atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Harizmātu liecības
Pavasara balss
Iesūtīts: 2010.07.04 00:23:05
Harizmātu kustība iet cauri visām konfesijām. Dažviet cildināta, dažviet tikpat iznīcinoši pelta un nosodīta.
Lūdzu visu konfesiju harizmātus dalīties savā ticības dzīves pieredzē - kas tajā ir būtiski atšķirīgs no parasto ticīgo pieredzes?
Vai harizmāti lūgšanas vai mēlēs runāšanas laikā piedzīvo kādu pārmainītas apziņas stāvokli - kaut ko transam līdzīgu? Lielu prieku un sajūsmu? Vai to var attāli salīdzināt ar iemīlēšanās izjūtām? Kā jūs to aprakstītu?

Lūdzu piedalīties tikai kristiešus, īpaši ar harizmātisku pieredzi! (Un nepārvērst šo diskusiju par, piem., kvantu fizikas mīļotāju stūrīti.)
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.05 21:27:24
Adonika
47. pants nerunā par sv. Gara kristību, bet gan par to ka kādi ļaudis ir dabūjuši Svēto garu. Pavēle kristīt seko 48. pantā.
rainars
# Iesūtīts: 2010.07.05 21:32:51
Izklausās pēc bauslību kariem.
Pāvils Titam raksta3.nod.: 9 Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukši.
10 Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi,


Kurš var teikt kā saka Pāvils pagātnes formā ?

3 Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.


4 Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,

VArbūt vēl nav apspīdējusi?

5 Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,
6 ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju,
7 lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki.


BAuslības(likumu) pipildījums ir mīlestība. Nu tak mīlēsim beidzot viens otru un priecāsimies ka esam kristū un ar pacietību gaidīsim parādamies Svētā GAra augļus pie brāļiem un netiesāsim priekšlaicīgi.
Labi?
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.07.05 21:35:09
godwit
komentāru iepriekš es iecitēju pantu no tā kā Pēteris pēc tam atstāstīja šo gadījumu, sakot: Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu.. Viņš skaidri norāda ka tādā veidā piepildās Kristus vārdi par SG kristību. Un tieši mēlēs runāšana bija tā, kas viņam tā lika domāt.

rainars
jebkuru kristīgu diskusiju, kurā piedalās cilvēki ar atšķirīgu teoloģisko skatījumu var pēc definīcijas saukt par bauslības kariem - bet vai vajag. Katrs redz to kas viņā atsaucas un uzrunā.
rainars
# Iesūtīts: 2010.07.05 21:42:58
Katrs redz to kas viņā atsaucas un uzrunā.

NU mani šodien uzrunāja tas kā Debesu Tēvs mani šodien kārtejo reizi priecēja ar precizitāti.
BIju saimnieka laukā lasīt zemenes.VAjadzēja man salasīt 5.kg.
IErādīja man kādasvagas atlikušo daļu. Kad to biju nolasījis ,padomāju jānosver. Izrādījā ir tieši pieci kg noņemot taru.

Pateicība DEbesu valdniekam par ieprieci.
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.05 21:48:57
Adonika
"komentāru iepriekš es iecitēju pantu no tā kā Pēteris pēc tam atstāstīja šo gadījumu, sakot: Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu.. Viņš skaidri norāda ka tādā veidā piepildās Kristus vārdi par SG kristību. Un tieši mēlēs runāšana bija tā, kas viņam tā lika domāt."

Es arī atsaukšos uz savu iepriekš teikto, ka uz to brīdi, kad Jāņa kristību nomainīja Kristus kristība, tiešām bija divas kristības. Tas, ko saka Jēzus, skaidri norāda, ka Jāņa nepilnīgajai (bauslības kristībai), seko Jēzus jaunās derības kristība - ar Svētā Gara dāvanu. Kopš tā brīža, vairs nav jēgas un nozīmes dalīt bauslības un Gara kristību, jo Jēzus to ir apvienojis vienā - trīsvenīgā Dieva vārdā un ūdens kristībā.

„Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.” 44. pants skaidri pasaka , ka šeit nenotiek nekāda kristība, bet Pētera sludināšana rada klausītājos ticību, kuras rezultātā ļaudis vēlās slēgt derību ar Dievu Kristus pavēlētajā ūdens kristībā.
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.05 21:52:52
rainars
Ja tev šķiet, ka es nemīlu Adoniku, tad Tev un viņai par prieku varu apliecināt, ka patiesi Jūs mīlu mūsu Kungā Jēzū Kristū. Uztver lūdzu to, kā brālīgu parunāšanos, nevis bauslības karus.
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.07.05 22:25:04
uz to brīdi, kad Jāņa kristību nomainīja Kristus kristība, tiešām bija divas kristības. Tas, ko saka Jēzus, skaidri norāda, ka Jāņa nepilnīgajai (bauslības kristībai), seko Jēzus jaunās derības kristība - ar Svētā Gara dāvanu. Kopš tā brīža, vairs nav jēgas un nozīmes dalīt bauslības un Gara kristību, jo Jēzus to ir apvienojis vienā - trīsvenīgā Dieva vārdā un ūdens kristībā.

Es ne īsti saprotu, kur Tev it kā īsā brīdī ir bijušas divas kristības. Jēzus taču iedibinot savu kristību (un to Viņš iedibināja īsi pirms aiziešanas, sakot, ka būs kristīt sekotājus Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā) uzreiz atcēla Jāņa kristību. Līdz ar to tai periodā nebija divas kristības. Un tāpat Kristus pirms aiziešanas saka, lai paliek pilsētā, gaidot SG kristību, kas ar nāca mācekļiem augšistabā lūdzot pār viņiem vasarsvētku dienā. Un SG nav ūdens - tāpēc arī kristība nav ar ūdeni, bet spēku no augšienes. Ūdens kristībā krista mācekļi ar ūdeni, SG kristībā krista Dievs ar SG. Divas radikāli dažādas lietas. Kā zināms to arī mācekļi sagaidīja vasarsvētku dienā un tā nebija pagremdēšana ūdenī pēc Kristus norādījuma - tā bija SG izliešanās ar līdzejošām SG dāvanām - mēlēs runāšanu, pravietošanu.


šeit nenotiek nekāda kristība, bet Pētera sludināšana rada klausītājos ticību, kuras rezultātā ļaudis vēlās slēgt derību ar Dievu Kristus pavēlētajā ūdens kristībā.


46. pantā izlasām, ka pagāni SG nākot pār viņiem sāka runāt mēlēs. Es stipri šaubos, ka pagāni vispār zināja, ka viņiem vajag kristīties (viņi nepārzināja Kristus mācību) tb es nekādi nesaprotu kā no rakstu vietas, kur teikts, ka SG nāca pār cilvēkiem un viņi sāka runāt mēlēs var izvilkt to, ka viņi sagribēja slēgt derību ūdens kristībā (tb kā viņi varēja sagribēt to ko viņi nezin ka ir jāsagrib un kā Tu to iztulkoji no viņu mēlēs runāšanas). Apbrīnojama virtuozitāte.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.07.05 22:36:16
godwit, ar to jau Harizmaatiem u.c. anabaptistiem ir probleemas, ka panjem vienu rakstu vietu, viena panta vienu mazu dalju un tai pakljauj VISUS rakstus... ignoreejot visas citas rakstu vietas, kas runaa par to pashu - shai gadiijumaa Meeleem

Redzi 1 Korintieshu veestule ir Paavila "Raajiens" Korintieshiem, tai skaitaa arii 14 nodalja... par nepareiziibaam, aplamiibaam... un paarpratumiem, taads pats ir arii 14 nodaljas kontexts... kad Paavils raaj shos Korintieshus kas aciimredzot bij paraavushies uz harikiem liidziigaam izdariibaam, kas pashi prieksh sevis un sevis celshanai lietoja Dieva Daavanas... bet Paavils turpat tajaa pashaa veestulee ieprieksh raksta, ka Dieva Daavans ir draudzes celshanai, nevis sava EGO celshanai...

14 nodaljaa nav tikai viens vieniigs 2ais pants... bet tur ir arii 6ais pants, kur Paavils saka, ka no Meeleem nav nekaada jeega, ja neviens to nesaprot... vinjsh taadu sho "nevienam nesaprotamu valodu" pieliidzina nedziivam muuzikas instrumentam... Interesanti, ka tieshi Hariki paarmet citiem "nedziivu draudzi" bet savas "dziiviibas ziimi" raada tieshi to, ko Paavils nosauc par "nedziivu instrumentu" Ironiski vaine?

Taapat ir 9ais pants, kas pasaka, ka valodu, ko neviens nesaprot ir Veejaa runaata... tas ir veejaa izkaisiita Dieva Daavana Un to juus saucat par "dziivas draudzes" paziimi? Viens otrs pat nesaprot, kaa var buut dziiva draudze bez shiis nedziivaas veejaa runaashanas?
Ironija ne?

Taapat ir 10ais pants, kur Paavils atziist, ka pasaulee ir daudz dazhaadas valodas (pasaulee!!!) un nav nekaa bez valodas...

Un 12 pantaa Paavils saka, ja jums ir daavanas, tad esiet bagaati ar taadaam, kas celj draudzi, nevis padara citus par sveshiniekiem (11ais pants)

Taakaa... tas ka tu visu 14 nodaljas kontextu pakljauj 2ajam pantam ir vienkaarshi kaarteejaa noraade uz to, ko es jau teicu... Harikiem ar Rakstu interpetaaciju ir nu ljoti shvaki... vinji labpraat negribeetu Apustulju Darbos rakstiito, kur skaidri paraadiits, KAA shii daavana ir pareizi lietojama un KAA Dievs to ir paredzeejis savai draudzei... jo Dievs daavaa daudz laba, bet cilveeki vienmeer to ir izkjeeziijushi un veel atljaavushies savu kjeepu uzdot par Dievam Tiikamu paraadiibu Jaa Dievs var daavaat vara chuusku, bet reiz var pienaakt briidis, ka vinjam tiikams darbs ir shiis chuuskas sadauziishana, ja taa tiek lietota elkdieviibaa un sevis celshanaa!

Un sheit harikiem neviens nestaav klaat... vinju arrogance un lieliiba ar savu sho daavanu, kas cilveekus padara par sveshiniekiem, kas ir veejaa runaati vaardi, kas ir nedziivi ciitaru skanjas... taa vinju EGO gan pacelj tik augstu... ka visi paareejie kristieshi tiek nodeeveeti par mirushaam draudzeem

Buutu aarkaartiigi smiekliigi, ja nebuutu tik skumji...
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.07.05 22:57:20
Jošs Mulders
Vaiii!! Tā 14. nodaļa ir dikti jauka. Un tās pamatvēsts principā jau pirmajā pantā ir iekļauta - ka mēlēs runāt ir labi, bet galvenais pēc kā kristiešiem vajag dzīties, ir pravietošana (kas man kā reiz ir sirdij tuva tēma ). Tradicionāļi nez kāpēc uz šīs nodaļas pamata sašut par mēlēm harizmātiskajās draudzēs, bet nemanās ka attīstītos pravietošanā. Un visa nodaļa ar tālāk ir par to, kāpēc pravietošana ir daudz svarīgāka par mēlēs runāšanu. Fakts, ka tai vajadzīgs daudz lielāks briedums un pēc visa spriežot korintieši nesen bija saņēmuši SG un sākuši runāt mēlēs līdz ar to viņiem tā bija kā jauna spēļmantiņa, ar kuru bija aizrāvušies tik tālu ka draudzē tā arī pamatā tajās viens uz otru runāja (bardaka veidošana bija viņu stiprā puse, to var redzēt arī Pāvila kategoriskajā reakcijā, aizliedzot sievietēm muti atvērt draudzē). Un viņi draudzē sludināja runājot mēlēs (kas nav dzirdēts, ka jebkur notiktu mūsdienās bez tulkošanas). Pret to arī iestājās Pāvils nevis pret to, ka kristieši lūgtu mēlēs (ko var redzēt mūsdienu harizmātiskajās draudzēs). Pravietošana jau prasa briedumu un garīgu bāzi nevis tikai muti atvērt. Tāpēc šī nodaļa nekādā gadījumā nav uzskatāma par mēļu dāvanas nonicināšanu (kā daudziem gribētos), bet gan aicinājums pieaugt garīgi un dzīties pēc dāvanas pravietot. Kā nekā Pāvils piebilst, ka vairāk nekā viņi visi runā mēlēs.
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.06 00:59:25
Jošs Mulders
Pamēģini vienreiz izlasīt to 14.nodaļu godīgi, un bez visiem personīgajiem filtriem. Tev vajadzētu pamanīt, ka Pāvils nerunā tikai par citu tautu valodām. Es saprotu, ka godīgam luterānim šī nodaļa ir neērta, tomēr labi ir atzīt to, kas tur ir rakstīts. Arī es ilgu laiku šo nodaļu skaidroju līdzīgi tevis teiktajam, bet rūpīgāk izpētot tekstu atzinu, ka Pāvils stāsta arī par valodu, kādā neviens uz pasaules nerunā. Es saklausu, ka Pāvils neaicina atmest noslēpumu runāšanu garā, bet iesaka mēlēs runāšanu individuālai lietošanai. Runāt garā vajag mājās, savā kambarī, bet draudzē labāk vajag pravietot.
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.06 01:04:11
Adonika
"Ūdens kristībā krista mācekļi ar ūdeni, SG kristībā krista Dievs ar SG."
Šādu domu vēl nebiju dzirdējis. Ja nav noslēpums, kura no kristīgajām denominācijām šādi māca?
Adonika
# Iesūtīts: 2010.07.06 09:06:57
Šādu domu vēl nebiju dzirdējis. Ja nav noslēpums, kura no kristīgajām denominācijām šādi māca?
OMG! Vai opcija izlasīt Bībelē nepastāv???
Pavēle mācekļiem: Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā
Par SG kristību Jēzus teica: Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums
Donachka
# Iesūtīts: 2010.07.06 09:24:47
Jošs Mulders
Mjaa, bet shii runaashana meelees pastav un neka mistiska tur nav. es arii varu runat meelees. nav gan biezhi tada vajadziiba radusies un izbeidzas ta, kad iemaaciijos sarunaaties ar Dievu luugshanaa. tachu kadreiz kaa taada aatra psihologjiskaa paliidziiba man pashai taa runashana noder. Taapeec varu piekrist 1. Kor. 14:4, ka tas ir dots ticiigaa vaajuma deelj, kaa stiprinaajums kaados briizhos. Tachu neuzskatu, ka shii meelju daavana buutu pari visaam daavanaam un kas noradiitu uz kaadaam iipashama priviligjeejiaam Dieva priekshaa.
danar
# Iesūtīts: 2010.07.06 10:13:16
godwit
Runāt garā vajag mājās, savā kambarī, bet draudzē labāk vajag pravietot .
Ja cilveks runa gara..vins pats saprot ko runa.Ja ne..tad kam tas viss vajadzigs?
danar
# Iesūtīts: 2010.07.06 10:14:04
Donachka
Kad tu runaji meles..tu saprati ko runa?
Donachka
# Iesūtīts: 2010.07.06 10:22:09
danar
protams, ka ne.
bitukas
# Iesūtīts: 2010.07.06 11:17:07
Sveiciens Mulderam no anabaptistiem!
Mums tiešām ir problēmas ar mēlēm. man visa draudze mēlēs runā... latviešu, daži pat krievu
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.07.06 11:22:54
Viennozīmīgi, apustuliskā mācība ir -
Svētā Gara un ūdens kristība Trīsvienīgā Dieva vārdā ir viena kristība.
Bet dažādie Gara izpausmes fenomeni ir atšķirīgi. Arī Apustuļu darbos tie nav viens pret vienu vienādi. Redzams, ka caur šīm manifestācijām mēlēs tiek apliecināts, ka Dievs pieņēmis savā tautā dažādas ļaužu grupas - jūdus, samariešus, pagānus...
Un tie nav pavēlēti kā normatīvi- sak, jums būs runāt mēlēs un tā ir `Gara kristība`!
Nav pārliecinoša tāda doktrīna , kas izveidota pēc principa - "2000.gadu neviens nenodalīja ūdens un Gara kristību, bet tad izdomāja, ka jānodala".
Un tie bij no tā paša spārna, kas 16.gadsimtā līdzīgi izdarījās ar zīdaiņu kristību, t.i. ne tie ortodoksākie ļaudis.

Pravietošana? Drīzāk, iedvesmota sludināšana.

Ir nācies sastapties ar pozitīviem piemēriem par pravietošanu kā garīgiem padomiem nākotnes notikumu kontekstā.

Bet ir iznācis saskarties ari ar elementāru programmēšanu pravietošanas vārdā, tādu kā naīvo iebaidīšanu, kuru droši varētu nosaukt par preļestj.
rainars
# Iesūtīts: 2010.07.06 11:29:04
ES šo redzu Bībelē

1.vieta.Mt.3:16 16 Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.7 Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts."

2.Vieta Jņ.3:5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā , netikt tam Dieva valstībā!
6 Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.
7 Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.

IR tak praksē piedzīvots ka cilvēks nāk un nāk un pēkšņi kāds klikšķis kas pārvērš cilvēka dzīvi. No baznīcas solu deltētāju uz kādu augstāku aiinājumu.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.07.06 11:57:10
Ja cilveks runa gara..vins pats saprot ko runa.Ja ne..tad kam tas viss vajadzigs?
tak teikts, ka mēlēs runāšana ceļ garu un tā tas arī ir. Ne velti tās bija līdzejošas tam kad SG spēks nāca pār cilvēkiem. Otrs aspekts ir tas ka cilvēki ne vienmēr jēdz lūgt to kas viņiem tiešām ir vajadzīgs - cilvēks iedomājas ka viņam vajag jaunu auto bet Dievs redz ka viņam ir kāda rakstura problēma, par kuru vajag lūgt. Un lūdzot mēlēs vienmēr tiek lūgt pēc Dieva prāta. Bet protams nav prioritārākās lūgšanas - jālūdz ir gan mēlēs gan ar prātu. Mēļu privilēģija ir ka to var darīt paralēli citam, jo prāts nav iesaistīts un nav vajadzīgs nošķirties kambarī, kā lūdzot ar prātu.


Viennozīmīgi, apustuliskā mācība ir -
Svētā Gara un ūdens kristība Trīsvienīgā Dieva vārdā ir viena kristība.

Piemērs tam, ka cilvēku mācība nesakrīt ar Jēzus Kristus mācību, kuru var lasīt Bībelē un kas ir gana skaidra šai jautājumā.

Pravietošana? Drīzāk, iedvesmota sludināšana.
Es sāku domāt ka SG spēka trūkums tradicionālajās draudzēs ir galvenais iemesls kāpēc tās nav spējīgas darboties SG dāvanās un kāpēc no pravietošanas cenšas pataisīt sludināšanu kaut patiesībā pravietošana ir konkrēts vārds konkrētam cilvēkam (vai tml.), ko Dievs tajā brīdī grib pateikt par pagātni, tagadni un nākotni. Pravietis var konkrēti pateikt ko darīji vakar vai citā pagājušā dienā un ko darīsi rīt.

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 41 , pavisam kopa bijuši: 11934