atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Turpinājums par Z.Stankeviča sprediķa apspriešanas izraisīto tēmu. Par saprašanos dažādu konfesiju kristiešu starpā.
Tēvs Indriķis
Iesūtīts: 2011.08.25 09:39:36
armilo man jau liekas, ka var palikt vēl kādu brīdi šī tēma, lai var izteikties arī vēlāk pienākušie.

Šī vismaz bija diskusija, kurā vērts iesaistīties, tās pārējās uzdzen žāvas.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.08.25 09:55:57
Manuprāt, tomēr der censties saprast tos, kas , kā armilo , cenšas izturēties pret Romas katoļu konfesijas marioloģijas īpatnībām ar empātiju.

Un , manupāt, ja cilvēks ir pārliecināts Evaņģēlija un Kristus atziņā, Jaunava Marija nekādu skādi tādam nevar nodarīt, drīzāk palīdzēt.
Tai pat laikā jāpieņem, ka Romas katoļi kādos marioloģijas aspektos varētu būt arī kļūdījušies, jo nav pietiekami plašas faktu un pierādījumu bāzes šai jautājumā..
Un tādēļ ir vērts maķenīt paplašināt skatīšanos uz savu un citu kristīgo ticību vispārības jeb katolicitātes virzienā, protestantiskā dedzībā nelaužot šķēpus par niekiem un neapbēdinot brāļus un māsas.
Ja ne savādāk, tad pieņemot zināšanai ka ir kristieši, kam Jaunava Marija nozīmē ko vairāk nekā citiem.
Un , otra puse varētu nesatraukties, ka ir kristieši, kam viņa nav tik nozīmīga.

Man pārdomas izraisa neizpratne, kāpēc ar garu aizlūgumu vērsties pie Jaunavas Marijas, lai viņa to nodod tālāk, ja var lūgšanā vērsties pa tiešo pie Debesu Tēva Jēzus caur Jēzu, kā Viņš pats to māca evaņģēlijos.
Manis pēc pēc katoļi varētu piebilst, lai Marija arī par šo aizlūdz.
Pizas katedrālē lasīju skaistu lūgšanu,
un tieši par iepriekšminēto biju neizpratnē.

Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.08.25 10:18:14
ŠMALDERĪTE , tā pirmā puse lielā mērā satraucas tāpēc, ka uztraucas par otrās puses dvēselītēm.
To es saku par tiem, kam rūp, nevis kas šaursirdībā noliek citus.

Ir taču fakts, ka tautas dievbijībā brīžam Marija un svētie spēlē pārmērīgu lomu uz Kristus rēķina, pat ja Rk teologi to spētu visai veiksmīgi sabalansēt pat tā ka nabaga Kristum ticīgie luturi saprot.

Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.25 10:37:39
Tēvs Indriķis
Negribēji vismaz izdomāt par tēmai normālu nosaukumu, par ko gribēji runāt?
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.25 12:14:36
Ir starpība kam tu lūdzies. nav tā, ka vari lūgties Marijai, un saņemt no Dieva. Tāpēc Jēzus saka, ka mums ir jālūdz Viņa Vārdā. Jo nav neviens cits starpnieks starp cilvēkiem un Dievu, kā vien Jēzus.

Jāņa 14:13 Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.

Jāņa 14:14 Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.


Jāņa 15:16 Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.


Jāņa 16:23 Tanī dienā jūs Mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā.

Jāņa 16:24 Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.

Jāņa 16:26 Tanī dienā jūs lūgsit Manā Vārdā, un Es nesaku, ka Es aizlūgšu Tēva priekšā par jums.

Un tā, ja mēs lūdzam kādu citu vai kāda cita vārdā, nav absolūti nekāda pamata tam un arīdzan nekāda apsolījuma, ka kaut ko saņemsim!

1. Tim. 2:5 Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus,


Cita lieta, ka Dieva bērni lūdz kaut ko nesakarīgu, nesaprotamu, kaut ko tādu, kas ir pēc kārībām. kaut ko tādu, kas viņiem var kaitēt. vai arīdzan kaut ko tādu, kas ir pieticīgs pārlieku. Tad nav tā, ka Tēvs viņus nesaprastu. Viņš saprot, tāpat kā maza bērna šlupstēšanu vecāki atšķir, bet svešie neatšķir ko vinš īsti grib vai lūdz.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.25 12:21:18
svētais
Nepavelcies. παλαιό ανόητος te atkal mēģina izprovocēt strīdu.
Acīmredzot cer, ka visi skries taisnoties. Gan jau šmalderiene pati šoreiz vecajam muļķim ieskaidros, ko domā, ka šo par lauku sieviņas titulu
armilo
# Labojis armilo: 2011.08.25 12:36:51
παλαιό ανόητος
" Vai tad tiešām kristiešu D-vs nespētu saprast, ka kad lauku sieviņa lūdz palīdzību Marijai, viņa patiesībā vēršas pie D-va?"

Dievs jau saprot, bet protestantu brāļiem iet smagāk ar saprašanu.

Esi sveicināta, Marija,
žēlastības pilnā,
Kungs ir ar Tevi;
Tu esi svētīta starp sievietēm,
un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus.
Svētā Marija, Dieva Māte,
lūdz par mums,
grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā.
Amen.

Ticīgā lauku katoliete ikdienas saka šo lūgšanu, kas iesākās ar eņģeļa sveicinājumu, un beidzās vēršanos pēc aizlūguma. Skaidri redzams, bet nē... pārbolītām acīm ir jābļauj ka laiku sieviņa pielūdz Mariju. Ja cilvēks neizšķir svēto aizlūgšanu no Dieva pielūgšanas, tad tāds nav uzskatāms par vērā ņemamu teologu. Man ir sajūta, ka luterāņi cieš no kaut kāda sena, vēsturiski pārspīlēta naida, kas laupa veselo saprātu attiecībā uz dievmātes godināšanu. Iespējams, ka Marija nav patiesais luterāņu naida iemesls pret katoļiem. Man šķiet, ka te būs vainojama kristīgās pasaules politika, proti, cīņa par varu. Taču tā ir tumšo viduslaiku palieka, un ir pienācis pēdējais laiks no tās atbrīvoties. Ir jāsāk uzmanīgāk ieklausīties vienam otrā, nevis atgremot par beisbola nūjām pārvērtušās teoloģiskās standarfrāzes.
Memekija
# Iesūtīts: 2011.08.25 12:43:41
Atveram taču tēmu- RKB pret KLB- un, aiziet, kašķis
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.25 12:45:31
Tāpat neviens cilvēks vai kaut kāds sevišķais svētais nevar aizlūgt par mums, kad tas jau ir nomiris. Jo cilvēkam ir paredzēts vienreiz mirt un pēc tam tiesa. Raksti vairākās vietās par to uzsver, ka tas nedarbojas.


Ebr. 9:27 Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa,

Ps. 88:6 Starp mirušiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kurus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas.

Ps. 115:17 Ne mirušie slavēs To Kungu, nedz tie, kas nogrimuši klusuma zemē.

Skaidri psalmos norādīts, ka mirušiem nav nekādas ietekmes uz Dievu.

Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.25 12:50:24
Memekija
Jā, es arī īsti nesaprotu, par ko ir šī tēma! Izskatās, ka Tu esi atradusi tās virsrakstu.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.08.25 12:58:35
armilo, Man ir sajūta, ka luterāņi cieš no kaut kāda sena, vēsturiski pārspīlēta naida, kas laupa veselo saprātu attiecībā uz dievmātes godināšanu. Iespējams, ka Marija nav patiesais luterāņu naida iemesls pret katoļiem. Man šķiet, ka te būs vainojama kristīgās pasaules politika, proti, cīņa par varu.

Nu nepārspīlē vis.
Kur tu redzi to seno un vēsturiski pārspīlēto luterāņu naidu pret katoļiem?
Es pats īstens luterānis un tas man netraucē ceļojumos pielūgt Dievu katoļu dievnamos.
Un netraucē man nedz Marija, nedz svētie. Vienmēr tur var atrast vietiņu, kur arī luterānim ceļos nomesties.
Bet Marija un svētie dod lūgšanai pienācīgo sabiedrību.
Spilgtākais piedzīvojums šai sakarā bija Romā pie 5.gs. Madonnas ar Bērnu svētbildes palūgties.
Tāda Dieva klātbūtne, kur ļaudis pusotru gadu tūkstoti lūgušies!
---
"Patiesi pienākas svētīgu teikt Tevi, Dievadzemdētāju, Mūžamsvētīgo un Visšķīsto un mūsu Dieva Māti. Mēs augsti teicam Tevi, īsteno Dievadzemdētāju, Kas esi cienījama augstāk par ķerubiemun slavējama daudz augstāk par serafiem, Kas jaunavībā Dieva Vārdu esi dzemdējusi." (PB lūgšana.)

Izlasām, pirmajā brīdī brrr, vaivaivai , bet ja iedziļināmies, kas tad te nav pēc Rakstiem, draugi ?

Svētais , Dievam visi ir dzīvi.
Atceries Mozu un Eliju kopā ar Jēzu apskaidrošanas kalnā. Augšāmcelšanās jau te laikā šķiet ka notiks tāltālā nezināmā nākotnē ( vai arī kā pie tiem fantastiem, kas to sola ik pa brīdim tuvākajā dekādē ), bet mūžības kategorijās Kristū aizmigušajiem tā jau notikusi.
Zin` kā, cilvēciņš iemieg un pamožas. Bet blakus esošajiem, kam pie tāda aizmigušā jāstāv, laiks velkas nebeidzami.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.25 12:59:26
svētais "Tāpat neviens cilvēks vai kaut kāds sevišķais svētais nevar aizlūgt par mums, kad tas jau ir nomiris."

Lūk, šī ir arī tēma, kas Rakstu gaismā ļauj mierīgi līdzās pastāvēt divām atziņām. Pēc maniem Rakstu kopsavilkumiem svētais ir dzīvs arī pēc miesas nāves. Pēc Taviem uzskatiem, kas tavuprāt izriet no Rakstiem, svētais ir miris līdz tiesai. Gudri būtu ļaut palikt katram savā atziņā, nevis uzspiest savu Rakstu interpretāciju par vienīgo autoritatīvo.
svētais
# Labojis svētais : 2011.08.25 13:05:18
armilo
svētais ir dzīvs, bet viņam nav ietekmes uz Dievu, lai aizlūgtu par citiem svētajiem uz zemes. Tāda precedenta rakstos nav, bet katrs jau mēs varam izdomāt ko vien vēlamies

9 Kad Viņš atdarīja piekto zīmogu, es redzēju zem altāra to dvēseles, kas nokauti Dieva vārda un liecības dēļ, kas bija viņiem.
10 Tad viņi brēca stiprā balsī, sacīdami: "Cik ilgi, svētais, patiesīgais Valdītāj, Tu netiesāsi un neatriebsi mūsu asinis pie tiem, kas dzīvo virs zemes?"
11 Un viņiem katram tika dotas baltas drēbes un sacīts, lai atdusas vēl īsu laiku, kamēr pilns būs darba biedru un viņu brāļu skaits, kas vēl tiks nokauti kā viņi paši.

Mat. 22:32 Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs."

Dievs ir dzīvu svēto Dievs. Bet tiem nav ietekmes ar lūgšanu palīdzību uz Dievu. nav Bibelē neviena piemŗa tam. , tieši otrādi psalmos Svētajā Garā norādīts pretējais.

Bet par to, ka svētie dzīvi, tas ir skaidrs. To pats Jēzus apliecina un Raksti daudzās vietās.

Jāņa 8:51 Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam!"


Mat. 27:52 un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.

Mat. 27:53 Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.25 13:07:31
Tēvs Indriķis "Kur tu redzi to seno un vēsturiski pārspīlēto luterāņu naidu pret katoļiem?"

Tālaika visduslaiku biznesmenis bija cemmīgs uz Luteru, ka tas norāva antikristīgajam pāvestam biznesu. Tam sekoja abpusēja anatēma. Un šīs anatēmas sekas tiek par pilnu rubli atgremotas līdz šai baltai dienai. vai nebūtu tā kā laiks izbeigt šo puiciskumu??

"Izlasām, pirmajā brīdī brrr, vaivaivai , bet ja iedziļināmies, kas tad te nav pēc Rakstiem, draugi ?"

par to jau te ņemos, ka sens aizvainojums traucē iedziļināties un ieraudzīt, ka otrā pusē arī ir patiesi dievabērni, lai ar atšķirīgiem dievbijības akcentiem, tomēr pilnvērtīgi un līdzvērtīgi Kristus sekotāji un mācekļi.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.25 13:11:56
svētais
"Tāda precedenta rakstos nav"

Varu Tev teikt tikai vienu. Mācies Rakstus. Ir derīgi iegūt pilnu akadēmisko izglītību, lai kaut cik sāktu orientēties Rakstu ekseģēzē. Un iesaku savus apgalvojumus ievadīt ar frāzi, man tā šķiet, vai tā es to saprotu.
dafne
# Iesūtīts: 2011.08.25 13:12:02
armilo
viena lieta ir ka lajs tur izvelas par labu kadai atzinjai..cita lieta ir macitajs..jo vins baro ari ticiibaa vaajos,tie kuri ljoti viegli var paariet paari tajai robezzai...tas ir tas,kas mani personigi uztrauc...vai nu sludina skaidru Evangeliju ta lai saprot visi..vai nesludina labak vispaar(tas nav konkreti uz tevi temets,izsaku tikai savas ssaubas)
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.08.25 13:15:54
armilo, es ar to saku - lai atceļ Lutera ekskomunikāciju.
Un garīgajā dimensijā daudz kas pārmainīsies uz labo pusi.
Obida rassasjotsja.

Luters jau arī īsti cemmīgs palika pēc tās, kā tā laika pāvestības patvaļas augstākā punkta.
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.25 13:16:17
armilo
es labprāt uzklausītu tevi brāli un tavu mīlestības pilno pamācību par šo jautājumu, bet esmu vienkāršs cilvēks un studēju rakstus kā māku. bet palīdzi man saprast un atrast to raksots ko es neredzu?
dafne
# Iesūtīts: 2011.08.25 13:21:36
svētais
nevar jau Rakstos atrast to,kas tur nav
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.08.25 13:22:20
svētais , kā tad tu to pa tiešo Rakstos varētu redzēt, ja tie svētie, ko tagad godinām ( un kuru aizlūgumus Dieva priekšā daži kristieši meklē), pie Rakstu tapšanas vēl bija šai saulē un paši roku pielika to rakstīšanai.
Un jebkurā gadījumā tā nav doktrīna, no kā būtu atkarīga mūsu pestīšana.
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.25 13:32:50
Tēvs Indriķis
Es neredzu Rakstos, ka kādu mirušo svēto kāds lūdz aizlūgt. Redzu to, ja kāds grib kādu svēto ( pat Dieva eņģeli) godināt, tad tāds aizliedz to darīt. bet es piekrītu tam, ka tā nav doktrīna no kuras būtu atkarīga mūsu pestīšana.

Atkl. 19:10 Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: "Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!" Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.


Atkl. 22:8 Es, Jānis, to visu dzirdēju un redzēju. Un, kad es to dzirdēju un redzēju, es kritu pie kājām eņģelim, kas man to rādīja, un gribēju viņu pielūgt.

Atkl. 22:9 Bet viņš man saka: "Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu, kā tavi brāļi pravieši un visi tie, kas tur šīs grāmatas vārdus. Pielūdz Dievu!"
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 62 , pavisam kopa bijuši: 13649