne paldies, ne sveiki žvikt prom, bet normāli cilvēki pat tad, ja viņiem nav nekāda iemesla darīt labu, tomēr dara labu un nevis hobija vai savas patikšanas pēc, kā to dara ateisti, vai lai pašapliecinātos vai pašizaugsmes dēļ, bet gan tādēļ, ka tam otram cilvēkam viņš vajadzīgs
Cik daudz kristiešu darījuši labu un kā algu saņēmuši sāpes un ciešnas, nicināšanu un netaisnību, savukārti neticīgie dzenas pēc sava goda un redzams, jau tas reāli - kamēr tev nekas daudz no sevis nav jādod, tikmēr jau visi labiņi, bet tiklīdz jāupurē otra dēļ, visa sava dzīve, kaut kas vairāk, nekā no savas pārticības kādu daļu atmest, tad kaut kā tie labdari pazūd
Visa tieksme ir pēc savas miesas apmierināšanas, kā tādiem nesaprātīgiem lopiem
un to savu intelektuālismu vari iebāzt labi dziļi un labi tālu, jo tikpat neko reālu tas tev nedod. Pietiek vien sašķobīties kādai tev svarīgai dzīves sfērai un viss tavs kāršu namiņš sabruks, ka nebūs ko redzēt un tu pavisam no cita skatpunkta paskatītos uz dzīvi. nedomā, ka tu tik gudrs esi, ka visu tā saproti, jo ir daudz ko tu vēl nezini, pat par sevi un ir lietas, kuras tu pat neapzinies, kas tevi varētu līdz nāvei pārbiedēt
Tas ka kāds izlutināts puišelis mētā sazin ko, vēl nenozīmē, ka viņš reālā situācijā uzvedīsies kā īsts vīrietis. Kamēr tu čomiņ neesi saskāries ar īpašiem Dieva pārbaudījumiem, tikmēr labāk jau pieturi savu mutīti ciet. Ir jau elementāri sēdēt siltā istabā pie datora un čivināt visādas pārgudrības, tā vien izskatās, ka neesi sastapies LIELO DZĪVES ĪSTENĪBU aci pret aci |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.01.22 16:28:36
Nē nezinu un nav nemaz jāzin, lai izdarītu elementāru spriedumu, tci man - tik daudz es cilvēkus pazīstu, jo pat arī esmu cilvēks.
Tas ka tu neesi saskāries - par to liecina tav augstprātība un lepnība. Un saki man - ko tu kādam labu ar to (iedomību) esi devis? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.01.22 16:33:40
un kamēr jau pašam viss kārtībā, tikmēr jau visi gudri un vareni, ka vai jūra līdz ceļiem, bet tici vien - kad saskaramies ar reāliem pārbaudījumiem, tad gan dziedam pavisam citu dziesmiņu, jā varbūt tu turi vairāk, kā jebkurš vidusmēra civlēks, taču Dieva acīs tu esi knislis un Viņš ar tevi tikai auklējas, pagaidām.
Jebkurš ir ievainojams un neviens nav pilnīgs, patiesībā cilvēkam vajag pavisam maz, lai pat pieredzējis, rūdīts noziedznieks, bez jūtām pieradis - pinkšķētu un šņukstētu kā meitene. Cilvēks ir tik vājš un ievainojams |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.01.22 16:35:13
Ctulhu - kas neklausa ar labu, tam pienākas pērniens. Tici man, tas pēc personīgās pieredzes un dzīve nav prostitūta, kuru tu varēsi izmantot, bet gan vagars ar pātagu. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.01.25 12:35:29
izskatās, ka iet offtopiki... un tēmas tiek dzēstas... ok sapratu! |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.01.25 12:41:02
gribētos palūgt vienīgi elementāru pieklājību un atbildēt par tēmu - konkrētu par ctulhu ir runa. Tu ļoti labi zini, ka to es prasīju, par ko tu te runā, tā ka lūdzu priekš citas tēmas citu diskusiju. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.25 13:36:56
Ctulhu, tik bēda tāda, ka ticību nevar iegūt gribas akta rezultātā!  Tb haļavu nevar dabūt, ja tu neesi pareizajā mind-steitā! Savukārt ar darbiem šo steitu iegūt nevar!
Rezultāts - haļava nemaz nav haļava Sāpe tik neticīgajam ir tāda, ka ticīgais to saņem bez "pūlēm" kas vienīgais ir ateista "monēta". Ja kaut kas tiek iegūts bez "pūlēm" tā ir haļava!
Tak nemaz tā lieta nav tik vienkārša!
Piemēram... vecais labais jautājums, ko es esmu uzdevis tev, KN u.c. neticīgajiem... vai tu GRIBI šo haļavu? Un ja tu atbildi, ka nē negribu, metīšu to prom, un pat ja to tev pa kluso gultā ieliek kāmēr guli, tu no rīta pamodīsies un to labākā gadījumā atvilknē ieliksi... tad kā tā ir haļava, ja to nevar dabūt tie, kas to negrib?
Taču tagad otrs! Ja tu strādā un saņem šo haļavu, tad tu to turi par vērtīgu? Tad rodas jautājums... vai haļava pati ir vērtīga, vai vērtīgas ir tās pūles un sviedri, bet haļava ir tikai bleķa čuška, ko nez kamdēļ par ordeni sauc bet reālas praktiskas vērtības no šamās nemaz nav! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.25 13:54:07
Tad es varu uzdot pretjautaajumu: Vai Tu gribi `na halyavu` ko taadu, kas tevi pilniigi izmainiis?
Ja "pilnīgi izmainīs" nozīmē - padarīt mani par oriģinālo Mulderu kāds viņš ir bijis domāts by-design, uzlabos un salāpīs trūkumus, tad jā un tūlīt un tagad un pēc pilnas programmas!
Bet to jautajumu par ticiibu es apskatiit veeleejos no citas puses:
Nu, teiksim Mulders vai Vilks ir dievs. Vinji redz vienu tipu, kurs netic Muldera vai Vilka eksistencei, bet kaa nu prot, paliidz citiem, utt. Ir otrs tips, kas tic un to vien dara, ka staigaa pakalj un diic - kaads Tu skaists, liels, varens, iiiiizglaaaabbb mani....
Patiesi Dievs liek arī Velnam nest akmeņus Dieva tempļa celtniecībā!
Mat 21
28 Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli, un viņš gāja pie pirmā un sacīja: dēls, ej un strādā šodien manā vīnadārzā.
29 Un tas atbildēja un sacīja: jā, kungs! - Bet viņš negāja.
30 Viņš aizgāja pie otra dēla un sacīja tāpat. Tas atbildēja un sacīja: es negribu. - Pēc tam viņam palika žēl, un viņš aizgāja.
31 Kurš no šiem diviem ir darījis tēva prātu?" Tie saka: "Pēdējais." Tad Jēzus saka tiem: "Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Dieva valstībā nekā jūs.
p.s. ieteicams izlasīt visu kontextu jo pēdējais teikums kā reiz ir teikts tādiem "taisnības dīcējiem"
Bet zin kur ir problēma... problēma ir dziļāk... jautājumā KAS MOTIVĒ cilvēku darīt labu citiem! Šo motīvu ārēji redzēt nevar un cilvēki ZIN kā atbildēt tā lai tu šo motīvu uztvertu par ētisku/labu un pareizu... Īsto motīvu tu nekad nezināsi... un es arī!
Vārdi "Ticība Kristum" nenozīmē gluži "Ticība Kristus Existencei"... To neticīgais prāts var labāk saprast, ja vārdu "Jēzus Kristus" aizstāj ar to, ko Kristus par sevi teica... "Patiesība, Dzīviba, Gaisma"
Līdz ar to jautājums ir šitāds... kas pestī... Labi Darbi po faktu, vai Ticība Patiesībai Dzīvībai Gaismai (ctulhu var lasīt gaismu kā intelektuālo gaismu, viedumu) Kas motivē darīt labu... vai tas, ka tu tici labajam, patiesajam, vērtē dzīvību augstāk par visu, topi motivēts intelektuālās/morālās gaismas vārdā, vai kāds cits motīvs?
Varbūt Ctulhu vieglāk tev būs Kristiešus saprast, ja domāsi (un tā NAV Kristietības visa teorija, tak šeit es priekš tevis atlaidi dodu) par Jēzu Kristu kā par Patiesības, Dzīvības, Labā, Morālā, Intelektuālā, Gudrā koncepciju personifikāciju, antropomorfēšanu!
Tad manuprāt lieta kļūst par mere tautoloģiju... Es daru Labu, jo ticu Labajam (aka Jēzum Kristum)! Bet ja es daru labu, jo par to saņemu pīrādziņus, tad es daru labu Moloha vārdā... Savukārt saņemt pīrādziņus, jo tu ESI Labs, ir labi un pareizi! Tā teikt ja secību saliek pareizi vienādojumā, bilde ir kedās, ja nepareizi, bilde šķība! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.25 14:00:01
Ctulhu, interese pati nav tukšā vietā... to motivē kaut kas cits! Kāpēc interesē? Intelektuālās tukšības apmierināšana. Tb tamdēļ ka nezini cik ir 2x2 tamdēļ tev tas interesē un tu dari lai aizpildītu šo tukšumu! Un tad... ? |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.01.25 14:16:44
Mulders
Piemēram... vecais labais jautājums, ko es esmu uzdevis tev, KN u.c. neticīgajiem... vai tu GRIBI šo haļavu?
Atkarībā no tā, kas tiek piedāvāts. Arī ārstēšanu var uzskatīt par haļavu - pašam nav sev zobi jāurbj un tamlīdzīgi.
Ne pret kaut kā dabūšanu par velti man ir iebildumi, bet gan pret sistēmu, kurā jebkas (haļava vai nehaļava) tiek dalīts nevienlīdzīgi visiem! |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.01.26 08:43:35
Karotes nav - kurš tev teica, ka ir nevienlīdzība, tieši otrādi - visiem tā haļava, precīzāk - žēlastība, ir vienāda un par velti. Turklāt - tā jau ir ārstēšana no grēcīguma
Ctulhu Iedomājies situāciju - kāds noziedznieks tiek apžēlots, taču viņš tik noņirdzās un uzspļauj brīvlaišanas rakstam. Kā tev šķiet - vai viņu tā vienkārši palaidīs? Tāpat arī tu ctulhu, ja turpināsi mīdīt kājām žēlastību, tad arī to nesaņemsi un paliksi savos nepilnīgajos darbos |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.27 21:09:27
Ingars
kurš tev teica, ka ir nevienlīdzība, tieši otrādi - visiem tā haļava, precīzāk - žēlastība, ir vienāda un par velti.
Nevienlīdzība tāpēc, ka ne visiem vienādā mērā iespējams saņamet pareizu informāciju par Kristu un noticēt tai. Piemēram, musulmaņiem Korānā ir par Kristu rakstīts. Taču teikts, ka Kristus nav sists krustā. Arī pestīšanas jēdziens viņiem svešs. |
Sandis  |
# Iesūtīts: 2008.01.28 04:10:47
No ticības dzimst darbi,vai no darbiem dzimst ticība.
Vai tas nav analogisks jautājums;kas ir pirmais,ola vai vista?
Vai jūtas veidojas atbilstoši rīcībai,vai rīcība rodas atbilstoši jūtām?
Vai mīlestība attaisno mūsu rīcību,vai mūsu rīcība definē mīlestības būtību?
Būtībā,analogijā aplūkojot,ir neizslēdzami abejādi,kad no darbiem dzimst mūsu ticība un no ticības dzimst mūsu darbi,jo viens otru neislēdz.Tieši pretēji,viens otru papildina un viens otrā aizsākas.
Ticība bez darbiem,ir darbi bez ticības.
Un darbi,kas dzimst ticībā,ticība sevi dzemdina darbos,jo darbi ir ticības apliecinājums,bet ticība apliecinājums darbiem.
Tieši tā pat,kā neticība nenoved pie nedarbiem,bet nedarbi nenoved pie neticības,jo neticība nav nedarbos,bet nedarbi neticībā.
Ir blakusmehānismi,kam ir savs iespaids,gan uz darbiem,gan uz ticību,jo mūsu rīcība definē mīlestības būtību,bet mūsu rīcība veidojas atbilstoši jūtām,kad mūsu ticību paskaidro mūsu darbi,kas veidojas atbilstoši mūsu darbiem,kas sevi dzemdina mūsu ticībā.
Sakāmvārds"No tās līkās pagales no kuras taisīts cilvēks,neko pilnīgi taisnu uztaisīt nevar"
Tāpēc izlocīt no cilvēka kaut ko pilnīgi taisnu un atraut viņu no savas dabiskās būtības,kas sevi dzemdina un paskaidro sevi neizslēdzošajā,bet vienmēr sevi paturpina,sev raksturīgajā.
|
Ingars |
# Labojis Ingars: 2008.01.28 20:45:39
bibliskā mācība gan ir tāda, ka vispirms bij vista un tad ola - palasi Mozus 1.grāmatas sākumu - Dievs radīja olas vai dzīvniekus vispirms? arī kristietī - Dievs vispirms rada ticību vai svētdzīvi?
mīlestība rada darbus vai darbi rada mīlestību? Vai Als kapone mīlēja bāreņus vai tikai izmantoja izdevību ar liekullīgiem darbiem nosegt slepkavības>
tad jau sanāk, a Staļins un Hitlers arī mīlēja savu tautu, tik kā tas nāk, ka katrs savu tautu viņi izpostīja nemaz nerunājot par citām? |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.01.28 21:07:07
Saraustīta logika vistu nošķirt no olas.
Sākoties kalcifikācijai, kalcīts apaug ap čaumalas membrānu, kā rezultātā šķiedrās tiek iepīti kristāli, kas savieno saišķus un čaumalas membrānu. Kalcifikācijai turpinoties, veidojas aptuvena konisku veidojumu struktūra, kā vārdā ir arī nosaukta čaumalas iekšējā virsma – koniskais slānis
Lielākā daļa čaumalas mineralizācijas norisinās čaumalas dziedzera “somā” 4,5 – 24 stundu laikā pēc ovulācijas
Vai Dievs vistu radīja,bez dzirdzeru somas kurā notiek lielākā daļa čaumalas mineralizācija?
Tātad,Dievs radīja vistu un olu vienlaicīgi,jo vista bez dziedzera somas kurā notiek lielākā daļa čaumas mineralizācija būtu dējējnespējīga. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.01.29 10:09:21
Sandi nefilozofē - olu dziedzeri nav nekas, bez vistas un vajadzīga visa būtne lai radītu dzīvību pēc Dieva plāna
Vispirms cēlonis un tad sekas, nevis otrādi.
Un jebkurā gadījumā - bībele atklāj, ka neviens nekā nevar daīt ticībā vai mīlestībā, pirms viņam dota ticība |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.01.29 13:15:45
Ingar,tas ir diskutabls jautājums,kas ir kaut kas,un kas nav ne kas.
Šeit bez filosofijas neiztikt.
Ja tas,kas ir kaut kas,kam piemīt un ir raksturīgs tas,kas to paskaidro un attiecas uz to,tad tas,kas ir kaut kas,bez tā,kas tam raksturīgs un piemīt,jau ir kaut kas cits,ne tas,kas sākotnēji ar kaut kas tiek domāts un noformulēts.
Tas ir kā ar zvaigznēm uzplečos.
Viena zvaigzne,tas jau ir kaut kas,kas liecina par kaut ko.
Divas zvaigznes,tas jau ir kaut kas cits,kas liecina par kaut ko citu.
Trīs zvaigznes uzplečos,tas jau ir pilnīgi ne tas,kas tas ir ar vienu zvagzni,pat ja tas,kas ir ar vienu zvaigzni nostājas blakus tam,kas ir ar divām zvaigznē,kopā viņiem ir trīs zvaigznes.
Bet arī tas nav nekas,attiecībā pret to,kam ir veselas trīs zvaigznes,kas pieder tikai viņam vienam. |
Sandis |
# Labojis vilks: 2008.01.29 13:17:00
A sākotnēji,moš tādas vistas vispār nebija.
Kas to lai zin,kas vista bija sākotnēji
________________________________
šī diskusija nav par vistām  M. |
Vahtangs (misionārs)  |
# Iesūtīts: 2008.01.29 23:23:12
Šis jautājums nav aktuāls tur, kur ar ticību viss kārtībā. Tur parasti ticības darbu netrūkst. Es tā uzmanīgi vēroju un esmu iemanījis, ka tas svarīgi rakstošiem teologiem un kristīgas nominācijas ļaudīm, kas maz ar kristietību kā dzīvi un praktikumu sastopas. |
:: Pievienot komentāru
|
