atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību 2. Mozus, 14. nodaļa
Zive.
Iesūtīts: 2010.11.08 11:00:37
8 Un Tas Kungs nocietināja faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas dzinās Israēla bērniem pakaļ; bet Israēla bērni izgāja augstas rokas vadīti.
Kā tad sanāk - Dievs nocietina cilvēku sirdis un dzen tos pazušanā, vai arī šis vairāk jāskatās vēsturiski?
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:16:11
Zive.
Dievs nocietina sirdi tikai pēc tā, kad cilvēks ir pats sev jau to nocietinājis. Skat. 1.Rom. Reiz es jau to pamatīgi skaidroju, tad ir jāmeklē diskusijās. Te tev būs piemērs.

2. Moz. 8:11 Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.


2. Moz. 8:28 Bet faraons arī šoreiz nocietināja savu sirdi un neatlaida tautu.


2. Moz. 9:34 Bet, kad faraons redzēja, ka lietus un pērkoni, un krusa mitējas, viņš grēkoja atkal un nocietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi.

Taču te ir vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, un tas ir tas, ka Dievs ar cilvēku apietas tikai un vienīgi uz derības bāzes, lai cilvēks zinātu, kā un kāpēc Dievs reaģē un ko un kāpēc dara cilvēka dzīvē. Tā ir ļoti plaša tēma. Tajā laikā nebija nekāda derības pamata, un šodien Dievs arī var reaģēt dramatiski uz tiem, kas nav ar Viņu derībā. Skat. piem. pēc Jēzus atnākšanas, kad ir stājusies spēkā jaunā derība.

Ap. d. 5:1 Bet kāds vīrs, vārdā Ananija, ar savu sievu Sapfiru pārdeva savu īpašumu


Ap. d. 5:3 Tad Pēteris sacīja: "Ananija, kāpēc sātans piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un paturēji sev daļu tīruma maksas?


Ap. d. 5:5 Dzirdēdams šos vārdus, Ananija pakrita un nomira, un lielas bailes pārņēma visus, kas to dzirdēja.

Ap. d. 13:11 Redzi, Tā Kunga roka ir pret tevi, tu būsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli." Tūdaļ krēsla un tumsa apņēma viņu, un, taustīdamies ap sevi, viņš meklēja, kas viņu vestu pie rokas.

Ap. d. 12:23 Tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira.




EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:25:21
Svētais
Tad atkal šādi citādi liecina, ka nevis faraons nocietina savu sirdi, bet ka Dievs nocietina faraona sirdi.

2 Moz 4.21
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Kad tu atgriezīsies Ēģiptē, tad dari visus tos brīnumus, ko Es esmu licis tavā rokā, faraona priekšā; bet Es nocietināšu viņa sirdi , un tas neatlaidīs tautu.

2 Moz 14.4
Es nocietināšu faraona sirdi , un viņš dzīsies viņiem pakaļ; un Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka priekšā, lai Ēģipte atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."

Kā tas jāsaprot, kurš nocietina faraona sirdi - pats faraons vai Dievs? Kāpēc, ja to dara pats faraons, tad Dievs nesaka "faraons nocietinās savu sirdi"?


Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:28:01
EzītisMiglā
Jā, es zinu un tas ir tāpēc, ka jau sirds bija nocietināta. Esmu reiz jau smalki to izskaidrojis forumā par Rom.1 nodaļu, kurā parādās tas pats princips. Cilvēks sper pirmo soli un nocietina, tad Dievs pastiprina to, jo atpakaļcela nav, cilvēks ir izvēlējies to pirmais un pats. Tie, kas nav derībā ar Dievu.
pich_
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:33:21
Svētais

tad sanāk, ka Dievs vēl papildus nocietina faraona sirdi? tā teikt- dubults neplīst?
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:35:22
pich_
Jā. Bet ne tāpēc ,ka dubults neplīst, bet tāpēc, ka cilvēks ir pats nocietinājis tiok tālu savu sirdi no Dieva, ka atpakalcel;a vinam nav. Skat. Rom.1.nod.
pich_
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:36:58
Svētais

nu un kas notiktu, ja Dievs nenocietinātu papildus faraona sirdi? kādas izmaiņas?
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:38:20
Svētais
Ja atpalkaļceļa nav, tad ko tur vēl vairāk nocietināt? Tapat jau cieta.
Ja nu tik tādas agoniskas žēluma lēkmes uznāk?
Bet tad viss plāns ar mocībām pagalam, un drošāk ir, ja to sirdi vēl nocietina?
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:39:27
pich_
Faraons varētu pārdomāt agoniska žēluma uzplūdā, un atlaist ebrejus prom. Bet tad pāris Dieva solījumu nepiepildītos.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:39:47
pich_
Notiktu tas, ka faraons tā arī nekad nesaprastu Dieva nolūkus un plānus, un nenāktu pie ticības un atzīšanas, jo paliktu nocietināts. MIljoniem cilvēku šādā veidā šodien dzīvo savas dzīves. Pēdējos laikos, kad nāks mocības pār cilvēkiem varēs redzēt, ka sirdis ir tik tālu nocietinātas, ka viņus nekādi nekas vairs neiespaido, lai viņi atzītu Dievu.

Atkl. 9:20 Visi citi cilvēki, ko nenokāva šais mocībās, tomēr neatgriezās no savu roku darbiem, bet pielūdza ļaunos garus un zelta, sudraba, vara, akmens un koka elku tēlus, kas nevar ne redzēt, ne dzirdēt, ne staigāt.


Atkl. 9:21 Un viņi neatgriezās ne no savām slepkavībām, ne no savām burvestībām, ne no savas netiklības, ne no savām zādzībām.


Atkl. 16:9 Tā sadega cilvēki lielā karstumā, bet tie zaimoja Dieva Vārdu, kam ir vara pār šīm mocībām, un neatgriezās, lai dotu Dievam godu.


Atkl. 16:11 Un tie zaimoja Dievu debesīs savu sāpju un augoņu dēļ, bet neatgriezās no saviem darbiem.


EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:46:23
Svētais
Notiktu tas, ka faraons tā arī nekad nesaprastu Dieva nolūkus un plānus, un nenāktu pie ticības un atzīšanas
Nu bet tieši tas pats jau notika, kad Dievs nocietināja faraona sirdi.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:56:26
EzītisMiglā
Jā, bet kā otrais solis aiz tā, kad viņš pats sirdi nocietināja. Turkāt Dievs rīkojas ar savu radību kā grib, jo Viņš ir radītājs, izņemot pret tiem ar kuriem slēdz derību. Tāpēc bija Noas plūdi, SOdoma un Gomora utt.
pich_
# Iesūtīts: 2010.11.08 17:59:16
Svētais

ja pieņemam, ka faraonam bija brīvā griba- nocietināt sev sirdi, tad faktiski Dievs viņam atņēma brīvo gribu, jo papildus nocietināja?
pat ja faraons būtu pārdomājis, viņš to nevarētu izdarīt, jo Dievs jau bija paspējis atņemt brīvo gribu nocietinot sirdi
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.08 18:01:46
pich_
Nē. Faraons nocietināja, un Dievs kā apliecinājumu tam, ka cilvēks ir sev nogriezis visus ceļus uz Dieva atziņu, papildus to vēl nocietināja, bet tam nebija nekādas funkcionālas nozīmes vairs.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.08 18:44:22
Svētais
Vai nu Dievs tur ko papildus darīja? Vai vienkārši nenotika likumsakarīgais? Ebreju קשה nozīmē cietu, smagu, grūtu, arī nesaudzīgu. Nebija jau tas faraons tur nekāds maigais zēns, kura mīļo sirsniņu Dievs nocietināja. Varbūt, gluži tāpat kā nervozu cilvēku `kaitina` visi citi, un visi citi vainīgi pie tā, ka šis dusmīgs, tā arī faraona gadījumā Dieva rīcība (kas pēc sodības dod atkal atelpu) provocē atkal sajusties varenam un nepiekāpīgam
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.08 19:19:39
Aivars
Es tev 100% piekrītu. Bet par papildus saku tikai tāpēc, ka teikts, ka Dievs arī apcietināja.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.08 19:29:39
Svētais
Nu bet ja podnieks atstāj māla traukus kaltēties, vai ļauj saulei tos kaltēt, var teikt ka viņš tos kaltē. Vai teiksim, te blakus diskusijā viena no foruma dalībniecēm stāsta, ka kaķi pārojot. Tai pat laikā ir skaidrs, ka kaķiem ir pašiem sava darīšana un viņu vietā neviens no malas jau neko nedara.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.11.08 20:20:14
Gnid, nuja... un tā mēs varam norakstīt visu vēsturi... it īpaši to, kura ir fixēta unikālos avotos, ibo citi jau to neapstiprina...

Loģika tev kā māja un izpratne par vēsturi tāda pati kā par zinātni vispār...
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.08 20:32:05
Jošs Mulders
Ne pirmo reizi gnids mēdz kategoriski izteikties par lietām, ko iepazinis virspusēji. Nepievērs uzmanību!
Cita lieta, ka šī īpatņa paštīksmināšanās ap augstprātīgi vulgāru izteiksmes veidu gan liek domāt par kādiem nopietniem personības defektiem un mizantropiskām rakstura iezīmēm. Tu varētu viņu sabiedriskā`kārtā pieskatīt
Džonijs
# Iesūtīts: 2010.11.08 22:11:45
Gnidrologs Ar Exodus fenomenu ir tas pats. Ja reāli atklājumi, kas kliedēs jebkādas šaubas parādīsies, tad, protams, viedoklis mainīsies.

Tu esi pārliecināts, ka tā būs?...vai nebūs kā tam faraonam, bet vainīgs būs Dievs?
armilo
# Iesūtīts: 2010.11.08 22:41:10
„Un Tas Kungs nocietināja faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas dzinās Israēla bērniem pakaļ; bet Israēla bērni izgāja augstas rokas vadīti.

Vienā vietā ir teikts, ka Dievs apcietināja faraona sirdi, bet citur atkal, ka faraons pats sevi apcietinājis. Kā tad īsti ir? Kurš vainīgs? Ja ieliekam arhaiskā vārda „apcietinājis” vietā vārdu „sodījis”, tad viss top labāk saprotams. Cilvēks, kas dara grēku, izsauc uz sevi Dieva dusmas, kam seko sods. Dievs nevar nesodīt grēku. Tā nu sanāk, ka cilvēks darīdams grēku pats sevi soda ar Dieva sodu. Tā arī faraons, pats savu sirdi apcietina/soda ar Dieva apcietināšanu/sodu.

„Kā tad sanāk - Dievs nocietina cilvēku sirdis un dzen tos pazušanā, vai arī šis vairāk jāskatās vēsturiski?”

Tieši tā, Dievs soda grēku, jeb nocietina grēcinieku sirdis, un dzen tos pazušanā. Tāda ir grēka alga. Taču Dieva mīlestība pret grēciniekiem ir lielāka par taisnīgo sodu. Dievs visus grēkus cilvēkiem ir piedevis. Par tiem ir samaksājis Jēzus Kristus ar savu nevainīgo miršanu pie krusta. Tāpēc vienīgais grēks, kas nevar tikt piedots, ir savas sirds apcietināšana pret šo žēlastības labo vēsti. Kas savu sirdi apcietina pret evaņģēliju, tā sirds paliks apcietināta, tāpat kā palika apcietināta faraona sirds. Viņš pats sevi sodīja ar neticību. Grēka dabai nav vēsturiska ierobežojuma, skaties kā gribi. Kā senajā Ēģiptē tā šodien Latvijā – kas tic, tas taps pestīts!
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 226 , pavisam kopa bijuši: 1383