atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Es - protestants!
*Duksis
Iesūtīts: 2010.08.27 12:49:38
Ko nozīmē būt protestantam, konkrēti luterānim? Kas nosaka protestantisko (luterisko) idenitāti? Lūgtum lūgti izteikties visi, gan ticīgie, gan arī neticīgie, kas sevi apzinās par protestantu esam!
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
(*;*) [80.232.249.188]
# Iesūtīts: 2010.08.27 22:47:35
ir visādi luterāņi - katrs ar savu identitāti: lelbieši, klbieši, indriķieši, Zviedrijas luterāņi, Vācijas luterāņi, Misūri sinodes luterāņi...... domāju, ka īsts luterānis ne tikai noslauka putekļus katru dienu no Lielā/ Mazā katehisma, bet mēdz to arī pašķirstīt un reizēm kaut ko no tā arī palasīt.
Džonijs
# Labojis Džonijs: 2010.08.28 08:38:44
Kad cilvēks piedzimst un sāk sevi apzināties, viņš jau kļūst par protestantu. Bet konkrēti par luterāni???...tas ir īpašs gadījums
Man liekas ka mūsdienās vārds protestants(attiecībā uz ticību) nav korekts...nav pret ko protestēt...drīzāk ateistus var nosaukt par protestantiem
Valentīnis
# Iesūtīts: 2010.08.28 14:33:54
Gnidrologs
kam neinteresē reliģija nav ateisti, bet `normālie cilvēki` vai agnostiķi.
Valentīnis
# Labojis Valentīnis : 2010.08.28 14:45:07
it kā jau tie , kas ir pret pāvestu, obligātu celibātu garīdzniekiem un neatzīst Sv. Jaunavu Mariju un Pāvesta Primātu.
Atzīst Luteru.
Ja ticības centrā liktu runāšanu mēlēs un krišanu garā, bet neatzītu Luteru, tad būtu harizmāti
tā man liekas
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.28 15:03:02
Valentīnis
vai tu apzinies sevi kā protestantu?
ja ne - vai izlasīji diskusijas pieteikumu un ja jā - kāpēc neievēro?
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.28 17:39:34
man šķiet, ka tradicionāli protestantiskais kristietis ir tas, kas ir pret dažādām nebibliskām/nelāgām praksēm Baznīcā, cenšas tādas nepieļaut savā ticībā un neļaut tādas lietas mācīt citiem.
no tāda viedokļa es dažkārt jūtos kā protestants.

vēl mēdzu protestēt, ja dzirdu kādus ļaudis runājam manuprāt pilnīgas aplamības.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.28 18:40:52
Protestans protestē pret nebiblisku un cilvēku mācību ieviešanu paralēli vai virs Dieva Vārda mācībai kā tā ir atklāta Rakstos...

Tie "sola" ir tie centri ap ko griežas protestants...

Tikai raksti, tikai zheelastiiba, tikai ticiiba, tikai Kristus. Viss paareejais kas ir perifeerijaa nevar buut pestiishanas un ticiibas jautaajums... laigan noteikti var būt kārtības un "gaumes" jautājums...
Džonijs
# Iesūtīts: 2010.08.28 19:35:40
Es laikam nēesmu vairs protestants...esmu kļuvis miermīlīgs
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2010.08.28 21:08:02
Reliģijas ietekmi uz sabiedrību, biznesu jeb saimniekošanu ir pētījis un aprakstījis izcilais vācu sociologs, politologs un filozofs Makss Vēbers (1864-1920). Viņam pieder arī darbs „Protestantiskā ētika un kapitālisma gars”, kas ir kļuvis par klasiku, bet diemžēl Duksis to nav lasījis. Trešie avoti apgalvo, ka Vēbers starp citiem jautājumiem dod arī skaidrojumu "protestantu un katoļu atšķirībām - skaidri redzama saistība ar audzināšanas aspektiem, kurus nosaka dzimtenes un reliģijas atmosfēra, „iepotēta” īpatnēja psihiska uzbūve, kas nosaka profesijas izvēli un tālāko profesionālās darbības virzību. Es to saprotu kā vērtību un normu noteicošās lomas atzīšanu personības socializācijas procesā, bez kura mūsdienās cilvēks ir nulle citu acīs. Vēbers turpina pētījumu ar apgalvojumu, ka katoļu mazo ekonomisko lomu Vācijā var saistīt ar "apspiestajām" grupām (nacionālie un reliģiskie mazākumi), kas nav varējušas piedalīties politiskajā dzīvē, koncentrējušās uz ekonomisko. Vēsture rāda, ka tā rīkojušies, un ievērojamus saimnieciskos sasniegumus guvuši, poļi Krievijā un Austrumprūsijā, hugenoti Francijā Ludviķa XIV laikā, bet no šīs konstatētās vēsturiskās likumsakarības "izkrīt" katoļi. To nevar attiecināt uz katoļiem Vācijā. " Pagātnē, kad Anglijā un Holandē katoļus vai nu vajāja, vai tikai pacieta, viņi atšķirībā no protestantiem ne ar ko īpašu sevi neapliecināja ekonomiskajā jomā.” Un šeit Vēbers dod uzreiz secinājumu, ka fakts, ka protestanti kā valdošais, tā arī pakļautais iedzīvotāju slānis, izrādīja īpašu noslieci uz ekonomisko racionālismu: noslieci, kuru katoļi neizrādīja nemaz. Tādēļ Vēbers saka, ka iemesls vispirms jāmeklē katras ticības iekšējās tradicionālajās īpatnībās. Atšķirība starp katolicismu un protestantismu ir katolicismam piemītošā lielā atsvešinātība no pasaules, katoļu augstāko ideālu askētiskie vaibsti viņos ieaudzinājuši vienaldzību pret zemes baudām." Tas nu tā,- vienkārši ilustrācija tam, ka atšķirības starp dažādām konfesijām neslēpjas tikai dažādā reliģiskās dogmatikas interpretācijā un dažādā teoloģiskajā pieejā atsevišķiem jautājumiem. Atšķirīga pieeja dažiem ētiskiem jautājumiem par sevi nevar neradīt daždu pieeju praktisku jautājumu risināšanā un atšķirības pasaules redzējumā un izpratnē.
Pirtniece
# Iesūtīts: 2010.08.28 22:07:17
pro-test = tas esot lieināt PAR kaut ko nevis iebilst pret...
Valentīnis
# Iesūtīts: 2010.08.28 22:30:23
*Duksis
varbūt tev taisnība, ja runā par Maksa Vēbera laikiem, bet vai tā tagad ir, šaubos
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.28 23:11:20
*Duksi!
Par tik, cik to zinu es, tad, lai arī Vēbers tiek uzskatīts par izcilu vairākās nozarēs, tomēr, teoloģija nav viņa stiprā puse. Teoloģijas sfērā viņš ir tipisks 19.gs. liberāl-teoloģijas sekotājs. Vel vairāk, viņš bija tuvs E.Trelča [Ernst Troeltsch, 1865-1923] draugs. Šie kungi terminu "protestants" skatīja gluži citā kontekstā, ka pierasts mūsdienās. Viņiem protestantisms sākās ar apgaismību un savu kulmināciju sasniedza (cik pārsteidzoši!?) viņu pašu laikmetā un personā. Tā nu par protestantu viņš uzskatīja progresīvo, savukārt, par katolisku - novecojušo. Protams, es vienkāršoju, bet tas ir pedagoģisku iemeslu dēļ. Piemēram, Luters, konkordisti un luteriskā ortodoksija šiem kungiem bija ne-protestanti
Par "protestantiem". Tas ir politisks termins, kas radies 1529.gadā Špeieras reihstāgā iesniedzot argumentāciju/protestējot pret dedzīgu pāvesta atbalstītāju uzspiestām likumdošanas normām. Luterāņi tajā bija tikai par tik, par cik viņi arī nepiekrita kontrreformācijai. Nekāda pozitīva, jeb apliecinoša kopība minēto protestētāju starpā nepastāvēja.
Teoloģiski "protestants" ir ļoti izplūdis termins, ar kuru vienīgais, kas tiek pateikts, tas nav ar pāvestu un pareizticīgajiem saistīts. Esmu dzirdējis, ka par jūdaisti reizēm ir tur skaitīti iekšā.
Tātad, tas, kurš sevi uzskata par protestantu pasaka tikai negatīvo, proti viņš/a nav saistīts ar pāvestu un pareizticīgajiem. Pozitīvi neitiek pateikts absolūti nekas.
Jau luternānis ir daudznozīmīgs, tad, manuprāt, protestants ir pilnīgi diskreditēts termins.
Manas niecīgās vēstures zināšanas mani ir vedinājušas pie secinājuma, ka Latvijā tradicionāli par protestantiem ir saukti ne-luterāņi - baptisti, metodisti, utt.
Summējot, nezinu, vai kādu sajūsmina sevi apzīmēt par protestantu, man tas liekas neatbilstošs un uz sevi to neattiecinu. Vienīgais, pret ko es patiesi protestēju ir pret manu saukšanu par protestantu
Aitiņa
# Iesūtīts: 2010.08.29 08:26:22
vienu īsu brīdi pati piederēju protestantu konfesijai.(baptisti) kā starta laukums varbūt arī nav nemaz slikta vieta,lielā cieņā Raksti, to studijas. jāteic gan, ļoti profānā līmenī.
ir saglabājušies draugi protestanti. un nekas, matos viens otram nekrītam.
Latvju luterānis
# Iesūtīts: 2010.08.29 08:31:18
Labrīt, zvēru dārzs un citi virtuālie radījumi. Vai tad uz dievkalpojumu nav jādodas?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.31 08:43:56
Pirtniece, Voldemārs

par protestantiem wiki ir diezgan lakoniska. Un manuprāt tai ir taisnība. Tas, ka protestantu jēdzienā vēlāk iekleksētas pavisam citas jēgas -nu, tāda ir tā kristīgā tradīcija: mainīt jēdzienu nozīmi, sākot no tiešas un beidzot ar pārnesto, vai pat pretējo.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Protestantisms
anti masiks [80.70.23.187]
# Iesūtīts: 2010.08.31 10:58:55
Labs raksts Wiki. Īpaši vajag uzmanību pievērst pašai pēdējai rindkopai, tā paskaidro augšējās
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.31 11:25:50
anti masiks

Nuja... un Luteraanji ir ortodoxa... izlasi tak pats kas wikipeedijaa rakstiits!
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.08.31 11:51:09
Ja par pēdējo rindkopu uzskata sekojošo " Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. ", tad šķiet, ka ne pēdējais, priekšpēdējais utt. teikums vēl nemaz nav uzrakstīts, nedz pēdējais vārds ir pateikts.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2010.08.31 12:04:54
Tas pats Maksis (kristīgā vārdā, ja nemaldos, Maksimiliāns) V. saskata protestantismā, konkrēti kalvinisma dogmatikā (mācībā par predestināciju) faktorus, kas rosinoši ietekmējuši agrīnos kapitālisma attīstību. Proti, panākumus saimnieciskajā dzīvē un vispār panākumus un veiksmi personiskajā dzīvē kalvinisti ir uzskatījuši par par pestīšanas un sagaidāmas mūžīgās dzīvības zīmi. Nu i vot, rāvušies tikpat kā acis pārgriezuši, lai šādas zīmes (naudā, pienā un graudā, kā arī citādos taustāmos labumos) parādītos jo vairāk.
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.08.31 12:30:18
Tas, vai "protestantisma ētika" ir kapitālisma cēlonis, ir visai diskutabls jautājums. Tomēr enerģiska kapitālisma manifestācija un uzplaukums protestantiskā pasaules daļā , īpaši anglikāniski-puritāniskā Anglijā un tās kolonizētās zemēs, piemērām Amerikā, liek par šo un to aizdomāties. Piemērām par to, ka kultūras vērtības (ja kādam labpatīk - reliģiskas vērtības) iespaido ekonomisko attīstību. Iespējams, ka tādas pasaulīgas vērtības kā vēlēšanās gūt panākumus, neiecietīga attieksme pret korupciju, nicinājums pret nodokļu nemaksātājiem, cieņa pret privātīpašumu, citu cilvēku tiesību respektēšana utml. korelē ar sabiedrības ekonomisko attīstību.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 45 , pavisam kopa bijuši: 1414