atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Krusta nešana.
dafne
Iesūtīts: 2012.04.04 11:05:30
24 Tad Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: "Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man (Mt.16:24)


Ko Tev personīgi nozīmē šie vārdi un kā Tu tos saproti?
Vai Tu nes savu krustu ar prieku?
AutorsZiņas teksts
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.04 11:06:00
24 Tad Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: "Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man (Mt.16:24)


Ko Tev personīgi nozīmē šie vārdi un kā Tu tos saproti?
Vai Tu nes savu krustu ar prieku?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.04.04 11:22:06
Kad saskaros ar kaut ko, ko darīt nozīmētu paklausīt šiem Kristus vārdiem, nekāda prieka nav.
Bet, kad ko apdomājot konstatēju, ka faktiski esmu sekojis šim Kristus aicinājumam, par to i nedomājot, tad gan ir prieks.
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.04 11:33:00
Mani uz pārdomām rosināja kādas Lutera rindas,ka "krusts ir tādas ciešanas,no kā negūstam godu,bet arvien tiekam pamesti un apkaunoti."tāpat viņs uzsver,ka" īsts krusts ir vajāšanas un ciešanas,ko cilvēkam nākas ciest ticības dēļ."
Bet reizēm ir tā,ka par krustu saucam arī slimības un dazādas kibeles,no ka arī cies pasaules cilvēki..ik viens cilvēks.
Tapēc man butu interesanti dzirdēt,ko jūs saprotat ar vārdiem "ņemt savu krustu un sekot","aizliegt sevi".
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.04.04 11:48:50
Jautājums: no kurienes nāk doma par krusta nešanu ar prieku?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.04 11:50:33
dafne
Vispār jau Jēzus laikā tas, kurš nesa krustu, uz tā arī mira, un nekad neatgriezās `vecajā labajā dzīvē`, un vienīgā nākotne uz ko varēja raudzīties bija cerība uz Dieva žēlastību un augšāmcelšanu.
Domāju, ka krusta nešana kristieša dzīvē norit vismaz divējādi, gan tur kur labprātīgi ko atstāj aiz muguras un no kaut kā atsakies, kaut ko upurē sekošanas Kristum dēļ, gan arī tur, kur nākas piedzīvot zaudējumus, ciešanas, netaisnību, vajāšanas dēļ piederības Kristum.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.04.04 12:20:48
vakar viens man tuvs cilvēks pēkšņi bija atklājis - piesita krustā (pasaules atalgojums), bet Viņš taču pēc tam neatriebās, turpināja būt labs
taarpinja pirceejs [213.226.131.133]
# Iesūtīts: 2012.04.04 15:41:07
dafne
Kas seko Kristum tam Vinsh apsola: Mans juugs ir ...
rainars
# Iesūtīts: 2012.04.04 19:23:45
Kaut kur ir dzirdēts ka rakstus skaidrot ar rakstiem . Es saprotu to caur Kristus vārdiem Mt11: 28 Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.
29 Ņemiet uz sevi Manu jūgu , mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
30 Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."

Lai mums veicas caur šiem svētības vārdiem iemantot brīvību un svētības.
annifa [87.110.128.194]
# Iesūtīts: 2012.04.04 21:26:03
http://www.youtube.com/watch?v=uXbnkRAaBro&feature=related
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.04 21:40:53
annifa [87.110.128.194]
tā ir veca pelagiāniska leģenda. Labāk palasi Kristus Evaņģēliju
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.04 22:59:01
Mārtiņš
Vispār jau diezgan nelogiski skan,ka krustu varetu nest ar prieku,bet Pavilam,piemeram bij labs prats panesot dazadas ciesanas..jo vins zinaja,ka nespeka Dieva speks varens paradas...kka ta
Papucs
# Iesūtīts: 2012.04.07 02:59:22
Tas ir jautājums par atsacīšanos no savām vēlmēm Dieva vēlmju priekšā.
Divējādā nešana pamazām satuvinās savā starpā, līdz mēs pilnībā spējam pieņemt visu, ko Dievs piedāvā. Protams, tas tā var arī nenotikt mūža laikā.
Sākumā to sajūtam kā Mārtiņš aprakstīja, jo Dievs mums dod gan krustus, ko labprāt pieņemam, jo tie saskan ar mūsu vēlmēm, gan arī tādus, ko sākumā nepieņemam, tikai pēc laika varbūt.
Aivars Lapsans [95.68.0.125]
# Iesūtīts: 2012.04.08 01:01:58
Tas man vakar dziesmā uzrakstījās.

Ceļinieks

Nebij man neviena puķe dārzā
Vīta tās pirms ziedi atvērās
Nāca ceļinieks ar brīnumrozi
Kuras ērkšķos asins lāsojās

Sniedza viņš man savu brīno rozi
Liekas sirdī durvis atvērās
Iegāju un ceļinieks tur manī
Savas zemes dārzus rādīja

Un reiz es attapu ka Mīlestība
Ir rozes ērkšķa asins pilienā
Un zieds ir sirds kas pulsējusi manī
No ceļinieka rokām caurdurtām
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 44 , pavisam kopa bijuši: 34528