atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Ticīgie ateisti
Merlins
Iesūtīts: 2010.03.04 00:05:10
Nīderlandes protestantu baznīca, kas izveidojās, apvienojoties luterāņu un reformātu baznīcām, ir nolēmusi neturpināt disciplinārlietu un neko neuzsākt pret mācītāju, kurš sevi pasludinājis par ateistu.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.03.04 00:06:22
Klāss Hendrikse, kurš jau 20 gadus ir mācītājs divās draudzēs, izpelnījās ievērību ar grāmatu "Ticēt Dievam, kura nav: mācītāja ateista manifests" (2007). Tajā viņš raksta, ka nav nepieciešams ticēt Dieva esamībai, lai ticētu Dievam. Grāmatā Hendrikse apraksta, kā ar gadiem ir nostiprinājusies viņa pārliecība par Dieva neesamību.
"Dieva neesamība man ir nevis šķērslis bet priekšnoteikums ticībai "Dievam" Es esmu ateistisks ticīgais. Priekš manis Dievs nav būtne, bet vārds par to, kas var notikt starp cilvēkiem. Ja kāds [kā JHWH Ābrahāmam] saka "Es tevi nekad neatstāšu un tad piepilda šos vārdus, tad ir pilnīgi pareizi saukt šīs attiecības par Dievu."

Baznīcas vadība ir izbeigusi izmeklēšanu pret Hendriksi, sakot ka viņa mācība būtiski neatšķiras no citu liberālo teologu uzskatiem. Viņam ir atļauts turpināt sludināšanu. Tomēr NPB uzsver, ka nepievienojas Hendrikses mācībai, bet vēlas to izmantot kā iespēju sākt "konfesionālu diskusiju" par to, "ko mūsu ticība Dievam īsti nozīmē."

NPB ir PLF locekle.

http://www.eni.ch/featured/article.php?id=2861
Valentīnis
# Iesūtīts: 2010.03.04 00:53:02
užas
incognito
# Iesūtīts: 2010.03.04 07:38:21
Drusku ērmīgi jau tas liekas, bet jāatzīst, ka tas ir loģisks solis. Nesenā diskusijā par Jēzus vārdiem par kalnu bīdīšanu, ja ticība būs kā sinepes graudiņš, daži kristieši norādīja, ka ar "kalniem" ir saprotami nevis īsti kalni, bet dēmoni, ko Jēzus vārdā uzvarēt; nokaltušais vīģeskoks patiesībā ir "sinagoga", kurā Jēzus meklēja augļus, bet neatrada.. un tā tālāk. Pieņēmums, ka arī Dievs ir vien simbols, kas norāda uz to, kas var notikt starp cilvēkiem, ir loģisks turpinājums šādas teoloģiskas domas attīstībā.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.03.04 08:36:14
Skumji, lai neteiktu vairāk. Un totāli bezjēdzīgi.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2010.03.04 08:45:06
Nekā tādu īpašu nesaskatu. Tiem, kam ir pazīstama viduslaiku teoloģija, acīmredzot ir arī zināmi tās divi galvenie strāvojumi: reālisms un nominālisms. Nominālismu var attiecināt uz jebkuru filozofisko sistēmu, seno vai moderno, kas noliedz lietu faktisku vai hipotētisku esamību ārpus prāta jeb apziņas. Citiem vārdiem sakot, nominālists nepiešķir objektīvu eksistenci arī garīgiem jēdzieniem ārpus prāta. Holandietis principā pāstāv konsekventu nominālisma izpausmi. Tā nav kāda atsevišķa cilvēka ekstravagantas domāsanas izpausme, bet gan kādas senas domāšanas kultūras izpausme, kuras saknes, lai arī cik tas dīvaini neliktos, ir meklējamas viduslaiku kristīgajā teoloģijā (sholastikā).
vilks
# Iesūtīts: 2010.03.04 08:52:34
Nu jā, droši vien normāli būtu, ja arī liberālajā teoloģijā būtu atstāta kāda robežlīnija, kuru nešķērso, lai paliktu Baznīcā/kristietis/mācītājs.

Hmm, bet no otras puses Nīderlandes Baznīcas vadību var saprast. Vismaz tādā ziņā, ka ir teoloģijas skola, kura taču apgalvo, ka par Dievu neko nav iespējams pateikt, iespējams, ka arī Dieva esamība ir viena no šādām lietām. Varbūt šis mācītājs meklē jaunus vārdus/tekstus, kā par to runāt?
palasot vecās diskusijās, piemēram, šeit, Kārļa sj tekstus, minētā teoloģija varētu kļūt skaidrāka.
Kārlis sj
Apgalvoshu, ka nosleegta ticiiba nepiecieshama tikai tiem, kas nav droshi par savu ticiibu. Piemeeram, visas radikaalaas poziicijas un retorika naak tieshi no taa, ka nav par kaut ko skaidriibas. Kad nav skaidriibas, tad cilveeks censhas to sev radiit caur skaidraam, nepaarprotamaam un nosleegtaam liinijaam. Viss, kas ir izpluudis, rada nedrosiibas un shaubu sajuutas. Es pienjemu, ka peec straujas atgriesanaas, piemeeram, ir ljoti maz skaidribas, taapeec arii poziicijas ir fundamentaalistiskaakas un radikaalaakas. Ja nenotiek personiigo attieciibu ar Dievu izaugsme, tad taada beernishkjiibas stadija var ievilkties. Bet Dievs, kaa reize, ir tieshi tas, ko nevar ierobezhot, un vinja bilde vareetu likties ljoti miglaina - pat tik, ka taa ir absoluuta tumsa, kad valoda vispaar paarstaaj funkcioneet. Sabiedriibas diskursi ticiibu, protams, tikai nosleegtu, bet varbuut kaadreiz arii nosleegushos ticiibu vareetu atveert.
Memekija
# Iesūtīts: 2010.03.04 09:20:06
bet varbuut kaadreiz arii nosleegushos ticiibu vareetu atveert.
Viņa pati atveras tad, kad pienāk laiks. Ar varu bērnu par pieaugušo nepataisīsi.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.03.04 09:20:28
Dievs kā psihoterapijas metode?
Var jau būt, ka darbojas, un var būt pat, ka viss kārtībā tiem, kuri nezin, ka šis mācītājs netic Dievam. Tad Dievs var darboties arī caur neticīgu mācītāju.
Hmm... bet tad jau pēc tā mācītāja domām, nekāds Kristus nav nācis, jo Dievs viņu nav sūtījis, tāpēc ka Dieva nav? Arī augšāmcelšanās tad nav?
Vai arī tas viss ir, bet tikai simbolu veidā?

vilks
Vismaz tādā ziņā, ka ir teoloģijas skola, kura taču apgalvo, ka par Dievu neko nav iespējams pateikt, iespējams, ka arī Dieva esamība ir viena no šādām lietām.
Bet vai tad kristieši neuzskata, ka Dievs pats par sevi var pateikt, un IR pateicis?

Nupat vairs neko nesaprotu kristietībā, ja jau tur iespējams neticīgs mācītājs. Austrumi ar saviem "ja satiec Budu tad nosit Budu", "kā skan vienas plaukstas sasitiens?", "forma ir tukšums un tukšums ir forma", "viss ir Viens", "tu neeksistē", u.c. te nervozī pīpē stūrī.
vilks
# Iesūtīts: 2010.03.04 09:25:11
EzītisMiglā
vai tad kristieši neuzskata
nu šīs diskusijas kontekstā tev vajadzētu pastāstīt, par kuriem kristiešiem tu gribi zināt.
noteikti ir tādi (un, iespējams, ka vairums), kas tā uzskata gan.

liberālā teoloģija vispār ir aizraujoša lieta, bet draudzes praksē tā var radīt/rada problēmas (ko labi ilustrē tava komentāra pirmā puse)
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.03.04 09:27:17
vilks
nu šīs diskusijas kontekstā tev vajadzētu pastāstīt, par kuriem kristiešiem tu gribi zināt.
noteikti ir tādi (un, iespējams, ka vairums), kas tā uzskata gan.

Es arī domāju, ka vairums.
Te, forumā, noteikti ka visi.
Ja te ir kāds kristietis, kas netic Dievam, tad, lūdzu, atsaukties!
Memekija
# Labojis Memekija: 2010.03.04 09:31:08
Ezīt, ko tu saproti ar "ticēšanu Dievam"? Memekija tic Dievam, bet piemēram pilnīgi savādāk , nekā pirms gada un galīgi citādāk, nekā pirms 10 gadiem
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.04 09:36:22
Tīri filosofiski kaut kas racionāls jau ir tajā Nīdernlandes Baznīcas lēmumā, jo teoloģiskai diskusijai šādi postulāti var būt rosinoši un kalpot par tādu atgādinājumu saglabāt līdzsvaru attiecībā uz Kristus cilvēcības nozīmi un Viņa dievišķību, kā arī padomāt par pestīšanas mērķi - īsta cilvēcība, vai dievišķība. Dažkārt arī no `neliberālajiem` var dzirdēt tādas tēzes par cilvēka dievišķošanas, ka Dievs sāk līdzināties kvalitātes zīmei, ne personai, kā to postulē Klāsa kungs. Bet ko šis mācītājs var sacīt pie mirēja gultas ir grūti iztēloties.
Bet nu visi, kam vajadzīgs, dabūjuši savas piecas minūtes slavas. Arī mums te ir lieliska iespēja dota citam no cita godu meklēt savus ortodoksitātes muskuļus demonstrējot. Bet pēc 5 gadiem tas viss būs nogrimis aizmirstībā un svarīgāk būs, kā tad tās attiecības ar Dievu izpaudās šodien pašu vēstītajā pasaulei.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.03.04 09:36:33
Memekija
Ar "kristietis tic Dievam" es saprotu, ka kristietis tic Dievam kā personai, kā Saprātīgai Būtnei. Tic, ka Dievs eksistē kā Saprātīga Būtne.
Nevis tic kā abstraktai idejai, egregoram, vai kā visu cilvēku domu summai vai vēl kā tamlīdzīgi.
Memekija
# Iesūtīts: 2010.03.04 09:55:12
EzītisMiglā
Ticība Dievam bieži vien ir ticība saviem priekšstatiem par Dievu. kaut kādam laika gaitā sevī radītam Dieva tēlam.Bet to atmetot, dažs labs tiešām var sajusties kā ateists ,kamēr saprot sava prāta, iztēles u.t.t. bezspēcību Dieva lieluma priekšā.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.04 10:01:07
Memekija
Tu laikam velc uz apofātisko teoloģiju?
Memekija
# Iesūtīts: 2010.03.04 10:03:28
Aivars
izskaidro , lūdzu, man , blondīnei, ko tas nozīmē
Aivars
# Labojis Aivars: 2010.03.04 10:04:38
Memekija
Došu rīkojumu wikipēdijai ar to tikt galā.
Apophatic theology - http://en.wikipedia.org/wiki/Apophatic_theology
īsi sakot, mēģinājums par Dievu runāt, norādot uz to, ka tas un tas un tas, viss citādais, nav Dievs
Memekija
# Iesūtīts: 2010.03.04 10:21:01
,Aivars ka tas un tas un tas, viss citādais, nav Dievs
nu, moš!! Kad atkrīt nost viss tas, kas nav Dievs, tad paliek it kā nekas. bet vienkārši nav tādu jēdzienu, ar ko Dievu varētu aprakstīt. Vismaz Memekija nezin.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.03.04 10:26:22
vilks
Nu jā, droši vien normāli būtu, ja arī liberālajā teoloģijā būtu atstāta kāda robežlīnija, kuru nešķērso, lai paliktu Baznīcā/kristietis/mācītājs.

Izskatās, ka Klāss Hendrikse ir upuris vienai no draņķīgākajām ta liberālisma izpausmēm, kas jaunu ideju ģenerēšanu un apšaubīšanu no metodes nemanāmi pārvērš par mērķi. Sķiet tā ir robeža, kuru it viegli ir pārkāpt, ja nav patiesas ticības. Protams, atklāts paliek jautājums, kur/kā ticība ir pazudusi (vai vājinājusies), vai arī kā to uzturēt pie dzīvības, kā arī - varbūt jau šim holandietim ticība ir, tikai intelektuāli viņam ir smaga putra. Bet tas ir Baznīcas vadības pienākums un atbildība tikt galā ar šādiem garīdzniekiem, lai savu maldu putru nedod avīm.

Hmm, bet no otras puses Nīderlandes Baznīcas vadību var saprast. Vismaz tādā ziņā, ka ir teoloģijas skola, kura taču apgalvo, ka par Dievu neko nav iespējams pateikt, iespējams, ka arī Dieva esamība ir viena no šādām lietām. Varbūt šis mācītājs meklē jaunus vārdus/tekstus, kā par to runāt?

Vai tu saki, ka Baznīcas vadība var akceptēt savās rindās mācītāju, kurš noliedz Dieva esamību? Man domāt, tas ir klaji pretrunā tam, ko Raksti mums māca. Klāss ir cilvēks, kurš kļuvis neticīgs, un pret kuru mums kā tādu jāattiecas, t.i., priekš viņa paša ir jāsludina Dieva gudrības mācība un žēlastība nevis jāļauj viņam maldināt citus.

Aivars
Tīri filosofiski kaut kas racionāls jau ir tajā Nīdernlandes Baznīcas lēmumā, jo teoloģiskai diskusijai šādi postulāti var būt rosinoši un kalpot par tādu atgādinājumu saglabāt līdzsvaru attiecībā uz Kristus cilvēcības nozīmi un Viņa dievišķību, kā arī padomāt par pestīšanas mērķi - īsta cilvēcība, vai dievišķība.

Noderīgs kāda ziņā? Vai tik pat, cik maniheisms AUgustīnam palīdzēja formulēt savas atziņas par Dievu?
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2010.03.04 10:28:40
Merlins
Ko Merlins pats domā par Klāsa pasaules skatījumu? Vai, ņemot vērā šīs tēmas ievietošanu sadaļā "Par ticību", uzskata šo gadījumu par ticību veicinošu un Nīderlandes Baznīcas vadības attieksmi par pareizu?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 92 , pavisam kopa bijuši: 349535