atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Kristus lai uzsmaida tev! Un lai ir tev žēlīgs!
Aivars
Iesūtīts: 2010.10.12 19:47:24
Vai katrs dievkalpojums un daudzi svētbrīži noslēdzas ar āronisko svētību -
TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!
TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU! (4. Mozus 6:24-26)

Ko tajā sadzirdam? Vai pamanām Trīsvienības Personas un to darbu? Ko saprotam ar `vaiga apgaismošanu`?
Dīvaini, ka pirms kāda laika aizdomājos par to, ko īsti nozīmē tas Dieva gaišais vaigs, un kaut kā intuitīvi domas sliecās uz to, ka tas ir pretstats drūmam, aptumsušam vaigam. Proti, runa varētu būt par uzsmaidīšanu.
It kā pavisam nejauši, bet te vakar kaut kur izlasīju kādu līdzīgu svētības vēlējumu.
Paskatoties oriģināltekstā - יָאֵר - nozīmē likt gaismai spīdēt, un vienlaikus šie līdzskaņi tiek lietoti arī attiecībā uz spoguli, kas gaismu reflektē.
Ko jūs sadzirdat šajos svētības vārdos?

(Diskusija kristiešiem protams!)
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:56:50
Draudzē to pamana. Svētība ir arī labvēlības vēlējums. Pie skarba un drūma vaiga mazi bērni var sākt raudāt.
|||||
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:57:28
Aivars Ko tajā sadzirdam? Vai pamanām Trīsvienības Personas un to darbu? Ko saprotam ar `vaiga apgaismošanu`?
http://en.wikipedia.org/wiki/Ketef_Hinnom
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:00:13
Raimonds
Mani kaut kā uzrunā doma, ka Dievs varētu uzsmaidīt un draudzīgi uzklapēt pa plecu nomāktam puņķutapam, nevis ar baisiem halogēniem nobiedēt un tīkleni izcept
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:02:02
|||||
Nu bet ko nozīmē tas `apgaismotais vaigs`? Konkrētais links tikai piemin līdzīgas svētības norakstus.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:09:20
Aivars
bailes no dzīves, bailes no atbildības, bailes mīlēt, ka uzmetīs, bailes no autoritātēm, bailes no nāves, bailes uzticēties... tādi mēs esam... t.sk. bailes no Dieva...
A. V.
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:13:56
Aivars
Man tas liek domāt par Kristus iepriekš pasludinājumu, jo pieminēta ir žēlastība. Jēzus ir teicis - Es Esmu pasaules Gaisma. Dieva vaiga apgaismošana pār grēcinieku varētu būt pestīšanas atziņas dāvāšana.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:17:24
Raimonds
Šī doma par bailēm no Dieva kā vienu no cilvēka dzīves aspektiem, liekas dzirdēta. Vai svētības vārdos izteikts iedrošinājums, ka Dievs tev uzsmaida, varētu kādā veidā cilvēku atraisīt dzīvei?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:18:57
A. V.
Sliecos piekrist. Bet nu ja tev 4 gadniekam būtu jāpaskaidro frāze `Dieva vaiga apgaismošana`, kā Tu to darītu?
A. V.
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:23:03
Aivars

Es teiktu tā, lai Dievs Tev bērniņ piedod, jo Viņš tevi mīl! Apgaismot nozīmē piedot.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:46:27
Ak, jā , tas esot `jaunajā burtiskajā tulkojumā`(NLT)
http://christianity.about.com/od/commonchristianprayers/a/priestbl.. essing.htm
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.10.13 10:44:52
Man ljoti ljoti patiik shie vaardi. Pietam shie vaardi origjinaali izteikti Mozus laikaa... kas ir satriecoshaas Bausliibas laikmets, un tomeer cauri Dieva dusmaam kas naak paar nepaklausiibas beerniem mums ir shie vaardi! Baigi forshi... man tie ir svariigi un buutiski. Also... nekad no galvas nespeeju shamos acereeties, taapat kaa 23 psalmu - patiik, bet nemaaku acereeties pac.
tā, kas daudz nerunā
# Iesūtīts: 2010.10.13 11:06:24
man šie svētības vārdi ir nozīmīga liturģijas sastāvdaļa
> un tie ir arī kā mierizlīgums (pēc grēknožēlas) un nosūtīšana darboties

par to vaiga apgaismošanu > man jau šķietās, ka šis ir tēls un, līdz ar to, nav viennozīmīga skaidrojuma jēgai. man personīgi tas vairāk asociē ar apgaismību=zināšanu=izpratni. arī labvēļīgu, pieņemošu attieksmi.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.13 14:13:01
Aceramies, rakstos kaut kur pie Jesajas ir kaut kas no seerijas "Taa Kunga Vaiga Engjelis..."
Ingars
# Iesūtīts: 2010.10.13 14:45:52
Es šeit saprotu pirmkārt to, ka Dievs vispirms vēlas, lai mēs ikviens iepazītu Viņa vaigu un otrkārt, lai mēs būtu pastāvīgās attiecībās ar Viņu, meklējot Viņa vaigu ik dienas. Tas ir vienīgais veids, vienīgais Ceļš, kā saņemt Dieva svētības - kad caur Jēzu Kristu esam pastāvīgās attiecībās ar Dievu. No tā izriet mans jautājums kristiešiem - cik laika jūs katrs dienā pavadat ar Dievu sarunājoties ar Viņu, slavējot un lasot Bībeli?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 15:07:58
Svētības vārdi, viņus saku bez vārdiņa - `lai`,
ir brīnišķīgs beznosacījumu un bez nopelnu Evaņģēlija pasludinājums te-un-tagad,
kas spēcīgs darīt ticīgajos, ko saka.
TAS KUNGS TEVI SVĒTĪ UN TEVI PASARGĀ!
TAS KUNGS APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN IR TEV ŽĒLĪGS!
TAS KUNGS PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN DOD TEV SAVU MIERU!
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.10.13 17:21:29
indriķis (labs)

Bet vai tu tādējādi tomēr neatkāpies no pamatteksta un tādējādi kaut kā izmaini pamatdomu? Citas svētīšanas formas - "Lai jūs svētī un pasargā visuspēcīgais un mūžīgais Dievs..." un tml. Es neapgalvoju, ka tavs skaidrojums kaut kādā veidā ir nebīblisks, bet tomēr - "lai" nozīmē vēlējumu, un kā tu vari uzņemties konstatēt faktu, ko dara Dievs? Un ja nu tur sēdēs kāds zaglis, un tu šamējam apgalvo - Dievs tevi svētī te un tagad. Kā tas nu sanāk?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 18:53:38
Tas `lai` neesot pamatteksts,
kaut kur par šo esmu lasījis.
Ka svētīšana neesot lūgšana.
Un kas par to, ja zaglis, mūsu Kungs taču zagļus mīl un svētī, vai ne.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.10.13 20:39:21
indriķis (labs)

indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 20:48:24
Ja vēl viņš mūs, mācītājus tā mīlētu...
Mums laikam tā vecākā dēla loma ierādīta.Lk 15.
A. V.
# Iesūtīts: 2010.10.13 20:56:05
indriķis (labs)
"Tas `lai` neesot pamatteksts, "

Pamatteksts ļauj lasīt arī nākotnes formā. Tas Kungs apgaismos Savu vaigu pār tevi, un būs tev žēlīgs. Svētība izskan, kā apsolījums. Lietojot "lai", mēs lūdzam lai apsolījums piepildītos.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 109 , pavisam kopa bijuši: 3116