atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Vai Dievam ir māte?
Adonika
Iesūtīts: 2010.07.14 10:37:11
Tātad - vai Dievam, kurš tak visa Radītājs ir māte?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
-Jona-
# Iesūtīts: 2010.07.21 17:12:21
Ingars

pirms par miglu runājam, nu izlasi kaut iedotos linkus. tev sen jau būtu skaidrs.
Betānija
# Iesūtīts: 2010.07.21 23:03:10
Slavēts Jēzus Kristus!

Brāli Ingar!
Pag, pag, nepūt man te miglu acīs - sātans arī zina labus vārdus sacīt, tas nu ir skaidri zināms. Vai tas gars apliecina, ka vienīgi caur Jēzu Kristu pestīšana, ne caur Mariju, ne darbiem, ne svētuma pakāpi, ne briedumu, bet tikai caur Jēzu Kristu?

Jaunava Marija ir visu mūsu debesu Māte ta to teicis pats Jēzus Kristus - kad teica dēls lūk tava Mate un maceklim dēls lūk tava Mate - ar to ir viss pateikts jo šie vārdi kas bija pie krusta ir pēdējie un arī galīgie pirms Jēzus atdeva savu Garu Tēvam ... kam ir ausis dzirdēšanai lai klausās.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.07.22 09:41:19
Betānija Jaunava Marija ir visu mūsu debesu Māte
Kā dievbijīgs pieņēmums tas nemaz nav peļams.
It īpaši ikonogrāfijā, kurā iederas gandrīz viss ar Jaunavu Mariju saistītais - piem., viņas kronēšana Debesīs.
Bet kultā un teoloģijā gan labāk nepārspīlēt.
Uzskatāms piemērs:
ir tāda skaista Romas katoļu baznīciņa Lēnās, ar bīskapu kapenēm, reiz tur turējām vakarlūgšanu.
Īpatni, jaunavas Marijas altārglezna, un tāda pat formāta Jēzus glezna blakus ārpusē.
Nomainītu šīs gleznas vietām un lūk, jums - luterāņu reformācijas būtība, Jēzus altārgleznā un jaunava Marija blakus.
-Jona-
# Iesūtīts: 2010.07.22 11:25:35
indriķis (labs) kultā un teoloģijā gan labāk nepārspīlēt.

teoloģijā nav pārspīlēts (JMarija nav Dieva ceturtā Persona), un lai jau paliek kultiskās izpausmes visā plašajā katoļu pasaulē, vai tad pašu sētā viss tā nu bližģē.
kas attiecas uz Lēnām, ja reiz JMarijai viss svētums Trīsvienīgā Dieva dots (kā arī ir), tad kur bigproblēma, tad altārgleznā arī redzam to pašu vien Trīsvienīgā Dieva godību, vienīgi JMarijas izskatā.. vai tad Lēnās JMarijas vārdā maizi un vīnu konsekrē, grēkus atlaiž? ja ne, tad jau viss puslīdz kārtībā, kā nekā zemes dzīves laikā JMarija arī nāca/piedzima pirms Dēla.
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2010.07.22 11:55:04
daudz, nesalīdzināmi daudz lielāks posts tiek nodarīts, kad Tā Kunga Svētos neatpazīst vispār vai pat visvisādi noniecina. tāda sajūta piem. man radās no e-baznīcas lapām (arī šeit dažbrīd). aukstums uzvēdī tāds kā no kapličas grīdas! kaut gan nē, kapličas grīda ir siltāka!

cilvēciskā paštaisnība un tai pat laikā Svēto un Praviešu zaimošana ārkārtīgi smagi atspēlēsies jau vistuvākajā laikā
http://www.tlig.lv/content/view/1115/109/
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.07.22 12:17:46
-Jona-

a) Sveetos pilnaa skaitaa paziist tikai Dievs
b) Cilveeki par sveetiem meedz nodeeveet taa sauktos "CrowdLikers"...
c) Ja Paavils (Sveetais) vai kaads Engjelis (kursh pats par sevi ir sveets) sludina citu evangjeeliju, tad Paavila, kursh Sveetais, vaardiem sakot - laasts paar taadu "sveeto"

Savukaart evangjeelija "citums" nosakaas visai vienkaarshi - saliidzinaajumaa ar to Evangjeeliju kas ir sludinaats no iesaakuma... Kaa pats Paavils gaaja uz Jeruzaalemi lai citastarpaa sinhronizeetu savu veesti ar Jeruzaalemee esoshajiem apustuljiem un draudzes vadiitaajiem... Bet iesaakumaa vispaar der zinaat kas IR Evangjeelijs un ar ko tas atshkjiraas no Bausliibas

Nevari tu prasiit no cilveeka ticeet citiem cilveekiem un spriest tiesu... laigan nu dikti gribaas ar savu dziesmugraamatu visaam pudeleem par korkji uzdoties.

indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.07.22 12:45:14
Jona , tev ar uzskatāmiem piemēriem paskaidro elementāro - būtība nevar neizpausties.
Ja baznīca bibliska t.i. kristocentriska, tad arī altārgleznā Kristus,
ja baznīcā ir perebors ar jaunavas Marijas kultu,
tad altārgleznā jaunava Marija. Un Kristus blakām.
Vnk konstatēju faktu.
Svētie ? Svētiem - sv.Jānim, sv.Pēterim, sv.Pāvilam, sv. jaunavai Marijai u.t.t.,
kristietis gribot nevar paiet garām.
Bet bez litānijas sv.Šerbelam (?) tomēr var iztikt.
-Jona-
# Iesūtīts: 2010.07.22 13:00:29
indriķis (labs)

nu nebūs nebūs tik viennozīmīgi... turpat Lēnās virs altāra ir Jēzus ar krustu, ir Jēzus pie krusta, ir Viņa statuja pilnā augumā iekšpusē, Viņa statuja pilnā augumā ārpusē... nu nekādi ne tik otršķirīgs, kā no tava komentāra varētu izlobīt
http://i.vietas.lv/userfiles/image_gal/big/3/image-11303.jpg
Ingars
# Iesūtīts: 2010.07.22 13:08:53
indriķis (labs)

Jā, bet ne pie visiem tā ir

-Jona-
Tur nav ko lasīt, vienreiz palasīju un man viss bija skaidrs - Marijas elks nostādīts līdzās Jēzum, sagrozīta mācība, ko ne pravieši, ne Jēzus, ne apustuļi nav mācījuši. Mērķis ir skaidrs - pēc iespējas vairāk novērst ticīgos no Jēzus. Jā, ti tiešām - Marijas kults ir uzbrukums ticīgajiem.

cilvēciskā paštaisnība un tai pat laikā Svēto un Praviešu zaimošana ārkārtīgi smagi atspēlēsies jau vistuvākajā laikā

Tieši tā un tāpēc es tev lieku pie sirds, lai tu klausītu patiesajiem praviešiem, kuriem Svētais Gars liecina par to, ka Marijas kults nav no Dieva un daudzas citas katoļu zajavas (piemēram, šķīstītava) ne tik. Un tie, kuri neklausa šiem praviešiem, paši savas vainas dēļ kritīs šo katoļu maldu mācību lamatās, jau tagad redzam šo mācību sekas un tās jau tagad atspēlējas.

Betānija

Tjipa tā - lai slavēts Jēzus Kristus, bet nu bērniņi, atpakaļ pie Marijas

Jaunava Marija ir visu mūsu debesu Māte ta to teicis pats Jēzus Kristus - kad teica dēls lūk tava Mate un maceklim dēls lūk tava Mate - ar to ir viss pateikts jo šie vārdi kas bija pie krusta ir pēdējie un arī galīgie pirms Jēzus atdeva savu Garu Tēvam ... kam ir ausis dzirdēšanai lai klausās.

Pirmkārt šajā rakstu vietā Jēzus runāja tikai attiecībā uz Jāni un Mariju, lai Jānis par Mariju parūpējas. Esmu ievērojis, ka katoļu garīdzniekiem ir problēmas ar tekstu analīzi un konteksta izpratni, jo iekrist tik prasti - uz vienu teikumu, kura konteksts ir acīmredzams, tas ir vairāk nekā muļķīgi. Sāksim ar pareiziem Svēto Rakstu skaidrošanas principiem - jebkurai mācībai vai dogmai ir jābūt apstiprinātai kontekstā ar visām pārējām rakstu vietām un jābūt arī apstiprinājumam iepriekšējos pravietojumos un pēcākos norādījumos - mēs neredzam nedz pravietojumus par Marijas kā mātes, līdzpestītājas, debesu ķēniņienes statusu, nedz par viņas bezgrēcību ne Vecās Derības pravietojumos, nedz arī apustuļi ko māca par to, nedz atklāsmes grāmatā kas minēts. Par sievu saules tērpā arī radīta nepareiza interpretācija, jo tai nav nekādas saskaņas, nedz pamatojuma citās rakstu vietās.

Turklāt bez tā visa pavisam elementārs arguments, kas apgāž visas katoļu pasakas par Mariju - Pestītājs ir tikai Jēzus Kristus un mums nav Marija vajadzīga kā starpniece, par to nekas nav mācīts, tieši otrādi, šī mācība ir demoniska, tā nāk no pašas elles dziļumiem, jo velnam tik to vien vajag, kā nostādīt kaut ko starp cilvēkiem un Dieva Dēlu.

Un arī - ko nez tu sacīsi par šo rakstu vietu?

47 Un kāds uz Viņu sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē ar Tevi runāt."
48 Un Viņš atbildēja un sacīja tam, kas Viņam to teica: "Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?"
49 Un, roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: "Redzi, Mana māte un Mani brāļi!
50 Jo, kas dara Mana Debesu Tēva prātu, tas ir Mans brālis un Mana māsa, un Mana māte."

Kāpēc Jēzus tomēr nepiebilst:"...tomēr mana māte ir kas vairāk..."?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.07.22 13:09:18
Lēnās Jēzus ir šur un tur, bet tomēr ne te. Te ir Marija.
Tāpat arī Rkb, Viņš ir šur un tur, tomēr ne te. Te ir Marija.
Lai nu paliek, galvenais lai Viņš mūsu sirdīs.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.07.22 13:10:22
-Jona-
Betānija

2. Moz. 20:3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.07.22 13:15:57
Ingars, šī mācība ir demoniska
Tev taisnība, tas notiek, ja ir ekscess ar Marijas kultu, kas aizēno Dieva Dēlu, nevis vnk saprātīga godināšana ( kuru jau tomēr Romas katoļiem neatņemsim ), tad tā pēc definīcijas sanāk anti kristīga.
Kaut kur minēju, plaši izplatīta tautas dievbijībā Itālijā, Spānijā, Latīņamerikā.
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2010.07.22 13:19:06
indriķis (labs)

nevis šur un tur, bet Jēzus glezna ir virs altāra turklāt virs JMarijas attēlojuma (vai tad zem?)

un visas acis izskatīju, bet neatradu ka Lēnās tā nu valdītu viena pati JMarija:

... Svētās Mises sākumā ekselence atzīmēja, ka šajā senajā Lēnu baznīcā (attēlā) visi klātesošie ir pulcējušies pie Kristus altāra, lai tuvotos Dievam, lai savu sirdi vēl vairāk atvērtu Viņam un lai spētu Viņa gribai, Viņa iecerēm pateikt – Āmen - lai notiek Viņa prāts. ...
http://www.katedrale.lv/index.php?id=14319


lai jau nu paliek, bet - iemet tomēr linciņu, ja to jeresi nabaga lēniešos atrodi!
Ingars
# Iesūtīts: 2010.07.22 13:22:52
indriķis (labs)

Ja mums kāds cilvēks ir par piemēru un paraugu, tad viss ok, jo arī Pāvils sevi stādīja par piemēru
Ja tiekam dziedināti caur kādām darbībām un priekšmetiem, kas kādā veidā mums kaut ko pareizu iemāca par Dievu (piemēram, čūska tuksnesī, Pāvila sviedrauti un tamlīdzīgi), tas arī ir ok

BET, ja mēs sākam pielūgt tos līdzekļus, caur kuriem Dievs darbojas, tad vairs nav ok. Un šī robeža mēdz būt ļoti trausla

Ja mēs apceram Marijas dzīvi, viņas raksturu un visu, ko par viņu zinam, lai caur to mācītos, kā patikt Dievam, tad mēs daram labi. Taču, ja Marija ir kas vairāk nekā viena no norādēm uz Dievu, tad jau tā ir elkdievība.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.07.22 14:09:06
Jona , tomēr JM centrālā altārglezna.
Lai arī paliek , es paskaidroju, kāds būtu risinājums altārgleznu izkārtojumā luterāņu baznīcā un kādu garīgu pienesumu tas sev nes līdzi, atspoguļojot vienas vai otras grupas ticīgo dievbijības saturu.
Ingars
# Labojis Ingars: 2010.07.22 14:38:03
Marija nevar būt vairāk kā skolotāja un piemērs. Katoļu kļūda ir tā, ka Marijai tiek piedēvēti darbi, kurus var darīt tikai Dievs. Es varu vērsties pie sava mācītāja, lai viņš aizlūdz, palīdz ar vārdiem, ar darbiem, taču patiesībā viņš ir tikai kanāls, instruments Dieva rokās, Dieva kalps. Kamēr cilvēks ir dzīvs, Dievs viņu var lietot vareniem un brīnišķiem darbiem lielās un grandiozās kalpošanās, dziedināšanas, brīnumi, atrisinātas problēmas, salauzti lāsti, lielas svētības caur šī cilvēka aizlūgšanām vai roku uzlikšanas, vai vārdu izteikšnu, Dievs var lietot cilvēku, ka viņš mīl citus cilvēkus un palīdz praktiski, palīdz morāli, taču aiz tā stāv Dievs. Tāpēc nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet gan Dievs, Kurš dod spēku augšanai. Tāpēc nav cildināms kristīgais kalpotājs, bet Dievs, Kurš šo cilvēku radījis, nodrošinājis apstākļus, vidi, situācijas un visu visu vajadzīgo, lai viņš izveidotos par tādu personība, kādu vajag konkrētai kalpošanai, Dievs veido cilvēka raksturu, Dievs dod talantus un Svētā Gara dāvanas, Dievs dara svētu, Dievs rada cilvēkā Sev patīkamu sirdi – kā redzat, cilvēkam tur nav nekāda nopelna, lai viņu sauktu par visu māti, debesu ķēniņieni, līdzpestītāju utt. Kāds teiks – bet taču cilvēks ar savu gribu dara šīs lietas – jā, bet Kurš to labo gribu rada, dod, uztur, rosina un urda, dod tai dzinējspēku un izdošanos? Un, kad kristīgais kalpotājs nomirst un aiziet pie Dieva, tad viņa kalpošanas laiks šeit virs zemes ir beidzies un nav bībelē nevienas norādes, ka Dieva plānā ietilpst mirušo ticīgo iesaistīšana kalpošanā šajā pasaulē, no kuras viņi jau tikuši prom, vēl jo mazāk mums vispār norādīts, ka mums būtu jākontaktējas ar tiem cilvēkiem, kuri ir tajā pasaulē
Betānija
# Iesūtīts: 2010.07.22 23:32:36
Slavēts Jēzus Kristus !
Brali Ingar!
Pirmkārt šajā rakstu vietā Jēzus runāja tikai attiecībā uz Jāni un Mariju, lai Jānis par Mariju parūpējas. Esmu ievērojis, ka katoļu garīdzniekiem ir problēmas ar tekstu analīzi un konteksta izpratni, jo iekrist tik prasti - uz vienu teikumu, kura konteksts ir acīmredzams, tas ir vairāk nekā muļķīgi. Sāksim ar pareiziem Svēto Rakstu skaidrošanas principiem - jebkurai mācībai vai dogmai ir jābūt apstiprinātai kontekstā ar visām pārējām rakstu vietām un jābūt arī apstiprinājumam iepriekšējos pravietojumos un pēcākos norādījumos - mēs neredzam nedz pravietojumus par Marijas kā mātes, līdzpestītājas, debesu ķēniņienes statusu, nedz par viņas bezgrēcību ne Vecās Derības pravietojumos, nedz arī apustuļi ko māca par to, nedz atklāsmes grāmatā kas minēts. Par sievu saules tērpā arī radīta nepareiza interpretācija, jo tai nav nekādas saskaņas, nedz pamatojuma citās rakstu vietās.

Turklāt bez tā visa pavisam elementārs arguments, kas apgāž visas katoļu pasakas par Mariju - Pestītājs ir tikai Jēzus Kristus un mums nav Marija vajadzīga kā starpniece, par to nekas nav mācīts, tieši otrādi, šī mācība ir demoniska, tā nāk no pašas elles dziļumiem, jo velnam tik to vien vajag, kā nostādīt kaut ko starp cilvēkiem un Dieva Dēlu.

Un arī - ko nez tu sacīsi par šo rakstu vietu?

47 Un kāds uz Viņu sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē ar Tevi runāt."
48 Un Viņš atbildēja un sacīja tam, kas Viņam to teica: "Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?"
49 Un, roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: "Redzi, Mana māte un Mani brāļi!
50 Jo, kas dara Mana Debesu Tēva prātu, tas ir Mans brālis un Mana māsa, un Mana māte."

Kāpēc Jēzus tomēr nepiebilst:"...tomēr mana māte ir kas vairāk..."?

Es nešķiroju un nesaku jums kā luterāņiem... mes esam Kristus draudze un mums ir viens merķis būt želsirdīgiem, svētiem, pilnīgiem, mīlet Dievu pari visam un savu tuvako ka sevi pašu ... Vai jaunava Marija nav mīlejusi Dievu un cilvēku pilnīgak par visiem uz zemes, vai viņa nebija pirma kas ieticeja un paklausija, izdzivoja ar Jēzu sirdī un uz rokam ... 34 virs zemes ... kura desele visstiprak Jēzu mīleja virs zemes un kura tagad ar visdziļako mīlestību mīl Jēzu debesīs? Kuru Visvarenais apēnoja, kurai engelis pasludinaja, kura visu jaunibu no 3 gadiniem nodzivoja klosteri, kura bija Dieva apžēlota un svētīta no visām sievietem, kurai Visvarenais Dievs bija izpušķojis dvēseli lai guldītu savu dievisķību ka hostijas tabernakula, kura dvesele bija Dieva klepis un tronis... kura dvesele līdzinas Marijas dveselei lai teiktu Kungs tavs prāts lai notiek, kura ir tik tira ka jaunavas Marijas sirds lai uzņemtu un savienotos ar Jēzus sirdi ar Svēto Garu, kuras dveseles līgavainis ir Svētais Gars ...
Betānija
# Iesūtīts: 2010.07.22 23:59:50
Marija nevar būt vairāk kā skolotāja un piemērs. Marija ir mūsu Debesu Māte un Aizbildne sava Dēla priekšā Katoļu kļūda ir tā, ka Marijai tiek piedēvēti darbi, kurus var darīt tikai Dievs. par kadiem darbiem iet runa Marija aicina lūgties rožukronī, lasīt svetos rakstus ik dienas, gavet, iet pie grēksūdzes sakrameta un pieņemt īsto Jēzus miesu un asinis svētajā euharistījā vismaz 1x mēnesī Es varu vērsties pie sava mācītāja, lai viņš aizlūdz, palīdz ar vārdiem, ar darbiem, taču patiesībā viņš ir tikai kanāls, instruments Dieva rokās, Dieva kalps. Kamēr cilvēks ir dzīvs, Dievs viņu var lietot vareniem un brīnišķiem darbiem lielās un grandiozās kalpošanās, dziedināšanas, brīnumi, atrisinātas problēmas, salauzti lāsti, lielas svētības caur šī cilvēka aizlūgšanām vai roku uzlikšanas, vai vārdu izteikšnu, Dievs var lietot cilvēku, ka viņš mīl citus cilvēkus un palīdz praktiski, palīdz morāli, taču aiz tā stāv Dievs. (saki man brali ka aizbildniecība tiktu ātrak uzklausītas ja tevi lūgtu kads viens no taviem miljons kalpiem vai tavas vienīgas mātes aizbildniecība ...) Tāpēc nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet gan Dievs, Kurš dod spēku augšanai. ( runa iet par to lai jūs cienītu un godātu mati ka bauslība rakstīts un ieklausitos ko Dievs saka caur Mariju, Marija ir vairak ka praviete , Marija ir vistuvak Dievam no visam radībam - pari par engeliem, ercengeliem, pirmspekiem, varam, spekiem, kundzibam, troniem, ķerubiem un serafiem - viņa valda debesīs līdz ar savu Dēlu ... kad būsiet šķīstatava un pēctam debesīs to redzesiet paši - jūs tikat informeti tad nesakiet ka mēs nezinājām .... Tāpēc nav cildināms kristīgais kalpotājs, bet Dievs, Kurš šo cilvēku radījis, nodrošinājis apstākļus, vidi, situācijas un visu visu vajadzīgo, lai viņš izveidotos par tādu personība, kādu vajag konkrētai kalpošanai, Dievs veido cilvēka raksturu, Dievs dod talantus un Svētā Gara dāvanas, Dievs dara svētu, Dievs rada cilvēkā Sev patīkamu sirdi – kā redzat, cilvēkam tur nav nekāda nopelna, lai viņu sauktu par visu māti, debesu ķēniņieni, līdzpestītāju utt. ( Tas ka jūs to neatzīstat ir jūsus pašu zaudējums tapat ka tiem kuri neatzina un neatzīst Jēzu - tiem jau ir sava alga ( nezin ka jums patiktu jusu sieva kad jūs skaidri zināt ka viņa nemīl jūsu māti kuru jūs mīlat...nedomajat tacu ka Jezus savu mati mīl ta ka mes mīlam vai jus pierakstisiet Jezum netaisnibu kad Dels un Tevs un Svetais Gars nenoverteja Marijas dveseles, paklausibu, lidzciesanas par savu vienigo delu, visur vina aprupe berniba un sekosana vira gados, vina ir debesu un zemes karaliene neatkarigi no jusu gribas) Kāds teiks – bet taču cilvēks ar savu gribu dara šīs lietas – jā, bet Kurš to labo gribu rada, dod, uztur, rosina un urda, dod tai dzinējspēku un izdošanos? Mēs to neapstrīdam bet aicinam jūs saprast un mīlet pilnīgāk ka bauslība un svetos rakstos rakstīts , nenicinot praviešus kuri ir no Dieva - spriediet pec augļiem par koku) Un, kad kristīgais kalpotājs nomirst un aiziet pie Dieva, tad viņa kalpošanas laiks šeit virs zemes ir beidzies un nav bībelē nevienas norādes, ka Dieva plānā ietilpst mirušo ticīgo iesaistīšana kalpošanā šajā pasaulē, no kuras viņi jau tikuši prom, vēl jo mazāk mums vispār norādīts, ka mums būtu jākontaktējas ar tiem cilvēkiem, kuri ir tajā pasaulē text par viniem mums ir jaaizludz ka Jezus aizludza par Lacaru un tas tapa dzīvs - Palīdzētājas sekojot Kungam Kristum, garā atrodas šķīstītavā, lai glābtu tur esošās dvēseles un tāpat kā pestītājs ar saviem nopelniem samaksāja dvēseļu, kuras gaidīja atpestīšanu parādu, tā arī viņas atsakās no visiem saviem nopelniem šķīstītavā esošo dvēseļu labā”. (svētīgais T.Honorāts)
Betānija
# Iesūtīts: 2010.07.23 01:51:38
Dievmāte teica bērniem, ka Viņas vismīļākā lūgšana ir "Es ticu...".

1984. gadā Viņa lūdza mūs, lai bez tam ik dienas mēs noskaitītu pilnu Rožukroni. Tāpat Viņa aicina uz lūgšanām Svētajam Garam; pirms Svētās Mises un pirms parādībām cilvēki lūdzās "Nāc svētais Gars". Beidzoties: "Aicinu jūs ik dienas veltīt savas lūgšanas Jēzum, manam dārgajam Dēlam, lai ikviena no jūsu sirdīm piederētu Viņam" (1988. g. 25. oktobrī). Šāda sevis veltīšana Jēzum nozīmē pilnīgu piederēšanu Jēzum Kristum, un vienlīdz arī Marijai: "Aicinu jūs upurēties manai Bezvainīgajai Sirdij" (1988. g. 25. oktobrī). Marija vēlas, lai visas ģimenes un visas draudzes upurētos Jēzum un Viņas Bezvainīgajai Sirdij.

Aicinājums uz lūgšanu ietver galveno nozīmi, kad viss sākas no lūgšanas: atgriešanās, žēlastības, prieks, Dieva iepazīšana, spēks, izturība, mīlestība, pacietība, kā arī visas Svētā Gara dāvanas. Ar lūgšanas palīdzību ir iespējams atjaunot to saikni, kura tika ļaunuma iznīcināta. Mēs varam atgūt gaismu. Lūgšana ir ierocis cīņā ar sātanu. Dievmāte saka mums, ka ir nepieciešams iesaistīties cīņā ar tumsas varu, respektīvi - ar to varu, kuras iespaidā notiek cilvēku savstarpējās slepkavības, dzimst naids, izvirtība, iznīcība... "Šodien Es jūs aicinu, lai jūs ar īpašu lūgšanu stātos pretī sātanam. Ietērpieties bruņās un ar rožu kroni rokās uzvariet viņu" (1985. g. 8. augustā).

Mūsu griba - tās ir bruņas cīņa ar ļaunumu. Arī Rožukronis ir domāts kā uzvaras ierocis pret nāves un iznīcības spēkiem. Rožukronis, ar kuru skaitām lūgšanas un kuru turam rokās "kā redzamu zīmi sātanam, ka piederam Vissētākajai Jaunavai Marijai, nevis viņam." Starp labo un ļauno notiek cīņa. Lūgšana izdziedina ļaunumu, izjauc tā darbību, stiprina mūs. Dod mums spēku uzvarēt sātanu.

Dievmāte lūdz, lai mēs rodam mierinājumu dziļā lūgšanā; lūgšanai ir jākļūst par prieku. Ja jūtam, ka lūgšana ir neauglīga, jāturpina lūgties un jālūdz lūgšanās prieks.

Ar Marijas starpniecību Dievs sniedz daudz prieka lūgšanās šeit, Medjugorjē. Lūgšana - tā ir tikšanās ar neredzamu personu, tomēr ar dzīvu un patiesu. Neaizmirsīsim par to! Šī persona ir dzīvais Dievs. Vizionāri redz, cik daudz prieka Dievmātei dod lūgšana. Ja arī mēs spētu saredzēt Viņas prieku, tad nekavējoties pārliecinātos par lūgšanas nepieciešamību. Arī nebūdami vizionāri, mēs tomēr spējam redzēt lūgšanas augļus mūsu tuviniekos un pašos vizionāros.

Mēs redzam, ka lūgšanas ir garīgās veselības un pārtapšanas spēks, "Lūgšana ir zāles, kas dziedē" - saka Dievmāte. Lūgšanā mēs atveram sirdis, kad Dievs vēlas ar mums runāt. Griezīsim savu skatu uz Viņu, vērsīsimies pie Viņa ar visu savu būtni un gaidīsim Viņa atbildi. "Lūgšana ir saruna ar Dievu" (1984. g. 20. oktobrī).

"Ikvienā lūgšanā jums jāsaklausa Dieva balss" (1984. g. 10. septembrī). Lūgšanā varam meklēt grūtību atrisinājumu; Dievs dos mums prasmi to izprašanai. Ir jābūt uzticībai un cerībai, ka Dievs pateiks, ko no mums vēlas, kā grib mūs vadīt. Viņš neatstās mūs bez atbildes un atradīs veidu, kā mūs uzrunāt, un darīs to tā, ka sirdī sajutīsim pašu pilnību. Lūgšanā Viņš izskaidro mūsu domas un attīra mūsu sirdis. Mums nav jābūt daiļrunīgiem, lai atpazītu Dieva vārdus un gribu. Viņš ir Dievs, kas apliecina sevi cilvēkiem dažādos veidos.

Dievs runā uz mums mūsu sirdīs ar mūsu atjaunotās sirdsapziņas balsi caur lūgšanu un vēl neskaitāmos veidos. "Lūgties - nozīmē ieklausīties Dievā. Lūgšana ir auglīga tad, kad pēc lūgšanas viss kļūst skaidrs. Lūgšana dod iespēju iepazīt laimi" (1984. g. 20. oktobrī).

Lūgšana izgaismo mūsu sirdsapziņu, lai mēs varētu redzēt patiesību. Dievs vēlas mūs vadīt un apskaidrot. izvest mūs ārā no mūsu maldu ceļiem. "Lūgšanā iepazīsiet augstāko prieku un radīsiet izeju no ikvienas situācijas" (1985. g. 28. martā).

Neskatoties uz to, mums ir jālolo cerība. Cerība, ka Dievs nepārtraukti bagātinātu mūsu kontaktu ar Dievu. Ja mums ir ticība un cerība, Debesu Karaliene un Dievs mūs vadīs. "Vissvarīgākais - ir jābūt nesatricināmai ticībai", saka Vicka.

"Mīļie bērni, šodien es jūs aicinu, lai jūs ar dzīvu ticību uzsāktu Rožukroņa lūgšanas. Tādā veidā es varēšu jums palīdzēt. Jūs, bērni, vēlaties saņemt žēlastības, bet nelūdzaties. Es jums neko nevaru līdzēt, ja jūs šajā ziņā neko nedariet" (1986. g. 12. jūnijā).

Medjugorje vispirms ir nevis "svētuma skola", bet gan "lūgšanas skola". Dievmāte vizionāriem pirmām kārtām māca lūgties. Viņi dalās ar mums tajā pieredzē, kuru ieguva no Dievmātes, kas māca ne vien ar aicinājumiem, bet gan, pirmkārt, ar savu piemēru. Šo piemēru cilvēki ik dienas var redzēt uz zemes. Nu lūk, brīnums! Robežā, kura atdala redzamo no neredzamā, tapa atvērts logs, pa kuru var skatīt Dievišķo realitāti lūgšanā.

Vizionāri redz neredzamo, kā arī tā paradoksālo, tomēr pilnīgo un noteikto realitāti. Viņi mums it kā nodod gabaliņu neredzamā. Tā, lūk, Marija ar vizionāru starpniecību, māca Dieva realitāti, bet vispirms - lūgšanu. Tā ir Viņas vēlēšanās: "Vēlos jūs mācīties" (1986. g. 12. jūnijā).

Tas, kurš praktizē sirds lūgšanu, rod lūgšanā prieku, dziļu prieku. "Mīļie bērni, šodien vēlos jums saukt: lūdzieties, lūdzieties, Lūdzieties! Lūgšanā jūs iepazīsiet augstāko prieku" (1985. g. 28. martā).
Betānija
# Iesūtīts: 2010.07.23 01:52:05

Kārtējā atgriešanās pie "lūdzieties, lūdzieties" nav tikai aicinājums palielināt lūgšanas laiku, bet arī padziļināt lūgšanu. Tas, ko svētceļnieki bieži atklāj Medjugorjē, ir fakts, ka lūgšana kopumā nav garlaicīga. Šo žēlastību viņiem dod Dievmāte lūgšanā. Var novērot, kā Medjugorjē cilvēki lūdzas - tūkstošiem svētceļnieku beidzot atzinuši, ka lūgšana var būt liels prieks.

Ja lūgšanā patiesi meklējam Dievu, Viņš sniedz šo tuvības sajūtu Medjugorjē pateicoties savai mīlestībai, kas piepilda sirdis ar prieku. "Visa pamatā ir lūgšana," - saka Dievmāte, "kas ir lielākā Dieva vēlēšanās, labākais līdzeklis dvēseļu pestīšanā." Lūgšanu laikā ir jāatrod sirdī šos divus mīlestības aspektus, kas gala rezultātā kļūst par vienu vienīgu mīlestību. Prieks lūgšanā ir Medjugorjes Dievmātes lūgums un šo prieku ir jāmeklē. Ja tā trūkst, tad Viņa `nespēj mūs vadīt". "Mīļie bērni, aicinu jūs skaitīt Rožukroni, lai tas kļūst jums par pienākumu, kuru jūs pildīti ar prieku" (1986. g. 12. jūnijā).

Lūgšana ir lūgums, kas sūtīts Radītājam, kā arī Viņa slavināšanas veids. Dievināšana priekā un mīlestībā. "Mīļie bērni, slavējiet Dievu, lai Dieva mīlestība pieaugtu jūsos dienu no dienas un sasniegtu pilnību` (1988. g. 25. jūnijā).

Ja lūgšanā saskaramies ar grūtībām, tas ir normāli, jo sātans nemaz nav apmierināts ar to, ka mēs lūdzamies; upurēsim šīs mūsu grūtības un izklaidību Dievam, un darīsim to nepārtraukti! Lūgsim, lai Viņš dod mums sirds lūgšanas žēlastību; lūgsim arī mīlestību un paļāvību.

Lai saņemtu šo žēlastību, Dievmāte bieži lūdz mūsu Tēvu un bieži to arī saņem. Tomēr, kā saka Dievmāte, ir vajadzīga drosme, jo izklaidība dažreiz ir tik spēcīga, ka var pilnīgi zaudēt patiku. Patiesai lūgšanai tāpat kā mīlestībai ir jānāk no mūsu pieņemtā lēmuma.

"Mīļie bērni, arī šodien aicinu jūs uz lūgšanu. Es jūs nepārtraukti aicinu, bet jūs vēl esat tālu. Tāpēc pieņemiet lēmumu no šodienas nopietni veltīt sevi Dievam" (1989. g. 25. oktobrī).

Lūgties - nozīmē gribēt veltīt laiku visas dienas garumā Dieva adorācijas aktam: veltīt laiku satikšanai ar Dievu. Vienīgi lūgšana mierā un klusumā sniegs mums nepieciešamo sakoncentrēšanos un sagatavo mūs šādas tikšanās pārdzīvojumam: "Atrodiet laiku, lai jūs varētu mierā un pazemībā palūgties un tikties ar Dievu" (1988. g. 25. novembrī). Ir jāvēlas lūgšanas prieks, jālūdz tas. Šī spēja nāks no Dieva kā izdziedināšanas žēlastība, uzreiz pēc lūguma izteikšanas. Lūdz Dievu par mīlestību un prieku lūgšanā. Lūdz Dievu par mīlestību un prieku lūgšanā. Lūdz Dievu par atveseļošanu. Un Dievs tūdaļ pat tev to dos! "Esiet nomodā, lai katra šāda tikšanās lūgšanā būtu tikšanās prieks ar Dievu" (1988. g. 25. novembrī).

Mums ir nepārtraukti jāuztur uzticība pat pēc ilgiem neauglīgiem lūgšanas gadiem. Medjugorjē Dievmāte sniedz šo prieka žēlastību lūgšanā. Tāpēc jau Viņa ir kopā ar mums un māca mūs sirds lūgšanai, lūgšanai priekā. "Esmu ar jums un vēlos iemācīt jums lūgties ar sirdi. Sirds lūgšanā jūs tiksities ar Dievu. Tāpēc, mīļie bērni, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties!" (1989. g. 25. oktobrī).

Tas starp citu ir neapšaubāmi, ka viens no galvenajiem iemesliem tik ilgai Dievmātes klātbūtnei Medjugorjē ir tieši šī Viņas vēlēšanās - lai mēs iemācītos lūgties ar prieku: "Mīļie bērni, aicinu, lai jūs skaitītu Rožukroni, un lai Rožukronis kļūtu par jūsu pienākumu, kuru jūs pildīsiet ar prieku. Tādēļ jums ir jāsaprot, kādēļ esmu tik ilgi ar jums. Vēlos iemācīt jūs lūgties: (1986. g. 12. jūnijā).

Ja mēs karsti lūgsimies, Jaunava Marija apsola mums prieku: "Nenogurstoši lūdzieties. Tad es došu jums prieku, ar kuru apveltī mani Kungs" (1986. gada 19. jūnijā). Vārds "prieks" ļoti bieži figurē Medjugorjes aicinājumos. Garīgā dzīve bez prieka, ir izniekota dzīve. Pietiek sastapt Medjugorjes vizionārus, lūgšanas grupu dalībniekus, lai saprastu, cik dzīvs ir prieks ikvienā no sirdīm, kuras dzīvo Miera Karalienes tuvumā. Medjugorjē itin visur valda prieks: sirdīs, lūgšanās, dziedājumos un liturģijā. Lūgšanai ir jākļūst par aktīvu dvēseles atgriešanos pie Dieva; tad tā kļūs par patiesu prieku: "Šodien aicinu jūs aktīvi pievērsties lūgšanai. Lūgšana būs jūsu prieks: ja sāksiet lūgties, tā negarlaikos jūs, jo lūgsieties ar prieku" (1986. g. 20. martā).

Atkārtosim vēlreiz: svarīgs apstāklis, par kuru šeit tiek runāts, ir lēmums. Nolemsim lūgties ar stingru stāju. Tad Dievs mūs vadīs, palīdzēs mums lūgties un rast Viņa klātbūtni lūgšanā, bet tas mums sniegs vislielāko prieku.

Pateicoties lūgšanai Sv. Gars nāk pār mums. Sv. Gara ieņemšana ir mūsu kristiešu dzīves mērķis. Vai tad Dievmāte nesaka: "Svarīga ir lūgšana Sv. Garam, lai Viņš nāk pār jums. Tas, kuram ir Sv. Gars, ir viss" (1983. g. 21. oktobrī). Dievmāte iesaka arī citas lūgšanas, tomēr visu lūgšanu mērķis ir viens - Sv. Gara atnākšana. "Kad Sv. Gars nāk pār zemi, tad viss kļūst skaidrs un viss izmainās (1983. g. decembrī). Kā jau dzirdējām, Dievmāte lūdz, lai mēs ikdienas noskaitītu visu Rožukroni. Citas lūgšanas, kuras iesaka Dievmāte ir: lūgšana sevis novēlēšanai Jēzum un Marijai; septiņas "Tēvs mūsu...", "Esi sveicināta..." un "Gods lai ir..." kopā ar "Es ticu..." un, protams, lūgšana Sv. Garam. Dievmāte paskaidroja mums: "Gribat zināt, kādēļ tik daudz lūgšanu? Apskatieties sev apkārt, mīļie bērni, un jūs redzēsiet, cik lielā mērā grēks ir pārņēmis pasauli. Vairāk lūdzieties arī par Jēzus uzvaru" (1984. g. 13. augustā).
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 95 , pavisam kopa bijuši: 3224