-Jona- 
|
Iesūtīts:
2010.08.18 12:36:40
|
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.08.18 15:58:35
Šāds uzskats ir klaji antikristīgs un tā sludināšana - sektantisms.
Nu tad beidzot... peec cik... 1,2 gadiem cilveeki to Delpera Garu saak redzeet... un shamaa ietekmi uz dziiviem cilveekiem - shai gadiijumaa -Jona-  |
danar  |
# Iesūtīts: 2010.08.18 16:02:05
-Jona-
Es neuztveru to ka augstpratibu...vispar to neka neuztveru,jo neesmu redzejusi so cilveku.Lasiju gan vina gramatas kadus gadus atpakal,bet nu ne pie kadas skaidribas ta ari netiku.Ir man pazistami,kuri pie vina vairs neiet...iet pie arstiem un uz baznicu.Nu,ta...
Delpers pats iet baznica?
|
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2010.08.18 16:03:18
Mārtiņš
kas tieši? pravietim sludināt Bībelē stingri apsolīto - sektantisms?!?
tevi apmierina šādi te forumi, kur katrs katru B. pantu (par pravietojumiem pat nerunājot), interpretē uz nebēdu, staipot uz visām iespējamām debespusēm?
danar - viņš ne tikai iet baznīcā un no baznīcas nāk  bet vēl apmeklē visas iespējamas svētvietas visā pasaulē. Baznīcā dzīvo - tā būtu vispareizāk laikam.
pie tam vienīgajā patiesajā - Jēzus Mīlestības Baznīcā.
|
incognito  |
# Iesūtīts: 2010.08.18 16:05:29
Jošs Mulders
Protams ir dažas lietas, kas raksturīgas visiem kristiešiem, nevis specifiski LELBam atšķirībā no citiem kristiešiem. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.18 16:07:23
-Jona-
Bet Delpers jau nesludina Rakstu maaciibu
To ka pasaulee shos 2000 gadus ir staigaajushi frukti, kas it kaa sludina Biibelee apsoliitaas naakamaas lietas, to jau nevar nosleept... un jau Mozum Dievs teica vienkaarshi kaa tos pravieshus atpaziit - ja shie runaa un nekas no vinju runaataa nenotiek - nu tad nekaada sakara shiem ar Dieva paveeleem nava...
Delpers ne pirmais ne peedeejais peedeejo lietu sludinaataajs Kaarteejaa maaxlinieciskaa dveesele, kam ir visai miglains priekshstats par Rakstu maaciibu |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.18 16:09:24
Nu taa ticiibas aplieciiba jums ir diezgan iisa un vienkaarsja
Tachu taa neizskaidros jebkuru probleemu
Vai tad arii tu to textu nevari izlasiit neskaldot Tur ir saiklis "UN" kas noziimee, ka ir jaaizpildaas gan A gan B LELB un Luterisms PAT savaa maaciibaa ietver neizskaidrojamas lietas... kur nu veel speeja izskaidrot VISU...
Protams ir lietas, ko Luterisms speej izskaidrot, tachu hardly visas un diez vai "vienkaarshi" |
danar |
# Iesūtīts: 2010.08.18 16:20:00
-Jona-
Tad konkreti nevienai draudzei nepieder,ta es sapratu,ja? |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.08.18 16:31:32
danar
gan jau ka pieder gan, bet kurai, to es tiešām nezinu. zinu tikai ka nedzīvo vairs Liepnā.
|
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2010.08.18 16:41:05
pat ja pieder kādai konkrētai draudze, domāju, ka praktiski viņš rīkojas šādi un tikai šādi
(kā visi Dieva bērni - sen vairs nešķiro):
Nosauc šo savienību par „patiesu dzīvi Dievā”
... pacelies tuvāk Man, uzklausi Mani, vai spēj ieraudzīt Mani Manā Baznīcā? Vassula, nāc pie Manis;
- Kungs, par kādu Baznīcu Tu runā? Par kuru no tām?
tās visas ir Manas Baznīcas; tās visas pieder vienīgi Man, Es esmu Baznīca; Es esmu Baznīcas Galva;
- Tomēr tas veids, kādā Tu man, Jēzu, to pateici, lika domāt, ka Tu vēlies, lai es ietu uz kādu konkrētu baznīcu.
tu vari Man tuvoties jebkurā laikā un jebkurā Baznīcā, - nešķiro tās, kā citi to dara; visas šīs Baznīcas pieder Man; Es, Dievs esmu Viens un Man ir viena Miesa; viņi to ir izkropļojuši, izlaizdami caur dzirnakmeņiem...
http://www.tlig.lv/content/view/263/109/ |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.18 17:15:19
Kaa jau teicu - religjiskaa fantastika |
danar |
# Iesūtīts: 2010.08.18 17:20:58
Ctulhu
kristietiba |
danar |
# Iesūtīts: 2010.08.18 17:25:30
Ctulhu
Nevajag no malas tikai skatities |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.08.18 17:28:15
klau tovarišķi, nu ir tak ikdienas sarunu tēma... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.08.18 17:38:14
Nē, nu kaut kā gribās tomēr pa tēmu redzēt sarunas.
Nedaudz pagūgļojot, atradu, ka kaut kāda `Delperoloģija` jau ir papētīta.
Pr. Aleksandrs Stepanovs, Lic. theol., raksta:
Aglona vai Karaļa kalns?
Par Ērika Delpera mācību
delpers.jpg
Kopš 2002.g. tuvu Aglonas bazilikai, Aglonas ezera otrajā krastā, viens no uzkalniem, nosaukts par Karaļa kalnu, dod mājvietu dažādu reliģisko skulptūru grupām. Kokgriezumu tēlnieks ir Ēriks Delpers, kurš attīsta Karaļa kalnu kā sava veida reliģisku centru, izplatot savas idejas caur grāmatām, kur sevi piesaka kā dievišķās atklāsmes nesēju.
Karaļa kalna tuva atrašanās Aglonas bazilikai – tuvums, kuram grūti piedēvēt nejaušības raksturu, – izraisa katoļticīgo interesi, aicinot aplūkot skulptūras, iegādāties paša mākslinieka sarakstītas grāmatas, zīmējumus un fotogrāfijas, kā arī „Coral club international” izstrādājumus. Šī korāļu produkcija, ja tic reklāmai un solījumiem, it kā veicina veselības uzlabošanos.
Šie fakti, ticīgo šaubas un jautājumi, bet it īpaši neskaidru reliģisku ideju izplatīšana blakus tik nozīmīgam un simboliskam Latvijas katoļu ticības centram kā Aglona, pamudināja mani ciešāk pievērsties šo ideju satura pētīšanai, lai pārbaudītu, vai tās saskan ar bībelisko atklāsmi un Baznīcas mācību. Citiem vārdiem, šajā rakstā vēlos sniegt pamatotu atbildi uz katoļticīgo neizpratni sakarā ar Ērika Delpera mācību un viņa izveidoto Karaļa kalnu.
Aizsteidzoties priekšā paskaidrojumiem, ar pilnu pārliecību varam apgalvot, ka nedz katoļi, nedz citi kristieši nevar uzskatīt Ērika Delpera vēstījumu un rakstus par Dieva atklāsmi. Turpmāk pievērsīsim uzmanību vairākiem šis „atklāsmes” aspektiem, ko autors pauž savās grāmatās: „Atklāsme” (1999), „Iespēja izdzīvot” (2000) un „Dzīvības likumi” (2005). Vispirms aplūkosim, kādā veidā Ēriks Delpers runā par savu „atklāsmi” un kādu vietu tās ietvaros viņš atvēl sev. Iepriekšminēto grāmatu autors nemitīgi sludina, ka viņš būtu redzējis, runājis un saņēmis no Kristus atklāsmi plašai misijai, proti, «ieguldīt visu savu sirdi cilvēku gara izaugsmei» (“Dzīvības likumi”, 51. lpp.). Līdz ar to šai „atklāsmei” ir piedēvēts universāls raksturs un tās nesējam – īpašs izredzētības stāvoklis. Tāpēc Ēriks Delpers nevilcinoties pieskaita sevi pie tiem «dažiem desmit cilvēkiem» visā cilvēcē, kuriem it kā esot atvērti «visi enerģētiskie centri» (turpat, 135. lpp.). Jāpiebilst, ka šāda terminoloģija un ideja ir pilnīgi svešas kristīgai mācībai.
Nevar nepamanīt, ka šī izredzētības tēma vairāk priekšplānā izvirza pašu „atklāsmes” nesēju nekā tās vēstījumu. Par to liecina viņa tikumu un pilota profesijas daudzināšana (sal. „Dzīvības likumi”, 18.-41.), ka arī īpašu spēju piedēvēšana. Piemēram, savās grāmatās Ē. Delpers apgalvo, ka viņš redz katra cilvēka grēkus (sal. „Atklāsme”, 86. lpp.), pazīst katra cilvēka ticības mēru (turpat, 47. lpp), «redz garā augšāmcelšanās dienu» (turpat, 58. lpp.) un pat «dzīvo līdzi» Dievam pēdējās taisnās tiesas sagatavošanai (turpat, 94. lpp.). Grāmatas cenšas mūs pārliecināt, ka šīs „zināšanas” ir saņemtas, pateicoties Jēzus Kristus atklāsmei, taču, lai kāds spētu panest šādu „atklāsmes” nastu, būtu jābūt apveltītam gandrīz vai ar dievišķām īpašībām! Rodas jautājums, ko mūsu autors īsti domā pats par sevi?
Savus gara darbus Ēriks Delpers pielīdzina ne vairāk un ne mazāk kā Dieva Vārdam, bet sevi ar pārliecību ierindo līdzās praviešiem un apustuļiem (sal. „Iespēja izdzīvot”, 28. lpp.). Tomēr ar to lasītāja pārsteigumi vēl nebeidzas, jo grāmatu autors tēmē vēl augstāk. „Iespēja izdzīvot” mērķtiecīgi ved pie atziņas, kas ir pilnīgi sveša kristīgās atklāsmes loģikai, tas ir, izklāstot savu izpratni par laimi, par pasauli, par cilvēka dzīvi, par desmit Dieva baušļiem, ka arī par Veco un Jauno Derību, grāmatas beigās autors pasludina, ka «ar šajā grāmatā rakstītiem vārdiem jums tiek dota jauna Dieva Derības atklāsme, lai tā būtu vieglāk saprotama un tā jūsos dzīvotu kā Dieva Vārds» (turpat, 369. lpp.). Šis precizējums skaidri parāda, kādā veidā jāsaprot citur bieži lietoto jēdzienu Dieva Derība vai vienkārši Derība: tie nevis norāda uz Jauno vai Veco Derību, bet pamatā uz to derību, ko Dievs, pēc autora teiktā, būtu noslēdzis ar cilvēci caur viņa starpniecību. Šajā pašā gaismā jāsaprot tādas vārdkopas kā Dieva Vārds un Dieva Patiesība, kas bieži tiek attiecinātas tieši uz Ērika Delpera vēstījumu un rakstiem (sal. turpat, 265. lpp.).
Sekojot šai loģikai, mūsu teksti pamatoti vedina secināt: ja jau Jaunā Derība, kuru Dievs ir noslēdzis ar visu cilvēci caur Kristu, nav Dieva atklāsmes gala vārds, bet pastāv kāda cita – vēl „jaunāka” derība, – tad jābūt arī tās „jaunākam” starpniekam, kas mūsu gadījumā ir pats minēto grāmatu autors. Tas ir uzskatāmi parādīts leģendā, kas esot «nākusi no debesīm» (sk. „Iespēja izdzīvot”, 239.-242. lpp.). Šī simboliskā stāsta galvenais varonis ir «kāds mīlestības pilns vīrs», kuram tiek piedēvēta starpnieka loma starp bada, ļaunuma un netikumu izpostīto pasauli un «Sirmo Vīru», kas stāstā simbolizē Dievu. Šis cilvēks – vienīgais no visas cilvēces – spēja atnest pasaulei «zelta graudus», proti, ticību, cerību un mīlestību, izkausējot ar savu mīlestību ledus sienu, kas šķīra cilvēci no «Sirmā Vīra». Stāsta komentārs mudina lasītāju likt vienādības zīmi starp leģendas vīru, apveltītu ar dievišķo gudrību un cilvēkmīlestību, un grāmatas autoru. Jāuzsver, ka šim vīram nav tikai atklāsmes nesēja pilnvaras, bet viņam tiek arī piedēvēta vidutāja loma starp Dievu un cilvēci. Šī ideja par vidutāju citur netiek pausta tiešā veidā, bet gan suģestēta, pateicoties pastāvīgi uzsvērtam pamudinājumam veikt ticības aktus Jēzum Kristum un viņa vārdiem jeb «liecībai», ko viņš it kā sniedz caur mūsu autora muti, turklāt tiek akcentēts, ka citas liecības «vairs nebūs» (turpat, 375. lpp.). To apstiprina daudzas frāzes, kur pie Dieva vai Kristus autoritātes tiek „piekabinātas” nepārprotamas norādes uz „atklāsmes” saņēmēju un viņa „derību”. Piemēram, kādā teikumā autors pārdroši saliek kopā Dieva derības – lasi „Ērika Delpera derības” – pildīšanu ar mūžīgās dzīves apsolījumu: «Kas bija vēlējies pildīt un pildīja Dieva Derību, tas arī mantoja no Dieva mūžīgo dzīvošanu. Tas ir Dieva apsolījums, ko mēs lasām Dieva Derībā, un tas līdz galam tapis piepildīts.» (turpat, 381. lpp.) Taču no Jaunās Derības atklāsmes mēs zinām, ka «viens ir Dievs un viens ir vidutājs starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Jēzus Kristus» (1.Tim 2,5), «kas mūžīgi ir augsti teicams Dievs» (Rom 9,5).
Protams, trīs grāmatas, kas ir mūsu rīcībā, nav pietiekošs materiāls, lai izpētītu tās autora pašapziņu, jo pati realitāte ir vienmēr sarežģītāka, nekā to var izteikt ar teksta palīdzību. Turpmāka Ē. Delpera darbība un publikācijas dos iespēju padziļināt šī argumenta izpratni. Taču šobrīd varam tikai cerēt, ka šeit mums nav darīšana ar vēl viena jauna – šajā gadījumā pašmāju – reliģiska kulta veidošanos uz pseidokristīgo ideju bāzes, kad starp kulta līderu un Dieva autoritāti tiek likta vienādības zīme.
Lai pārliecinātos par Ērika Delpera mācības pseidokristīgo raksturu, aplūkosim dažus viņa „atklāsmes” satura aspektus.
Uzreiz jāatzīmē, ka šeit tiek runāts par sinkrētiska rakstura mācību, kas apvieno kopā dažādu reliģisku un pseidoreliģisku tradīciju elementus, sākot no folkloras līdz kristietības, Austrumu reliģiju un ezotērikas elementiem. Piemēram, Ē. Delpera grāmatās sastopam tādus terminus kā enerģijas un enerģiju lauki (bez jebkādiem skaidrojumiem par to, kas tas vispār tāds ir), čakras, eņģeļi, baušļi, Jēzus Kristus, Svētā Trīsvienība, lotosa zieds, kristāls, kā arī ticējumus, piemēram, par zibeni, kurš precīzi iesper tajā mājā, kur pērkona laikā strādā jeb padara lielus grēka darbus (sal. „Dzīvības likumi”, 18. lpp.). Tāpat lasītājs paliek neizpratnē par daudziem apgalvojumiem, kuriem ir mitoloģisks raksturs. Šajā sakarā ir interesanti pieminēt paziņojumu par to, ka zemeslodi „no četrām debess pusēm tur četri Dieva eņģeļi” („Atklāsme”, 25. lpp.), kas neviļus atsauc atmiņā sengrieķu mītu par atlantu, kas tur debess jumu.
Viena otra frāze pat izraisa apjukumu un neziņu par to, kā to interpretēt. Kā, piemēram, saprast apgalvojumu, ka „viss Amerikas kontinents ir pamatā apdzīvots ar cilvēkiem-eņģeļiem” („Atklāsme”, 52. lpp.)? Pēdējo vārdkopu „cilvēki-eņģeļi” jāuztver burtiski. Jāpiebilst, ka tas, kurš kaut reizi ir runājis gan ar ASV, gan ar Kanādas, gan Meksikas pilsoņiem, var, bez šaubām, pārliecināties par viņu laipnību un viesmīlību, bet apgalvot ar visu nopietnību, ka šīs valstis ir burtiski iemiesoto eņģeļu apdzīvotas, var norādīt nevis uz „atklāsmi”, bet uz labi attīstītu fantāziju un vāju saskarsmi ar vēstures realitāti. Ir savādi meklēt argumentus, lai atspēkotu mītu par „cilvēkiem-eņģeļiem visā Amerikas kontinentā”, kad nav īsti saprotama šī argumenta motivācija. Iespējams, Ēriks Delpers vēlas izplatīt savas „atklāsmes” arī ASV un šis apgalvojums vienkārši kalpo simpātiju iegūšanai?
Bet ko lai saka, kad par „atklāsmes” saturu kļūst tādi sižeti, lai izteiktos tēlaini, kas labi iederētos fantastikas filmu seriālā „Zvaigžņu kari”, nevis garīga satura grāmatās: „Uz Zemes šajā laika posmā ir dzimuši liels skaits cilvēku no daudzām planētu kopām. Šajās tālajās planētās ir valdījuši daudzi valdnieki un mēģinājuši iegūt varu arī pār Zemi. Dievs atklāja pasaulēs savu noslēpumu, ka tieši šīs Zemes uzvarētājs kļūs par Dieva varas mantinieku.” („Atklāsme”, 45. lpp.) Vai arī: „Daudzu pasauļu kopu vai galaktiku valdnieki arī tīkoja pēc varas uz Zemes un pār daudzām citām pasaulēm. Nevienam no šiem valdniekiem nebija zināms patiesa Dieva lielums un spēks [...]. Ar viltu tika koncentrēti spēki dažādos reģionos. Vislielākā spriedze bija debesīs. Cilvēki to juta arī uz Zemes. Daudziem no šīs lielās spriedzes Armagedona laikā sāpēja sirds, daudzi sajuta spiedienu galvā.” („Iespēja izdzīvot”, 137.-138. lpp.)
Šķiet pašsaprotami, ka, lai pārliecinātos par šādu domu savdabīgumu un pilnīgu neatbilstību kristīgajai mācībai, šajā gadījumā nav jāpiedāvā Bībeles citāti. Jebkuram cilvēkam, apveltītam kaut vai ar minimālām veselīgām kritiskas spriešanas spējām, šādas idejas, kas tik tiešām pieder pie fantastikas romānu žanra, liek uzreiz noprast, ar kāda veida „atklāsmi” viņam te ir darīšana. Visdrīzāk šeit varam runāt par iztēles augli nekā par dievišķa rakstura vēstījumu cilvēcei.
Vēl viena Ērika Delpera „atklāsmes” tēma ir veltīta Debesu Valstības aprakstam. Autora rakstos lasītājs ar pārsteigumu atklāj daudzu pasauļu eksistēšanu, no kurām viena esot arī „Debesu Valstība”: „Debesīs ir ne tikai citas pasaules un aizsaules, bet arī Debesu Valstība, kurā dzīvo pats Dievs visā spēkā kopā ar saviem eņģeļiem.” („Atklāsme”, 45. lpp.) Šī nākamās dzīves realitāte tiek aprakstīta ne tik daudz ar mīlestības attiecību jēdzieniem, cik ar rupji materiālistisko priekšstatu palīdzību. Piemēram, Ē. Delpera grāmatā „Atklāsme” 19. zīmējumā ir pat iespēja aplūkot Debesu Valstības fragmentu. Jāteic, ka tas izskatās pēc diezgan garlaicīgas ainavas ar jūras līci, sauli, kalnu un vienu koku tuvplānā. Tā ir peizāža, kas uz nedēļu vai divām varētu savaldzināt no lielpilsētas trokšņa nogurušu atpūtnieku, nevis cilvēku, kas tic mūžīgai dzīvei, par kuru sludina Evaņģēlijs. Citiem vārdiem sakot, mūsu autora grāmatās Debesu Valstība ir aprakstīta līdzīgi kādam nacionālas nozīmes dabas parkam ar „kalniem un lejām, ar ziedošām pļavām un mežiem, ar upēm un ezeriem, un dzīvām radībām”. Ē. Delpers pat apraksta šis Debesu Valstības ūdens kvalitāti, sakot, ka tas „izkūst mutē” (sal. „Dzīvības likumos” 67.-68. lpp.). Te patiešām netiek runāts par simboliem, bet gan par primitīvo materiālistisko projekciju: Debesu Valstība ir uztverta kā idealizēta šīs pasaules elementu projekcija.
Tādā paša veidā Ē. Delpers pasniedz savu mācību par eņģeļiem, jo, viņaprāt, šajā jautājumā „daudzos rakstos” valda „pilnīgs domu haoss, un tie neatbilst patiesībai” (turpat, 93. lpp.). Tāpēc autora grāmatas atklāj smalkas detaļas no eņģeļu dzīves. Piemēram, kaut vai tas, ka debesu garu starpā valda „mīlestības jūtas, pieskārieni ir glāstoši un bez dziļākām attiecībām”. Tāpat lasītājs uzzina, kas patīk un nepatīk eņģeļiem: viņi brīvi caurstaigā tīrus ūdeņus, bet tiem it kā nepatīkot piesārņoti ūdeņi; vēl tiem patīkot sveču gaisma, savukārt „nepatīk dūmi, jo dūmi ir uguns atliekas un tajos nav gaismas” (turpat, 97. lpp.). Interesanti, ka Bībele šajā gadījumā saka pilnīgi pretējo, proti, ka Kunga eņģelis parādījās Zaharijam Jeruzalemes templī tieši tad, kad viņš kalpoja pie kvēpināšanas altāra (sal. Lk 1,11).
Projicējot cilvēka dzīves realitāti uz garīgo pasauli, autors atklāj lasītājam eņģeļu nodarbošanās detaļas, respektīvi, tie it kā sastāda katra cilvēka „likteņa grāmatu”. Proti, tiek zinoši pavēstīts, ka „grāmata ir bieza, ar caurspīdīgām lapām” un ka „eņģelis raksta ar īpašu rakstāmo un nevis cilvēku, bet eņģeļu rakstā. Tātad netiek rakstīti burti, bet zīmes” (turpat, 87. lpp.). Pēc Ē. Delpera eņģeļu mācības, debesu gari pat spēj iemiesoties: „Ja eņģelis ir sasniedzis gara lielumu, kas ir virs vidējā, tad tam tiek dota iespēja iemiesoties.” (turpat, 90. lpp.)
Vai patiešām var ņemt nopietni vērā šādu domu izklāstu, kas nesakņojas bībeliskajā mācībā, nedz kristīgajā tradīcijā? Vai tas drīzāk nerod savu iedvesmu bagātajā iztēlē? Kaut arī šis raksts nav attiecīgā vieta, kur skaidrot Baznīcas mācību par eņģeļiem, tomēr nebūs pilnīgi lieki atgādināt, ka bībeliskajā tradīcijā eņģeļi reprezentē Dieva vēstnešus, kas ir pasaulē, lai sludinātu Viņa gribu, lai kalpotu cilvēkiem un Dieva tautai (sk., piemēram, Ebr 1,14), nevis nodarbotos ar banālām lietām un untumiem „patīk-nepatīk”.
|
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.08.18 17:47:01
Aivars
varēji jau aprobežoties ar linciņu, kurš turklāt jau bija iemests pirmajā tēmā... aiz ko tāda pārcentība
bet pie reizes tad mana u.c. atbildes ar:
http://forums.delfi.lv/read.php?f=97&i=175858&t=175858
|
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2010.08.18 17:50:21
Aivars
ak jā - un ar ko gan viens dumpinieks būtum labāks par vienu sektantu?
kas dumpojas pret augstākstāvošiem, RKB tak skaitās pēdējais no pēdējiem - tad kā gan kaut kāds tur priesterītis (kam vēl slapjš aiz ausīm) drīkst riet pret Vatikāna atzinības rakstu, kas stāv Karaļa kalnā goda vietā??
|
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.08.18 18:05:59
-Jona-
Kas par Vatikāna atzinības rakstu?
Vai tāds pats kā Veronikai, kura esot bijusi bezmaz Jāņa Pāvila II personiskā dziedniece? |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2010.08.18 18:14:24
Papucs
neko nezinu par veronikām, bet Kristus Karaļa kalnā tāds stāv, katram apskatāms, ar visu pāvesta bildi, lai.
jo redz, tāds Stepanovs un pat arī Pujats vēl nav visi Latvijas katoļi.
(tagad es pat zinu, kurš no priesteriem to ieteicis (gan neteikšu, tiekat paši galā).
un domājams, ka ne jau bez ap. nuncija ziņas un starpniecības... |
dāvis [134.2.186.3] |
# Iesūtīts: 2010.08.18 18:39:52
Ctulhu var jau Pujatu saprast. jams Aglonā atver logu un ko redz? otrā ezera krastā Delpera parks, kur nākamgad varētu slieties arī baznīca. Varbūt arī Pujats tik asi nevērstos, ja Delpers būtu cēlis kādā nomaļā lauku stūrī.
Vācijā arī bija kaut kādi protesti, ka ceļ mošejas (Šveicē laikam pat bija referendums par minaretu atļaušanu vai nē), bet nu visi ir daudz maz pieraduši - ja formāli nevar piesieties, tad visi klusām sadzīvo līdzās.
jā,nu skaidrs, senie laiki tiešām ir pagājuši, kad grillēja uz nebēdu - tad Jona nonāktu kopā ar Delperu. |
dāvis [134.2.186.3] |
# Iesūtīts: 2010.08.18 18:52:45
Ctulhu reāli jau Delpers, spriežot pēc grāmatām, jau sen ņemās un tā īsti nevienam netraucēja, bet pēdējās aktivitātes Aglonā būs bijušas pārāk izaicinošas priekš RKB. Sagaidīsim brīdi, kad uzcels baznīcu, kā tālāk lietas risināsies.
Bija jau arī Liepājā līdzīgi protesti pret mormoņiem, bet neko nevarēja padarīt.
http://www.delfi.lv/news/national/novadi/laikraksts-liepaja-bus-lielakais-mormonu-dievnams.d?id=23138860 |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
