atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Dieva Dēls = ?
Aivars
Iesūtīts: 2011.02.04 20:51:19
http://www.christianitytoday.com/ct/2011/february/soncrescent.html
īsumā... stāsts par to, kā no tā, kas kādam Evaņģēlijā šķiet skandalozs, izvairīties, bet vai caur to netiek pazaudēts kas būtisks Evaņģēlijā

Proti, Korānā (At-Tawba 9:30) teikts, ka Dievs nolād ikvienu, kas Jēzu sauc par ibnullâh (Dieva Dēls), un šī frāze musulmaņu kultūras ietekmētiem ļaudīm skanot kā nelaimes piesaukšana, kas liek mukt, kā arī iztēloties, ka kristieši sludina, ka Dievam bijis fizisks dzimumakts ar Mariju. Tad nu misionāri meklē, kā palīdzēt šiem ļaudīm nebaidīties no Evaņģēlija, un kādiem aizstājot `Dieva Dēls` ar `mīļotais Dēls, kas nāk no Dieva`, ir izdevies barjeru lauzt, un visai sekmīgi misionēt. Bet jautājums paliek, vai izvairoties Jēzu saukt par Dieva Dēlu, un izvairoties no Dieva Tēva jēdziena, pat ja `Dieva Dēla` vietā tiek `mesija` `Jēzus` utt, vēsts netop neskaidrāka.

tikai kristiešiem
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.07 14:08:36
Kristofers
Lūdzu neuzraujies uz provokācijām un neieslīgsti beztēmā.
Labāk padalies pieredzē, kā tu apzīmē Jēzu, kad sarunājies ar kādu līdzcilvēku par Viņu. Kurš vārds dominē?
Kristofers
# Labojis Kristofers: 2011.02.07 14:19:11
Aivars Ok, beidzu
Runājot ar kristiešiem, es lietoju biblisko " Dieva Dēls ", savukārt, runājot ar nekristiešiem, es lietoju teoloģisko Sv. Trīsvienības otrās Personas apzīmējumu - " Dievs Dēls ". Tas uzreiz novērš muļķīgus pārpratumus, līdzīgus tiem, kurus tikko apskatījām.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.07 14:23:11
Kristofers
Attiecībā uz Dievs Dēls, mēdzu rīkoties līdzīgi. Bet, saki vai tomēr kristiešu valodā mūsu kultūrā nemēdz dominēt tituls Kristus, citiem apzīmējumiem paliekot nedaudz ēnā?
Kristofers
# Labojis Kristofers: 2011.02.07 14:33:30
Varbūt. Tad, kad runā ar nekristiešiem.
Kad kristieši runā savā starpā, manuprāt, viņi neizvairās lietot vārdus "Jēzus", "Dieva Dēls", "Pestītājs", "mūsu Kungs", utt.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.07 14:38:54
Kristofers
Es te nedomāju par izvairīšanos, bet par paradumu. Vienkārši ienāca prātā, ka tas, ko tie intepretētāji ir mēģinājuši darīt misijas nolūkos, bieži ir novērojums arī mūsu kristiešu vidū pat neapzināti
Ivo Pavlovičs
# Iesūtīts: 2011.02.08 10:57:12
Musulmaņiem ir deformēts priekšstats par Jēzu Kristu, jo Muhameds savus priekštatus par Jēzu Kristu esot smēlies no gnostiķiem. Tieši tādēļ Kristofera doma par skaidrošanu ticības apliecību gaismā ir labākā izeja. Bet ... to var darīt tikai tās konfesijas, kurām Baznīcas vēsture un ticības apliecības ir vērā ņemama vērtība!
Kristofers
# Iesūtīts: 2011.02.08 11:32:13
Ivo Pavlovičs Man ir nācies diskutēt pat ar luterāņu draudžu locekļiem, kuri tiešā tekstā tā arī pasaka: "Man nav vajadzīgas nekādas ticības apliecības, man pietiek tikai ar Bībeli." Tāds radikāli pārprasts Sola Scriptura.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.08 12:12:47
Skaidrošana ar TA palīdzību ir ok, bet jautājums ir, ko darīt, ja cilvēkam ir absolūti negatīvas asociācijas saistībā ar kādu Biblisku terminu, kā šeit, kur Dieva Dēls saistās ar savādu dzimumaktu?
Tiesa, tajā rakstā tiek uzdots jautājums, vai gan helēnistiskās mitoloģijas skartie prāti šo pašu terminu arī nevarēja saprast pa savam.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.08 12:29:26
Aivars
Apustulis Jānis rakstīja: "Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu." (Jņ.1:18) Jānis "loti apzināti šeit un arī vēstulēs bieži lieto vārdus - Dieva Dēls vai, vienkārši, Dēls.

Tā ir viena laba tēma ko pacel! Savā ziņā, lai runātu par ticību ir jābūt labai gatavībai runāt t.sk. runāt arī pašiem savā starpā. Stāstīt, paskaidrot, argumentēt, ieinteresēt utt. Dialogs. Plašākā mērogā, tas notiek, kad viena kopiena runā, sarunājas ar otru. (Sic! Vai maz šobrīd kaut kur ar musulmaņiem ir kāds kopējs ekumēnisks dialogs? ) Tāpat laba gatavība sarunāties individuāli. Tas gan pie mums varētu būt jau reālāk .

Laikam, šādās sarunās vai ticības apliecināšanā, jau šie paši personīgās glābšanas jautājumi varētu būt tie pirmie un svarīgākie. Bet kā pateikt, ka tieši tev, muslim, Jēzus var palīdzēt?

Ja vien ir gatavība un vēlēšanās klausīties, Jēzus noteikti ir lūzuma punkts. Jēzus ir tāds piedauzības, klupšanas akmens, Dieva ģeķība, muļķība, aušība ..., bet arī glābšanai dots. (Sal.1.Kor.1; 1.Pēt.2) Tāpat vai nav līdzīgi arī vienā citā dialogā? Rakstos lasām - ar kristiešiem un ebrejiem. Bet šis konflikts varētu būt ne tikai sarunājoties ar muslimiem vai ebrejiem, bet vispār ar visiem citādi domājosiem.

Interesanti Luters ir sacījis, ka tikai iepazīstot Jēzus cilvēcību var nonākt līdz Viņa dievišķībai. Savā ziņā, arī visa kristieša dzīvē ir ceļš no ticības skatīšanā. No ticības, ko mēs tagad varam satvert, vairāk gan cilvēciski saprotamu garīgumu, uz tādu garīgumu ko acs nav redzējusi un kas neviena sirdī nav nācis . Savā ziņā te var redzēt zināmu arī mūsu pašu ierobežotību un vājumu, kas varbūt sarunā ar ar citādi ticošiem un dzīvojošiem, nostāda kristiešus nedaudz līdzīgākās pozīcijās. Arī mēs paši esam ar Dieva vārdu zināmā dialogā un būtu tikai godīgi, ja šo dialogu palīdzētu godīgi piedzīvot citiem.

Piemēram, kā Tu sacīji, ka mēs vairāk liecinot par Jēzu, sakām - Kristus. Paturpinot domu, interesanti, ar kādiem vārdiem mēs uzrunājam Viņu lūgšanā? Laikam jau tomēr lūdzot vairāk ir - Jēzus, Kungs Jēzus. Nu, varbūt liturģisku lūgšanu laikā saka - Dieva Dēls u.c. Bet arī šeit, tā izjūta ir... tvert to ko var labāk saprast - Jēzus cilvēcību.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.08 12:50:59
Kris, Aivars

Taa... es laikam nesapratu... kaa tas ir "Skaidrot izejot no TA"?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.08 12:55:41
Jošs Mulders
Nu, kā pamanīji, tad es apzināti izmantoju citu formulējumu - skaidrot ar TA palīdzību, jo `izejot no TA` man arī likās visai neveikls un pārprotams izteikums, kas drīzāk piederētos kādiem pāvestiešiem vai jehoviešiem
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.08 12:58:52
Aivars... nu taatad... kas ir "skaidrot ar TA paliidziibu" un ar ko tas atshkjiras... Toch nesapratu.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.08 13:04:23
Jošs Mulders
Nu to jau tu zini, ka luterāņiem Sv. Raksti ir norma normans, bet TA norma normata, vai ne? Nu teiksim, ja TA uztveram kā no Sv. Rakstiem nozīmētu ceļvedi, tad TA piemīt arī katehētiski komunikatīva f-ja, proti ar tās palīdzību var sistemātiski runāt par Dieva atklāsmi.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.08 13:06:18
Aivars... skaic...

Tad taads jautaajums, a vai tad var par Dieva Deelu kaut kaa savaadaak runaat kaa vien no Rakstu atklaasmes viedoklja... taatad skaidrot ar TA?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.08 13:08:21
Raimonds
Par tām lūgšanām runājot, te pirms kāda laika biju ielicis tematiņu par Eberhardu Jungeli, kurš cita starpā vērš uzmanību uz to, ka ir absurdi, ka Trīsvienības atklāsme bieži tiek ignorēta regulārajā kristiešu lūgšanu dzīvē.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.08 13:11:32
Jošs Mulders
Nu... daži foruma kukaiņi visādus brīnumus sarunā, tā kā... runāt vienmēr var visdažādākajos veidos.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.08 13:15:14
Aivars, bet cik taalu var aiziet no TA

Nu vot njem nodeklamee katehismu un TA un viss... skaitaas pasludinaats paskaidrots?

bitukas
# Labojis bitukas: 2011.02.08 13:18:03
Sestdien runāju uz apm.100 vai vairāk Liepājas protestantu draudžu jauniešiem, tai skaitā arī luterāņu. Vaicāju kurš tic vienai katoliskai baznīcai? Pacēla roku manējie un divi metodisti.......
Pēc tam, kad es individuālās sarunās jautāju kāpēc jūs ticat Jēzum Kristum, VISI atbildot pārfrāzēja. Es ticu Dievam tapēc....
Es domāju problēmas ir ne tikai musulmaņiem.
Manuprāt vārda Dēls būtība atklājas caur krustu. Atdot visvisdārgāko par mums - lūk kāds ir Dievs. Kad to saprot un tas ir pieņemts, tad diskusija par Kristu kā Trīsvienības būtības daļu(netradu ātrumā citu vārdu) iegūst jēgu. Līdz tam tie ir neauglīgi spriedelējumi musulmanim vai "kristīgā" pasaulē uzaugušam. Zināšanas nav ticība.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.08 13:29:17
Jošs Mulders
Domāju, ka nē

bitukas
Lūk, lūk!
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.02.08 14:35:28
Aivars
Tas ir interesanti, ka arī pirmās Latvijas laikā LU Teoloģijas fakultātes teologi, kā K.Kundziņš, V.Maldonis, vieni no vadošajiem tā laika teologiem, mācībai par Trīsvienību vispār nepieskaras vai tikai savu obligāto kursu robežās un vienīgi garāmejot. Bet tai pat laikā, zīmīgi, ka, piemēram Kundziņš bija viens no tiem vīriem, kurš ļoti nodevās pedagoģijai un tautas izglītošanai. Savā ziņā, arī būdams teologs, viņš vairāk bija ieinteresēts pedagoģijā un, kā zini, ne viņš vienīgais. Bet tik un tā, mācība par Trīsvienību lēmām kaut kur ir noslīdējusi kā blakustēma.

Var jau būt, ka missionējošai Baznīcai ir svarīgi un pietiek tikai Jēzus un mācīt, lai cilvēki tic Dievam? Un kā citi saka, ja nesaka, tad domā, iztiekot bez visas tās sarežģītās teoloģijas, matu skaldīšanas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 3 , pavisam kopa bijuši: 568