atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Turpinājums par Z.Stankeviča sprediķa apspriešanas izraisīto tēmu. Par saprašanos dažādu konfesiju kristiešu starpā.
Tēvs Indriķis
Iesūtīts: 2011.08.25 09:39:36
armilo man jau liekas, ka var palikt vēl kādu brīdi šī tēma, lai var izteikties arī vēlāk pienākušie.

Šī vismaz bija diskusija, kurā vērts iesaistīties, tās pārējās uzdzen žāvas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 .
AutorsZiņas teksts
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.26 16:11:48
Aivars
bet kāpēc tu neatbildi uz jautājumu pēc būtības? Ja jau Jēzus norāda, ka ir vismaz divas kristības, tad to ir vairāk nekā viena, vai ne tā?
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.26 16:13:14
Mārtiņš
ok, bet es jau runāju par jautājumu pēc būtības, pavisam par ko citu!
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.26 16:34:57
svētais
Tavu jautājumu detalizācija ir, atvaino, tik haotiska, ka grūti ir atbildēt pēc būtības. Vienubrīd tu pieķeries gramatiskajām formām, kad uz to atbild, tad būtība parādās citur utt.
Jāņa Kristītāja kristība un Jēzus kristība nav viens un tas pats. To gribēji dzirdēt? Jānis kristīja pirms Kristus teica "viss piepildīts", tikai pēc tam sākas kristīgā (krustā sistā un augšāmceltā Kristus vārdā) kristīšana - un tādā nozīmē mēs to darām šodien. Ja kļūdos, gan Aivars vai cits zinošāks par mani palabos.
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.26 16:40:00
Mārtiņš
gramatikas formas var apstiprināt un var neapstiprināt konteksta būtību pašu par sevi. to es tikai vēlos pateikt. taču tas, ka ir vairākas kristības, nevis viena vienīga kā teikts ef.4:5, to tu pats arīdzan atzini, jo ef.4:5 akcentē jeb izceļ šo vienu kristību starp citām. Tāpēc jau šī saruna.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.26 17:09:27
svētais
Gramatikas forma ir tas, kas vistiešākajā veidā pienes mums informāciju un piedalās konteksta veidošanā.

Ef.4:5 runā par kristīgo kristību, kas ir viena (kur vēl skaidrāk to var pateikt?), uz ko norādīja arī Jānis pats.
Viņš kristīja vēl pirms Jēzus sāka savu aktīvo darbību, var teikt (es tā saprotu), ka viņa kristība ietvēra VD kopsavilkumu un robežu - grēku nožēlu. Pestīšana nāk caur Kristu.
svētais
# Labojis svētais : 2011.08.26 17:25:54
Mārtiņš
Tad kāpēc Pēteris, atstāstot gadījumu ap.d.11:16, kur ļaudis dabūja Svēto Garu no ap.d.10:47, min Jēzus vārdus, ka viņi tiks kristīti ar Svēto Garu? Jo gadījumā ap.d.10:47-48 viņi taču saņēma jau kristību Jēzus vārdā. Kāpēc jāpiemin vēl viena kristība?

Ap. d. 10:47 "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?"

Ap. d. 10:48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.

Ap. d. 11:16 Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu.



Kāpēc Pēteris pavēl kristīt Jēzus vārdā cilvēkus ar ūdeni, ja pastāv un ir tikai viena kristība, bet pēc tam atsaucās uz Jēzus vārdu, ka Jēzus kristī ar Svēto Garu, tādējādi izdalot divas kristības?



svētais
# Iesūtīts: 2011.08.26 17:32:51
Mārtiņš
Kāpēc pie cilvēkiem, kas jau bija kristīti, tika sūtīts Pēteris un Jānis, lai tie saņemtu Svēto Garu? jau jau tas viss notiek vienā reizē un ir tikai viena kristība?

12 Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas.
13 Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās.
14 Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni,
15 kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu,
16 jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
17 Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.

Kāpēc Svētajam Garam jānāk pāri cilvēkiem īpašā veidā, ja jau to ietver šai vienā kristībā, bet kā tas ir šajā gadījumā? Šeit tās ir divas atsevišķas pieredzes.
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.26 17:34:57
Mārtiņš
Kāpēc ārējā zīme pie Svētā Gara saņemšanas ir cilvēku runāšana mēlēs? Kāpēc tas nenotiek pie kristības Jēzus Vārdā?

1 Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus,
2 viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir."
3 Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību."
4 Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum."
5 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.
7 Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.
svētais
# Labojis svētais : 2011.08.26 17:38:23
Mārtiņš
Kāpēc Svētā Gara izpausmi runāšanu mēlēs Pēteris nosauc par kristību Svētajā Garā? Kāpēc atsevišķi Pēteris kristī cilvēkus ar ūdeni pēc tā, kad viņš vēlāk nosauc šo Gara izpausmi runāšanu mēlēs par kristību Svētajā Garā, ko viņi bija jau saņēmuši pirms kristības ar ūdeni?

ap.d.10:44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.
45 Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem,
46 jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
47 "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?"
48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.

ap.d.11:15 Kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār tiem, tāpat kā sākumā pār mums.
16 Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu.
17 Ja nu Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas esam ticējuši Kungam Jēzum Kristum, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties?"
dafne
# Iesūtīts: 2011.08.26 17:55:54
svētais
vai tad ssitais jau netika vienreiz izrunaats
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.26 17:57:24
dafne
Mulders atkal pacēla šo jautājumu.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.26 18:02:34
svētais
Dievs mums nav devis uzdevumu atdarināt visus Jēzus un apustuļu ticības un sludināšanas dzīves notikumus.
Raksti satur notikumu izklāstu, gan norādījumus kā rīkoties. Mācies izšķirt.
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.26 18:04:34
Mārtiņš
Tev nav viņi jāatdarina. ieraugi , kas tur teikts par vairāku kristību esamību.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.08.26 18:33:03
Sv a juus ko feel Jaanja kristiibu piekopjat?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.26 18:43:04
svētais
Ko tu gribi, lai tev pastāsta? Es jau apstiprināju, ka bija Jāņa kristība, un ir Trīsvienīgā Dieva kristība.
Tie notikumi apustuļu laikā rāda kā kristīgā Baznīca veidojās, tur ir cilvēki, kas gan paši pieredzējuši Jēzu, tajā skaitā tādi, kas piedalījušies Viņa nodošanā un aplaudējuši Golgatas ceļā.
Pagaidām tu par varītēm gribi nopamatot kaut ko, ko es pat noformulēt nemāku, bet tev pašam vajadzētu atrast atbildi jeb saprast, ko nozīmē tevis piesauktā Ef.4:5.
Uldis
# Iesūtīts: 2011.08.26 18:47:01
Lietas būtība ir šāda: ja ir vārds baptisma, tad runa ir par kristību; ja ir vārds baptismos , tad runa ir par rituālo šķīstīšanos, ka m ar kristību ir maz sakara. Ebr. 6:2 tiek lietots dsk. ģen. baptismōn no vārda baptismos. Tādējādi ebr. 6:2 nav runa par kristību, bet par jūdu bauslības paradumiem, proti, rituālo šķīstīšanos. Tāpēc arī jaunajā JD tulkojumā nemaz nav pieminēts vārds kristība, bet gan šķīstīšanās. Bet, ja tādi eksegēti kā svētais būtu rūpīgi papētījuši tekstu un kontekstu, nemaz nebūtu jāapelē pie grieķu tekstiem un tulkojumiem.
Uldis
# Iesūtīts: 2011.08.26 18:51:36
svētais

Tev jāpalūdz grēku piedošana Jēzum, jāsaņem glābšana , taisnošana un miers tavai dvēselei. - vai tev nav jāsaņem grēku piedošana? Vai tu domā nokļūt Debesīs bez grēku piedošanas? Par tavu aplam Rakstu interpretāciju tev būs nopietna saruna ar Jēzu Kristu. Tāpēc pievienojies mums visiem, nožēlo grēkus, lai Kristus žēlastība nāktu arī pār tevi.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 23 , pavisam kopa bijuši: 13541