atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Par kataru "ķecerību"...
Juventus
Iesūtīts: 2010.08.06 14:55:02
Vēlējos dzirdēt Jūsu viedokli par šīs te senās kristietības sektas idejām!
Ja kāds nezina, par ko tieši ir runa, tad piedāvāju kataru pamatidejas (mans, brīvs formulējums):
1) Ir divi dievi. Labais dievs un ļaunais dievs (sātans, viņš arī Jahve),
2) Labais dievs, cita starpā, ir radījis ļauno dievu.
3) Bet ļaunais dievs (t.i., vecās derības dievs Jahve) ir radījis zemi un cilvēkus.
Šis pēdējais apgalvojums tiek pamatots ar to, ka pasaule, tās iekārtojums un tajā valdošais ļaunums nevar būt laba dieva roku darbs, t.i., labais dievs kaut ko tik netaisnu nekad nepieļautu.
4) Tie, kas pielūdz labo dievu (t.i., katari) ir kristieši, tie, kas pielūdz Jahvi, - sātana pielūdzēji.
5) Katari noliedz laulības institūtu un, lai cik tas nebūtu dīvaini, arī seksuālās attiecības: vīrietis ar sievieti drīkst pa savu dzīvi uztaisīt vienu bērnu, vairāk ar seksu nav jānodarbojas - tas ir nešķīsti. Jebkura iekāre ir grēks.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
pich_
# Labojis pich_: 2010.08.06 19:30:47
godwit

nu un kāpēc viņiem tas nepatika?

ko tas nozīmē- viņi nesaprata to, ko Dievs viņiem teica?
Ezītis
# Iesūtīts: 2010.08.06 20:01:21
Tas bija visai sen. Vai mēs varam saprast to laikmetu?
incognito
# Iesūtīts: 2010.08.06 20:12:11
Vai Jēzus var būt VD mesija, jo par mesiju ir teikts, ka viņš būs miera nesējs (Jes.52:7), bet Jēzus teica, ka nav nācis nest mieru, bet gan zobenu? (Mat.10:34)

Ar mesiju jūdi saista arī vispārēju augšāmcelšanos (Jes.26:19), kas tā arī nav notikusi un nāves likvidēšanu (Jes.25:8).
godwit
# Iesūtīts: 2010.08.06 20:42:40
pich_
"nu un kāpēc viņiem tas nepatika?"
Mateja ev. 23 nodaļā Jēzus uzskaita visus iemeslus. Lasi visu nodaļu no sākuma līdz beigām.
godwit
# Labojis godwit: 2010.08.06 20:48:49
incognito "Vai Jēzus var būt VD mesija, jo par mesiju ir teikts, ka viņš būs miera nesējs (Jes.52:7), bet Jēzus teica, ka nav nācis nest mieru, bet gan zobenu? (Mat.10:34)"

"Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas (Jņ.14:26)." Atceries arī, ko Jēzus darīja, kad Pēteris uzbrucējam nocirta ausi ar zobenu? No tā ir saprotams, ka ne jau par auksto ieroci ir runa, bet par gara zobenu - Dieva Vārdu.

"Ar mesiju jūdi saista arī vispārēju augšāmcelšanos (Jes.26:19), kas tā arī nav notikusi un nāves likvidēšanu (Jes.25:8)."

Tie, kas tic mūžīgajai dzīvībai, saucās mesiāniskie jūdi. Ortodoksie jūdi, saduķeju mantinieki, šādām idejām netic. Būtu interesanti uzzināt, kā viņi skaidro šīs rakstuvietas.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.06 21:29:27
godwit
Vai tur nebija arī stāsts, ka, ja visi vienu dienu ievēros sabatu, tad Mesija nāks šādi, bet ja neviens neievēros sabatu, tad citādi?
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.08.06 22:04:07
godwit
Intereses pēc paskatījos Wiki.

Gadsimtu gaitā ir radušies dažādi Jūdaisma ticības principu formulējumi, un lai arī tie atšķiras dažās detaļās, tiem visiem ir vienota pamatideja. Gandrīz universālu akceptu ir guvuši Maimonida ( 1135.— 1204.) formulētie trīspadsmit ticības principi.
Lūk, divi no šiem principiem!
12.Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Mesija nāks, un lai arī viņš var kavēties, es tik un tā katru dienu gaidu viņa atnākšanu. 13.Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka mirušie augšāmcelsies brīdī, kad Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, to vēlēsies un lai slavēts Viņa vārds mūžīgi mūžos.

Un ko par to sakcījuši citi rabīni. Ir tā, bet varbūt arī šitā.
Sākotnēji tie tika uztverti diezgan pretrunīgi un pat ignorēti, taču laika gaitā tie ir akceptēti un lielākā daļa Ortodokso rabīnu uzskata, ka to ievērošana ticīgiem ebrejiem ir obligāta.
Daži, kā piemēram rabīns Jozefs Albo un Raavads critizēja Maimonida sarakstu, jo tajā ir pārāk daudz punktu, kas lai arī patiesi, nav tīcības pamatbūtības, un tādējādi, pārāk daudziem ebrejiem draudot kļūšana par ķerceriem. Taču, ne Maimonids, nedz viņa laikabiedri šo sarakstu neuzskatīja par tādu, kas aptvertu visus ebreju ticējumus, bet drīzāk, tikai kā centrālās pamatidejas, kas raksturīgas Jūdaismam.

Ezītis
# Iesūtīts: 2010.08.06 22:51:53
Raimonds

Katāri jau to visu nezināja. Vienkārši nejutās saistīti ar viduskaiku baznīcas pārspīlējumiem. Laiki ir citi un katāru arī vairs nav. Bet sektas ir un būs.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.08.06 23:20:16
Ezītis
Tas vairāk bija adresēts godwit. Viņš rakstīja, ortodoksie jūdi, saduķeju mantinieki. Ne gluži. Tas ko mēs saucam par ortodokso jūdaismu, tā izcelsme nav tik viennozīmīga. Ja tā maz vienkāršoti var sacīt, pēc Tempļa vairāk sāka dominēt tieši fariseju idejas, jo jaunajiem apstākļiem, kas bija elementāra izdzīvošana, viņi vieglāk bija piemēroti un otrs viņu bija arī vairāk.

Kataru ideja savā būtībā ir vienkārša: par labāku un autentiskāku ticību. Bet tas ir visos laikos, gribam būt labāki, tīrāki, bet par kādu cenu un ko upurējot?
godwit
# Iesūtīts: 2010.08.07 11:53:04
Raimonds
Paldies par labojumu. Laikam aizgājām drusku off topic. Jūdaismam, gan rabīniski ortodoksajam, gan uz saduķeju mācībām balstītītām sektām nav tieša sakara ar apskatāmo tēmu par kataru herēzi. Lai kāds būtu jūdaisma novirziens, tie visi tic vienam Dievam, bet katari diviem - labajam un ļaunajam.
incognito
# Iesūtīts: 2010.08.07 12:07:20
godwit
Bet vai tad kristieši arī netic Sātanam?
godwit
# Iesūtīts: 2010.08.07 12:17:57
incognito
Mēs rēķinamies ar sātana eksistenci, nevis ticam viņam. Sātans ir radība, kritušais eņģelis.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.07 12:28:43
godwit
kārtējo reizi putro ticēšanu ar pielūgšanu.
ja jau uzskatāt ka sātans existē - tātad ticat vinja existencei. Ibo jams ir tāds pats pārdabisks veidojums, kā slavenā Trīsvienība.
Gan, protams, sātanu ienīstat un nicināt, bet to ka viņš ir -tam ticat gan!
incognito
# Labojis incognito: 2010.08.07 12:30:10
masiks [159.148.73.94]
Es domāju, kristiešu izpratnē ticība ir paļaušanās uz kaut ko, nu un uz Sātanu viņi protams nepaļaujās, tāpat kā katari uz Demiurgu.
Faktiski katarus no kristiešiem atšķir vien savādāka attieksme pret VD mantojumu. Šeit pieminētā ekstrēmā askēze nav nekas neparasts arī kristietības vēsturē.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.07 12:36:25
incognito
kāda man daļa gar kristiešu tradicionālo jēdzienu pārdefinēšanu?
komunisti arī par "tautu draudzību" vai "brālīgo palīdzību" sauca dajebko citu, nevis draudzību vai palīdzību. Dva sopoga - para.
Viņiem tur tai putrā, kas galvā - TICĒT un UZTICĒTIES izliekas kā viens un tas pats. Secinājums -problēmas ir galvā, nevis jēdzienos.
godwit
# Iesūtīts: 2010.08.07 12:46:44
masiks [159.148.73.94]
Tavu domu saprotu, bet saskaņā ar JD, vārds ticība ir lietots tikai vienā nozīmē, kā ticība Dievam.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.07 12:51:17
godwit
nuja. Un tas ka ir sātans, tb sātanam - jūs vienkārši neticat. Grandiozi.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.07 12:53:09
godwit
starp citu, man patika Žvaņecka prātula - nesaprotami un neskaidri vārdi liecina par nesaprotamiem un neskaidriem darbiem....
tb - putrošanās ar vārdiem liecina par putrošanos ar darbiem..
incognito
# Labojis incognito: 2010.08.07 13:08:04
Interesanti, kāda būtu pasaule, ja kataru kristietības interpretācija, kas bija visai līdzīga Marciona interpretācijai, vien jaunāka, būtu uzvarējusi?
Domāju, ka nekas īpaši labs nebūtu noticis. Tik izteikts duālisms nenovēršami noved pie cilvēku dalīšanas labos un sliktos, kas savukārt noved pie slikto iznīcināšanas, lai atceramies kaut vai Džordžu Bušu junioru un viņa "ļaunuma asi".
godwit
# Iesūtīts: 2010.08.07 13:48:26
masiks [159.148.73.94]
"nuja. Un tas ka ir sātans, tb sātanam - jūs vienkārši neticat. Grandiozi."
Ok, speciāli tiem, kam lēni pielec: es ticu, ka ir sātans, bet neticu viņa mācībai.

"nesaprotami un neskaidri vārdi liecina par nesaprotamiem un neskaidriem darbiem...."

Nesaprotami kam? Žvaņeckim? Prātula izriet no subjektīvas pieredzes, kura nemitīgi attīstās (vienā vai otrā virzienā), un tā nav attiecināma uz objektīvas patiesības definēšanu, kas ir pilnība.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 75 , pavisam kopa bijuši: 3204