Dienasgaisma 
|
Iesūtīts:
2010.07.09 07:14:27
Labdien!
Vēlējos pajautāt. Cik no Jums ir fundamentālisti (uztver Dieva vārdu burtiski)??? |
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.07.09 21:21:57
Esmu gana fundamentaals! |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.07.10 13:29:09
Jošs Mulders
Esmu gana fundamentaals!
Tātad, ja iet runa par Mat. 18:6 vai Marka 9:42, tad Tu uzskati gan, ka Jēzus mūs tiešā tekstā aicina nomušīt šos ļaundarus, bet tomēr Tu pieļauj, ka dzirnu akmeņa vietā derētu arī britvai pa gorla i v kaloģec ? |
danar  |
# Iesūtīts: 2010.07.12 18:45:44
Dienasgaisma
Laikam tad skaitos fundamentaliste..Dieva Vardu burtiski uztveru.Pagaidam nav man cakras atverusas,lai ka savadak uztvertu Dieva Vardu 
|
pich_  |
# Labojis pich_: 2010.07.12 21:07:44
danar
Dieva Vardu burtiski uztveru
super! vismaz beidzot būs kāds, kas nodemonstrēs kalna pārcelšanos no šejienes uz turieni
vai arī varam sākt ar vīģes koka dēstīšanu jūrā...
raksti man privāti- es tiešām ar prieku redzētu tavas ticības pamatojumu |
danar |
# Iesūtīts: 2010.07.13 10:00:09
pich_
Nesapriecajies par agruJezus runa par tadu ticibu,kuras diemzel man vel nepiemit..un Bibele ir jalasa ar visiem mazajiem vardiniem..nevis izraujot no konteksta kadas lietas.Nez kapec tiek izlaisti tadi vardi"ja,jums butu","butu labak"(Papuca minetaja piemera no Mt.Ev.)
viges koka destisana jura...kur tas ir rakstits
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.07.13 10:19:11
Papucs, "Fundamentaalists" veel nenoziimee mulkjis
Ir hermaneetikas un lingvistikas likumi kas maaca kaa kursh texts ir jaauztver. Savukaart ja ir probleemas ar kontexta, idiomu u.c. textuaalu konstrukciju filmeeshanu, tad toch mosh par agru Rakstus lasiit... jums tur tas kaareiz ir speekaa - ka lajiem labaak rakstus nelasiit, sazin ko veel salasiisies... Taa vietaa lai izgliitotu cilveekus labaak vinjus tur mucaa un pa spundi baro!
Esmu arii fundamentaals attieciibaa uz Rakstu (un dajebkura texta) interpertaacijas metodologjijaam... Shejienes ateisti tik daudzkaart apliecina cik vinji ir neizgliitoti, bet labaak savu nezinaashanu un ignoranci ir projiceet uz ticiigajiem, ka shie kaa grib taa interpretee...
Savukaart, tie kuriem interesee, tie studee attieciigaas zinaatnes... paprasi tam pasham vilxam par intepretatiivo tehniku... ne vaajaaaka discipliina par fiziku un mateni (btw tur arii matemaatikas metodologjiju pielieto shur tur) |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.07.13 10:24:35
Ctulhu, tobish tu domaa ka tie esam mees kas lingvistiku izdomaajaam? Mosh tomeer, ja nezini par ko bazars, nebazaree... a to vedj nupat toch substancee iekaapi |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.07.13 10:54:21
Ctulhu, luuk tavs peedeejais teikums arii noziimee, ka tu nesaproti par ko vispaar bazars
Lingvistiskaas metodologjija kaa textaa izshkjirt "tiesho textu" "liidziibas" "idiomas" etc. ir pilniigi inertas pret pienjeemumu vai Dievs existee vai nee...
Cilveeks, kas visus Rakstus interpretee "burtiski" ir taads pats mulkjis, kas visus Rakstus interpetee "simboliski", jo abi divi vienkaarshi nejeedz kaa texts darbojas, kaa ir uzbuuveets... kaa tas ir jaainterpretee... un nevajag pat semantisku saturu pilniibaa analizeet, lai saprastu ka Dzeju un Likumu interpetee dazhaadi. Nevajag nekaadus iepriekshpienjeemumus, tik nedaudz izgliitiibas un logjikas lai narratiivus no imperatiiviem iemaaciitos atshkjirt etc.
Tachu gan ateisti gan kristieshi putrojas pat TIK elementaaraas lietaas... un tad nu tu cilveeks briinies, ka pasaule ir 6000 gadus veca, bet tas, ka tieshi tas pats texts runa par uudeni virs kura plivinaajaas Dieva Gars, tas vinjiem netraucee to par haosa simbolu ziimeet...
Nu taa... iiss ievads hermaneetikaa
Ja iemaaciitos atshkjirt dzeju un taas interpetaaciju no likumiem un taas interpetaacijaam, stipri skaidraaki raksti paliktu... a to vedj ja saaks psalmus kaa likumus interpeteet vai mozus likumus kaa dzejiskas vaarsmas... Tad -Jona- ar savu biblisko izpratni shkjitiis kaa iists logjikas un kaartiibas paraugs. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.07.13 11:02:14
Augstaako pilotaazhu esmu noveerojis pie Jehovas Lieciniekiem, vinji vienaa textaa pamanaas vienu (!!!) teikumu pusi interpeteet simboliski un otru pusi burtiski Vot pret taadiem lauzhnjiem pat lauznis nepaliidz. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.07.13 11:12:43
Ctulhu, apgaismoju...
Paaris siikumi.
1. Filmeet kaads ir texta zhanrs, tas noteiks "simbolisma pieljaujamo liimeni"... Mozus Likumi - ljoti maz simbolisma, galu galaa peec tiem dziivoja un vadiijaas tauta, kas pardziivojusi visas pasaules impeerijas.
2. Textu intepretee tieshi, ja vien pats texts nepasaka, ka tas ir citaadi intepreteejams "keywords - liidziiba"
3. Ir mazliet jaafilmee kulturaalais kontexts, lai prosto speetu zinaat attieciigaas valodas idiomas, lai teishaam kaads nesaak cirst sev rokas nost un raut acis aaraa no pieres, jeb uzskatiit, ka ja kaadam esi nomazgaajis kaajas, tad esi uuberpazemiigs kristietis.
4. Kursh raksta, KAM raksta, Ar kaadu meerkji Raksta
Teixim... ljoti interesants fenomens... Saalamana Maaciitaaja Graamata (ne pamaaciibas) - Daudzi shajaa textaa pamanaas atrast paveeleetus hedonisma iediigljus no Dieva Puses... Bet texta saturs absoluuti mainaas, ja to lasa ar taa teikt dziives jeegas skeptikja mekleetaaja ironisku intonaaciju... kaads shis texts tieshi ir - meditaatiivs texts kaareiz par hedonisma tukshiibu, par dziives tukshumu bez Dieva, tb - kas paliek paari, ja Dievu atmet...
Jeb... ir sektas un pat novirzieni ne sektaas, kas Jaanja Atklaasmes graamatu interpetee ljoti tieshi un nopietni...
Bet vinji absoluuti nezina ka
a) Taas griekju origjinaalvaloda ir LJOTI slikta (tas taa, ja tiinis rakstiitu Doktora disertaaciju)
b) Taa ir rakstiita ieveerojot Juudu Apokaliptiskaas literatuuras kanonus, kurus nezinot tu prosto "Smotrish v knigu, vidish figu", bet shie cilveeki nekad nepienjems sho kritiku, jo taa absoluuti diskreditee vinju intepretatiivo mehaanismu.
Tad taalaak... shaada intepretaacija tiek pienjemta par BAAZES interpretaaciju un tai tiek pakljauti kanoniskie Rakstu fragmenti - Evangjeeliji un Paavila Veestules... Efekts ir taads, ka ja mees kjiimijas zinaatni saaktu interpreteet par baazi panjemot "Ziiliietes specizlaidumu maziem beerniem - ievads kjiimijaa"
Un shaadas nianses ir daudz un dikti... kuras ir jaazin, lai vispaar vareetu kaut ko jeedziigu no Rakstiem izlobiit... tobish liidzko cilveeks grib kaapt augstaak Rakstu vienkaarshajaa izpratnee par 4iem Evangjeelijiem, vinjsh tomeer buutu vispirms jaaizgliito Rakstu struktuuraa un formaa...
PRotams vairumam kristieshu ir ok un pietiek ar Evangjeelijiem un tad vinji arii daudz nekljuudiisies... bet beeda jau taada, ka katra -Jona- sevi par rakstu expertu iedomaajas tikai taapeec, ka izlasiijis kaadu broshuurinju miixtos vaakos...
Un shai zinjaa ir arii galvenais Maaciitaaju Darbs.
Redzi Ctulhu, ja kaads nodarboajs ar kjiimiju uz buhti barahti nesaprazdams ko dara uzjauc kaadu recepti no graamatas par kuras saturu neko nejeedz... vinjsh uzspridzinaas sevi vai kaadu citu nelaimi izraisiis... Tieshi tas pats notiek ar Rakstiem, ja tos interpetee voluntaari... sanaak sektas, cilveeka intelekts kriitaas, rodaas ne paaraak gaishi cilveecinji - un kas interesanti - rodaas viegli vadaami cilveecinji... nedomaajoshi, programmeejami... tobish damage ir psihologjisks un intelektuaals! |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.07.13 11:19:52
A kaa var uzzinaat, kursj texta gabals kaa jaainterpretee? YTjip kaa Tu zini ka tur naff dzejaa iesifreerti likumi utt?
Nu to jau arii nosaka hermaneetikas likumi.
Ja dzejaa ir ieshifreets likums, tad tev tas buus jaapieraada izejot no citiem apsveerumiem, nevis tikai taapeec, ka tev taa shkjiet. Teixim, ja izraadiitos, ka konkreetaa tauta konkretaa vietaa bij normaala prakse likumus ietvert dzejaa... tad shiis tautas laika un vietas dzejas interpretaacija var izraadiities savaadaaka nekaa ir pienjemts attiekties pret dzeju.
Jeb... teixim par Juudu textu, ja tu zini, ka Juudi pa tja rakstiija, tad neizrunaaja YHWH, tad tu vari zinaat, ka iespeejams textaa shsi aspekts arii atspoguljojas. Kulturaalais kontexts biezhi ir jaazin, lai saprastu textu.
Teixim... klasika... zini ka Kristietiibas viens no simboliem ir kuutinja, kuraa mazais Jeezus ietiits autinjos gulj siliitee... Tas tiek paraadiits ka Mariju ar Jaazepu izdzina no maajas, nolika kuutii...
Tachu peetiijumi par Juudu kultuuru un maajoklju konstrukciju pavisam revidee sho skatiijumu un texts kljuust daudz skaidraaks un saprotamaaks, ja zin kaada bij Juudu attiexme pret pirmdzimtaa beerna piedzimshanu un to, ka mazie lopi dziivoja maajas pirmajaa staavaa, nevis dedikeetajaa viesiem otrajaa staavaa (par kuru arii Raksti saka, ka tur vietas nebija)... Tobish Juudu kultuuraa ir neiedomaajami, ka Jaazeps buudams savu radu viduu (bet Beetleme bij Jaazepa radu pilseeta) vareetu tikt izraidiits no maajas un divvientuliibaa ar Mariju dzemdeet beernu... Ja shos aspektus zin, tad shis pasaakums ir daudz skaidraaks... un Kristus tika ielikts siliitee kuraa atradaas mazo lopinju vismiixtaaka zaaliite... tobish baby-care bij pirmklasiigs pie dotajiem apstaakljiem.
Vai... teixim... taads siikums - vairums Kristieshu nemirkshkjinot aci runaa un ir adapteejushi, ka pie Kristus naaca 3 Gudrie... bet no texta tas neizreit Gudro skaits nav specificeets, ir tikai daudzskaitlis... kas, protams, nav pretrunaa ar 3, bet chista textuaali tas nav pamatojams...
Un ar taadaam nianseem ir pilni visi Raksti... Raksti ir gan vienkaarshi... (ja nemudrii)... gan sarezhtjiiti (ir gruuti nemudriit).
Analogjiski, to ka kaada lieta ir domaata simboliski, ir jaapieraada...
Jo baazes pienjeemums ir - texts atteelo realitaati!
Kaa tur bij tas hermaneetikas zelta likums `If it makes perfect sense, do not seek another sense". Ja texts ir koherents un monoliits taa tieshajaa intepreteejumaa, tad tas arii ir baaze... un ja kaads saka, ka tas taa nav, tad pieraadiijuma smagums gulj uz vinju.
Taapeec... ja viss texts ir simbolisks, bet tu njem un pa vidu apgalvo, ka vot SHII vieta ir tieshi saprotama... tad tev ir jaapamato kaapeec taa ir. Jeb otraadi... ja texts ir koherents bet tu saki, ka tas ir simbolisks tikai taapeec, ka tev taa shkjiet... tad tas ir jaapieraada...
Normaali cilveeki neraksta "leekaajoshus" textus... bet ja leeciens ir textaa, tad tas tiek arii ielikts... teixim Rakstos kad Kristus saka "Un tad Kristus teica liidziibu..." tad ir skaidrs, ka taalaak ir liidziiba un to taa arii intepreteejam...
Jeb.. ja texts saak runaat par vienu teemu, tad ja kontextaa nav tieshas teemas mainjas vai vaardu noziimju mainja, tad sho textu un taa vaardus arii intepretee kaa no iesaakuma bez leecieniem... BTW shajaa zinjaa rakstu daliijums pantos ir bomis ar diviem galiem, taa ir sho iedaliitaaju uzspiestaas kontextuaalaas interpetaacijas produkts... un var kalpot arii kaa laacha pakalpojums, ja cilveeki nezin, ka Rakstos origjinaalaa nav nedz panti nedz nodaljas... Peedeejas JL tulkojums LV valodaa censhaas vismaz textu sakaartot kaa vienlaidu textu... bet dazhkaart daliijums nodaljaas ir jaaceraas, ka nav origjinaalaa... un var izraadiities, ka kotnexts joprojaam turpinaas no ieprieksheejaa gabala... nevis ir notikusi "teemas mainja"...
Protams, texts nav matemaatika... un biezhi to var interpeteet gan gan... un ieguut koherentu bildi...
Tad paliek peedeejais... njemt to interpretaaciju kas paarklaaj lielaako texta dalju, neizlaizhot un neignoreejot buutisko un skaidro...
Tobish savdabiigs Okhama Razors - vislabaakaa ir taa intepreteaacija, kas neignoree un saskan ar lielaako dalju paareejaa texta UN nav pretrunaa un neignoree to, kas ir skaidrs kaa diena. |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.07.13 11:41:58
Ctulhu...
A kursh teica, ka shitaa lieta ir vienkaarsha.
Redzi... ar Rakstiem ir viena buutiska lieta... tas ir viens uuunikaals texts, kas, pateicoties Juudu maniakaalajai kopeeshanas discipliinai (arii apbriinas veerta technoliogjija), kas liidz mums ir nonaacis nu toch no Pasaules Saakuma... taadeejaadi to uzinterpreteet vienaa vieglaa panjeemienaa nemaz nevar... Dazhkaart ir jaaluudz paliidziiba zinaatnei (Archeologjiskie izrakumi), kas paliidz interpeteet rakstus... Jo jaaceraas, ka Raksti ir rakstiiti gana vispaariigi tieshajai auditorijai... kur texta kontexts lasiitaajam ir zinaams jau taapat... a mums... mums shis kontexs nereti ir jaatklaaj ar lielaam puuleem, lai speetu textu ielikt pareizajaa "slotaa"
Ir jaastudee veesture, valodas, kultuuras (un nepietiks tikai ar vienu Semiitu kultuuru) - viss kontexts un hvz...
Aceries ir viens taads rakstu vieta (shkjiet Genesis 6 nodalja - slinkums mekleet) kur runaats, ka tai laikaa pa zemi staigaaja Milzhi - Dieva Deeli - kas naaca pie zemes meitaam un tur bleenjas dariija...
Vot... tas vaards "Milzhi" ir no to vaardu seerijas par kuriem ir "no idea what the hack it is"...
Tobish vaards, kura noziimi jau iisti neviens nezin... kaa likums ja nezin vaardu, meklee liidziigu citaas texta vietaas (bet pats saproti - ja vaardam dazhaadas noziimes, taa var nebuut viena un taa pati dazhaadaas vietaas, pat ja atkaartojas textaa pas vaards)... Ja to nevar, tad meklee liidziigus (foneetiski, rakstiski) vaaruds radnieciigaas valodaas... bet shii jau ir taa teikt... "I have no idea" izgaajiens, kas var dot... varbuut kaadu mierinaajumu, bet 100% garantiju nedos...
Shai sakaraa Rakstos ir likums - par doktriinaam nenjemt taas rakstu vietas, kuras kaareiz ir shaadas "fuzzy"... un arii SHETI daudzas sektas (un nesektas) greeko... teixim ir viena jociiga rakstu vieta pie Paavila kur vinjsh piemin "krsitiishanos par mirushajiem"... neko neapskaidrojot, kontexts nepaliidz izprast, kulturaalaais kontexts arii fuzzy - it kaa ir it kaa nav kaut kaadas hintas - un tomeer... ir sektas (Mormonji) kas praktizee kristiishanis mirusho vietaa... un taa viens krsitietis var nokristiities par citiem - mirushiem - cilveekiem daudzkaartiigi... Bet tradicionaalaa Kristietiiba nekad neko taadu nepieljautu, jo fuzzy texts ir tikai vienaa vietaa bez paskaidrojumiem un referenceem... taapeec krsitietiiba to noteikti neieviesh kaa rituaalu, praksi un pat nenjemaas droshticami skaidrot ko tas noziimee...
Bet ar to kas IR skaidrs pietiek gana lai dziivotu labu un tikumiigu dziivi sheit, un laimiigu dziivi tur - muuzhiibaa...
Luuk taadi apmeeram pigori...
Mosh kaadreiz, kad buusim 1:1 kad va rnesapmot, pastaastiishu vairaak par sho mehaanismu... mosh sapratiisi KAA Mulders apmeeram no Rakstu textiem nonaak pie taa ko runaa un kaapeec tik droshi var Jonas sludinaatos pravieshus suutiit bekot... (textu semantiskaa saliidzinaashana) |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.07.13 11:49:23
Par kontextiem runaajot!
Tas arii ir biezhi kristieshu (un nekristieshu) kljuuda... Textu ielikt nepareizaa kontextaa... taadeejaadi paraadot, ka Kristietiiba buutibaa ir 2000 gadus vecas Komunistsikaas Idejas variants - ciinjai pret expluateejosho Romas impeeriju
Tobish taa ir baigi riskantaa un ljoti viegli izdaraamaa lieta - textam iedot citu vispaareejo kontextu...
Sheema apmeeram taada
Sludinaataajs - Raksti runaa par to un to, jo toreiz bij taadi un taadi kontexti un taads un taads tas un tas...
Ctulhu - Nunu... neticu
Sludinaataajs - Nu skaties... redzi texts runaa par to un to... redz a shis texts arii runaa par to pashu
Ctulh - Hmmm
Tipiskais piemeers... Pasludinaat, ka Kristus un Kristietiiba iisteniibaa sleeptaa veidaa sludina Budismu un Reinkarnaaciju, jo Kristus tach liidz 30 gadiem bij Indijaa...
Un tad tiek izvilktas dazhas fragmentaaras lietas, kuras shajaa jaunizdom,aatajaa kontexgtaa shkjietami ieguust koherentu skaneejumu... Un cilveeks taadeejaadi saak tam ticeet un savaa zinjaa, ja ir pozitiivi noskanjots pret reinakrnaaciju - var izplatiit sho inkarnatiivo kontextu uz visiem Rakstiem taa visus Rakstus pakljaujot shim aplamajam kontextam...
Bet tiek paarkaapti divi principi
1. No texta kopuma shis reinkarnatiivais skatiijusm neizriet, un attieciigaas rakstu vietas ir intepreteejamas savaadaak apkaarteejaa texta (jo textam ir pirmaa balss uz kontexta defineeshanu) ietvaros.
2. Jaunais interpeteejums salauzh un/vai ignoree apkaarteejaa paareejaa texta skaidraas rakstu vietas... teixim apgalvojumu tieshu, ka cilveeks dziivo un mirst vienreiz... un tad staajas Dieva priekshaa... bez recyclinga!
Nu taa... iisais ievads! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.07.13 11:58:40
Cita kontextuaalaa laushanas triksterija ir sekojosha.
Pasludinaat ka shajaa rakstu vietaa runa iet par to un to, jo vaardam "abc" ir taada un taada noziime, be tto, ka shim vaardam ir shaada noziime to mees pieraadaam ar citu rakstu vietu (atrautu no tieshaa texta kontexta) kur vaardam ir shaada cita noziime.
Tas ir taada savdabiiga "kontexta saindeeshana" ar vaardu nepareizu interpetaaciju. Tachu lingvistikaa kontexts nosaka vaarda noziimi nevis otraadi... UN tas ka vaardiem ir daudz noziimes, tas tev buutibaa nepaliidz... tas ka tu vaardu citaa kontextaa un pat citaa teikuma konstrukcijaa zini noziimi, veel negarantee, ka shii noziime obligaati ir arii tevis peetaamajaa textaa...
Par vaardu noziimeem var runaat tad, ja to vaardu noveerojam liidziigaas teikumu konstrukcijaas un liidziigaa kontextaa...
Teixim vaards "Gars"... tam ir vismaz 8 noziimes... saakot ar "karstu uudens tvaiku - pirtii uzmest garu" un beidzot ar "vispaareejais noskanjojums - valdiija prieka un liixmiibas gars"... pa vidam ir arii "Gariigas neredzamas buutnes, spoki etc." Un teikt, ka Dieva treshaa persona ir karsts uudens tvaiks, tas buutu absoluuti aplami...
Un visus shos trikus un humorus izmanto visaadi veikli sektanti... pat neapzinaati... Un shie visi triki un mehaanismi ir JAAZIN, lai tu pret tiem vareetu ciniiities, pret tiem buut uzmaniigs etc.
Vai teixim... siikums, bet ne visi to zin... vaardinjsh "ir" nav komutatiivs, jo var savienot taxonomiski dazhaados liimenjos esoshus vaardus. Teixim "Krokodils ir zaljsh" nav komutatiivi ekvivalents "zaljs ir krokodils"... tas VAR buut ok, ja mees zinaam, ka texts ir visai perverss, bet dzejisks izteiceins par kaadu krokodilu, bet autors ir izveeleejies gramatiski legaalu konstrukciju... tachu, ja mees zinaam ka "zaljsh" ir kraasa, tad mees varam droshi teikt, ka kraasa nav raapulis...
Tachu sho biezhi ignoree...
Vai arii leerums ar logjiskaam textuaalaam kljuudaam!
Teixim... no Atlljautaa automaatiski neiziret aizliegtais. Teixim uzraksts "Atljauts peldeeties rozaa peldbixees" neizriet, ka ir aizliegts peldeeties bez bixeem vispaar!
Vai klasika - Imperatiivu un Narratiivu jaukshana...
Narratiivs ir texta gabals kas atteelo kaadu faktu... no seerijas "Taa bija..." tachu daudzi kristieshi no narratiiviem izsecina imperatiivus "Taa ir jaabuut..."
Dazhkaart meegjina normaalu staastiijumu un faktu izklaastu padariit par kaadu 3kaartdzilju meditatiivu paardomaajumu un no taa izsecinaat doktriinu, kas ir saistosha dveeselei...
Uhh... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.07.13 15:25:26
Ctulhu, "racionaalaa eetika" ir taads pats "baltais carums"... gramatiski skaists vaardu savirkneejums, kuru jeedzienisko tukshumu var saprast tikai tad ja iedziljinaas... bet aareejas skaidriibas "iluuziju" tas protams dod...
Tobish efekts, kas sanaak, kad pamatjeedzienus meegjina paardefineet un "racionalizet"... skaidriiba nevairojas, tikai mainaas iluuzija |
:: Pievienot komentāru
|
