vilks 
|
Iesūtīts:
2011.12.30 20:25:54
Diskusija tiem, kam ir pieredze ar Svētdienas skolu vai ticības mācību.
Kādu iespaidu Svētdienas skola atstāja uz jūsu ticību un kā jūs šodien raugāties uz tur mācīto? |
|
vilks |
# Iesūtīts: 2011.12.30 20:38:12
Gribu parunāties par to, kādā veidā un vai mainās ticība cilvēka dzīvē, un vai Svētdienas skolas un ticības mācības programmas to ņem vērā. Vai arī - cik svarīgi būtu to ņemt vērā, izstrādājot programmas un mācot bērnus.
Vienkāršs piemērs - apcerēju, piemēram, savulaik Svētdienas skolā daudz mācīto un dziedāto dziesmu `Savas acis sargi, visu neskaties; Dievs augšā Debesīs skatās, ko tu dari, bērns..` un sapratu, kā tai vairs nepiekrītu. Man šķiet, ka vajag uzmanīties nevis tāpēc, ka Dievs skatās, bet tāpēc, ka tas pašam var nākt par ļaunu. Bet varbūt bērniem tīri pedagoģisku apsvērumu dēļ vajag mācīt, ka Dievs skatās? Nezinu, gribu par to parunāt. Varbūt zināt vēl citus tādus piemērus? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.12.30 21:03:28
vilks
varbūt, ir tāds vecums, kad nevajag bērnu nomocīt ar filozofēšanu, kāpēc gramstīties gar uguni nav ieteicāms, jo var novest līdz trešās un ceturtās pakāpes apdegumiem, paralīzi, gangrēnu un ādas vēzi, bet vienkārši nokomunicēt `sūdi būs` un Dievam sirds sāpēs? |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.12.30 23:01:26
Aivars
Varbūt tev taisnība, un, kad bērnam ir attiecīgais vecums, tad pareizie vārdi paši atnāk. Tik nezin kāpēc reizēm ir tā, ka cilvēki arī pieauguši tālāk par to sākumvecumu ticībā netiek, un tad domā, ka kristietībā nekā vairāk nav. Es joprojām mēdzu domāt, vai tam ir kāds sakars ar svētdienas skolu vai drīzāk ar cilvēkiem pašiem. |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.12.30 23:02:16
Trilobīte
Tu vēl atceries kaut ko, ko tev tur mācīja? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.12.30 23:05:36
vilks
Es tā kā sliegtos domāt, ka ar cilvēkiem pašiem. Un nez vai viņi ko vairāk būtu sapratuši, ja svētdienas skolā augsto teoloģiju mācītu |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.12.31 00:08:09
Negāju es svētdienas skolā.Nesa man draudzene kaut kadas gramatas,tad tas lasīju..bet neatceros,ka tas butu atstājis kadu iespaidu uz mani.
|
Juris Saivars  |
# Labojis Juris Saivars: 2011.12.31 17:31:20
Ticības mācību mācījies neesmu – manā bērnībā/jaunībā mācīja «zinātnisko ateismu».
Mācu Ticības mācību 10-15 gadus veciem kidiem latviešu skolā – pusstundas nodarbība reizi nedēļā.
Priekšmeta Grundtheme – reliģija nav garlaicīga būšana.
Pašreiz mēģinu piestiķēt 100 vecai melnbaltai filmiņai – Dickens’s «Christmas Carol» ekranizācijai – titrus latviešu mēlē.
P.S. Ir tāda pasaka par vilku, kurš gribēja maizi ēst – un viņam ir gara saruna ar zemnieku par šo tēmu, kurā zemnieks viņam rūpīgi izklāsta maizes tapšanas darba seku – bet vilks pēc katra punkta prasa: „Vai tad būs maize?” Vai šī pasaka ir kaut kur internetā atrodama?
|
favola [78.84.132.130] |
# Iesūtīts: 2011.12.31 18:37:27
Juris Saivars
ir tāds portāls www.pasakas.lv
Bet tur laikam ilgi jālasa, līdz īsto atrod... |
Amēlija  |
# Iesūtīts: 2012.01.01 05:24:09
man atkal ir praktiskās dabas jautājums - kādā vecumā bērnu labāk sāk vest uz svētdienas skolu? |
sica. [84.237.190.150] |
# Iesūtīts: 2012.01.01 10:41:06
Amēlija
mūsējie iesaka 8 - 10 (atsevišķos gadījumos, ja bērns nāk no praktizējošas ģimenes, katru svētdienu apmeklē baznīcu uttt. un pats ir apķērīgs pieņem no 7 gadiem, bet pārsvarā ņem 8 - 10 gadus vecus)
es svētd. skolā neesmu gājusi. gāju katehēzi. 13 gados. Tā kā mums grupa bija no 7 gadiem līdz 50 + (40 cilvēku sastāvā), tad nekādi utji putji mums nebija. Diezgan nopietni gāja cauri visam 3 mēnešus 3 X nedēļā pa 2 stundām un nekāda atlaide. labs laiks bija. ielika diezgan labus pamatus, kas brīžam man traucē saprast modernos kristiešus |
Adonika  |
# Iesūtīts: 2012.01.01 12:19:27
Svētdienas skolā gāju periodiski bērnībā - virs desmit gadiem (vecuma). Pilnīgi neko no tā, ko tur mācīja, neatceros un atskatoties nemanu nedz ieguvumu, nedz zaudējumu no tā. Man tur uzdāvināja Bībeli, kura putēja plauktā līdz maniem 17, kad kļuvu ticīga - tas varētu būt vienīgais ieguvums. |
Pavasara Briinums  |
# Labojis Pavasara Briinums: 2012.01.01 12:28:51
padalīšos ar savu pieredzi:
astoņdesmito gadu beigās apmeklēju svētdienas skolu Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Kaut ko jau iemācīja, bet vai man ielēja ticību?
Tās nebija svētdienas skola. Pareizāk sakot, tā bija sagatavošana pirmajai komūnijai. Visam mūžam ar tām zināšanām nepietiktu. kaut kā viņi tur dalīja bērnus grupās, bija 2 pensionētas skolotājas un diak. G., bet tolaik gan vēl baznīcas dežurants vai strādnieks. Grupas bija, lai labāk izskaidrotu? vai padomju laika konspirācija. Es biju pie vienas no tām skolotājām pensionārēm.
Man likās interesanti, daudz ko biju manījis baznīcā, bet nebija nojausmas kas tas ir. tad man tur nedaudz vairāk apstāstīja. ne jau tur no nulles līdz kaut kādam super augstam līmenim...
`80 gadu beigas bija laiks, kad tie, kas paslepus gāja uz baznīcu pārstāja to slēpt daudzi iesāka iet uz baznīcu.
kā jau jūs zināt šī konkrētā draudze mani ir nokaitinājusi ar ķeršanu, lai es eju procesijā, bet tas jau ir cits stāsts un lūdzu nejaukt lietas kopā.
|
Amēlija |
# Iesūtīts: 2012.01.01 13:51:39
sica. [84.237.190.150]
aga, paldies. |
askets |
# Iesūtīts: 2012.01.01 15:50:37
Ticības mācības stundas pēc skolotājas ieteikuma, ja pareizi atceros, apmeklēju skolas pirmajās trīs klasēs. Skolotājas iebiedēšanas taktika ar mūžīgajām mokām, kas draudot visiem neticīgajiem, tajā vecumā uz mani bija atstājusi nopietnu iespaidu, kā rezultātā biju kļuvis pat ļoti ticīgs un ar lielām aizdomām un bažām skatījos uz neticīgajiem.
Tīri praktiska paliekoša lieta ir Bībeles Jaunā Derība zilos vākos, kuru man uzdāvināja. To arī vēlākos gados, rodoties šaubām par ticību, vairākkārt izlasīju, kas tikai palīdzēja pilnībā atbrīvoties no ticības, jo neatradu tur atbildes uz jautājumiem, kas radīja šaubas.
Šodien, raugoties uz tur mācīto, jāatzīmē, ka bez reliģiska rakstura muļķībām tur tika mācītas arī klasiskas ētikas pamācības (cienīt citus, nezagt, "nedarīt citiem to, kas pašam nepatīk" un tml.), kuras noteikti ir kaut kādā mērā palīdzējušas izkopt labus tikumus. Bet vienlaicīgi šai skarā izpaužas arī negatīva šādas ticības mācības ietekme. Bērniem, kuriem tiek mācīta ticība kopā ar ētiku, pēc tam rodas grūtības šīs lietas nošķirt, tb, šādiem cilvēkiem ir grūti pieņemt, ka labi cilvēki var būt nevien starp ticīgajiem, bet arī starp neticīgajiem. |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2012.01.02 10:37:27
askets Skolotājas iebiedēšanas taktika ar mūžīgajām mokām, kas draudot visiem neticīgajiem
Nu tad mūžībā varēsi pārliecināties, vai tavai skolotājai ir bijusi taisnība vai ne. Un mūžība nav aiz kalniem, iekļūsi kādā avārijā vai tevi traks suns sakodīs un tava finita la comedia. 
Aivars, reliģiska rakstura muļķībām - cik ilgi pat baznīcas portālā mums būs jāklausās visi šie bezdievju šmurguļi?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.01.02 10:43:38
Pater Henricus
Šai gadījumā askets ir piemērs šmurgulim, kas it kā pat ir ticības mācību redzējis un dzīvo ar ilūziju, ka kristīgā ticība šim ir noiets etaps, kaut pēc visa spriežot Kristu tā arī nav nekad sastapis |
vilks |
# Iesūtīts: 2012.01.02 10:48:45
Pater Henricus
Vispār es gribēju dzirdēt arī neticīgo viedokļus - jo nav noslēpums, ka pietiekami daudzi ir tādi arī pēc Svētdienas skolas/ticības mācības nodarbībām.
Aivars Pater Henricus
Un man nepatīk, ja manis iesāktā diskusijā cilvēki raksta rupjības. Ja neprotat pateikt pieklājīgi, nesakiet. Saprotu, ka ir cilvēki, kas ar to domājas sekojam Lutera pēdās, bet es priecātos, ja manā diskusijā no tā varētu izvairīties. |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2012.01.02 10:48:58
Aivars bet tā jau ir - ticības mācība, kā viss Dieva lietās, ir kā robežzīme, kas vienam par pestīšanu, bet otram par pazudināšanu.
Pārfrāzējot Pāvilu - citam vīraka smarža, bet citam trūdu smaka...( Lai gan "Bez tabu" vai "Tautas balss" , neatceros kuri tieši, ir ķērušies klāt arī vīrakam. )
Tāpēc jau arī ir diametrāli pretējas domas par to no tiem laikiem, kad ticības mācība bija pašsaprotama lieta.
vilks, Kopš kura laika vārds šmurgulis ir rupjš?  Priekš atkāpēja no ticības tas ir pat ļoti maigs apzīmējums.
Vai tu neesi par daudz aizrāvusies ar klasiskajām ētikas pamācībam t.i. gribi visiem iztapt un būt labiņa?
Bet tā ir viena lieta, kas man patīk pie Lutera - viņš nav tādas uzfrišinātas un "dikti pareizās" ( ar tādu mazu liekulības piesmaciņu ) kristietības vēstnesis.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.01.02 11:02:17
vilks
Par rupjībām nesapratu. Tu domā, ka asketa teksti ir mūsu troļļošana? |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.01.02 11:04:04
Kādam pazīstamam cilvēkam ir ļoti līdzīga pieredze kā asketam ar skolas ticības mācību. Rezultātā tas iedzina diezgan spēcīgu nepatiku pret ticības jautājumiem. Tomēr vēlāk cilvēks atgriezās pie ticības dzīves, mainot konfesiju. |
:: Pievienot komentāru
|
