atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Arhib.-metr. Z. Stankeviča sprediķis Aglonā 15.aug.
Raimonds
Iesūtīts: 2011.08.16 18:20:24
Kristieši parasti seko līdzi, kas notiek pašmājās vai pie citiem. Katoļiem tādi svētki ir 15.augusts Aglonā. "Sprediķis." Jūsu pārdomas! (Tēma kristiešiem!)
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 17 . 18 . >>
AutorsZiņas teksts
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.16 23:41:34
Arhibīskapa svētku uzrunas centrālo tēmu saskatu aicinājumā Šodien sastapt Kristu . Ir skaidri norādīts, ka Kristu var sastapt Dieva Vārdā un Baznīcas sakramentos. Kā jau Raimonds pareizi norādīja, ka Marijas debesīs uzņemšana nav centrālie Romas katoļu svētki, bet ir loģiski izrietoši no Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās svētkiem.

Kā mēs varam šodien sastapt Kristu? Jēzus saka: „Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts." Tātad pirmais nosacījums, lai Viņa spēks sāktu darboties mūsos, tā ir ticība, kas nāk no Dieva Vārda klausīšanās, pēc tam kristība, kas mūs īpašā veidā vieno ar krustā sisto un augšāmcelto Kristu. Pēc tam seko pārējie garīgās dzīves elementi - lūgšana, līdzdalība liturģijā un žēlsirdības darbi. Iesākumam tie, kuri varbūt to vēl savā dzīvē nav izdarījuši vai ir izdarījuši, bet ir kaut kur nomaldījušies, vēlas sastapt Kristu, var jau šobrīd pateikt kopā ar mani teikt šos vārdus: „Kungs Jēzu, piedod man manus grēkus, ienāc manā sirdī un pārveido manu dzīvi! Es ticu, ka Tu esi dzīvs un augšāmcēlies un Tev ir spēks uzmodināt mani no garīgās remdenības."
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.08.17 00:23:04
armilo
Neliela, bet ļoti būtiska nianse, ko zem šī loģiski izrietoša no Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās svētkiem saprotam un ietilpinām? Pateikt, ka 15.augusts nav galvenie svētki ir viens, bet pateikt, ka tie ir loģiski izrietoši no Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās svētkiem var būt jau pilnīgi cits teoloģisks uzsvars.
Interesanta, bet polemiku rosinoša pieeja, vienlaikus pasakot divus apgalvojumus.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2011.08.17 01:08:24
armilo
Marijas debesīs uzņemšana nav centrālie Romas katoļu svētki, bet ir loģiski izrietoši no Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās svētkiem

Nekas tāds loģiski neizriet.
Papucs
# Labojis Papucs: 2011.08.17 06:59:27
Mārtiņš
Zināma loģika ir gan.
Tīri tehniski no dogmas par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu izriet, ka viņa arī bez Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās (bez Kristus Upura) varētu tikt uzņemta Debesīs (tur gan ir jāņem vērā dažas laikā reversas nianses, piemēram, ka viņas dzimšanas dziļākā jēga vispār ir Kristus un Viņa Upuris).
Taču nepārprotama Bībeliska (gan VD, gan JD) un vispārcilvēciska (ņemot vērā Dieva līdzību mūsu radīšanā) loģika ir faktā, ka Jēzus pēc savas misijas (dzimšana, nāve un augšāmcelšanās) kā pirmo lielāko godu izrāda savai Mātei un uzņem Mariju Debesīs.
Attiecīgi tālāk seko viņas kronēšana par Debesu un Zemes Karalieni.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.17 10:00:03
Papucs
Evaņģēliji mums skaidri vēstī, kā Jēzus, karādamies pie krusta, izpildīja savu dēla pienākumu pret savu māti.
Bet vispār, es negribu te iespringt šīs tēmas iztirzāšanā, sanāks ļoti gari, jo piedomājumu, lai tie it kā iekļautos Bībeles vēstī, ir daudz, t.sk. arī sprediķis uz tiem atsaucas.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.17 10:03:22
Raimonds
Ja godīgi, tālākais aiz tās rindkopas gan liek uztvert to kā paziņojumu, ka tie tomēr ir centrālie necentrālie svētki
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.17 10:10:19
Uldis
Nu šoreiz te neredz JP tik raksturīgo homoseksuaļisma piesaukšanu vietā un nevietā. Parādās tomēr atgādinājums par par Kristus dzimšanu un Augšāmcelšanos kā galveno notikumu. Tāpat arī tomēr Kristība izcelta pār citiem `sakramentiem`.
Bet nu Marianisms laikam poļu katolicismā ir nomācošs, un neizbēgami ieņem ļoti centrālu vietu arī Z.S. domāšanā.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.08.17 11:38:29
Aivars
Ad Iesum per Mariam! Ar to droši vien (poļu katolicismam raksturīgajā dievbijībā) jārēķinās nākamai paaudzei un t.sk.piesaukto jauno intelektuālismu un līdz šim tik lolotais ekumenisms. Nekas jau nav akmenī iecirsts, bet tā šobrīd izskatās.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.17 13:16:47
Raimonds, Mārtiņš


„Nekas tāds loģiski neizriet.”

Mana loģika ir sekojoša. Lielākie Baznīcas svētki ir Kristus dzimšana un augšāmcelšanās, un otrie lielākie svētki, kas loģiski izriet no pirmajiem ir Baznīcas, kā visu atpestīto augšāmcelšanās. Loģiski vai ne? Vispirms pats Kristus, pēc tam visi cilvēki. 15. augusta svētki svin šos otros svētkus – visu ticīgo atpestīšanu, kuru simboliski ieskauj Marijas persona. Svētki tiek svinēti, jo pamatoti tiek ticēts, ka viņa ir uzņemta debesīs (kur gan citur). Kurš to uzdrošināsies noliegt?! Romas katoļiem Marija ir Baznīcas simbols. Pāvests saka, ka pasauli novēl Marijai, ar to luterāņi droši drīkst saprast pasaules novēlēšanu Baznīcai. Kādēļ šāda simbolika? Jau pieminētā Atklāsmes grāmatas saulē tērptā sieviete ir tradicionāli saprasta kā Kristus līgava, jeb kristīgā Baznīca. Katoļiem tradicionāli ir labpaticis Baznīcu personoficēt Marijas tēlā, kamēr luterāņiem baznīca ir visu atpestīto kopums. Neredzu šeit nekādas pretrunas, tikai dažādu kristīgo tradīciju saliktus dažādus akcentus, kas runā par vienu un to pašu, par Sievu un Sievas Dzimumu, kurš sadragās čūskai galvu. Tātad 15. augustā Aglonā, Baznīca svina pirmā atpestīta cilvēka debesīs uzņemšanu. Tā es to saprotu, un patiesi priecājos kopā ar visu Baznīcu par šo notikumu, kas sagaida arī mani un Tevi.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.17 13:35:52
armilo
Tātad 15. augustā Aglonā, Baznīca svina pirmā atpestīta cilvēka debesīs uzņemšanu
Nu nez, nez.
Kāpēc gan Marija būtu pirmais atpestītais cilvēks un pirmā debesīs uzņemtā?
Apustuļu darbi 7:55 Bet viņš, Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas
56 un sacīja: "Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas."

Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.17 13:49:40
armilo
Ar to pestīto cilvēku secību tajā loģikā ir problēmas.

Lūk. 23:43 Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē."

Bet es zinu, ka RKB uz šo iebildi ir atbilde, kas diemžēl ir tikpat "loģiska". Un tā tā ķēdīte turpinās tik gara, ka metropolīts laikam ne velti nerunā par ticības vienkāršību.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.08.17 18:59:13
armilo
Pēc būtības tā (ko raksti pēdējā komentā) ir Romas katoļu Baznīcas mācība. Ar to arī kaut vai Latvijas luterāņi atšķiras no Latvijas Romas katoļiem. Tāpēc - tas gan ir loģiski , ka vienā brīdī vairs īsti nevari saprast luterāņus, jo gribot vai negribot, adiaforie jautājumi sāk kļūt fundamentāli. Jo tās ir atšķirīgas teoloģijas, arī paši lielākie teologi ir aplauzušies, vai, nu, vai.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.17 22:08:16
Raimonds

zini brāl, kas ir atšķirīgas teoloģijas? tās ir tikai divas: vai nu Dieva, vai nu sātana. Un tagad pasaki, kurā tu ierindo Romas baznīcu? Tikai neaplauzies, lielais teolog
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.17 22:47:15
armilo
Nestreb karstu! Vai esi drošs, ka Tevi nav savaldzinājis kaut kas no pēdējās Tevis minētās?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.17 22:47:45
Trilobīte
Ko jūs ar to gribējāt teikt īsti?
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.17 22:52:09
Aivars, Mārtiņš
"Kāpēc gan Marija būtu pirmais atpestītais cilvēks un pirmā debesīs uzņemtā? " "Ar to pestīto cilvēku secību tajā loģikā ir problēmas."

Tapēc ka Marija pirmā sastapa Kristu, un pirmā bija viena miesa ar Pestītāju. Marija piedzīvoja pestīšanu brīdī, kad ieņēma Kristu. Stefans un noziedznieks pie krusta pestīšanu saņēma 33 gadus vēlāk.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.17 22:55:02
Aivars

Karstu strēbj tie, kas mētājās ar vai, nu vainu teorijām. Tad nu es attiecīgi polemizēju atpakaļ. Pavaicāšu arī Tev: vai Romas baznīcā ir pestīšana? Ja ir, tad aplauziens tomēr būs ap adiaforu nevis fundamentu. Tā lūk.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.17 23:05:19
armilo
A tu pameditē par šādām Rakstu vietām, kā Marka 3:21 Un, kad Viņa piederīgie to dzirdēja, tad tie izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: "Viņš ir bez prāta."
22 Un tie rakstu mācītāji, kas bija nākuši no Jeruzālemes, sacīja: "Viņam ir Belcebuls, un Viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību."
23 Un, tos pieaicinājis, Viņš tiem sacīja līdzībās: "Kā var sātans sātanu izdzīt?
24 Un, ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
25 Un, ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt.
26 Ja nu sātans cēlies pret sevi un ar sevi sanīdies, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt.
27 Bet neviens nevar, stipra vīra namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs.
28 Patiesi Es jums saku: visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, arī zaimi, ar ko tie Dievu zaimo.
29 Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību."
30 Jo tie sacīja: "Viņam ir nešķīsts gars."
31 Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie Viņa sūtīja un Viņu sauca.
32 Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē."
33 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Kas ir Mana māte un Mani brāļi?"
34 Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: "Redzi - Mana māte un Mani brāļi.
35 Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte."

padomā par citām..
padomā, kāpēc ir tā, ka Jēzus māte Marija un radiņi neko neiebilst Lūkas aprakstītajā incidentā Nācaretē, un kāpēc vispār viņa parādās evaņģēlijos tikai jau pie Jēzus Krusta? Un beigu beigās.. kāpēc Jēzu apglabā svešinieki, bez Marijas un tuvinieku piedalīšanās?
Iespējams, pretēji romas salkanajiem nostāstiem, patiesībai vairāk atbilst versija, ka arī Jēzus māte Marija, līdzīgi kā brālis Jēkabs nebūt nebija tādi absolūti ticības pirmrindnieki, kā daži iztēlojas

Bet ja tu ej uz polemizēšanu, atfutbolēšu Tev atpakaļ - vai Romas teoloģijā ir maldi?
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.17 23:12:16
Aivars
"vai Romas teoloģijā ir maldi?"

nē, nav. tas ko Tu sauc par maldiem, es saucu par atšķirīgu tradīciju
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.17 23:14:41
armilo
mjā.. no comments
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 17 . 18 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 37 , pavisam kopa bijuši: 7205