atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Svētdienas skola/ticības mācība un ticība
vilks
Iesūtīts: 2011.12.30 20:25:54
Diskusija tiem, kam ir pieredze ar Svētdienas skolu vai ticības mācību.

Kādu iespaidu Svētdienas skola atstāja uz jūsu ticību un kā jūs šodien raugāties uz tur mācīto?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
vilks
# Labojis vilks: 2012.01.02 11:09:10
Pater Henricus Aivars
Es pateicu, ko domāju.

Mārtiņš
Tas jau izklausās cerīgāk.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.02 11:14:56
vilks
Es uzklausīju, domu sapratu, bet kontekstu neuztvēru
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.02 11:30:52
Patiesībā manā laikā man arī svētdienas skolā pamats, ko mācīja laikam gan arī bija baušļi un Dieva mīlestība tika pieminēta tikai tā, starp citu. Un agrāk šī patiesībā pat neapzinātā baiļu iedzīšana, manuprāt, bija diezgan populāra. Es ceru, ka tagad tā vairs nav.
Rosalie
# Iesūtīts: 2012.01.02 12:46:35
Maniem beerniem bija otraadi - Dieva miilestiiba paari visam. Un skolinju gaaza apkaart beernelji, kuriem tas miilestiibas deficiits vinju dziivees sejaas bija raxtiits. Droshi vien kaa citaas maaciestaadees arii : kaa paveicas ar skolotaaju-draudzi-konfesiju, bet pirmam kaartaam tieshaam ar skolotaaju, domaaju.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.01.02 13:25:16
vilks , es arī.
lai gan Bībelē par tādiem kā askets ir sulīgi izteicieni par suņiem, kas atgriežas pie saviem vēmekļiem.
Zini, man "patīk" pļāpas par klasiskām ētikas vērtībām - priekš citiem, bet kad nonāk kristīgā forumā, tad gan no klasiskās ētikas viņiem nav ne smakas, vien zākāšanās saskaņā ar nabadziņu bēdīgo pieredzi ar kristietību - reliģiska rakstura muļķībām.
Mārtiņš, Kādam pazīstamam cilvēkam ir ļoti līdzīga pieredze kā asketam ar skolas ticības mācību. Vispār jau interesanti ka mazs pirmzemnieciņš var tā iespringt pret mīļo Dievu...
Man kādam mazam draudzes loceklim skolā bija pretēja pieredze ar ticību, viņam skolasbiedrene skolotājas un klasesbiedru klātbūtnē ņirdzot norāva krustiņu. Bet nekas - iet baznīcā.
Un tu domā, es viņam stāstīju psihologu stāstiņus par nabaga mazajiem mīļajiem biedriem, kuriem arī ļoti sāp un tāpēc viņi par dusmu izgāšanas objektu izraudzījušies viņu,
nē - es stāstīju to, ka jāiztur, ka vajāšana arī pieder pie ticības,
un ja iespējams, puisim ir jādod pretī.
zive man arī svētdienas skolā pamats, ko mācīja laikam gan arī bija baušļi un Dieva mīlestība tika pieminēta tikai tā, starp citu. Vispār jau klasiska luteriska mācība ir par bauslības un Evaņģēlija - Dieva mīlestības, attiecībām, resp., bez bauslības prasību fona Dieva mīlestību nevar saprast. Ber bauslība bez Dieva mīlestības ir otrs grāvis.
Bet vienu brīdi sabiedrībā tāda kristīga moralizēšana un paralēla runāšana par mīlestību uz visu un visiem a la Atmodas laiku populārākais latvju māc. bija ļoti populāra.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.01.02 13:52:42
Pater Henricus
Vispār jau interesanti ka mazs pirmzemnieciņš var tā iespringt pret mīļo Dievu.

Ja cilvēkam (kaut pirmziemnieciņam) stāsta Bībeles stāstus, bet Dieva klātbūtnes tur nav, par kādu kristīgo mācību (tādu, kas ir Kristus garā) vispār var būt runa? Ka tik reizēm tie pirmziemnieciņi neiespringst nevis pret mīļo Dievu, bet pret elku, kurš tiek pasniegts par Dievu.
Laiks, kad kristīgā mācība bija obligāta un baznīca pildīja valstiskas funkcijas, ir pagājis. Patīk vai nepatīk. Un tamdēļ pat nomināla informatīva bibliska pamata ielikšana šodien manuprāt ir daudz grūtāka nekā pirms gadsimta un senākos laikos.
Manis minētais notikums ir no pēcpadomju urrā laikiem, kad reāli nesagatavoti, bet safanojušies cilvēki reizēm centās cik nu kurš mācēja vai nemācēja. Situācija pēc būtības tāda pat kā man skolā pasniedza tos pionieru stāstus, par kuriem konfrontējošus jautājumus pat uzdot nedrīkstēja. Tikai Pavļika vai cita "varoņeposa" vietā nāk cits stāsts. U tad brīnamies, no kurienes tie infantilie murgi, kādus var dzirdēt riņķī apkārt.

Un tu domā (..)

Beidz fantazēt, ko es domāju.
askets
# Iesūtīts: 2012.01.02 16:34:20
Pater Henricus
Un mūžība nav aiz kalniem, iekļūsi kādā avārijā vai tevi traks suns sakodīs un tava finita la comedia.

Jāatzīst, ka tas, ko es ticības mācības sakarā saucu par iebiedēšanas taktiku uz šīs fona bija gluži nevainīga. Neatminos, ka tur man kāds piedraudētu ar tūlītēju nāvi.

man "patīk" pļāpas par klasiskām ētikas vērtībām - priekš citiem, bet kad nonāk kristīgā forumā, tad gan no klasiskās ētikas viņiem nav ne smakas, vien zākāšanās saskaņā ar nabadziņu bēdīgo pieredzi ar kristietību - reliģiska rakstura muļķībām.

Vispār personisku zākāšanos te es redzu tikai no tavas un Aivara puses, kas, protams, šai forumā jau ir pierasts. Tēmas autors prasīja tiem, kam ir pieredze ar ticības mācību, kā uz tur mācīto raugās šodien. Uz to arī es godīgi, pieklājīgā latviešu valodā atbildēju - daļa no tur mācītā manā šodienas skatījumā ir reliģiska rakstura muļķības. Tāpat kā Juris Saivars droši vien par muļķībām uzskata "zinātnisko ateismu", kurš viņam esot mācīts. Nesaskatu neko neētisku tanī, ka es godīgi atbildu uz tēmas autoru interesējošo jautājumu.

Mārtiņš
Rezultātā tas iedzina diezgan spēcīgu nepatiku pret ticības jautājumiem.

Es gan negribēju teikt, ka ticības mācībai manā gadījumā būtu bijusi tik liela nozīme. Lai arī savu iespaidu tā atstāja, tomēr tai nebija gluži izšķiroša nozīme.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.01.02 16:52:18
Mārtiņš atsevišķas kļūdas un galvas reibonis no panākumiem jau šad tad gadās.
stāsta Bībeles stāstus, bet Dieva klātbūtnes tur nav
Kas tad izmērīs Dieva klātbūtni?
Vai subjektīvie un diametrāli pretējie secinājumi par to ir kāds objektīvs kritērijs?
Ja , piemēram, par Kristus vēsts patiesumu un kvalitāti spriestu ( kā parasti mēdz to darīt - saasināti "ideālistiski" ) pēc baznīcas būšanām vai nebūšanām, diez vai nonāktu pie tai ( t.i. vēstij ) glaimojošiem secinājumiem. Jo nabaga grēcīgais cilvēciņš ir tāds kāds nu tas ir.
Bet spriežot pēc pašas vēsts satura - ar to viss ir OK.
askets
Es godīgi atbildēju sakarā ar tavu problēmu - suns atgriežas pie saviem vēmekļiem.
To nesaku es.
To saka apustulis.
Man nav iemesla viņa sacīto apšaubīt.
Ja nepatīk, ej izraudies.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.01.02 17:41:56
Reiz lasīju par kādu «Minesotas luterāni», kas ticību pazaudēja Iesvētes mācības laikā, kurā viņam ieborēja, ka - monoteisms ir ticējumu sistēma, kas tapusi agrīnās lopkopju kultūrās … jo aitkopībai tuvākā, jo lielāka nozīme dieva-gana tēlam … ka šajās sistēmās dievs vienmēr ir vīriešu kārtas, jo visas lopkopju sabiedrības ir patriarhālas … ka evaņģēlijus sarakstīja desmitiem gadus pēc notikumiem autori nekad paši nebija satikuši Kristu … un bija citi evaņģēliji, kuros bija attēlots citāds Kristus, bet tos izmeta no Bībeles 3.-4. gadsimtos politisku apsvērumu dēļ …

Bet ko cilvēki atceras no Ticības Mācības – tas tiešām ir amizanti … kāda meitene vēl pēc 4 gadiem spēja nosaukt Vladimira Pasjukova vārdu, kura balss ierakstu biju atskaņojis, lai nodemonstrētu – kā izklausījās Dieva balss Horeba kalnā … bet kas īsti notika Horeba kalnā – to viņa bija piemirsusi
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.01.02 17:43:58
Pater Henricus
Kas tad izmērīs Dieva klātbūtni?
Vai subjektīvie un diametrāli pretējie secinājumi par to ir kāds objektīvs kritērijs?


Par manis minēto gadījumu nav nekādu diametrāli pretēju secinājumu, jo ir tikai manis iepriekš minētais.

Ja , piemēram, par Kristus vēsts patiesumu un kvalitāti spriestu ( kā parasti mēdz to darīt - saasināti "ideālistiski" ) pēc baznīcas būšanām vai nebūšanām, diez vai nonāktu pie tai ( t.i. vēstij ) glaimojošiem secinājumiem. Jo nabaga grēcīgais cilvēciņš ir tāds kāds nu tas ir.

Es nebūšu tas, kurš šādi spriež. Taču arī nemeklēšu "kristīgu" attaisnojumu nebūšanām.

Bet spriežot pēc pašas vēsts satura - ar to viss ir OK.

Te mēs nonākam pie galvenā jautājuma - vai visas vēstis, kurās ir ietverts Bībeles teksts, ir kristīgas? Vai kristīgas vēsts saturs vismaz tik pat daudz cik informatīvs (Dieva Vārds kā teksts) nav arī garīgs (ieinteresētība uzrunātajā cilvēkā). Ja kas, lūzu nejaukt "garīgumu".
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.01.02 18:22:03
Juris Saivars mjā, nabaga minesotietim ir gadījies uzrauties uz liberālo "teoloģiju" visā tās krāšņumā.
Atceros, kad kļuvu par kristieti, pārsmējies lasīju visus šos "pētnieku atzinumus" kā melno humoru. Bet , redz , citiem tā nepaveicās.
Mārtiņš Bībeles vēstījuma centrā ir Dieva sūtītais Glābējs - Kristus. Tātad Dievs ir ieinteresēts uzrunātajā cilvēkā.
Es savukārt esmu ieinteresēts, lai mazāk būtu Jura Saivara pieminēto gadījumu ar nabaga"Minesotas luterāņiem".
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.01.02 18:35:33
alias [78.84.198.33] Tāpēc ka Bībeles vēstījuma centrā ir Dieva sūtītais Glābējs - Kristus.
dafne
# Labojis dafne: 2012.01.02 22:55:18
Sv.skoliņā es ta negaju..bet savos 16 nonācu riktīga kristiesu nometnē(nebūdama vel kristiete)..lūgsanas rīta vakarā,Bībeles studijas..u.c.kristigas aktivitates.Izturēju 3 dienas punktu pielika tas,ka man bija jaludz skaļi..bet es nesapratu ko no manis prasaaizmuku majās.Bet es jau nezinu..varbut kāda "sēkla" jau tika iesēta tur..nometnē..tas jau nekas ka man nepatikatapat ar sv.skolu..varbūt nevajag tik loti raknaties,kas un ka notiks..vai tas ko dos..bet vienkarsi bērniem mācīt Dieva Vārdu un" palaist vaļā".
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.03 11:27:19
dafne Zini kā man liekas, reizēm bērniem svētdienas skolā māca pliku sausu teoriju. Un bērns iegūst informāciju, kuru smuki, veikli aizmirst. Bet visa tā informācija neveido saikni ar realitāti un bērna sirds netiek uzrunāta. Bērns neiemācās veidot attiecības ar Dievu.
dafne
# Iesūtīts: 2012.01.03 12:06:19
Zive.
Man grūti ko teikt,jo nezinu ko jums maca sv.skola berniem.
Man šķiet ka bernam ir svarigi vispar uztureties kristiga vidē,ipasi tiem,kuru vecāki nav kristiesi.
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.03 12:32:19
dafne bernam ir svarigi vispar uztureties kristiga vidē,ipasi tiem,kuru vecāki nav kristiesi

Ugu, pilnīgi piekrītu.
biča
# Iesūtīts: 2012.01.03 18:47:03
dafne, Zive.
bernam ir svarigi vispar uztureties kristiga vidē,ipasi tiem,kuru vecāki nav kristiesi.

Nezinu gan, vai piekrītu šai idejai. Vai tiešām vajadzētu nostādīt bērnus pret viņu neticīgajiem vecākiem? Ja vecāku attieksme pret kristietību ir līdzīga kā pret Zsv vecīti (kā pret jauku un pamācošu pasaku), tad, protams, neviens necietīs. Bērns izaugot pats sapratīs, ir tā pasaka vai nav. Savukārt, ja vecākiem pret kristīgo mācību ir līdzīgi iebildumi kā tradicionālajiem kristiešiem pret sektantu mācībām, tad bērns top plosīts starp autoritātēm un zaudē uzticēšanos vai nu vecākiem, vai kristiešiem, vai pat abiem, un cieš visi, jo īpaši pats bērns.
dafne
# Iesūtīts: 2012.01.03 19:20:32
biča
Vai tu doma,ka bērni atskrien uz sv.skolu bez vecāku ziņas?
biča
# Iesūtīts: 2012.01.03 19:35:04
dafne
Nu, uz svētdienas skolu jau parasti neiet bez vecāku ziņas, bet tā jau nav vienīgā iespējamā kristīgā vide. Jebkur, kur ir kristieši, var izveidoties kristīga vide, ar kuru ir būtiski bērnam bez vecāku atļaujas neuzbāzties.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.01.03 19:38:48
biča
a nekristīga vide var "uzbāzties" bērniem?
Varbūt, jāpiestrādā, lai nekristieši brīvi pa pasauli nevazājas, ko?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 17 , pavisam kopa bijuši: 914