atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Dieva Dēls = ?
Aivars
Iesūtīts: 2011.02.04 20:51:19
http://www.christianitytoday.com/ct/2011/february/soncrescent.html
īsumā... stāsts par to, kā no tā, kas kādam Evaņģēlijā šķiet skandalozs, izvairīties, bet vai caur to netiek pazaudēts kas būtisks Evaņģēlijā

Proti, Korānā (At-Tawba 9:30) teikts, ka Dievs nolād ikvienu, kas Jēzu sauc par ibnullâh (Dieva Dēls), un šī frāze musulmaņu kultūras ietekmētiem ļaudīm skanot kā nelaimes piesaukšana, kas liek mukt, kā arī iztēloties, ka kristieši sludina, ka Dievam bijis fizisks dzimumakts ar Mariju. Tad nu misionāri meklē, kā palīdzēt šiem ļaudīm nebaidīties no Evaņģēlija, un kādiem aizstājot `Dieva Dēls` ar `mīļotais Dēls, kas nāk no Dieva`, ir izdevies barjeru lauzt, un visai sekmīgi misionēt. Bet jautājums paliek, vai izvairoties Jēzu saukt par Dieva Dēlu, un izvairoties no Dieva Tēva jēdziena, pat ja `Dieva Dēla` vietā tiek `mesija` `Jēzus` utt, vēsts netop neskaidrāka.

tikai kristiešiem
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.15 12:51:11
Un ja gribas paspīdēt latīniski (Raimonda izteiciens), tad jau labāk studēt Millera "Kristīgo dogmatiku". Latīņu, grieķu un senebreju valodas frāžu tur netrūkst, toties tam, kas to būs izlasījis, būs stabils priekšštats par luterisko ticības mācību un ortodokso luterisko teoloģiju.
Un pēc tam var sākt mēģināt lasīt Maldoņa "Evaņģēlisko dogmatiku", kas būtībā ir ortodoksās teoloģijas kritika no liberālās nometnes pozīcijām. Lai saprastu noliegumu, ir jāzin tas, ko noliedz.

Pie tam Maldoņa dogmatika neder kā mācību grāmata, tā jēdzienus neizskaidro. Autors jēdzienus virpina, it kā ar tiem rotaļādamies, reizēm saraksta garākas esejas, kas atgādina spēlēšanos ar krāšņiem vārdiem un frāzēm.

Kaut Maldonis ir " outdated ", tomēr izlasīt viņu ir vērtīgi kaut vai tikai tāpēc, lai redzētu, kādā tradīcijā ir bijusi LU Teoloģijas Fakultāte (Maldonis bija tās dekāns), kādi uzskati ir bijuši krietnai daļai LELB mācītāju tajā laikā. Šī liberālā tradīcija turpinās LELBāL un mūsdienu LU TF.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 12:55:30
Kristofers
Vai varētu būt tā, ka arī kritiski ieskati var kalpot dziļākām Atklāsmes studijām, ja vien tie netiek absolutizēti?
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:03:22
Krieviem ir labs teiciens: Lomatj ne stroitj .
Vienam kritiski ieskati var kalpot dziļākām Atklāsmes studijām , otram tie sadragā ticības laivu un izbeidz jebkādas Atklāsmes studijas.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:07:27
Kristofers
Nu svētdienas skola gan var iztikt bez teoloģiskiem disputiem.
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:14:14
Aivars
Un Bībeles stundas un sprediķi arīdzan.
Kā man uzsvēra LELB Garīgā personāla un draudžu lietu daļā, paziņojot man par sūtīšanu kalpot kā evaņģēlistam: Baznīcas kancele ir domāta nevis privāto uzskatu klāstīšanai, bet gan tikai un vienīgi Baznīcas mācības sludināšanai un izskaidrošanai.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:19:28
Kristofers
Nu tam var tikai piekrist, lai gan luteriskajā Baznīcā to arī nevar absolutizēt. Bet ārpus dievkalpojuma taču teologi var diskutēt savā starpā, un pārrunāt arī kādus neviennozīmīgus jautājumus, vai pētīt kaut kādas netradicionālas tēmas, vai dogmatikā vai liturģijā, vai vēl kur citur.
Kristofers
# Labojis Kristofers: 2011.02.15 13:30:03
Aivars Nu tam var tikai piekrist, lai gan luteriskajā Baznīcā to arī nevar absolutizēt
Kad es savam mācītājam, kurā vadībā es kalpoju, nocitēju, ko man Virsvaldē teica, viņš sacīja: Šo atgādinājumu viņiem vajadzētu teikt ne tikai evaņģēlistiem, bet arī mācītājiem. Citādi daži no viņiem iedomājās, ka kancele ir domāta tikai viņu privāto uzskatu uztiepšananai.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:33:44
Atgriežoties pie diskusijas sākuma, gribētu dzirdēt jūsu domas par mūsu pašu tradīciju jēdzienu `Dieva dēli` aizvietot ar "Dieva bērni"
skat. piem. Romiešiem 8:14 u.c.
Zinu, ka mēģinājumi `brāļu` vietā lietot `brāļus un māsas`, nereti izsauc skurināšanos. Kā ir ar šo nekonkrēto, iespējams pat androgīno jēdzienu `Dieva bērni`, ko Latvijas kristieši ir pieraduši lietot?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:37:24
Kristofers
Esmu dzirdējis par diviem tādiem gadījumiem un vienu reiz esmu redzējis, kur kungs sludināja veģetārismu un reinkarnāciju. Bet nu tas laikam gan nebūs Kundziņa vai Maldoņa gadījums, ne?
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:37:52
Aivars Bet ārpus dievkalpojuma taču teologi var diskutēt savā starpā, un pārrunāt arī kādus neviennozīmīgus jautājumus, vai pētīt kaut kādas netradicionālas tēmas, vai dogmatikā vai liturģijā, vai vēl kur citur.
Protams! Bet vienmēr aiz auss vajadzētu likt sv. Pāvila vārdus no 1 Tim. 4:16: Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.
Tātad teologam par sava paša ticības laivu arī ir jābūt nomodā.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:40:50
Kristofers
Protams, lai gan teksts par `ticības laivu` atgādina kādu Lutera polemiku, šķiet, ar Kipriānu.
Bet nu atgriežoties pie sākotnējās tēmas par teksta interpretācijas robežām. Ko saki par "Dieva bērni` izvēli?
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:43:40
Dieva bērni. Diezko tas neiedzīvojas, jo vārdam bērns šobrīd ir arī nedaudz infantīla pieskaņa. Tāpat uzrunājot draudzi, diez vai tie būs pirmie izvēlētie vārdi. Lai gan tas ir ļoti atkarīgs no konteksta, kādā to saka vai tas ir ietverts lūgšanā, ar padevības un nodošanos Dievam nozīmi. Tāpat labi Dieva bērni iederās tur, kur runa iet par mūsu piederību Dievam.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:45:20
Raimonds
Vai Tu publiski lasot Romiešiem 8:14 dotu priekšroku oriģinālajam "Dieva dēli"?
Aivars
# Labojis Aivars: 2011.02.15 13:47:22
οσοι γαρ πνευματι θεου αγονται ουτοι εισιν υιοι θεου
οὐ γὰρ ἐλάβετε πνεῦμα δουλείας πάλιν εἰς φόβον ἀλλὰ ἐλάβετε πνεῦμα υἱοθεσίας ἐν ᾧ κράζομεν· ἀββα ὁ πατήρ.

oriģinālā lieliski sasaucas ar -
Jāņa 8:35 Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. 36 Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.

Mums tradicionālajā interpretācijā asociācija zūd
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:47:47
Aivars Kur ir liberāls mācītājs, tur tas viņa liberālisms sprediķos lien ārā kā īlens no maisa. Un ja nu viņš gluži no Kristus prom ar herēzēm neved, tad klāt arī neved.
Ja baznīcēnam jautā: "Ko mācītājs šodien sprediķī teica?", un atbilde ir: "Nezinu, nesapratu, kaut ko pārgudri filozofēja", tad tā jau varētu būt zīme, ka draudzes gans ir liberālis, kas no kanceles pauž savus privātos uzskatus.
Paldies Dievam, pēdējo desmit, piecpadsmit gadu laikā, tāda veida kalpojoši mācītāji ir kļuvuši par lielu retumu.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:51:40
Kristofers
Cik saprotu tad Tu neesi liberālis. Saki, kā Tu sprediķo par Romiešiem 8:13-15? Vai `turi maskulīņu kanti`?
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.02.15 13:51:41
Aivars
Lūk, lūk 15.pants varētu būt tas, kas varbūt mudina ieraudzīt pat neierastu teoloģisko kontekstu Diev-dēlība t.i. υἱοθεσίας - adoption, sonship.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:55:05
Raimonds
Un vienlaikus auditorijas labad ir rasts izvēlēties inkluzīvāko `dievbērnība`, vai ne? Jo misionējami ir ne tikai ventiņi
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:57:10
Aivars Sprediķoju par to, ko saka grieķu oriģināls, jo tas atklāj pa visam citu teoloģisko dziļumu, ko latvju tulkojums pazaudē.
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.15 13:59:54
Raimonds Te ir tas, ko grieķu teksts grib teikt - kā Kristus ir Dieva Dēls pēc savas būtības , tā mēs esam Dieva dēli pēc adopcijas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 16 , pavisam kopa bijuši: 581