atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību cilvēks + Dievs = svēts (kad cilvēks ir labs?)
p.l.dassy
Iesūtīts: 2010.12.14 21:24:28
ko jūs domājat par pareizticīgo teosis? katoļu Dieva tēlu cilvēkā?
(lūdzu nepierādiet savu taisnību, tie ir dažādi teoloģiskie uzskati, kas pastāvējuši gs ielgi.)

labojiet manus uzstādījumus, ja tie ir nepilnīgi:

pareizticībā : cilvēka svētošanās(teozis) notiek, kad cilvēks un Dievs kopdarbības = garīgās disciplīnas. Cilvēks iet tuvāk Dievam, līdz ar to pats paliek par dievu. Dieva līdzībā, jo notiek kopdarbošanās - saplūšana. Cilvēks var sasniegt šeit virs zemes dievišķošanos sadarbojoties ar Dievu. Cilvēks var kļūt labs, ja sadarbojas ilgstoši ar Dievu šeit virs zemes.

katoļiem : Dievs cilvēku radījis pēc Dieva tēla un līdzības. cilvēks pēc grēkā krišanas Dieva tēlu un līdzību saglabā tikai nepilnīgu. Dievs cilvēku radījis kā saprātīgu būtni, kam ir spēja izvēlēties(ar brīvo gribu) kā rīkoties un kontrolēt savas darbības. Cilvēks labs paliek pats ar to Dieva tēla daļu, kas ir cilvēkā pēc grēkā krišanas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:42:02
παλαιό ανόητος
Jautājums, kam augstāka teikšana - Pāvilam vai Jēkabam
Vajadzētu būt pārbaudāmam ar Evaņģēlijiem, ar to, ko teicis Jēzus. Ja Pāvils vai Jēkabs ir pretrunā, tad tie jāatmet. Laikam jau ka pārliecinošā pretrunā nav neviens no viņiem, tad jau tas sen būtu atrasts.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:43:50
Jošs Mulders
Ja kaada doktriina kriit iznjemot VIENU graamatu no Rakstiem, tad shii doktriina visai droshi ir apshaubaama
Piemēram, dioktrīna par tikai vienu dzīvi? RKB balsta savu "reinkarnācijas nav" tikai uz vienu vienīgu vietu Rakstos.
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:46:26
EzītisMiglā
Droši vien nav vērts piesārņot diskusiju, runājot tālāk par taisnošanu. Es tikai gribēju parādīt, cik smieklīgas izskatās Muldera izteiktās luterāņu pretenzijas par to, ka viņi vienīgie seko Dieva vārdam, bet visi pārējie - savām iedomām, ja ņem vērā, ka luterāņu ticības centrālo artikulu, no kura atkarīgs, vai baznīca stāv, vai krīt, pats Dievs Savā Vārdā ir skaidri noraidījis.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:54:13
Nu redzi, tātad luterāņi, tāpat kā katoļi, ņem no Rakstiem to, kas atbilst viņu koncepcijām, bet to, kas neatbilst - atstāj neievērotu.

Baidos, ka tu kljuudies.
Luteraanji no Rakstiem njem visu kas tajos rakstiits, tai skaitaa arii Jeekaba Veestuli. Bet Luteraanji njem VISU, nevis kaareiz izlasiitus fragmentus, lai uztamboreetu jau iepriekskh pienjemtu maaciibu.

Taa arii ir maaxla lasiit kontextaa... Izprotot kas ir interpretaatiivaa baaze un kas ir papildinaajums.

Taa teikt, kaads buutu pamatojums Jeekaba Veestules vienu (!!!) teikumu njemt par doktrinaalo baazi un tam pakljaut Paavila Veestuels? Tobish shis tad nu ir "tradiicijas pienjeemums", kas buutu jaapaskaidro... kaapeec shaada baaze?

Luteraanju pamatojums Paavila veestulju doktrinaalajai baazei ir kaut vai ar to, ka doktriina par taisnoshanu/pestiishanu no ticiibas bez darbiem caurvij visas Paavila veestules (taatad bik vairaak kaa 1ns teikums) Plus Paavila Veestules sevii satur ljoti daudzas citas Kristietiibas doktriinas, kuras pat Katolji nenoraida... Taatad... kaapeec tieshi SHAJAA jautaajumaa peekshnji Paavila Vestules noziime mazinas, un Jeekaba Veestule uzpeld pashaa virsotnee? Tobish absoluuti nelogjisks gaajiens ar zirdzinju, bet tad ir jaapienjem, ka Dievs ir visai haotisks...

Tachu ja paskataas uz rakstiem ar veesu praatu un ierauga Jeekaba Veestules vietu visaa bildee, kaa tas papildina, nevis overraido esoho bildi, tad mees uzzinaam kaut ko par taas ticiibas dabu, kura ir shii pestiijoshaa ticiiba... jo patiesi cilveeki nereti iedomaajas - aa nu es ticu Kristum, sjo pestiits... luuk kaareiz sheit Jeekabs visai labi pienaglo domu - ibo ticiiba, kas balstiita prosto intelektuaalaas zinaashanaas un fakta pienjemshanaa veel nav pestiijosha, ibo pat deemoni taadaa gadiijumaa tic... Jeekabs arii paskaidro, ka shaadas pestiijoshaas ticiibas manifestaacija nav tukshums, bet arii redzamaa formaa... Jeekabs runaa tieshi to ko Paavils, tikai kaareiz prieksh tiem, kuri peec Paavila vaardiem domaa, ka tagad var greekot, jo mees tachu ticiigi un pestiiti... nee Jeekabs Saka... ja ticiibai nav darbu, tad mirusi ir taada ticiiba... Taatad nevis darbi pestii, bet gan ticibia pestii un shaadas ticiibas kvalitaate paraadaas arii aareeji... tas taapat kaa aabele nepaarstaaj buut aabele pavasarii, tachu rudenii taa dod aabolus.

Darbi ir ticiiba sekas nevis otraadi... tachu Dievam svariiga ir shii ticiiba, ibo vinjsh tak nav mazais beerns, vinjsh zin, ja seekla ir laba, tad auglji buus labi... tas mees cilveeki neticam seeklas kvalitaatei, kaameer neesam pa iistam izbaudiijushi kalvadosu

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:59:09
Par tiem kontekstiem reizēm sanāk tā, ka sākumā ir konteksts, pēc kura tad var lasīt jebko, un šķirot pa plauktiņiem "tiešā runa / simboli / neizprotams". Piem, musulmaņi mierīgi var lasīt JD Korāna kontekstā.

Nu bet pareizi. Jehovieshi lasa savas doktriinas kontextaa. Jona lasa savas Vassulas kontextaa etc.

Paši Raksti tev nekādu kontekstu neuzspiež.
Luuk shis apgalvojums ir BS

Taa jau ir shii ticiiba... kad tu ljauj Rakstu textam veidot savus uzskatus, nevis otraadi, lasi Rakstus jau savu aprioro uzskatu gaismaa. Bet lai to vareetu dariit, tad kaa ar to budistu liidziibu par paarpildiito trauku
Protams, var lasiit daudz ilgaak Rakstus, tad ar laiku vienalga trauks izskalosies... tachu tam vajag ilgu laiku. Piekam, ja tu lej traukaa tiiro mantu un pa vidu pilini ieksha darvu, nu tad vienalga visu laiku smekjis buus peec darvas.

Vai nu jaaizgaazh viss esoshais un jaasaak no 0 liet iekshaa (afigenna gruuti) vai nu skalot ar Rakstiem nepaartraukti, neielaizhot iekshaa darvu - sho nespeej RKB, ibo vinjiem ir iedolbiits, ka Rakstus lejot sevii iekshaa vinji nonaaks pie maldu maaciibaam.

Tas tachu ir ABSURDS... apgalvot, ka visu laiku eedot Gariigo Dieva Maizi tu saindeesies... Ka tev ir jaapielej klaat Paavesta maaciiba, un tad indiigais Dieva Vaards tev buus deriigs...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:00:42
Piemēram, dioktrīna par tikai vienu dzīvi? RKB balsta savu "reinkarnācijas nav" tikai uz vienu vienīgu vietu Rakstos.

Par RKB nezinu, bet Luteraanji to balsta visos Rakstos... ij shii doktriina caurvij ne tikai Jauno Deriibu, bet arii visu Veco Deriibu Nedz Juudaisms nedz Kristietiiba nepaziist reinkarnaacijas doktriinu nekad un nekur Shii rakstu vieta, uz kuru tu referenceejies ir viena NO rakstu vietaam, kas ir gana skaidra... tachu bez taas shii maaciiba ir atrodama visos Rakstos.
masiks [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:01:19
ibo Mulders kaa taads absoluuts dunduks... lasa Rakstus un mulkjiitis tam visam tic bez starpniekiem... nu ko dariit, lai Dievs tad arii beigaas iztiesaa, ibo vieniigajam textam, kam Mulders ljauj sevi "korigjeet" ir Sv. Raksti...
--------------------------------------------------------------
Bet Luteraanji njem VISU, nevis kaareiz izlasiitus fragmentus, lai uztamboreetu jau iepriekskh pienjemtu maaciibu.
Taa arii ir maaxla lasiit kontextaa... Izprotot kas ir interpretaatiivaa baaze un kas ir papildinaajums.


kopā īsti neklapē. Vai nu lasa rakstus un tic uz vārda visam, vai lasa rasktus un interpretē atbilstoši savai izpratnei. Vai nu esi nevainīga jaunava, vai savu trīs bērnu māte. Abas reizē nevari būt.
masiks [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:05:12
Taa jau ir shii ticiiba... kad tu ljauj Rakstu textam veidot savus uzskatus, nevis otraadi, lasi Rakstus jau savu aprioro uzskatu gaismaa.

uz luterāņiem tas neattiecas. Ibo arī viņi interpretē sv.rakstus, atrod vietas kur runāts itkā līdzībās, tēlaini un pārnestā nozīmē. Tb -interpretē atbilstoši SAVAI ticībai, nevis burtiski seko katram rakstu burtam.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:18:10
masiks,

Atvaino tu taisi false dihotomiju.

"Lasiit kaa taads dunduks" un "Lasiit kontextaa" nav pretruna. Nav jaasirgst ar sklerozi lai lasiitu dajebkuru textu. TIeshi otraadi, jeega kaut ko lasiit ir tikai tad, ja lasot otru teikumu, tu pirmo neesi aizmirsis, un otrs teikums tiek interpeteets pirmaa teikuma informaacijas gaismaa.

Taa ir kaareiz defaulta dabiiga un klasiska texta lasiishanas metode. Tas nav nekaads shifrs.

Protams, es saprotu, ka muusdienaas principaa ir gruuti prasiit no cilveekiem shaadu lasiitprasmi. Ibo CCCP paaudze ir pieradusi domaat lozungos, tas ir vienteikuma garos teikumos. Shodienas jaunatne un i-neta paaudze nespeej uztvert viaraak infas, kaa taa savietojas vienaa defaultaa i-neta logaa, un tas jau ir advanceeti.

Masiks, pat tu, ikdienaa textu lasi kontextuaali... Da kaut vai lasot kaadu sheemu, tu pienjem, ka burti un sheemas elementi shajaa sheemaa sakriit ar iepriekshpienjemto to noziimi. Un ja kaut kaadu iemeslu deelj tie mainaas, tad tas ir expliciiti paraadiits. Nesapratiisi pat tu mobilaa telefona sheemu izrautu no kontexta, neredzot pilno bildi.

Analogjiski ir ar textu, ir bezjeedziigi izraut teikumus un atmest pashu kontextu, ieprieksheejos teikumus kas nosaka naakamo teikumu kontextu un ignoreet naakamos teikumus, kas iespeejams konkretizee un paskaidro iepriekshpateikto.

Taapat kaa maaju necelj no vidus, taa arii textu neveido no vidus... un arii, lai saprastu texta jeegu, to nelasa no vidus...


Taakaa... sakot "esmu mulkjiitis, lasu kaa rakstiits" noziimee, ka lasu visu... nevis vienu teikumu. Kad lasu beigas, censhos neaizmirst vidu, un kad lasu vidu, censhos neaizmirst saakumu. Tachu, logjiski, ka neesmu nekaads rain-man, regulaari ir jaapaarlasa no jauna un no jauna, lai atjaunotu kaareiz sho kontextu.


Tas ir pats pats baaze vispaar lasiitprasmei... Taapeec pat jau pamatskolaa ir taadi uzdevumi kaa izlasiit kaadu textu un tad to analizeet un atstaastiit peec buutiibas (saviem vaardiem). Tas maaca sho pamatprasmi - speeju lasiit un saprast textu, kas ir lielaaks nekaa viens/divi teikumi. Ibo tiiri matemaatiski, texta jeega ir emergenta... tas ir kas vairaak kaa elementu summa.

Un jaa... taa ir prasme, kas jaaizkopj skolaa... taapeec lasiitprasme ir ljoti buutiska izgliitiibaa... Lozungos lasiit un domaat, tas ir droshs celjsh uz drona statusu kaada friika vadiibaa.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:21:46
uz luterāņiem tas neattiecas. Ibo arī viņi interpretē sv.rakstus, atrod vietas kur runāts itkā līdzībās, tēlaini un pārnestā nozīmē. Tb -interpretē atbilstoši SAVAI ticībai, nevis burtiski seko katram rakstu burtam.

Bleenjas... pats texts maaca kas ir lidiziiba un teelains izteikums.
Ir naivi iedomaaties, ka piemeeram, Psalmi, kas peec buutibias ir dzeja ir ekvivalenti savaa lasiishanas tehnikaa ar Mozus bausliibu, kas faktiski ir likumdoshana.

Nenopietns ir cilveeks, kas lasa Atklaasmes Graamatu kas ir strikti rakstiita ieveerojot Juudaisma Apokaliptiskaas literatuuras kanonus taapat kaa vinjsh lasiitu Apustulju Darbus, kas ir veesturisks notikumu atstaasts.

Ja cilvis shiis atshkjiriibas neredz, nespeej saprast vai nepienjem, nu tad sorry - vinjam textaa ierakstiitaa infa elementaari ir apsleepta, vinjsh klasiski - smotrit v knigu, vidit figu... un tur nu neko nevar dariit, kaa vien gaidiit, kaameer cilvis izaugs un apguus baazes lasiitprasmi.

Protams, cilveeki kas ir pieradushi pie viengabalainiem textiem, iisiem textiem, zhanra zinjaa monoliitiem textiem, vinjam tieshaam var rasties probleemas lasiit Rakstus, kas zhanriski un sizhetiski ir daudzu graamatu kopums... tad toch var drusku saiet shreijaa, ja saak lasiit Mozus bausliibu kaa dzejisku apcereejumu un Zaalamana augsto dziesmu kaa likumus
masiks [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:24:55
Jošs Mulders
Taakaa... sakot "esmu mulkjiitis, lasu kaa rakstiits" noziimee, ka lasu visu... nevis vienu teikumu. Kad lasu beigas, censhos neaizmirst vidu, un kad lasu vidu, censhos neaizmirst saakumu. Tachu, logjiski, ka neesmu nekaads rain-man, regulaari ir jaapaarlasa no jauna un no jauna, lai atjaunotu kaareiz sho kontextu.

izlasot šo prātojumu, man atmiņā attaust savulaik Muldera ieteikums - jāsāk lasīt bībele. Nevis no sākuma, bet gandrīz no beigām - no jaunās derības. Jo tad, man (masikam) vairs neradīšoties visāda muļķīga un kaitīga interese par VD notikumiem, ij Dieva dalību tajos...
Toreizējais padoms arī neiet kopā ar šodienas pārtojumiem par kontekstu...
kā redzams - sāc lēnām ieslīgt zināmās pretrunās...
masiks [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:27:39
Protams, cilveeki kas ir pieradushi pie viengabalainiem textiem, iisiem textiem, zhanra zinjaa monoliitiem textiem, vinjam tieshaam var rasties probleemas lasiit Rakstus, kas zhanriski un sizhetiski ir daudzu graamatu kopums...

stāsta ka Autors esot viens un tas pats. Jeb tomēr tā nav? Kautkā viņam nesanāca viengabalains un monolīts vēstījums... tad var būt tas nemaz nav viņa vēstījums?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:37:50
masiks,

Varbuut taapeec, ka tu atkal un atkal (un kas raksturiigi tas ir visiem ateistiem) aizmirsti kas ir Kristietiiba.

Atgaadinaashu kaadu 17 reizu - Kristietiiba ir Jeezus Kristus maaciiba, kaa taa ir paraadiita Jaunajaa Deriibaa

Taatad... kaameer tu lasi VD, tu pa iistam nemaz pie Kristietiibas netiec, labaakaa gadiijumaa izpratiisi kaut ko no juudaisma... protams, ja esi kaut kaads uubersveetias vai izredzeetias, vareesi arii sagarshot kaut kaadu eenu.

Taapeec, ja uzstaadiijums ir - iepaziit Kristietiibu, tad nekas cic neatliek kaa saakt lasiit kaareiz sho Jeezus Kristus maaciibu kaa taa paraadiita Jaunajaa Deriibaa. Sakaartojums tur ir tiiri ok. Protams, tradicionaali iesaka saakt ar Jaani vai Luuku, ibo nav cilveeku ar 0 priekshtatu par kristietiibu vispaar, bet absoluuti netraucee saakt hronologjiski graamatu peec graamatas kaa taas ir JD iekljautas. Kontexts no taa nesabojaasies, prosto, ja izlasa Jaani un Luuku, tad infa un kontexts ir pilniigaaks. Marks un Matejs ir mazaaks "plaanaaks" infas apgabals. Tachu nu citiem cilvjiem akal patiik kaareiz shaadi - vispirms taa... galvenajos vilcienos, un tad to pashu veelreiz, detalizeetaak... tad der tas variants kaads tas ir shobriid JD. Ibo taapat regulaari naaksies atgriezties no jauna pie esoshaa texta... Un kas interesanti, jo vairaak lasa jo viaraak saprot, izlasa kaadu textu - nu nav tik skaidrs, lasi taalaak - tad tev pielec... aaa pareizi tur tach bij tas teikts, un sheit tas kljuust saprotams.

Kaareiz VD kudii labaak saprast ir tad, kad esi sapratis JD.

Savukaart JD regulaaraas references uz VD ir kaut vai aiz taa iemesla, ka sludinaats ta tiek Izraeelim un vinjeim VD kontexts jau ir, taadeejaadi ir nelietderiigi neizmantot sho eerto poziiciju sludinot Kristietiibu.
Tachu kad paskataas, piemeeram, pie pagaaniskaas sludinaashanas... kur Paavils sludina auditorijai kurai ir visai miglains priekshstats par VD saturu, tad tur shiis references uz VD nav, bet pasludinaajums ir no 0.

Taa kaa... nav Muldera teiktais pretrunaa... Pretruna rodas no masika aplamaa pienjeemuma par to, kaa veidojas Kristiigaa maaciiba.
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2010.12.15 11:37:58
Visi taču saka, ka viņi lasot Rakstus pareizajā kontekstā - luterāņi, RKB, PriekaVēstis, u.c.
Vai Mulderam ir izdevies viņiem pierādīt, ka viņi Rakstus lasa nepareizi? Vai arī kādam no viņiem ir izdevies to pašu pierādīt kādam citam no viņiem?
Tāpēc es saku, ka defaultā konteksta Rakstiem nav, un tos var lasīt dažādos kontekstos.

Reāli jau cilvēks lasa Rakstus ar kādu iepriekšēju kontekstu. Ir kāds noteikts luterānis, kas sludina luterāņu kontekstu un tad jaunais kristietis pieņem to kontekstu. Līdzīgi, katolis sludina savā kontekstā, pareizticīgais savā.

Vai arī, no otra gala - 1000 cilvēku izlasa Bībeli, un tad katrs pasaka, kā ir sapratis. Atkal jau būs dažādi konteksti, ne 1000, bet dažādi atšķirīgi.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:40:22
Jošs Mulders
Kaareiz VD kudii labaak saprast ir tad, kad esi sapratis JD.
Tad atkal - nabaga ebreji, daudz simtus gadu lasīja VD bez JD un tāpēc neko nevarēja saprast. Dievam ir gan laba humora izjūta, odnako ...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:40:40
stāsta ka Autors esot viens un tas pats. Jeb tomēr tā nav? Kautkā viņam nesanāca viengabalains un monolīts vēstījums... tad var būt tas nemaz nav viņa vēstījums?

A kaada probleemas... taapeec, ka "Uguns un Nakts" ir luga bet "Lauztaas Priedes" ir dzeja, vai tas noziimee, ka Autors nevar buut viens.

Atkal tu putrojies... ibo Autors kaareiz paraada cik plashi un dazhaadi vinjsh speej izteikties, izveeloties to izteiksmes veidu un formu, kas ir piemeerota tam vai citam meerkjim.

Ir stulbi no Dieva sagaidiit, ka likumi buus dzejaa. Savukaart runaat par gariigaam lietaam strikti formaalaa valodaa ir daudz neertaak, nekaa izmantot dzejas un teelainus izteixmes liidzekljus. Tachu Dievs runaa par daudz lietaam...

Kristus shai zinjaa arii paarmeta maacekljiem, ja juus nesaprotat manu runu, kad es runaaju par zemes lietaam, kaa juus sapratiisiet, kad es runaashu par debesu lietaam?

Ar autoriibu nav probleemas... un "sarkanaa liinija" paliek viena un taa pati - Kristus.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:45:31
Jošs Mulders
Kristus shai zinjaa arii paarmeta maacekljiem, ja juus nesaprotat manu runu, kad es runaaju par zemes lietaam,
Ja jau pat mācekļi nesaprata, tad kāpēc lai parasts cilvēks saprastu, tā vienkārši paņemot un lasot JD? Lasīs, un izgatavos savu paša kontekstu.
masiks [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:45:42
Jošs Mulders
Atgaadinaashu kaadu 17 reizu - Kristietiiba ir Jeezus Kristus maaciiba, kaa taa ir paraadiita Jaunajaa Deriibaa

kristietība ir atvasinājums no jūdaisma, vai jūdaisms ir atvasinājums no kristietības? Jeb trešais variants - šīs abas ticības nav nekādā mērā saistītas?


Pretruna rodas no masika aplamaa pienjeemuma par to, kaa veidojas Kristiigaa maaciiba.

vai arī aplaimais secinājums par masika aplamo pieņēmumu veidojas no apalmā pieņēmuma par kristīgo mācību....
masiks [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:50:01
Jošs Mulders
A kaada probleemas... taapeec, ka "Uguns un Nakts" ir luga bet "Lauztaas Priedes" ir dzeja, vai tas noziimee, ka Autors nevar buut viens.

bet tie nav viens un tas pats darbs par vienu un to pašu - par Pliekšānu. Tie pat netiek likti vienā grāmatā.

Atkal tu putrojies... ibo Autors kaareiz paraada cik plashi un dazhaadi vinjsh speej izteikties, izveeloties to izteiksmes veidu un formu, kas ir piemeerota tam vai citam meerkjim.
tb - cik vienotais un absolūtais Autors var būt sadrumstalots un neviendabīgs? Mērķi bībelei dažādi, vai tomēr viens - liecināt pašam par sevi?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 11:50:36
taču saka, ka viņi lasot Rakstus pareizajā kontekstā - luterāņi, RKB, PriekaVēstis, u.c.

Kaa tai anjukaa - nu saki tu ar
Teikt un buut nav viens un tas pats.

Klasisks RKB piemeers... maaciiba par Kristus braaljiem un maasaam.
Lai pieraadiitu Marijas nevainiibu arii peec Kristus dzimshanas, vinji opeeree ar Biibelee naatrodamu informaaciju, kaareiz liimeejot no malas... pieemeeram
1. Apeleejot pie kaut kaada paarprasta sveetuma... no seerijas, ka nevar buut, ka Jaazeps opaatu Mariju, peec Dieva Deela dzimshanas... savukaart shis izriet no RKB tomeer starp ridnijnaam iepiitaas attiexmes pret sexu kaa greeciigu nodarbi... pat lauliibaa... tas savukaart naak... shkjiet no Augustiina vai kaadiem tamliidziigiem fruktiem.
2. Tachu ja Marija ir jaunava arii peec Kristus dzimshanas palikusi, tad kaut kaa jaatiek galaa arii ar Evangjeeliju Biblisko textu, kas skaidri un gaishi referenceejas uz Jeezus braaljiem un maasaam. Sheit RKB izvelk zakjiiti no cepures pazinjojot atkal... Rakstos nepamatotos un visai absurdos pienjeemumos - ka aramieshu valodaa nav vaardu, kas apziimee braaleenus un maasiicas, taapeec tiek lietoti braalji un maasas... taa impliceejot visai absurdu pasaakumu, ka Sv. Gars, kursh tomeer shos textus veidoja griekju valodaa, kuraa IR vaardi gan to gan to apziimeejuma, tomeer lieto vaardus "adelphos" kas burtiski tulkojas "vienas maates deeli", ka Sv. Gars ir makjeniit aptaureets... ibo sanaak, ka it kaa zinot iisto vardu noziimi, tam nelieto adekvaatus vaardus... Nu sorry... es tomeer ticu Rakstiem, nevis meegjinaajumiem "aizskaidrot" to kas tur skaidri rakstiits.

Tieshi ar RKB un taam pashaam Prieka Veestiim ir shii probleema... tu vari vilkt ar pirxtu textam rakstos un peec tam pajautaat... vai tu tici shim vai shim teikumam, shim gabalam... un sorry... tu burtiski aciis redzi kaa vinjsh buxee savaa apzinjaa... kaa vinja doktriina konfliktee ar Rakstos rakstiito...

Raksit ir ljoti vienkaarshi. Tachu sarezhtjiitiiba sleepjas shajaa vienkaarshiibaa... tas pats kas ar Budismu, nevareesi tu to apeest, ja tava kruuziite ir pilna ar viskautko citu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 103 , pavisam kopa bijuši: 2847