atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību par ticību
Gnostiķis
Iesūtīts: 2011.07.28 22:49:48
kas nosaka Jūsu ticību?
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Gnostiķis
# Labojis Gnostiķis: 2011.07.28 22:53:15
Esmu sapratis, ka ticība ir kaut kas dziļāks par tikai racionālu pārliecību prāta līmenī, piemēram, tas, ka , lasot Bībeli, sajūti tādu dvēselisku mieru, šaubas pazūd u.t.t. Kā Jūs definētu ticību? Manuprāt, ticība tik tiešām ir dāvana no augšas, neracionāla un neizskaidrojama prāta līmenī, bet gan kaut kas iekšējs, kam pat reizēm nemaz nevajag pamatojuma
Aivars
# Iesūtīts: 2011.07.28 22:58:20
Gnostiķis
Kristus saka, ka tas ir Dieva darbs, ka tu tici, Pāvils apliecina, ka nevar sacīt Kristus ir KUNGS (JHWH), kā vien Sv. Garā.
Tā jau laikam tas ir, ka tad, kad aiz Sv. Rakstu vārdiem atklājam, ka tiešām tas ir Dievs, kas runā uz mums, sākam arī bikli Viņam uzticēties, Viņa Garu piedzīvojuši.
muga34
# Labojis muga34: 2011.07.28 23:41:48
Nedomāju ka ticība ir Dieva dāvana vai kas tamlīdzīgs - tad jau sanāk ka ticība ir izredzēto padarīšana... davana ir grēku izpirkšana, žēlastība u.t.t. bet ticībai jānāk no tevis paša - arī kad Kristus dziedināja Viņš teica lai tev notiek pēc tavas ticības... domāju ka ticība ir tas sturakmens kas no mums tiek prasīts lai saņemtu Dieva mīlestību...

Gnostiķis ja tu man prasi kas nosaka manu ticību vai kas ir tas kas man liek ticēt - godīgi sakot grūti pateikt - drošivien vislielākā mērā tā unikalitāte kādā Dievs atklājas, tas cerības, risinājumu un skaidrības kopums ko tajā // Dieva atklāsmē // redzu... - un no otras puses - stihiju, tumsas un haosa absurdums...
vilks
# Labojis vilks: 2011.07.28 23:57:18
Njā, absolūtajiem racionālistiem/ legālistiem doma par ticību kā Dieva dāvanu nevienos laikos nav patikusi. Lai gan jūdaisms un islams ir vēl racionālāki, tiem arī neder doma par citām Dieva dāvanām kā piedošana, ko arī saņem bez nopelniem.

Kā es saprotu Bībeli un kā esmu piedzīvojusi arī savā dzīvē, ticība ir gan Dieva dāvana. Bez sastapšanās ar Dievu, bez Viņa žēlastības saņemšanas ne īsti Bībeli var saprast (tur visu laiku rādās tikai pretrunas vai arī vispār nekas nav skaidrs), nedz var ticēt. Bet Dievs, kā ir novērots, dāvina ticību visiem, kas pēc tās ilgojas.

Man ticība ir tā, kas savieno kopā un dara saprotamu Bībelē lasīto un dzīvē piedzīvoto.
armilo
# Iesūtīts: 2011.07.29 00:12:14
Gnostiķis
"kas nosaka Jūsu ticību?"

Tas Kurš IR
Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2011.07.29 00:31:30
Dievs, kā ir novērots, dāvina ticību visiem, kas pēc tās ilgojas.

Piekrītu no savas un citu pieredzes.
Tikai tām jābūt patiesām ilgām, nevis augstprātīgai ziņkārei, kā mēs te novērojam pie dažiem ateistiem.
Viņi gan gribētu ar dievu iepazīties - kā līdzīgs ar līdzīgu - uz viņu uzstādītajiem noteikumiem, lai cik tas mums neliktos smieklīgi.

Es šeit neaicinu ateistus uzsākt jau simtreiz izrunāto un aizbērt tēmu. Cik saprotu, tad Gnostiķis to jautā tiem, kam ticība ir. Kam nav, laikam būtu pieklājīgi šoreiz paklusēt.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.07.29 00:40:12
Vienkārši balss
Vai ir tā, ka Dievs gaida vispirms uz `patiesām ilgām`?
Diez vai reāli, t.sk. topošā apustuļa Saula piemērs to apstiprina.
Cita lieta, ka, ja Dievu pasūta reizi no reizes, cilvēks vairs pats nebūs gatavs noticēt, ka Dievs viņu nopietni uztvers. Bet brinumi gadās.
Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2011.07.29 00:43:15
Aivars
Kāpēc tev liekas, ka Saulam nebija dedzīgu ilgu perfekti kalpot tam Dievam, kādā veidā nu viņš Dieva gribu tobrīd izprata?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.07.29 00:47:34
Vienkārši balss
Es vairāk ieklausos Jēzus līdzībā par diviem junioriem, kur šķiet, ne jau nu sīča `labošanās` to parādi diriģē, bet Tēva mīlestība
Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2011.07.29 00:52:54
Aivars
Tēva mīlestība manifestējas tajā brīdī, kad sīcis atgriežas, un ne agrāk. Tēvs nepošas un nedodas uz svešo zemi meklēt sīci, kurš apzināti un bezkaunīgi izvēlējies pagriezt muguru tēvam.
Gnostiķis
# Iesūtīts: 2011.07.29 00:53:15
Man pēdējā laikā ticība ir ļoti izšaubāma, par cik ļoti nesen esmu pievērsies Kristum un visu mēģinu pamatot ar prātu un racionāliem argumentiem un tad es saprotu, ka dažādi citi racionāli argumenti apgāž manus racionālos argumentus un tad man rodas bažas, šaubas un nemiers...bet kaut kur dziļumos tik tiešām ir tāda kā ticības sēkla, graudiņš, kurā valda miers un zināšana, kaut nu varētu tā augt augumā..
Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2011.07.29 01:03:05
Gnostiķis
Tas jau ir tas brīnišķīgais - šis pamats, šis miers tev sirds dziļumā!
Neļauj to ceļmalas putniem apēst, ļaudīm sabradāt, karstumam izkaltēt!
Rasini to ar Dieva vārdu, laid saknes dziļumā ar lūgšanu, lasi vērtīgas kristīgas grāmatas - tādu tagad arī latviski ir daudz un ļoti interesantas, pat aizraujošas!
Ej kādā labā, stabilā draudzē, ej dziļumā, pie nobriedušiem kristiešiem.

Vienam otram jaunam kristietim, kurš savas jaunās intereses vadīts, ir devies studēt teoloģiju Eiropas akadēmiskajās augstskolās, mūsdienu liberālā teoloģija ir tik smagi apskādējusi viņu vēl lāgā izaugt nepaguvušo ticības asniņu, ka man reizēm ar skumjām jādomā, kā viņi, šie teologi, stāvēs Dieva priekšā, kad visā pilnībā aptvers savus nodarītos postījumus...
Ja gribi manus privātos ieteikumus, varu aizsūtīt uz tavu foruma e-pastu.
muga34
# Labojis muga34: 2011.07.29 02:08:16
Habakuka grāmata 2: 4 ... taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ. – savas ticības dēļ ne Dieva...

Mateja evaņģēlijs 8: 10 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. – Israēls ir Dieva izredzētā tauta un tomēr Viņš tai nedod pietiekoši ticību???

Mateja evaņģēlijs 9: 2 Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti." – Jēzus redzēja viņu ticību un nevis Dieva vai to cik nu Dievs atvēlējis... domāju šeit skaidri ir pateikts ka ticība ir atkarīga no katra paša...

Mateja evaņģēlijs 9: 22 Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: "Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi."

Mateja evaņģēlijs 9: 29 Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības ." – citiem vārdiem nevis lai jums notiek pēc tā ko Dievs dod bet pēc tā kas jums ir...

Mateja evaņģēlijs 14: 31 Un, tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: " Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies? " – Jēzus nekliedz uz Dievu ka tas nav apveltījis Pēteri ar ticību bet gan uz pašu Pēteri...

Mateja evaņģēlijs 15: 28 Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: "Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi. "

Mateja evaņģēlijs 17 :19 Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?" 20 Bet Jēzus tiem saka: " Jūsu mazticības dēļ ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš , tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. – nevis ja jums Dievs būtu devis...

Mateja evaņģēlijs 21 :21 Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: "Patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad jūs teiksit šim kalnam: celies un meties jūrā, - tad tas notiks. 22 Un visu, ko jūs ticībā // nevis Dieva žēlastībā // lūgsit, to jūs dabūsit."

Mateja evaņģēlijs 23: 23 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību . Šo jums bija darīt un to neatstāt. – skaidri pateikts ka tas jādara rakstu mācītājiem // cilvēkiem // ne Dievam, jo ja tas būt bijis atkarīgs no Dieva Viņš to būtu paveicis... bet viņi to atstāja tiesu, žēlastību un ticību...

... tas ir tikai no Mateja... Ja piedošana ir atkarīga no ticības un piedošana ir Dievam - nodota Kristum, un ticība Dievam tad domāju Dievs glābtu mūs visus i brīvo gribu nevajadzētu - iešķeltu katram cik vajag un lieta darīta... - ... nē es domāju ka ---> musu ticībā notiek tā mūsu un Dieva pirmā sadarbība un tad Dievs sper soli pretim un apsedz mūs ar Gara spārniem...

Gnostiķis - Rušini to ar Dieva vārdu, laid saknes dziļumā ar lūgšanu, - un laisti ar ticības, mīlestības darbiem...
Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2011.07.29 02:19:00
muga34
Lai TEV notiek pēc tavas ticības.
Un tomēr ticība Dievam nav pašam uzražojama - tā ir iegūstama, tikai paļaujoties un uzticoties Dievam.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.07.29 10:01:36
Vienkārši balss
Tēva mīlestība manifestējas tajā brīdī, kad sīcis atgriežas, un ne agrāk
Ūja! Greizāk šo absolūti evaņģēlisko līdzību izprast vairs nevar. Palūdz, lai tev kāds pazīstams eksagēts to izskaidro!
dafne
# Labojis dafne: 2011.07.29 10:11:11
vai ticiba nebij taa,kas nak no Dieva Varda sludinasanas..pareizak,uzklausisanas?cik Bibele ir tie piemeri,tad kaut ka pac neviens neieticeja,tika pasludinats Dieva Vards un cilveks ieticeeja..tad tapa kristits..Un ja jau cilveks tic,tad jau tas ir Dieva darbs.Ari tie,kuri devas klausities Jezus vardos,tacu ieprieks bija dzirdejusi par gaidamo Glabeju...
Aivars
# Iesūtīts: 2011.07.29 10:20:25
dafne
Nu ja ka!
dafne
# Labojis dafne: 2011.07.29 10:43:25
ja man jadefine sva ticiba...tad noteikti ta ir kas augstaks par manu pratu un saprasanu..pie tam ,ari tas miers,kas nak lidzi smagos dzives mirkljos,mani ar katru dienu arvien vairak parsteidz
vilks
# Iesūtīts: 2011.07.29 10:53:34
Aivars
vispār jau es pirmā rakstīju par patiesajām ilgām.

Man liekas, ka Dievs nesēž un nemēra cilvēka ilgu patiesumu. Drīzāk patiesās ilgas ir zīme, ka Dievs jau darbojas cilvēka sirdī. Tomēr, ja nav šādu ilgu un drīzāk ir pilnīga vienaldzība un/vai noraidoša attieksme, tad ticību saņemt ir daudz grūtāk, ja ne neiespējami. Ilgas palīdz cilvēkam `atvērt rokas` ticības saņemšanai.

Kāpēc es teicu, ka ticību saņem ikviens, kas patiešām pēc tās ilgojas? Tāpēc, ka svarīgi neatmest ar roku vēlmei iepazīt Dievu, arī ja liekas, ka `tam nu gan es noteikti nemūžam nespēšu noticēt`. Ja šī vēlme/ilgas ir parādījusies, vajag tai ļauties. Galu galā - šī ļaušanās arī ir sava veida jāvārds Dievam un atļauja Viņam darboties savā dzīvē.

Bet to līdzību jau nu Aivars pats arī varētu izskaidrot, ne tikai sūtīt pie citiem. Jo reāli jau dēls šai līdzībā saskaras ar tēva piedošanu un mīlestību tikai tad, kad jau ir atnācis saredzamības attālumā no mājām, tiesa, tēvs viņam ir piedevis un gatavs visu dot vēl pirms dēlam ir izdevies tēvu informēt par saviem nodomiem - vai viņš ir atnācis lūgt piedošanu vai arī lepni pieprasīt uzturnaudu.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2011.07.29 11:06:19
Ja es pareizi saprotu, par kuru līdzību ir runa, tad tēva mīlestība jau izpaudās tad, kad dēli dalīja tēva mantu viņam vēl dzīvam esot, un tēvs viņiem tā kārtīgi nesadeva pa ausīm. T.i., dēli viņa mantu faktiski (pēc rīcības) vērtēja augstāk par pašu tēvu, un, tēlaini sakot, tikpat kā apraka vēl dzīvu esot.

Un arī noslēgums liecina, ka tēva mīlestība ir nepārtraukta, tai nav īpašas pīķveidīgas manifestācijas, bet gan grēcīgie ļaudis kādas ārēji redzamās izpausmes vienādo ar tēva mīlestību.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 196 , pavisam kopa bijuši: 7364