atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Dieva Dēls = ?
Aivars
Iesūtīts: 2011.02.04 20:51:19
http://www.christianitytoday.com/ct/2011/february/soncrescent.html
īsumā... stāsts par to, kā no tā, kas kādam Evaņģēlijā šķiet skandalozs, izvairīties, bet vai caur to netiek pazaudēts kas būtisks Evaņģēlijā

Proti, Korānā (At-Tawba 9:30) teikts, ka Dievs nolād ikvienu, kas Jēzu sauc par ibnullâh (Dieva Dēls), un šī frāze musulmaņu kultūras ietekmētiem ļaudīm skanot kā nelaimes piesaukšana, kas liek mukt, kā arī iztēloties, ka kristieši sludina, ka Dievam bijis fizisks dzimumakts ar Mariju. Tad nu misionāri meklē, kā palīdzēt šiem ļaudīm nebaidīties no Evaņģēlija, un kādiem aizstājot `Dieva Dēls` ar `mīļotais Dēls, kas nāk no Dieva`, ir izdevies barjeru lauzt, un visai sekmīgi misionēt. Bet jautājums paliek, vai izvairoties Jēzu saukt par Dieva Dēlu, un izvairoties no Dieva Tēva jēdziena, pat ja `Dieva Dēla` vietā tiek `mesija` `Jēzus` utt, vēsts netop neskaidrāka.

tikai kristiešiem
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.08 14:53:14
Raimonds
Nezinu vai pietiek. Taisnība jau ir tiem, kas tajā rakstā minēti, argumentējot ka nav Dēla bez Tēva, un Tēva bez Dēla utt. Personīgi uzskatu, ka Trīsvienības mācība nekādā ziņā nav apejama. Drīzāk, atceroties vecu teicienu par lex orandi, domāju, ka ir vērts pārdomāt, kā Dieva atklāsmi nenoplicināt ikdienas dievbijības praksē, jo re, var iecirsties par to vai citu interpretāciju Sv. Rakstu tulkojumā, var plivināt `katolisko` karogu TA sakarā, bet ... kā bitukas minēja savā piemērā - ja cilvēka ikdienas dievbijībā tas nav kaut kā inkorporēts un paliek `aiz kadra`, tad īstenībā viņš neko no tā negūst. Un jautājums paliek - vai `pareizie vārdi` ir pietiekoši, vai tomēr reizēm ir vērts riskēt meklēt arī citus vārdus, izteiksmes veidus `kerigmas` nodošanas labad?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.08 16:04:03
Aivars, sheit man naak praataa tie Rakstu vaardi "... un cik bij izredzeeti, ticeeja". Tas ir... cik ljoti mums jaameegjina pielociit veesti cilveekam, kas to nekaadaa veezii nespeej apeest... bet savukaart prakse liecina, ka tieshaam... tie kas izredzeeti, tie it kaa dabiigi pienjem sho veesti pasludinaatu kaa katehisms staav rakstiits... un tikai peecaak, kad ticiiba jau ir iesaknjojusies un vinjam pasham ir jaasaak tas komuniceet, tad var maaciit jau visaadas liidziibas un citas prichudas, lai maaciitu komuniceet to, kas iekshaa jau kaa kjipiitis seezh.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.02.08 16:27:23
Aivars
ja cilvēka ikdienas dievbijībā tas nav kaut kā inkorporēts un paliek `aiz kadra`, tad īstenībā viņš neko no tā negūst.

Tas jau ir teologa un arī katra ticīgā, kurš lūdz un vēl jo vairāk, lūdz par savu tuvāko izaicinājums un svētība. (T.i.inkorporēties)
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.10 10:38:09
Runājot par diskusijā aizskarto tēmu, iespējams, "mīļotais Dēls, kas nāk no Dieva" var salauzt barjeru, kura musulmanim iekšā un pēc tam viņam nebūtu problēmu pieņemt arī Dieva Dēlu tā kā Nikajas ticības apliecībā rakstīts. Bet tas ir tikai tā - iespējams. Priekš teoloģiski nopietna indivīda.
Jo musulmanim ,kuru uzrunājis Kristus evaņģēlijs, Korāna lāsti paši par sevi vairs neko nenozīmētu.

Raimond , no kurienes šiem cilvēkiem būtu respekts pret Trīsvienību, ja , kā liecina tā paša K.Kundziņa izdota grāmata - viņa versija par Jēzu, tiem Viņš - Trīsvienības otrā persona, ir t.s. vēsturiskā kriticisma ideoloģijas miglā ietīts.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.02.10 14:37:33
Tēvs Indriķis
no kurienes šiem cilvēkiem būtu respekts pret Trīsvienību, ja , kā liecina tā paša K.Kundziņa izdota grāmata - viņa versija par Jēzu, tiem Viņš - Trīsvienības otrā persona, ir t.s. vēsturiskā kriticisma ideoloģijas miglā ietīts.

Nav jāsteidzas kādu pārāk tiesāt. Jautājums, zinot, ka prof. Kundziņš ļoti nopietni domāja un strādāja pie skolu izglītības programmām. Starp citu lielā mērā no tiem laikiem baznīcā tika lietota šī eksaltēti dzejiskā valoda. No šodienas raugoties, tā vai citādi, nav jau viegli vairs tik viennozīmīgi izvērtēt kā būtu bijis labāk, viena iemesla dēl... sekojošie padomju gadi, kas ļoti daudz ko totāli sačakarēja.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.11 13:05:08
Raimond , jā, nav jāsteidzas nevienu tiesāt, arī skolu izglītības programma ir laba lieta, bet kristoloģija šiem teologiem pēc būtības ir līdzīga to pašu musulmaņu izpratnei.
Palasot Kundziņu, viņam sanāk tāds jūsmīgs Antiņš, kas labākajā gadījumā ir laikabiedru nesaprasts pravietis.
Arī eksaltētā valoda var slēpt to, ka nav ticības tam, ka Kristus ir patiess Dievs un Augšāmcēlies.
Paliek pāri subjektīvs fenomens, par kuru var sajūsmināties, bet cik ilgi.
Un , varbūt, padomju trieciens luterāņu baznīcai lielā mērā bija sāpīgāks tieši t.s. liberālās teoloģijas dēļ.
Bet, no kļūdām var mācīties un ortodoksās ticības apliecības jāgodā kā baznīcas ticības pamats.
rainars
# Iesūtīts: 2011.02.11 22:06:49
Ivo Pavlovičs Man ir nācies diskutēt pat ar luterāņu draudžu locekļiem, kuri tiešā tekstā tā arī pasaka: "Man nav vajadzīgas nekādas ticības apliecības, man pietiek tikai ar Bībeli." Tāds radikāli pārprasts Sola Scriptura. # Labojis Kristofers: 2011.02.07 14:33:30
Kas ta pie tā vainīgs?
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.12 12:50:38
rainars , lielā mērā pie tā ir vainīgas visas tās jaunās kustības, kuru uznācienā parasti ir neapdomīga un bez iedziļināšanās ticības apliecību noliegšana, kuras taču apliecina īsā kopsavilkumā biblisko mācību.
Ko vēl runāt par TA, ja tās parasti noliedz pat tādu Bībelē Jēzus paša mācītu lūgšanu kā"Mūsu Tēvs".
Tas bija raksturīgi agrīnajiem baptistiem ( ne mūsdienu ) un vēl pa visam neseniem harizmātiem, no kuriem pats esmu to dzirdējis tiešā tekstā.
Un tikai, kad šis kustības , ejot laikam, pārvar sākotnējos paseklos uzstādījumus, tās sāk izturēties nopietnāk pret kristietības kopējo mantojumu.
(Kardināls Ratcingers kādā savā grāmatā izsaka komplimentu Luteram par viņa respektu pret ticības apliecībām.)
Diemžēl, arī atsevišķiem luterāņiem, aizgūstot to no šīm kustībām, pielīp šī nezinošā attieksme pret TA.
Iespējams, pārāk daudz kristīgajā radio klausījušies bez iedziļināšanās visus sludinātājus pēc kārtas...
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.14 11:30:55
Tēvs Indriķis
Kā Tu skaties uz Kundziņa piedāvātiem vārdiem Jēzum? Jēzus - Ceļvedis. Jēzus - Dziedinātājs. Jēzus -Grēku izpilcējs. Tāpat jāņem vērā, ka Kundziņš nebija tikai teologs, bet arī dzejnieks (LELB dziesmu grāmatā ar viņa vārdiem ir 14 dziesmas un 8-ņu dziesmu atdzejojumi). Un kurš ja ne dzejnieks meklē vispiemērotākos vārdus, kas visprecīzāk izteiks domu.

Par to K.Kundziņa (jun.) liberālismu gribētu nedaudz šaubīties. Drīzāk tad savam laikam modernu teologu, kā viņu savā laikā arī bija nosaucis Valmieras prāvests.
Tēvs Indriķis
# Iesūtīts: 2011.02.14 11:52:14
Raimond , šiem vārdiem nav nekādas vainas,
bet - vai pats esi lasījis Kundziņa grāmatu par Jēzu?
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.14 13:15:58
Kundziņš ir varens vīrs. LU TF bibliotēkā es pamanīju, ka viņš ir sarakstījis vienu grāmatu kopā ar pašu Bultmani.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.14 14:09:15
Tēvs Indriķis
Cik dzejiski, nevar nejust cilvēku, kurš dzīvo līdzi tam ko saka.
Predikāts Dieva Dēls ieguvis kristīgās baznīcas mācības centrālo vietu. Un patiesi šīnī simbolā satek vairāk domu pavedienu: dievbērna mistika, kas apzinās savu vienību un paklausību Debestēvam, seno tautu ticējumi, kas stāsta par dievišķo būtni, kas piedzimst no cilvēcīgas mātes (jaunavas) un Dieva kā tēva, paša evanģēlija izteicieni par to, ka Jēzus ar Dievu sarunājies kā ar tēvu, razdams viņā atbalstu cīņā un vientulībā, un viņa gribā – drošu un neapšaubāmu normu savai darbībai, pēdējo pamatojumu likteņa nesaprotamiem sarežģijumiem, nepelnītām nievām un priekšlaicīgai nāvei. (73.lpp.)
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.14 14:17:19
Kristofers
Tā vai citādi, studējot Latvijas baznīcas un teoloģijas vēsturi, nevar paiet garām viņa vārdam. Netā šo to var sameklēt.
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.14 14:29:42
Nu Maldonis jau bija tāds pats meistars skaistu dzejisku frāžu savirknēšanā, kur bez sto gram ņe razbiratsja kas ir kas.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.14 15:49:54
Raimond , nu ja - dažreiz tā vēsture jāstudē arī - lai no kļūdām mācītos, tās neatkārtojot...
Vēl viens dižais gars - zinātnieks un pētnieks Haralds Biezais visā nopietnībā mācīja,
ka Saula aicinājums ar vīziju par Jēzus apustuli Pāvilu ir vien epileptiska lēkme. Vēl savā laikā "SV.R". šo tuftu publicēja.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.02.14 19:40:34
Tēvs Indriķis
Tekstus var lasīt ļoti atšķirīgi: 1. Redzēt tikai to, kas saskan ar paša pārliecību. 2. Ko autors ir mēģinājis pateikt. 3. Mēģinot autora uzskatus saskatīt plašākā kontekstā.
Tas ir tikai par pašu tekstu per se, bet aiz katra šāda teksta stāv konkrēta personība. Saprast otru, nenozīmē pazaudēt sevi, bet tas ir labākais veids kā iemācīties runāt, argumentēt un ieinteresēt par savu ticību. Jo, lai to otru uzrunātu, lai tas viņu aizsniegtu, man ar viņu jābūt kaut kam kopējam, lai varbūt neteiktu, kā Kristus teica - ir jāmīl.

Kristofers
Vai domāji viņa Evaņģēlisko dogmatiku ? Nav tā vieglākā grāmata, bet jāņem vērā, kam tā bija rakstīta? Vairāk vai mazāk tā ir viņa lekciju esence, kas protams prasa nedaudz virs vidējā orentēties akadēmiskajā teoloģijā un teologu žargonā.

Līdzīga sajūta lasot šo grāmatu varētu būt, piemēŗam, ja tagad mēs nokļūtu kāda tā laika studentu korporācijas pasākumā, kur kāds gribēdams paspīdēt , sāk latīniski citēt Horāciju, vai cits zina no galvas Genesis pirmo nodaļu.
rainars
# Iesūtīts: 2011.02.14 20:51:13
Kas ta pie tā vainīgs?
ja ticība nak no sludināsanas un sludinasana no Jesus pavēles tad es secinu ka ticēs tam par ko sludinās sludinātājs.
Domāt nepietiek ar to ka tādas un šitadas lietas zin sludinatājs , bet ļaužiem neaizlaiž
Lai vai kā Kristus aicinājuma tomēr esam aicinati izpausties mīlestība un provēt citus celt un censties citus nenoniecinat, kaut vai tie , ja mums tašķiet, ir nepilnīgaki un necienīgāki par mums. Kas var zināt kā būs patiesībā?
Kristus tak saka ka tie pirmie būs tie pēdējie un tie pirmie tie pēdējie.
Pāvils Korintiešiem ar raksta ka tos kas pasaulē nav nekas ir nolicis lai kauna liktu tos kas ir kas.
Pie kam ta jau nav cilvēka gribēsana , bet Varenā Radītaja Sveta vēlēsanās. Un kas mēs tādi esam , lai tiesātos ar Dievu.
Latviešiem ar tāds sakamvards : mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Lai mums visiem veicas piepildīt un aiznest līdz ļaužiem mīlestību un Kristus žēlastību , arī darīt tos par apsolījuma bērniem. Jesus vārdā. Āmen.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.14 22:03:59
rainars
Un tomēr, tāds kusls jautājums: `kas ir "Jesus vārdā"?`
Par Radītāju Svetu pajautāšu rīt. Pieņemu, ka šī ir forša skuķe, bet nu...
Vai tiešām latvieši par pilnīgiem ļurkabikšiem kļūst?
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.15 12:08:25
Raimonds , vnk kristietībā ir interesantākas personas par šiem outdated latvju bāleliņiem ar pretenziju uz teoloģiju.
Un cilvēki vairāk lasa ( ja lasa ) citu sarakstītās grāmatas ( ja tās ir uzmanības vērtas ), ne iespringst par to, ko autors sajutis vai pārdzīvojis.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.15 12:37:50
Tēvs Indriķis
Hobiju ir daudz un mūsu pieminētie cienījamie tautieši uz tā visa fona arvien labāk sāk izskatīties, jo viņi seko vismaz kādai kopējai t.sk. akadēmiskai tradīcijai, tāpat viņi bija un palika uzticīgi luteriskai baznīcai (piem., K.Kundziņš bija mācītājs un arī 4 gadus paguva būt arhibīskaps), toties tagad šis intereses jau sen pārsniedz konfesionālās robežas un jāsāk runāt par tādu tendenci kā kriptoluterismu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 127 , pavisam kopa bijuši: 33827