atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Kas ir svētlietas? Vai tādas vispār ir un vai vajag?
S.R...
Iesūtīts: 2012.03.06 09:09:52
Apmēram tāds jautājums izejot no vakardienas pļāpu runām.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
S.R...
# Iesūtīts: 2012.03.06 11:23:48
dafne
lūgšanas, grīdas mazgāšana, labu darbu veikšana vispār vai konkrētam cilvēkam.
redzi [212.93.105.2]
# Iesūtīts: 2012.03.06 11:28:25
Kā jau sacīju, šādi gadījumi ir teorētiski, normāli grēksūdze ir dievkalpojumā ar garīdznieka absolūciju.
Privātā bikts arī ir palikusi kā opcija, kuru izmanto reti. Laji vairāk uzticas Dievam.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.06 11:31:10
redzu, ka tēma atkal aizvirzās, bet jā... gandarīšana jau neko nedod pie grēku piedošanas un tā no vienas puses nav nepieciešama, lai saņemtu grēku piedošanu. No otras puses, būtu dīvaini, ja cilvēks negribētu dzīvot sakarīgāk un tur nu vingrināšanās mīlestības darbos vienmēr ir slavējama. Nu, var jau būt, ka kādam vajag, lai mācītājs vai priesteris atgādinātu, ka der grīdu šad tad uzmazgāt pēc sevis, bet nu nez vai tam būs diža saistība ar Kristus Evaņģēliju
S.R...
# Iesūtīts: 2012.03.06 11:36:14
Aivars
vai tad ne tā? nav mazu vai lielu darbu, visa vērtībā ir Mīlestībā ar kādu tos padarām.
redzi [212.93.105.2]
# Iesūtīts: 2012.03.06 11:37:11
SR, Kristus saka, kam grēkus piedosiet, tiem tie piedoti, Viņam nav žēl.
Sekas novērst? Zaglim jāatlīdzina kaitējums. Un,protams,reāli sekas vērst par labu var ļoti reti. Atliek paļauties uz piedošanu.
dafne
# Iesūtīts: 2012.03.06 11:41:43
S.R...vel tik pedejais jautājums par gandarīšanu-vai katram grēkam ir savs g.darbiņs ,to nosaka priesteri pec vajadzibas vai kā?nu gan talak paŗ relikvijam,lai Aivaram nav jārājas
S.R...
# Labojis S.R...: 2012.03.06 11:50:21
dafne
tieši tā, priesteris bikts laikā sarunājās ar grēku nožēlnieku, dod padomus, nosaka konkrētu gandari un dod piedošanu JK Vārdā.

saki, un kas jums ir Jēzus Miesa un Asinis, Hostija? simbols, piemiņas mielasts jeb kas?

kaut vai izejot no šī citāta.

Dievs ir neaptverams un neredzams; kas ir redzams un aptverams, tas nav Dievs. /M.Luters/
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.06 12:00:19
S.R...
nu un kurš tad alkst tā gandarījuma?
S.R...
# Iesūtīts: 2012.03.06 12:04:33
Aivars
domāju, tas ir labi, ja cilvēkam atdod nozagto vai palūdz piedošanu. kas alkst? manuprāt visi, iespējams, visvairāk par to priecājās Debesu Tēvs, kad viens grēcinieks ir atgriezies uz pareizā ceļa.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.06 12:18:19
S.R...
nu viena lieta ir prieks par atgriešanos. Bet kur tur tās gandarīšanas idejas ienāk?
Nu ko var gandarīt cilvēks, kas pārgulējis ar svešu laulāto? Vai teiksim, kāds kurš dzērumā nobraucis kādu?
Labākā grēknožēla ir grēku neatkārtot laikam, bet kur tur kāds gandarījums? Cilvēcisku alku pēc atriebes un morālas kompensācijas laikam gan nevajadzētu pierakstīt Dievam.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.06 13:34:43
S.R...
lai nevajadzētu runāt par pankūku cepšanu izejot no kurpju šņorēšanas, iesaku ieskatīties, kas tad tajā pašā Mazajā Katehismā, kura autors starp citu arī ir tas pats Luters, tad ir sacīts par Sv. Vakarēdienu:

Sestais mācības gabals – Svētais Vakarēdiens

Tā, kā mājastēvam nākas to savai saimei vienkārši izskaidrot.
Kas ir Svētais Vakarēdiens?

Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ko mums, kristīgiem cilvēkiem, ar maizi un vīnu ēst un dzert. Pats Kristus to ir iestādījis.
Kur tas rakstīts?

Tā raksta svētie evaņģēlisti Matejs, Marks, Lūka un svētais Pāvils: Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī nakti, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet, mani pieminēdami.”

Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem top izlietas par grēku piedošanu; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami.” (Mt. 26,26-28; Mk. 14,22-24; Lk. 22,19-20; 1. Kor. 11,23-25)
Kā palīdz tāda ēšana un dzeršana?

To rāda mums šie vārdi: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums Svētajā Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime; jo, kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.
Kā ēšana un dzeršana var darīt tādas lielas lietas?

Ēšana un dzeršana to gan nedara, bet vārdi, kas še minēti: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. Šie vārdi līdz ar ēšanu un dzeršanu Svētajā Vakarēdienā ir pats galvenais, un, kas šiem vārdiem tic, tas iegūst, ko tie saka un ko tie sola, proti: grēku piedošanu.
Kas cienīgi bauda tādu Vakarēdienu?

Gavēšana un ārīga sagatavošanās gan ir jauka paraža, bet īsti cienīgs un labi sataisījies ir tas, kas tic šiem vārdiem: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. Turpretī, kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi sataisījies, jo vārdi “par jums” prasa tikai ticīgas sirdis.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.03.06 14:58:48
tas ir skaidrs, kā privātpersonas piedodam grēkus, kas ir kādā veidā vērsti pret mums. bet vai tu vari cilvēkam piedot grēku kas ir bijis vērsts pret citu cilvēku, vai Dievu? vai tās nav viņu abpusējās darīšanas? cik liela ir nozīme šādai tavai piedošanai? vai tad cilvēkam nav jāiet un jāizlīdzinās ar to otru, brāli vai māsu, vai Dievu kuram pāri ir nodarīts? kā ir ar gandarīšanu luterāņiem? nevajag?

Nu tak padomaa cilveek logjiski?

Nu atnaak pie manis kaads greecinieks un teic, ka vinjsh greekojis un tiri piri, tobish ir skaidri redzams, ka ir sirdzapzinjas mokas, nozheela un Dieva miera mekleejums...

Tad ko ja Priesteris vinjam patex, ka Kristus vinjam piedod, tad Kristus piedos... bet ja Mulders pateiks, ka Kristus vinjam piedod, tad Kristus nepiedos?

Un arii... ja Priesters teiks ka citastarpaa jaaiet izliidzinaat kjezu, tad greeciniekam tas jaadara... un ja Mulders teix, ej un izliidzinies, tad greeciniekam pofig?

Prichom te vispaar tas frukts, kursh ar pirxtu iebaxta Rakstos un saka "Lasi, kaa tur staav rakstiits?" pirxta "sveetums" te vispaar ir pa kaaju... svariigi kas staav rakstiits, un tas kas staav rakstiits ir absoluuti neatkariigs no taa kursh ar pirxtu tajaa baxta lai kaads greecinieks to izlasa un tic.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2012.03.06 14:59:40
tas tomēr neatceļ gandarīšanu par grēku.

A ko Kristus darbs par iisu? Kas tad ir greeku piedoshanas pasludinaajums ja ne noraadiijums kaareiz uz sho Kristus darbu un apsoliijumu ko Kristus ir teicis?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.03.06 15:04:52
Atbildot uz origjinaalo... esmu ieveerojis, ka Luteraanju bazniicaa tomeer ir lietas, kar ir sveetas un pret kuraam ir pietaate... piemeeram, kaut kaadaas sveetdarbiibaas - tais pashaas lauliibaas vai kristiibaas fotograafiem nav laagaa plivinaaties gar altaara aizmuguri...

Taapat daudzas lietas, kas iesaistiitas sveetdarbiibaa tiek ruupiigaak koptas un sargaatas... jo taas visas tomeer kalpo galvenajam - Dieva zheelastiibas pasludinaashanai.

BET... (sha laikam atraushos pat no saveejiem)... ja kaut kaadu spiediigu apstaaklju deelj, piemeeram milziigaa salaa, kara laikaa, buutu jaasasilda cilveeki, tad Mulders neshauboties sazaagjeetu visus bazniicas solus un altaari klaat, lai glaabtu cilveeku dziiviibas.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.06 15:10:43
Jošs Mulders
par to `gandarīšanu` runājot, briesmīgs jau ir tas vārds, bet nu tas varētu vēl saistīties ar situāciju kā 3. Mozus 5:21 "Ja kāds cilvēks apgrēkojas, lauzdams uzticību Tam Kungam, un tas ar viltu savam tuvākam liegtu to, kas pie viņa nolikts vai viņa rokā iedots, vai viņa laupīts, vai ar ko viņš savu tuvāku piekrāpis,
22 vai kad viņš atradis ko pazaudētu un to noliedzis, vai nepatiesi zvērējis, kaut vai tik vienā vien lietā no visām, kur cilvēks var apgrēkoties,
23 tad pēc tam, kad viņš ir apgrēkojies un sev vainu uzkrāvis, lai viņš atgādā laupījumu, ko tas bija nolaupījis, vai ar viltu iegūto, ko viņš bija izkrāpis, vai uzticēto, kas tam bija uzticēts, vai nozaudēto, ko viņš bija atradis,
24 vai it visu to, ko viņš ar nepatiesu zvērestu bija ieguvis, - lai viņš to atdod, pievienojot klāt ar uzviju piekto daļu, un atdod to tam, kuram tas piederēja, savas vainas izpirkšanas dienā.
25 Un kā vainas izpirkšanas upuri Tam Kungam lai viņš atved priesterim no saviem sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc tava novērtējuma par vainas izpirkšanas upuri.
26 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā, tad viņam viss taps piedots - piedots tas noziegums, ar kuru viņš krita grēkā."

T.i., nav jau slikti, ja cilvēks cenšas kaut ko labot, nevis tikai noraudās baķuškam uz pleca, ka `po pjaņe` kaimiņam logus izglāzējis, bet arī iieliek jaunus muļķudrošus logus, ij iztaisa remontu, kas nu vajadzīgs istabā, kur sniegu sapūta. Bet problēma sākas, kā te redzams, tajā brīdī, kad `gandarījums` tiek attiecināts uz Dievu un pārvērsts par nosacījumu Evaņģēlijam.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.03.06 15:27:50
Aivars, dreebi tu runaa.
redzi [212.93.105.2]
# Iesūtīts: 2012.03.06 18:01:53
Bet ja naudas nav šādai gandarīšanai ar jauniem logiem?
Un šķiet ka šāda veida gandarīšana ir iespējama vien neofīta aizgrābtībā.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.06 18:08:14
redzi [212.93.105.2]
nu tad gandarījums laikam izpaliks. Nez vai pie izsistiem logiem kāds priecāsies par gaumīgu anekdošu stāstīšanu
redzi [212.93.105.2]
# Iesūtīts: 2012.03.06 18:12:11
Aivars Uz cik Ave Maria izbaurēti logi varētu pavilkt, kā tev šķiet?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.06 18:16:57
redzi [212.93.105.2]
Es nedomāju, ka ar to kāds varētu kādu gandarījumu kādam sniegt, ja vien pēdējais nav pārticis, bet aptracis melomāns un pirmais vismaz pavaroti
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 24 , pavisam kopa bijuši: 5140