atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību "Mazākais ļaunums" - elkdievība?
Aivars
Iesūtīts: 2011.09.16 09:13:09
Luters brīnišķīgi komentē 1. Bausli : Mums bus Dievu vairak par visu bities, milet
un uz Vinu palauties.

un
tikai sirds paļāvība un ticība nosaka, vai man ir Dievs vai elks.

Tad nu kas ir tas Dievs/ elks , no kā sagaidām visu labo un pie kā meklējam patvērumu visas grūtībās, tad kad nākotni saistām ar `mazākā ļaunuma` izvēli? Uz ko paļaujamies? Ko vairāk par visu bīstamies?

Kā `mazākā ļaunuma` izvēle saistās teiksim ar Jāņa 11: 47 Tad augstie priesteri un farizeji sasauca augstās tiesas sēdi un sacīja: "Ko mēs darīsim? Jo šis cilvēks dara daudz zīmju.
48 Ja mēs Viņu tā palaidīsim, visi sāks ticēt Viņam, un romieši nāks un atņems mums zemi un tautu."
49 Un viens starp viņiem, Kajafa, būdams tā gada augstais priesteris, sacīja viņiem: "Jūs neko nesaprotat
50 un neapsverat, ka mums ir labāk, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums, nekā kad visa tauta iet bojā."

DISKUSIJA TIKAI KRISTIEŠIEM
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2011.09.16 09:21:21
Vai Pilāta kompromiss ar patiesību arī nav `mazākais ļaunums`? Kad ir pieļaujams, ka `jā` nav gluži `jā` un `nē` nav gluži `nē`?
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2011.09.16 10:06:14
Pavisam nesen diskusijā par politiku ierakstīju, ka gribot negribot jāatbalsta mazākais ļaunums.

Bet tiešām, šī mazākā ļaunuma tēma jau labu laiku man uzdod jautājumu, uz kuru atbilde ir skaidra jau no paša termina - tā IR ļaunuma izvēle.

Un tomēr šai problemātikai ir vēl viena škautne, proti, kas tad ir tas ļaunums - vai tas, KO izvēlos, vai arī tas, KA izvēlos ar šādu uzstādījumu? Atbilde, domāju, ir tajā KĀ notiek izvēle. Jo tas, KO izvēlamies, parasti mums pašiem ir daudz apslēptāks nekā mūsu pašu motīvi (ja vien esam godīgi vismaz pret sevi).
Ja izvēle notiek ar apziņu, ka tiek operēts ar ļaunumu, tad kā minimums pašam sev tiek nodarīts šis ļaunums - faktiski ir notikusi padošanās tam.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.16 10:14:59
Mārtiņš , par to mazākā ļaunuma izvēli - , man šķiet, tas ir demagogu kultivēts stereotips, kuru var labi izmantot politikā,( kuru šie paši demagogi ar savu retoriku ir aptaisījuši par pēdējo ļaunumu un draņķību,) lai tomēr piedabūtu balsotājus doties pie urnām. Sak - visi ir ļaunie, bet es esmu mazāks ļaunumiņš...
Tāpēc arī neciešu žurnālistus kā sugu, jo šie tekstos sabiedrības norises sastrukturē tā, ka labu atrast jau ir daudz grūtāk.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.16 10:33:14
Pater Henricus
Vispār žurnālistu ziņās var izlasīt arī ko labu, ne tikai slikto. Šis mazākā ļaunuma princips slēpjas ne tika daudz informācijas pasniegšanā, cik tās interpretēšanā (lasīšanā). Jo mazākais ļaunums ir sekas attieksmei, ka viss ir slikti un nekā laba nav.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2011.09.16 10:48:39
Mārtiņš Var izlasīt.
Tomēr no rakstītā teksta uzsvariem lasītāja interpretācija ir atkarīga vairāk. Žurnaļjugas tagad ir mācītāji cilvēkiem un es neteiktu, ka tie labākie...
Aivars
# Iesūtīts: 2011.09.16 10:51:23
Mārtiņš
Tur jau laikam ir tas āķis, ka tā beigu beigās sanāk tāda ļaunuma nolikšana Dieva vietā domāšanā, kas kauj nost pašus. (Tas nav kā apsūdzība Tavas `grēksūdzes` sakarā , te domāju, ka mēs visi daudz kur esam jau izdresēti šajā paradigmā) Un tas jau neaprobežojas vienīgi ar politiku. Nāk prātā vēl treknajos gados kādas supermāmiņas sacītais, ka viņa būtu gatava, ja vajag iet zagt un slepkavot, tikai ne pieļaut, ka bērniem kas trūkst. Vai atkal dzirdētas frāzes abortu sakarā - `vai tad labāk būtu, ja tie bērni tiktu izmesti miskastēs`?
Cik kādreiz ir pierasts varbūt uz vienu otru grēku paskatīties kā uz `mazāko ļaunumu`, kas pieciešams, iepretī kādai alternatīvai. Cik paši no sevis savā dzīvē kādreiz ko neupurējam šādā veidā?
Kaut kā te pirms laiciņa ienāca prātā, cik radniecisks ir šis `mazākā ļaunuma` kults dēmonisko elku pielūgsmei, teiksim tajā pašā Indijā ar savu Kali, vai pie inkiem, u.c., kur pierasts noskurināties.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.16 10:59:06
Pater Henricus
Tomēr no rakstītā teksta uzsvariem lasītāja interpretācija ir atkarīga vairāk.

Nē, no gara, kam klausa lasītājs.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:00:51
Aivars tā jau ir - cilvēks maldās šurpu turpu
- no stingrās ētikas ar pērienu par nospertiem āboliem no kaimiņdārza ar obligāto atvasinājumu - tā darot nonāksi cietumā -
līdz "mazākā ļaunuma" principam...
Zini, bet ir svarīgi, ka tūkstošiem krītot pa manu labo roku un desmit tūkstošiem pa kreiso, mani tas neskar.
Aivars
# Labojis Aivars: 2011.09.16 11:03:55
Pater Henricus
91. Psalma sakarā, kā Tev šķiet, vai tas ir pofigisms un `mazākais ļaunums` - "štrunts par visu, ka tik savu ādu izglābju", vai tomēr ticība, kur Dievs ir alfa un omega - pirmais un pēdējais atskaites punkts, un kas Viņam tic, dzīvos, arī ja tas mirtu?
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:04:55
Mārtiņš Gars, kādā raksta rakstītājs nav mazāk svarīgs.

Nesen saistībā ar vēlēšanām palasījos vienu otru rakstu par politiskajiem konkurentiem - bildes, lai bija piemeklētas kā no "Policija meklē" drūmi ģīmji ar maisiņiem zem acīm.
Un teksti kā no padomju laiku denunciācijām.
Un kas interesanti, šo rakstīja gados jaunie žurnālisti - spalvas virtuozi, veciem, šķiet, kaut kāda ētika bija svarīgāka.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:07:08
Pater Henricus
- no stingrās ētikas ar pērienu par nospertiem āboliem no kaimiņdārza ar obligāto atvasinājumu - tā darot nonāksi cietumā -
līdz "mazākā ļaunuma" principam...


Zini, bet šo pāreju "no ... līdz ..." realizēja un pieļāva tieši šīs tevis nosauktās stingrās ētikas "absolventi".
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:07:35
Aivars nē, drīzāk man šķiet, ka ir svarīgi apzināties ka Dievs katru mīl ar savādāku mīlestību, nevis visus ar vienu.
Jo krīt tie tūkstoši un desmit tūkstoši un ir baile, ka nenonāc starp tiem.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:08:19
Mārtiņš Bet loģiski - cilvēkam ir raksturīgi krist no vienas galējības citā.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2011.09.16 11:09:24
Pater Henricus
drīzāk man šķiet, ka ir svarīgi apzināties ka Dievs katru mīl ar savādāku mīlestību, nevis visus ar vienu.

Kas tad tā par atziņu?

Bet loģiski - cilvēkam ir raksturīgi krist no vienas galējības citā.

Tātad - stingrā ētika nedarbojas?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.16 11:15:40
Mārtiņš Elementāri, tas ir šādā šķērsgriezumā - redzot, ka objektīvi pasaulē kādiem 6.miljardiem klājas sliktāk kā man, kaut kā neilgojos, lai Dievs mani mīlētu tādā pat mērā kā šos, proti, ka man klātos tik pat slikti...

Stingrā ētika ne vienmēr ir laba ētika.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:21:56
Pater Henricus
Par kādu dievu tu runā?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:29:47
Pater Henricus
redzot, ka objektīvi pasaulē kādiem 6.miljardiem klājas sliktāk kā man, kaut kā neilgojos, lai Dievs mani mīlētu tādā pat mērā kā šos, proti, ka man klātos tik pat slikti...
Te man nāk stāsts par nosalušo puisīti, kas lūdzas, kamēr kāds skeptiķis to redzot uzjautā: "Ja jau Dievs tevi tā mīl, kādēļ tad nav parūpējies, lai tu saņemtu kādu palīdzību. Vai Dievs nav tevi aizmirsis?" Un puisēns atbild: "Man šķiet, Dievs noteikti kādu sūtīja arī man palīgā, tikai tas varbūt aizmirsa"
Man liekas Tu tiešām zīmē bagātā vīra Dieva karikatūru, kas priecājas, ka Viņu Dievs noteikti mīl vairāk nekā Lācaru.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.16 11:44:09
Aivars , tu jau pats atbildi - viss nebeidzas ar nāvi...
Tomēr, nedomāju, ka Dieva mīlestība jāuztver tikai kā statiska lieta, bez nekādas dinamikas attiecībā uz indivīdiem. Priekš kam tad mums tas pats 91.psalms.
Ar teodiceju nevajag nodarboties vienpusīgi.
Kā tu domā, vai Dievs vairāk ir mīlējis tās tautas, kurām ir ļāvis uzklausīt Evaņģēliju, vai tās kuras ir nonākušas, piemēram, musulmanisma tumsā?
Varbūt evaņģēlija vēstneši un krusta karotāji aizmirsa padarīt savu līdz galam, lai muhamedāņu puisītim nebūtu jānosalst garīgā tumsā?
Īpaši, ņemot vērā, ka to pašu Muhamedu Dievs varēja aizslaucīt ar vienu elpas vilcienu.
Tāpēc, pateicies Dievam, ka Viņš tevi īpaši ir mīlējis, ka tu Viņa Dēlu esi sastapis. Daudz aicinātu, bet maz izredzētu.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.09.16 11:54:33
Pater Henricus
Nu, cik es zinu, joprojām ir evaņģēlija vēstneši, kas tiešām riskējot ar visu dodas muhamedāņu puisīšiem un meitenēm sludināt evaņģēliju, jo zina, ka Dievs viņus mīlējis tāpat kā šos puisīšus un meitiņas. Vai Tev tas nav zināms?

Bet vispār, šķiet, ka vai nu Tu sāc runāt par jaunu tēmu, vai arī zemapziņā risini `mazākā ļaunuma` problēmu saistībā ar kristieša pasivitāti sekošanā Kristum. Kurā virzienā Tu īsti esi domājis?
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2011.09.16 12:02:01
Aivars Vnk, ja jau reiz ir tie tūkstoši un desmit tūkstoši kas krīt visapkārt , tad bieži tas mazākais ļaunums varbūt nemaz nav ļaunums, bet gan labums? Jo kas (ja) vienam ļaunums, citam labums.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 114 , pavisam kopa bijuši: 36298